Ceturtdiena, 3. aprīlis
Vārda dienas: Irmgarde

Politika un sarkasms

Sallija Benfelde
11:30
03.09.2024
49
Sallija Benfelde

Atmodas gados kļuva pieejami daudzi līdz tam slēpti vēstures fakti, arī literatūra.

Atceros, ka žurnālā “Avots” tika publicēts krievu rakstnieka Eduarda Ļimonova (1943-2020) latviešu valodā tulkotais ironiskais stāsts par kupolu virs Krievijas. Proti, kādu dienu pasaule no rīta pamostas un konstatē, ka virs Krievijas ir caurspīdīgs, bet necaursitams kupols. Zem tā cilvēki dzīvo kā vienmēr, bet sazināties ar viņiem nav iespējams. Sākumā valda prieks, tad neizpratne, jo nav vairs viena, lielā ienaidnieka, pret ko cīnīties. Visus institūtus un citas organizācijas visā pasaulē, kas sekoja Krievijai, prognozēja tās rīcību, nākas slēgt. Politiķi un arī iedzīvotāji ir apjukuši.

Jāteic, pirmo reizi izlasot šo stāstu, nodomāju, ka ironija stāstā ir interesanta, pat uzjautrinoša, bet, cik labi būtu, ja tāds kupols tiešām virs Krievijas būtu. Tagad, pēc gadiem trīsdesmit, atkal jādomā – cik labi būtu, ja tādas Krievijas nebūtu, taču jāsaprot, ka ļaunums gan tāpēc pasaulē nepazustu. Un jāpiebilst, ka arī stāsta autors Ļimonovs bija ļoti pretrunīgs cilvēks. Kā rakstnieks kļuva pazīstams emigrācijā ASV – viņš emigrēja 1974. gadā. Pa­gājušā gadsimta deviņdesmitajos gados atgriezās Krievijā un nodibināja nacionālboļševiku partiju.

Par atšķirīgiem un pretrunīgiem vērtējumiem bija jādomā arī, izlasot Ukrainas Nacionālās operas galvenā režisora un Tautas skatuves mākslinieka Anatolija Solovjaņenko interviju ukraiņu portālā gordonua.com. Intervijā viņš stāsta arī par operas “Traviata” pirmizrādi Kijivā 2022. gadā, kara laikā. Desmit minūtes pirms izrādes beigām sākusies gaisa trauksme, izrāde, protams, pārtraukta. Nākamajā dienā itāļu laikrakstā “La Reppublica” izlasījis, ka pirmo reizi desmitiem tūkstošu “Travi­atas” izrāžu vēsturē operas varone ir izdzīvojusi. Acīmredzot arī tā var vērtēt pārtraukto izrādi gaisa trauksmes laikā, kad uz pilsētu krīt īstas bumbas. Bet tikmēr rit dzīve, kuru var dzīvot dažādi – domājot par Traviatu, kura “izdzīvojusi” un sapņojot par stikla kupoliem, slēpjoties aiz sarkasma, ironijas un melnā humora vai dzīvot realitātē.

27.augustā Levadas centrs nopublicēja kārtējās Krievijas iedzīvotāju aptaujas rezultātus. Šoreiz sociologi jautāja, vai respondenti ir apmierināti ar dzīvi. Kopumā ar dzīvi ir apmierināti 24 procenti aptaujāto.

Interesanti, ka, piemēram, 1992. gadā ar dzīvi pilnīgi apmierināto Krievijā bija tikai divi procenti, bet 2000. gadā – pieci procenti aptaujāto. Visvairāk apmierināto ir jauniešu vidū vecumā līdz divdesmit četriem gadiem – 75 procenti (pilnīgi apmierināti ir 38 procenti un lielāko tiesu apmierināti ir 37 procenti). Starp tiem, kuri var atļauties pirkt preces ilgstošai lietošanai, un to vidū, kuri uzskata, ka valstī viss notiek pareizi, apmierināto ir 63 procenti, bet Putina atbalstītāju vidū – 59 procenti. Vismazāk ar dzīvi apmierināto vidū ir iedzīvotāji vecuma grupā 55 gadi un vairāk. Protams, ar dzīvi mazāk apmierinātu iedzīvotāju ir to vidū, kuriem tik tikko pietiek naudas pārtikai, – 34 procenti. Starp iedzīvotājiem, kuri uzskata, ka valstī viss notiek nepareizi, ar dzīvi apmierināti ir 27 procenti, bet Putina neatbalstītāju vidū apmierināto ir tikai 21 procents iedzīvotāju. Par rītdienu kopumā Krievijā ir pārliecināti tikai 25 procenti aptaujāto. Arī par dzīvi nākotnē visvairāk pārliecināti ir jaunieši – 87 procenti, tie, kuri var atļauties pirkt vairāk nekā tikai pirmās nepieciešamības preces (75 procenti), valsts politikas atbalstītāji (77 procenti) un Putina atbalstītāji (72 procenti). Savukārt gados vecāko iedzīvotāju vidū par rītdienu nav pārliecināti 34 procenti iedzīvotāju, to vidū, kuriem gandrīz nepietiek naudas pārtikai, nepārliecināto ir jau 52 procenti. Par rītdienu nav pārliecināti 65 procenti to iedzīvotāju, kuri uzskata, ka valsts politika ir nepareiza, bet jau 78 procenti iedzīvotāju nav droši par rītdienu no tiem, kuri neatbalsta Putinu.

Tātad vairākums Krievijas iedzīvotāju nav apmierināti ar savu dzīvi un nav droši par savu nākotni, bet diemžēl pašlaik nekas neliecina, ka varētu sākties plaši protesti. Politikas vērotāji teic, ka risināt jebkuru jautājumu ar Krieviju var, tikai izmantojot spēku un bailes jeb kā raksta Pasaules politikas institūta dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Viktors Slinčaks: “Kāds joprojām domā, ka varmākas noskaņojums ir atkarīgs tikai no upura vēlmes vai nevēlēšanās, aiz robežas nesaprot, ka Putina vārdi “par mieru” patiesībā ir aicinājums Ukrainai kapitulēt”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
27

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
69

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
51

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
23

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
48

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
59

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
10
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
24
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
39
11
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
41
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi