Kārtējo reizi stāvot rindā pie pašapkalpošanās kasēm un, gribi vai negribi, dzirdot sarunu, ko viens no rindā gaidošajiem risināja ar pārdevēju, aizdomājos, kam domātas pašapkalpošanās kases. Proti, šajā veikalā ir četras šādas kases – divās var maksāt ar bankas karti, divās – ar skaidru naudu un arī karti. Diemžēl viena no kasēm, kurā var norēķināties […]
Lai atgrieztu krānu vannas istabā un mazgātos centralizēti sagatavotā siltā ūdenī, lai darbinātu elektroierīces vai izmantotu gāzes pavardu, ir jāmaksā. Protams, viss maksā tik, cik maksā. Nu jau sen zināmais teiciens tikai apstiprina to, kas tāpat saprotams. Taču reizē runājam par ekonomiju un ne tikai tāpēc, lai rēķini būtu mazāki, bet arī lai mazāk kaitētu […]
Kura gan saimniece nezina to sajūtu- tikko uzkoptā mājoklī, kam veltītas vairākas stundas, ar nepārautiem apaviem neviens nedrīkst rādīties un nedrīkst “ārdīties”! Vismaz stundu vai divas gribas izbaudīt perfekto tīrības, kārtības sajūtu, pēc tam jau viss sākas no gala un pamazām nākas samierināties – drīz atkal ķeršos pie spaiņa un lupatām (mūslaikos gan būtu jāsaka […]
It nejauši uzdūros nesen apkopotiem statistikas datiem, kas, kā smejies, reto reizi – krietni uzlaboja omu un pašapziņu. Vietne “Mūsu pasaule datos” (Our World In Data) ir Anglijas un Velsas labdarības organizācijas projekts, kā iespējami plašā mērogā, teju visās pasaules valstīs, tiek salīdzinātas dažnedažādas lietas. Ir tabula, kurā salīdzinātas pasaules valstis pēc cilvēku tiesību indeksa, […]
Ukrainas Bruņoto spēku (UBS) Ģenerālštābs ceturtdien, 20. jūlijā, ziņoja, ka kopš pilna mēroga kara sākuma iznīcināti vairāk nekā 240 tūkstoši okupantu. Savukārt UBS Gaisa spēku Preses centrs ikdienas informatīvajā ziņojumā vēsta, ka naktī uz 20. jūliju okupantu uzbrukumā dienvidos izmantotas 19 spārnotās raķetes un desmit Shahed droni. Triecienus pamatā saņēma Odesa un Mikolajiva. Odesā ievainoti […]
Lai gan ik pa brīdim publiski izskan aicinājums pēc visu pilsoņu vēlēta prezidenta, ko mēdz uzskatīt arī par prasību pēc stingrākas rokas, un pasen, pirms gadiem desmit, netrūka apbrīnotāju stingrajai tautas tēva kārtībai austrumu kaimiņos, vairākums Latvijas iedzīvotāju valdības komunikācijā sagaida viedokļu dažādību. To apstiprina nesen publiskotā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko […]
Pēdējos gados par jauniešu problēmām runāts daudz, īpaši saistībā ar divus gadus ilgo kovida pandēmijas laiku. Plašie darbošanās ierobežojumi visvairāk ietekmē pusaudžus un jauniešus. Vecumā, kad ļoti svarīga ir komunicēšana, sadarbība, vienaudžu sabiedrība, jauniešiem nācās darboties attālināti, daudz laika pavadīt vienatnē, darbojoties mājās. Varbūt tāpēc šogad jo vairāk vajadzētu pamanīt, ka 15.jūlijs ir Pasaules jauniešu […]
Lai nu kas pēdējos mēnešos tiek aprunāts, apspriests katru dienu, tad tā ir vasara. Lauciniekiem skarba, tiem, kuri vēlas baudīt atpūtu pie ūdeņiem, jauka. Un katram sava taisnība un vērtību skala. Tāpat kā sausums, zāles trūkums pļavās, neuzdīgušie burkāni un gurķu laistīšana sarunu tēmās starp mazdārziņu saimniekiem neizbēgami ir Kolorado vaboles. Katrs, kurš […]
Šajos svētkos cilvēkos bija daudz labestības, mīļuma un izpratnes. Kā vēsta kāds no interneta dzīlēm nācis ieraksts: “Dziesmu svētkos Rīga ir tāda, kāda tā būtu bijusi bez kādreizējās okupācijas: latviska, kulturāla, smalka, tīra, pilna priecīgiem, laipniem, laimīgiem, pieklājīgiem cilvēkiem.” Un pēc noslēguma koncerta lielā sadziedāšanās un dancošana līdz pat astoņiem rītā. Dziedošie tramvaji un autobusi, […]
Dzīve ir arī pēc Dziesmu svētkiem. Vēl jau viļņojamies to priecīgajās atskaņās, slavinām cits citu, lepojamies ar skaistumu un dvēseliskumu, patriotismu, māksliniecisko varēšanu, spēju paciest un pārvarēt svētku tapšanā un norisēs neizbēgami radušās grūtības utt. Un pamatoti! Tas, ka mums ir šādi svētki, kādu nav nekur citur pasaulē, tik tiešām ir apbrīnojami! Arī tas, ka […]
Vasara uzņēmusi tempu, tik daudz priecīga jau noticis, notiek un notiks te, pie mums Latvijā, ziemeļpuses teritorijā. Bet vairāk uz dienvidiem, kur saule vēl spožāka un dāsnāka – Ukrainā-, joprojām kara dārdi. Vai, sajūtot ceriņu, jasmīnu, jāņzāļu, ozolvainagu smaržu, kaut uz mirkli ienāca prātā, kā zem kara debesīm vasara aizrit Kijivā, Harkivā, Zaporižjā… Mums pienācis […]
Saka, ka mūžīga sarunu tēma ir laika apstākļi. Cēsniekiem tāda mēdz būt arī satiksmes organizācija pilsētā. Tie, kas Cēsīs dzīvo gadu desmitus, atceras, kā tik nav pilnveidota, pārveidota un atpakaļ veidoto automašīnu plūsma! Jāpiekrīt, ka Cēsu ielu tīkls ir sarežģīts, svešiniekam pavisam nesaprotams, zinātājam nākas krietni padomāt, kā lai izstāsta ceļu no vienas vietas uz […]
Runājot par kādu jautājumu vai lēmumu, visgrūtāk laikam ir saglabāt līdzsvaru, nepieņemot lēmumus tikai kategorijās “balts” vai „melns”. Piemēram, par ēdināšanu Dziesmu un deju svētkos sociālajos tīklos diskusijas bija ļoti emocionālas, turklāt vieni apgalvoja, ka latvieši ir čīkstētāji, kuri neko negrib darīt, bet otri bija pārliecināti, ka svētku organizatori ir zagļi, kuri visu pievāc sev […]
Bieži vien dzirdam vaimanas un noteikti arī vismaz reizi pa reizei katrs pats sūkstāmies par to, cik slikta valdība, cik tas neizdevies, cik šis nepareizs vai sazin kā citādi neapmierinošs lēmums vai likumprojekts. Daudzkārt dzirdami viedokļi, kam mums tik liels deputātu skaits Saeimā, veseli simts. Šķiet, it kā tik daudz prātu vienkopus, kas pārstāv dažādas […]
Mans darba dienu rīta kafijas rituāls ir caurskatīt arī Cēsu novada mājaslapu, kas un kur notiek vai tiek plānots. Piektdien, pārlasot kārtējās ziņas, viegli samulsu – ceturtdienas, 29.jūnija, vakarā, publiski tiek izziņots atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm un neformālajām aktivitātēm, bet termiņš pieteikumu iesniegšanai ir jau piektdiena, 30.jūnijs, nometnēm un pirmdiena, 3.jūlijs, […]
Tik daudzsološi mācību gada nogalē skolēnu vecākiem izklausījās valdības solījumi pārvest uz Latviju Somijas pieredzi skolas bērnu barošanā un iedzīvināt to pie mums! Somija ir valsts, kur maltīti mācību iestādē ikvienam apmaksā no kopējās – budžeta – naudas kopš 1948.gada. No zemkopības ministra Didža Šmita teiktā varēja saprast, ka bija arī cerība skolēnu brīvpusdienu skeptiķiem […]
Pēdējos piecos gados puse Latvijas iedzīvotāju samazinājusi sociālās aktivitātes, toties piektā daļa jeb 22% atzīst, ka ar draugiem, radiem, kolēģiem vai domubiedriem noteikti gribētu kontaktēties vairāk, un vēl divtik atzīmējuši, ka “drīzāk- jā”, gribētu to darīt. Tā liecina “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā aptauja. Izteikta vēlme vairāk satikt radus un draugus ir cilvēkiem […]
Šī vasara paliks atmiņā gan ar Dziesmu un deju svētkiem, gan ar lielo sausumu, gan ar karu Ukrainā, kas kļūst aizvien nežēlīgāks. Iespējams, arī izčākstējušais Prigožina militārais dumpis tomēr bijis daudz būtiskāks, nekā šobrīd izskatās. Fotogrāfija, kas tika uzņemta militārā dumpja sākumā Krievijā, Rostovā pie Donas ar cirka vārtos iestrēgušo vāgneriešu tanku un aplidoja vismaz […]
Šodien ar Dziesmu svētku karoga cildināšanu sākas XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Desmit dienas Rīga ziedēs un skanēs novadu tautastērpu krāsās. Šķiet, Jāņi tika aizvadīti klusāk nekā citas vasaras, krājot spēkus dziesmām, dejām, emociju pārpilnībai svētkos. Lai kuram koristam, dejotājam vai mūziķim pajautā, ko gaida no svētkiem, atbilde vienkārša: “Tie taču ir […]
Silta un saulaina vasara nav tikai prieks. Sākoties aktīvajai sezonai ar atpūtu pie ūdens, grilēšanu un citām vasaras atpūtai tik piederīgajām lietām, iedzīvotājus vienmēr aicina atcerēties svarīgos drošības noteikumus. Šajā sezonā īpaši aktuāla ir tēma par elektriskajiem skrejriteņiem un ar tiem gūtajām traumām. Tiesa gan, ļaudis šos braucamos aparātus izmanto visu cauru gadu, tomēr ir […]
Pirmdienas rītā tu atgriezies darba ierindā gatavs pieņemt kārtējos, lai arī vienmēr jaunos uzdevumus un centies vēl sagudrot ko saistošu, kas lasītāju varētu ieinteresēt par dzīvi tepat apkārt. Taču pēc relatīvi garajām svētku brīvdienām kaut kā nepamet tāds visaptverošs nelabums – gan šoreiz nedomāju fiziski jūtamo slikto dūšu, bet to dvēselisko. Un tam nav saistības […]
Dažas dienas pirms Līgo svētkiem, gaidot lielos Dziesmu un deju svētkus Latvijā, protams, par karu Ukrainā negribas domāt. Tomēr pašlaik notiekošais Krievijas propagandas telpā uz dažiem Latvijā notiekošajiem procesiem liek paskatīties no citas puses. Četri simti astoņdesmit trešajā pilna mēroga kara dienā Ukrainā, kad Krievija zaudējusi jau vairāk nekā 221 tūkstoti karavīru, bet Ukrainas fronte […]
Atkal klāt vasaras viduspunkts. Jūnija un varbūt pat vasaras gaidītākie svētki mūspusē, vasaras saulgrieži un Līgo vakars. Šogad laikapstākļi lutina vai biedē ar karstumu, gandrīz dienvidniecisku svelmi. Meži, pļavas, lauksaimnieki un visi dabas iemītnieki gaida, kad atnāks tik ierastajos sakāmvārdos teiktais par Jāņu lietavām. Pagaidām – kā īsti nav, tā nav tāda kārtīga lietus bijis! […]
Joks, reklāmas pasākums vai nopietna apņemšanās? Vismaz man nav saprotams, kā vērtēt fon Rozenu pārstāvja pretenzijas uz Lielstraupes pili, kas dzimtai piederēja, kad Latvijā lielākie zemes- muižu- īpašnieki bija vācbalti. Dzimtas mantinieks publiski apliecinājis, ka ir gatavs apgūt latviešu valodu, jo nākotnē viņa mērķi attiecībā uz īpašumu tiešām esot nopietni. Viņš paudis nostāju, ka no […]
Šis ir jautājums, kas nodarbinājis ne vienu vien un droši vien visos laikos. Jāņu laikā sev varu uzdot jautājumu – vai viegli būt Jānim? Es teiktu, jā, īpaši, ja Jānis dzīvo daudzdzīvokļu mājā. Jo tad ir skaidrs, ka svētkus svinēt jābrauc pie kāda ciemos, bet būt ciemiņam un vēl Jānim vienmēr ir lieliski. Nav pārāk […]
Vēl pavisam nedaudz – bet pirksti un mēle degtin deg – gribas izteikties par nu jau vairāk nekā pirms nedēļas aizvadīto festivālu “Lampa”. Gadu no gada šis festivāls ir vērties plašumā, un šogad tas nudien pilnībā aizņēma pusi Cēsu pilsētas centra – visu Pils parku, Maija parku un vēl Pils laukumu līdz pēdējam centimetram. Pasākuma […]
Teju klāt Līgo svētki, kas saistās ar radu un draugu kopā sanākšanu, gada īsākās nakts svinēšanu, bet vēl kādam ar vairākām oficiālām brīvdienām, kad mierīgi iedzert kādu grādīgu dzērienu. Šogad svētkiem dotas trīs dienas – ne pārmēru daudz, ne arī pavisam maz. Tomēr, ieskatoties statistikā par dzērumā izraisītām nelaimēm, bažīgi jādomā, kāda būs šo Līgo […]
Stāsts gan nav par Aināra Šlesera un Alekseja Rosļikova vadīto Saeimas frakciju pieprasīto premjera Krišjāņa Kariņa demisiju – parlamentārās demokrātijās tas nav nekas neparasts vai ārkārtējs. Nepārsteidz arī tas, ka koalīcija sakās Kariņu atbalstīt, bet visi pārējie, arī tie, kuri it kā gribētu iekļūt koalīcijā, sola balsot pret. Klausoties un lasot Saeimas partiju argumentus par […]
Prieks redzēt par iedzīvotāju atsaucību manabalss.lv publicētajā iniciatīvā par likuma grozījumiem, kas paredzētu reālu cietumsodu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Jāsaka, atsaucība patiešām liela – vajadzīgo desmit tūkstošu vietā savākts gandrīz trīsreiz vairāk parakstu. Ierosinātie likuma grozījumi paredz reālu brīvības atņemšanu gadījumā, ja dzīvnieks cietsirdīgas rīcības rezultātā ticis sakropļots vai gājis bojā. Tomēr, manuprāt, arvien […]
Katrs taču gribam, lai par mums runā labu, patīk dzirdēt uzslavas, nevis nopēlumu par kļūdām, neveiksmēm. Tas šķiet normāli un pašsaprotami. Taču aizmirstam, ka dzīvojam sabiedrībā, savā novadā, valstī un par to teiktais tikpat labi attiecas uz mums katru individuāli. Kad izdzirdam kāda svešinieka sliktus vārdus, saausāmies – tā nav patiesībā, viņš mūs nesaprot, skauž, […]
Ejot kārtējā pastaigā gar ezeru, uz pārdomām rosināja kāds pie ezera novietotā automašīnā guļošs jauns vīrietis. Nebija ne agrs rīts, ne gluži guļamā vakarstunda, tādēļ pats no sevis radās jautājums, kāpēc jaunam cilvēkam tā jāguļ automašīnā? Viena no versijām, kas ienāca prātā – droši vien vienkārši izmucis no mājām, no sievas komandām, pārmetumiem, bērnu radītiem […]
Sarunu festivālā “Lampa” Latvijas Okupācijas muzejs un Publisko tiesību institūts piedāvāja intervijas, sarunas, meistarklases, lai meklētu atbildes uz jautājumiem: kas mēs esam; kur mēs esam; ko darīsim? Šie jautājumi īpaši aktuāli kļūst šobrīd, kad klāt viens no mūsu tautas traģiskākajiem datumiem – 14.jūnijs. Ejot uz pasākumiem, noliekot pie pieminekļiem ziedus, vērts aizdomāties, ko darīsim, […]
Apcerot pavisam svaigos komandējuma iespaidus, nespēju atturēties un kā pirmajam nepievērsties…atkritumiem. Ja godīgi, pat nesaprotu, ar ko sākt. Mēģināšu ar savām izjūtām. Biju satriekta, redzot, kā teju katrā Briseles ielā gandrīz pie katras otrās mājas dienas gaitā veidojas “brīvdabas” miskaste. Mani neapšaubāmi šokēja skats, kā restorāni, veikaliņi un laikam jau arī namu iedzīvotāji visu savu […]
Atkal ir pienācis skaistais skolu izlaidumu laiks. Jau gandrīz vai aizmirsies, ka tikai pirms pāris gadiem absolventi no savas mācību iestādes nevarēja atvadīties kuplā pulkā kopā ar apsveicējiem, jo bija kovida ierobežojumi un bija brīdis, kad pat svinīgais pasākums notika attālināti. Bet, lai vai kā, tas pagājis, šajā gadā svinam no visas sirds, visā […]
Partiju maija reitingi vieš skumjas un nemieru, jo partija, kuras reitingi turpina augt un kura nu jau ir trešā populārākā, atzītākā un atbalstītākā, ir Šlesera “Latvija pirmajā vietā”(LPV). Partija, kura tikai pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pārtrauca skaļi runāt par to, ka Latvija bez Krievijas nekur neliksies, ka mums jādraudzējas un jādzīvo “draudzīgā” apskāvienā […]
Gana regulāri tiek runāts par to, ka pašvaldības nedrīkst iesaistīties uzņēmējdarbībā, radīt neveselīgu konkurenci uzņēmējiem. Runāts tiek par dažādām jomām, beidzot ar sīku pakalpojumu, kaut vai santehniķa, sniegšanu ikdienā. Taču būtiska nozare, kurai pašvaldības atvēl gana daudz budžeta naudas, ir kultūra. Pirms gadiem populāra bija novadu konkurence, kurš vasarā uz svētkiem uzaicinās populārāku grupu, kur […]
Ik gadu 6.jūnijā tiek atzīmēta Pasaules krievu valodas diena. Krievu valoda ir septītā runātākā valoda pasaulē. Šī diena arī iezīmē Aleksandra Puškina dzimšanas dienu, tieši viņš uzskatāms par mūsdienu krievu literatūras pamatlicēju. Kopš pagājušā gada 24.februāra krievu valoda daudzviet, arī Latvijā, kļuvusi par sarežģītu diskusiju tematu. Pati pārstāvu paaudzi, kas krieviski runā slikti, nelabprāt, jo […]
Pēdējā Cēsu novada domes sēdē, klausoties informatīvo jautājumu par vecā tirgus teritorijas attīstību, ne uz mirkli nepameta “deja vu” sajūta. Proti, esmu šo jau dzirdējis ne reizi vien daudzu gadu garumā. Patiesībā situācija komiska, vieni jau gadiem stingri prasa, kad būs, bet otri – tikpat pārliecinoši saka – būs! Un abām pusēm labi, vieni pajautājuši, […]
Kurš gan ar prieku, sajūsmu un lepnumu tagad neraugās uz Latvijas valsts hokeja komandu? Sasniegums un prieks par to šī gada Pasaules čempionātā tik liels, ka grūti to izteikt vārdiem, grūti noticēt, ka tā ir patiesība. Laikam jau vajadzētu izšķirošo spēli skatīties atkal un atkal, redzēt apbalvošanas ceremoniju vēlreiz un vēlreiz, pārliecināties, ka Tamperes hokeja […]
Sākas skolēnu vasaras brīvlaiks. Tiem, kam nav skolas vecuma bērnu, pirmais vēstnesis, ka mācību gads drīz beigsies, ir medijos dzirdami un lasāmi dažādu ārstniecības iestāžu un dienestu atgādinājumi, kā pieaugušajiem jāsargā bērni, lai tie negūtu traumas. Sākoties siltajam laikam un vēl jo vairāk brīvlaikam, aizvien vairāk bērnu, pusaudžu gūst savainojumus, kuru ārstēšanai vajadzīga mediķu palīdzība. […]
Valsts prezidents ir ievēlēts, un tuvākajās dienās un nedēļās vēl būs daudz diskusiju un komentāru par to, vai valdība mainīsies un kāda tā varētu būt. Manuprāt, ir maz ticams, ka nav bijis nekādu “kluso norunu” vai mājienu. Jāteic, pašlaik koalīcijā un valdībā ir vairāk vai mazāk, tomēr vienā virzienā orientētas partijas – proti, tās raugās […]
Dzīvē nav tikai prieki vai bēdas, ir arī laiks cerībām un pārdomām. Laucinieki jau kuru nedēļu pukojas, gatavojot pieteikumus platībmaksājumiem, jo jaunā kārtība liek lauzīt galvu, domāt pagātnē un nākotnē, bet saimniekot šodien. Ja te vēl kādam var paprasīt padomu, kā pareizāk kārtot dokumentus, lai nepaliktu zaudētājos, tad kā pasargāt ražu no sausuma,citu pieredze […]
Nebūt sevī nesaskatu kādu taisnības un stingrā vārda nesēja lomu, bet pienāk kaut kāds mirklis, kad pēkšņi tomēr šķiet – tev arī kaut kas ir jāsaka. Nevis tāpēc, ka kaut ko izglābsi, kādam atvērsi acis, bet vienkārši arī tavai balsij ir jāpievienojas. Runa ir par elektroskrejriteņiem. Jā, atkal. Lai gan pie mums Cēsīs to ir […]
Runājot par karu Ukrainā un autoritāro Krieviju un Baltkrieviju, politikas vērotāji teic, ka Putina un Lukašenko nāve šajos režīmos neko nemainīs. Krievijā var sākties savstarpējā izrēķināšanās starp konkurentiem “troņa” dēļ, iespējamas jukas un haoss, bet ne politikas maiņa. Savukārt par Baltkrievijas diktatoru, kura veselības stāvoklis arī nav spožs, ir skaidrs, ka diktatora nāves gadījumā tiks […]
Ziņās lasām, ka pēdējo gadu laikā pasliktinājusies Latvijas sākumskolas skolēnu lasītprasme. Nav zināms, vai ir analizēts, kā lasītprasmes samazināšanās korelē ar to, ka bērni jau no pirmajiem dzīves gadiem arvien vairāk laiku pavada viedierīcēs, datoros. Protams, arī tur kaut kas ir jāizlasa, bet par lasītprasmi uzskata skolēnu spēju saprast izlasīto vai tekstā atrast vajadzīgo, spēju […]
Pat nezinu, no kura gala lai iesāk. Jā, nenoliedzami, es esmu par to, lai Latvijā bērni skolās varētu paēst pusdienas, kuras gatavotas no vietējiem produktiem. Pēc iespējas visi produkti – dārzeņi, gaļa un graudaugu izstrādājumi-, šķietami, mums taču ir, atliktu vien sakoordinēt, kur vest. Taču, izrādās, nav tas tik vienkārši. Un pats galvenais – nebūt […]
Tas nav taisnīgi! Tiek pārkāptas manas cilvēktiesības, tiek ierobežota mana brīvība! Tā ik pa laikam atskan kādas personas vai personu grupas protests pret diskreditēšanu vienā vai citā jautājumā. Sievietēm ir kas sakāms pret diskreditēšanu darba un algas, arī fiziskās neaizsargātības jautājumos, viendzimuma pāriem par sabiedrības attieksmi, tiesībām dibināt ģimeni, audzināt bērnus, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām […]
Ar krāšņiem uznācieniem pirms neilga laika beidzās muzikālais šovs “Balss maskā”. Tajā uzvarēja neviens cits kā Laimes lācis, zem kura, kā izrādījās, bija nomaskējusies mūsu novadniece – žurnāliste Kristīne Garklāva. Pēc šīs un aizvadītā gada “Balss maskā” sezonas, kad uzvarēja Baltais vilks, jāsecina, ka latvieši ļoti vēlas, lai uzvar labais, jo šie abi tēli šovā […]
Kad atkal izskanējusi varbūtība par pensijas vecuma celšanu un argumenti, kāpēc tam Latvijā tomēr vēl nav pienācis laiks, pamanīju, ka netika minēts vēl kāds, manuprāt, būtisks pamatojums, kāpēc atteikties no šīs sabiedrībai nepieņemamās idejas. Proti, jau šobrīd daudzas jo daudzas ģimenes, kurās ir pirmsskolas vecuma bērni, izjūt strādājošo vecvecāku atbalsta trūkumu. Sen jau aiz muguras […]
Tam bija jānotiek, agrāk vai vēlāk. Lai cik briesmīgi tas izklausītos, mūsu sabiedrībā valdošais domāšanas veids uz to veda. Uz slepkavību. Leons Rusiņš nodūra bijušo sievu, kura negribēja un nespēja dzīvot ar viņu kopā. Pret šo varmāku bija rosināti 19 kriminālprocesi par to, ka pārkāpis aizliegumu tuvoties kādreizējai dzīvesbiedrei, bija arī skaidri zināms, ka izteicis […]
Atkal varam teikt, ka Eiropa mūs nesaprata, tas attiecībā uz Eirovīzijas pusfinālu, kurā grupa “Sudden Lights” tomēr nekvalificējās pusfinālam. Pēdējo reizi pusfināla barjeru Latvijai izdevās pārvarēt tālajā 2016.gadā, bet šoreiz mūsu puišu dalība pasaules vērienīgākajā muzikālajā šovā zīmīga ar ko citu. Pasekojot līdzi komentāriem tviterī, konkursa laikā par “Sudden Lights” nevarēja atrast nevienu negatīvu komentāru. […]
Valsts prezidenta Egila Levita paziņojums otrdien, ka viņš nekandidēs uz otro amata termiņu, izraisījis ne mazumu vērtējumu un minējumu. Pirms runāt par to, ko prezidents ir vai nav teicis un kāpēc tā rīkojies, ir vērts paziņojumu rūpīgi izlasīt, tas ir pieejams Valsts prezidenta mājaslapā. Egila Levita nostāju skaidri izsaka daži fragmenti no tā: “Pie pašreizējā […]
16.maijs iezīmē divas dienas – Starptautisko gaismas dienu un Starptautisko dienu par mierpilnu sadzīvošanu. Dzīvot mierpilni nozīmē pieņemt citu atšķirības un spēt ieklausīties, atpazīt, respektēt un novērtēt citus. Kamēr daudzus biedē rietumu pasaule, kurā jau ilgstoši sadzīvo dažādas etniskās un reliģiskās grupas (ASV, Lielbritānijā, Zviedrijā un daudzās citās valstīs), pie mums arvien ir bažas no […]
Neieslīgstot pārējās detaļās, atzīšos – jā, man brīžiem ir uznākusi sajūta, ka neredzu sev jēgpilnu nākotni vai vērtīgu sabiedrisko ieguvumu no eksistences. Tas tā, mirkļa pārdomu uzplaiksnījumi, kad esi pārlieku saguris no ikdienas piezemētās rutīnas – piecelties, pabarot, kādu nomazgāt, kādu izvest pastaigāties, atkal pabarot, nolikt uz diendusu un tā tālāk. It nemaz nerunāju par […]
Rīt – Latvijas neatkarības atjaunošanas jeb neatkarības deklarācijas diena. Ik pa brīdim sociālajos tīklos izskan, ka 4. maijs nav īstā svētku diena, jo faktisko neatkarību Latvija atguva pēc gada 21. augustā. Tādu viedokli nereti pauž ne jau Ždanokas vai Rosļikova atbalstītāji, bet arī tie, kuri pirms 32 gadiem ir darījuši visu, kas bija viņu spēkos, […]
Tas senais teiciens, ka ar avīzi var nosist mušu un politiķi, sen vairs nav spēkā. Politiķu sitēju tagad ir ļoti daudz – televīzija, radio, internets, sociālie mediji jeb – pazīstamāk – sociālie tīkli. Tomēr mediju tiesības brīvi piekļūt un paust informāciju sabiedrībai joprojām sauc par Pasaules preses brīvības dienu. Prese ir periodisko iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, […]
4.maijā, apsēžoties pie balta galdauta, ir vērts aizdomāties par šo dienu. Nevis kā vienkāršu brīvdienu, bet ko daudz vairāk. Ar daudz lielāku, pat neaprakstāmu vērtību. Izprast vārdus – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena. Atjaunošanas, nevis no jauna dibināšanas. Patiesībā jau tā tomēr bija no jauna veidošana, lai arī emocionāli un juridiski šī Latvija ir 18.novembra […]
Lielajā pasaules kartē Latvija ir neliela teritorija, aizņem vien mazītiņu Eiropas daļu, bet īpaša katram latvietim un arī daudziem ārzemniekiem, kuri tuvāk iepazīst mūsu valsti. Nenoliedzami, Latvija ir vienreizīga ar četriem gadalaikiem. Arī šis ir ļoti skaists brīdis dabā – viss plaukst, priecējot ar zaļo krāsu toņu bezgalīgo daudzveidību. Un lai gan arī citviet ir […]
Zemkopības ministra Didža Šmita (Apvienotais saraksts) izteikumi, ka cilvēka darbība nevar ietekmēt klimatu, mediju telpā radīja viļņošanos. Ministrs nevalstiskās organizācijas “Zaļais barometrs” rīkotajā diskusijā klimata zinātni nosauca par reliģiju. Diskutējot par klimata, dabas un vides politiku, Didzis Šmits atzina, ka “esam aizgājuši kaut kādā augstprātības laikmetā, kurā mēs iedomājamies, ka mēs nosakām klimatu uz zemeslodes. […]