Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis
weather-icon
+7° C, vējš 4.67 m/s, R-ZR vēja virziens

Ukraina un sabiedrotie

Sallija Benfelde
15:37
20.09.2024
65
Sallija Benfelde

Ukrainā aizvadītā nedēļa bijusi pretrunīga un nemierīga. Situācija Ukrainas austrumu frontē lēnām turpina pasliktināties. Krievija sūta milzīgus spēkus, tiek no jauna ieņemtas vai atkal līdz ar zemi nolīdzinātas apdzīvotas vietas. Ukraiņiem noturēties austrumos ir arvien grūtāk.

Lai gan pēc Ukrainas iebrukuma Kurskā agresorvalsts bija spiesta vairākas armijas daļas pārvietot uz Kursku, situāciju austrumu frontē tas par labu ukraiņiem nemainīja. Tiesa gan, ASV Kara izpētes institūta eksperti savā ziņojumā par Ukrainas kara gaitu raksta, ka Ukrainas karaspēkam ir panākumi vairākos Kurskas apgabala rajonos. Savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa Latvijas Radio skaidroja, ka Krievijai ir svarīgi nostiprināt savas pozīcijas austrumos, jo gadījumā, ja Ukrainai neizdotos atgūt savas teritorijas, visticamāk, tās kļūtu par ilgtermiņa robežām.

Svētdien, 15. septembrī, Ukrai­nas prezidents Volodimirs Zelenskis publiski informēja, ka nedēļas laikā agresorvalsts Krie­vija triecienos pa Ukrainu izmantojusi aptuveni trīsdesmit dažāda tipa raķetes, vairāk nekā astoņus simtus vadāmo aviobumbu un gandrīz trīs simtus trieciendronu. Kopš pilna mēroga iebrukuma dienas Ukrainā 2022. gada 24. februārī Krievija ir raidījusi pret to gandrīz četrpadsmit tūkstošus raķešu un trieciendronu.

Kā zināms, 1. augustā notika arī apmaiņa ar ieslodzītajiem starp Krieviju, Baltkrieviju un Rietumu valstīm. Levadas Centra aptauja liecina, ka par to zina 61 procents Krievijas iedzīvotāju, turklāt 13 procenti šim procesam uzmanīgi sekojuši. Vismazāk to, kuri zina par ieslodzīto apmaiņu, ir gados jaunāko cilvēku grupā vecumā no 18 līdz 24 gadiem (40 procenti), iedzīvotāji ar vidējo izglītību vai bez tās (49 procenti), lauku iedzīvotāji (58 procenti). Aptaujā tika arī vaicāts, ko iedzīvotāji domā par to, kāpēc Rietumu valstis nolēma apmaiņā iekļaut ne tikai savus pilsoņus, bet arī vairākus Krievijas opozīcijas politiķus. Lielākā aptaujāto daļa nevarēja atbildēt uz šo jautājumu (61 procents). 12 procenti uzskata, ka Krievijā apcietinātie opozīcijas politiķi “strādāja Rietumu labā”, ir Rietumu aģenti, nodevēji, spiegi, Rietumu uzpirkti, Piektā kolonna Krievijā. Astoņi procenti aptaujāto uzskata, ka Rietumi gribēja, lai apcietinātie opozīcijas politiķi nonāk viņu valstīs, lai varētu turpināt strādāt pret Krieviju, kaitētu tai un to apmelotu. Tikai četri procenti iedzīvotāju uzskata, ka Rietumi gribēja, lai šie opozicionāri tiktu atbrīvoti un varētu aizbraukt no Krievijas humānu apsvērumu dēļ – proti, lai glābtu viņiem dzīvību.

Interesantas ir arī atbildes uz jautājumu: “Kā jūs domājat, vai Krievijā pašlaik ir politieslodzītie?” Pēdējo divdesmit gadu laikā aptuveni puse Krievijas iedzīvotāju ir uzskatījuši, ka viņu valstī ir politieslodzītie, šogad augustā tā domājošo skaits ir mazliet palielinājies, tā domā 55 procenti aptaujāto. Visvairāk to iedzīvotāju vidū, kuri domā, ka Krievijā ir polit­ieslodzītie, ir jaunieši (vecumā 18- 24 gadiem), tā domā 64 procenti, lauku iedzīvotāji (60 procenti), tie, kuri uzskata, ka valsts politika ir nepareiza (60 procenti), tie, kuri neatbalstu Pu­tinu prezidenta amatā (73 procenti). Atšķiras maskaviešu un Putina atbalstītāju uzskati. Tikai 47 procenti maskaviešu domā, ka valstī ir politieslodzītie, bet starp tiem, kuri atbalsta Putinu prezidenta amatā, tā domā 54 procenti iedzīvotāju. Ar vārdu sakot, Krievijas iedzīvotāju uzskatu aina kā vienmēr ir raiba. Diemžēl arī pasaulē kopējā politikas ainava nav patīkama.

Paliek cerība. Krievijas disidents un Putina pretinieks Vladimirs Kara Murza, kurš pirms dažām nedēļām tika atbrīvots apmaiņas procesā un uzaicināts uz Francijas ziņu ka­nālu LCI, vēlas ticēt savas valsts nākotnei bez Putina: “Krievijā pārmaiņas notiek ļoti ātri un ļoti negaidīti. Šodien neviens precīzi nezina, kā un kad tieši Putina režīms kritīs. Mēs droši zinām vienu: tas notiks, jo nekas nav mūžīgs, un tādi režīmi kā Putina kunga režīms šķiet stabili un mūžīgi līdz brīdim, kad tie vairs nepastāv. Un tieši tā būs arī nākamreiz, kad šāds pārmaiņu logs atvērsies Krievijai… Ir ļoti svarīgi būt gataviem šim brīdim, jo šie iespēju logi ir ierobežoti. Un mēs nedrīkstam atkārtot 1990. gadu kļūdas. Šoreiz mums ir jādara viss, lai Krievija kļūtu par normālu valsti, demokrātisku valsti, patiesi eiropeisku valsti. Es nešaubos, ka šī diena pienāks.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
36

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
1
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi