Ceturtdiena, 3. aprīlis
Vārda dienas: Daira, Dairis, Daiva, Daivis

Pārbaudīt pašam sevi nav peļami

Andra Gaņģe
11:46
07.08.2024
43
3 Andra Gange 150x150.jpg

Nav brīnums, ka samazinās iedzīvotāju pārliecība, vai spēs atšķirt uzticamu informāciju no tendenciozas, maldinošas vai vispār kāda izfantazētas. Nu jau laikam katrs zina, ko spēj mākslīgais intelekts un ka nevar uzticēties arī televīzijas vai interneta portālā redzamajam. Var safabricēt ne tikai notikumu foto un video, bet arī kādas konkrētas personas it kā teiktu. Balss skaņas un attēlu var pielāgot tik perfekti, ka cilvēks bez speciālām zināšanām nepateiks, ka tie ir māņi.

Dažos gados palielinājies to iedzīvotāju skaits, kam gadījies noticēt neobjektīvai, sagrozītai vai ar kādu savtīgu nolūku sadomātai informācijai, kas bijusi publiskajā telpā. Valsts kancelejas pasūtītā sabiedriskās domas pētījumā noskaidrots, ka šogad to drosmīgi atzinuši 28% aptaujas dalībnieku .2022.gadā analogā aptaujā tā teica 21 procents respondentu.

To, kas vērtē, ka pietrūkst zināšanu, lai nemaldītos informācijas jucekļos, gan saglabājas samērā stabils skaits. 2022.gadā tā domāja astoņi procenti aptaujas dalībnieku, šogad – desmit procenti.

Kas palīdzētu šķirot redzēto, dzirdēto un lasīto? Lielākā daļa pētījumā iesaistīto – 35% – vērtē, ka vislabāk noderētu citu pieredze, padomi ne tikai, kā katrs atpazīst viltojumu, bet arī stāsti, kā gadījies maldīties. Ko pēc tam nācies secināt, kādas nianses visvairāk jāņem vērā, lai nākamajā reizē orientētos jau labāk.
Pietiekami daudz Latvijas iedzīvotāju – 30 procenti – uzskata, ka zināšanas šajā jomā būtu jāsaņem no sabiedriskajiem medijiem. Raidījumos, rakstos tie var būt gan jau piesauktie konkrētu personu stāsti, gan ekspertu padomi un komentāri, gan dažādu dziļviltojumu tehnoloģiju shēmas, lai cilvēks saprastu, ar ko var nākties saskarties.

Tomēr nav jau tā, ka cilvēki nepavisam sev neuzticas. Pētījums liecina, ka aptuveni divas piektdaļas jeb 43% Latvijas iedzīvotāju uzskata – viņi atpazīs, kura informācija ir uzticama un kura tendencioza vai safabricēta. Taču to skaits, kas uzticas savām spējām, samazinājies diezgan nozīmīgi. 2022.gadā pārliecināti, ka atšķirs nepatiesu no patiesas informācijas, bija 53% atbilstošas aptaujas dalībnieki.
Nezinu, vai tas, ka mazinās pārliecība par prasmi atšķirt viltoto no patiesā, ir ļoti slikti. Pieļauju, ka samazinājušās ne jau zināšanas un izpratne. Drīzāk- sākām objektīvāk sevi vērtēt. Un tad jau kritiskāk skatāmies, klausāmies, lasām, vairāk padomājam, vai tiešām uzzinātais iespējams, vai tas tā varētu būt. Varbūt pārbaudām to, kam iepriekš noticētu uzreiz, un tā uzzinātu patieso notikumu, situāciju, patiesos datus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
29

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
70

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
53

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
25

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
49

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
59

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
13
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
24
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
40
12
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
42
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi