Ceturtdiena, 3. aprīlis
Vārda dienas: Daira, Dairis, Daiva, Daivis

Septembra ekvinokcijas svinēšana – mūspašu Miķeldiena

Anna Kola
11:45
30.09.2024
48
1 Anna Domas Copy 150x150.jpg

Rudens patiešām ir skaists gadalaiks. Lai arī šogad mūsu platuma grādos laikapstākļi nudien lutina, tuvojas ierastais periods, kas izsenis licis ļaudīm izraibināt tumšos vakarus un drēgnās novakares ar teiksmām, mītiem, nostāstiem. Septembra izskaņa atnāk ar Miķeļdienu – seno latviešu svinamo brīdi, kas faktiski iezīmē rudens saulgriežus. Koki sāk mest savas dārgakmeņu lapas, saule sāk nolaisties savā ikgadējā ceļā, vēlās pēcpusdienās metot dziļas, zeltainas gaismas stieņus pāri laukiem un viensētām.
Lai arī šķiet, ka senās latviskās tradīcijas ikdienā mūsu modernajās dzīvēs ienāk pavisam maz, lielākoties šis paražas arvien dzīvo izglītības iestādēs – bērnudārzos, skolās. Arī pašai spilgtākās Miķeļdienas atmiņas ir no sākumskolas laika – ķirbji, kabači, burkāni un visādi citādi rudens ražas labumi, ar ko devāmies uz skolu piedalīties Miķeļdienas tirdziņā vai kādā dabas velšu radošo darbiņu izstādē. Miķeļos jeb Miķeļdienā noslēdzas saimnieciskais gads – raža ir novākta, pabeigti galvenie zemes darbi. Miķeļdiena, kuru dēvē arī par appļāvībām, apjumībām, nosaukumu ieguvusi no kristīgajā baznīcā godinātā ercenģeļa Miķeļa (Mihaela). Otri lielie latviešu rudens svētki ir Mārtiņi par godu 4.gadsimta kristiešu svētajam – Mārtiņam no Tūras, kas iezīmē ziemas laika sākšanos. Kā Miķeļos, tā Mārtiņos bagātīgi mielojas (kauj gaili, sivēnu, cep plāceņus, dara alu), zīlē nākotni, pareģo laikapstākļus.

Laikposms starp Miķeļiem un Mārtiņiem latviešu tradicionālajā kultūrā ir veļu laiks (arī: dievaines, zemlikas, ķauķu laiks), kad tiek pieminēti mirušie senči, viņiem gatavots rituāls mielasts. Veļi saukti arī par velēniešiem, vecajiem, ēniem, iļģiem, ķauķiem, pauriem u. c. Rudens saulgriežu svinēšanas tradīcijas patiesībā ir līdzīgas daudzviet pasaulē – gluži tāpat, kā tas ir ar citiem svētkiem, par kuriem dažubrīd var likties, ka esam tādi vienīgie un unikāli to atzīmētāji. Ir interesanti, ka, palasot vairāk, kļūst skaidrs – viss pasaulē ir diezgan cieši saistīts, tostarp arī mūsu senču pagāniskās tradīcijas.

Lielbritānijā ierasti rudenī atzīmē Ražas svētkus, kas pamatā tieši to arī nozīmē – tiek svinēts gada laiks, kad visi pavasara un vasaras darbi aiz muguras un beidzot var baudīt to augļus. Kornvolas skatījums uz pasākumu ir pazīstams ar nosaukumu Guldize, “riķu svētki” (jeb graudu krāvumi). Anglijā arī rudens tradīcijas dominē gailis, rudenim raksturīgie dārzeņi un bagātīgi klāti galdi ar ēdieniem.

Mūsdienās vērojama arī šo seno tradīciju atdzimšana – to redzam gan pie mums Latvijā, kur arvien populārāka kļūst senlatviešu dzīvesziņa un riti, gan citviet pasaulē, kur augošu popularitāti gūst citas pagāniskās tradīcijas. Viena no tādām ir arī ķeltu mitoloģija un paražas, starp tām arī visnotaļ aizraujošās druīdu prakses. Druīdiem rudeni iezīmē Albanelfeda svētki, kas nozīmē “ūdens gaisma”. Viņiem rudens ekvinokcija tiek uzskatīta par gada “vārtiem”. Starp druīdu rakstiem ir atrodamas skaistas rakstiskas liecības, kas vēsta par līdzsvaru starp gaismu un tumsu un gadalaiku ciklu. Druīdu svinībām raksturīga mājokļa rotāšana ar rudens elementiem: lapu vainagiem, ķirbjiem, rudens ogām. Modernajā pagānismā svin Mabonu – arī ķeltu svētkus, kas notiek tieši rudens saulgriežu dienā. Līdzīgi kā ar mūsu pašu Miķeļiem – dominē prieks par bagātīgo ražu, darba augļiem un tiek sagaidīts rudenīgais veļu laiks.

Polijā un citās slāvu tautās Dožiņku svētkus, kas sākotnēji notika ekvinokcijas laikā, aizsāk pilsētnieku gājiens, kurā tiek nests liels dekorēts vainags vai vītne, kas simbolizē novākto ražu. Slāviem, līdzīgi kā mums, ir dabas spēku dievi, kurus tad šajos svētkos arī godina.

Daudziem rudens šķiet ne tik patīkams, saprotot, ka vasara it kā tik zibenīgi galā, kļūst aukstāks, tuvosies ziema, kas dažu­brīd pie mums šķiet tiešām par daudz gara. Tomēr mums ir iespēja piedzīvot skaistu, krāsainu rudeni ar krāšņām koku lapām, ābolu smaržu gaisā un mītiskiem, miglas ieskautiem rītiem. Miķeļdiena iekrīt tieši šajā skaistajā laikā, kad varam tīksmināties par dabas krāsām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
30

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
70

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
54

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
25

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
49

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
59

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
15
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
14
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi