Ceturtdiena, 3. aprīlis
Vārda dienas: Irmgarde
weather-icon
+6° C, vējš 1.83 m/s, ZR vēja virziens

Zināt, bet necepties

Sarmīte Feldmane
15:37
21.09.2024
62
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

Katra diena atnes jaunas ziņas – lasāmas, skatāmas, klausāmas. Kāda ieinteresē, citai nepievēršam vērību, vēl kāda savukārt piesaista, jo par to runā, izsaka viedokļus. Nav pat svarīgi, ka pašu šī informācija maz vai pat nemaz interesē, vienkārši gribas zināt.

No šīsnedēļas jaunumiem neizlasīts nepalika par pazīstamajiem “Līviem”. Šo vārdu noteikti zina visas paaudzes. Pazīs­tamā rokgrupa piedzīvojusi slavu, starp mūziķiem gadu gaitā nav trūcis dažādu nesaskaņu.    Jau iegādājamas biļetes uz koncertu valsts svētku priekšvakarā ”Arēnā Rīga”, kurā   latviešu leģendārā rokgrupa “Līvi” un Liepājas Simfoniskais orķestris iecerējis  lielkoncertu “Ozolam”. Bet… augustā pēc Patentu valdes veiktās ekspertīzes mūziķis Juris Pavītols nostiprināja savā īpašumā ansambļa intelektuālo nosaukumu “Līvi” kā preču zīmi. J.Pa­vītols paziņojis: “Nosaukuma “Līvi” izmantošana mūzikas grupas jaunradītām dziesmām, koncertiem, ierakstiem, nošu izdevumiem, platēm, CD, kino, foto, video – visam, kas piekritīgi augstāk minētam, bez manas rakstiskas atļaujas tiks saistīts ar juridisku un finansiālu atbildību. Pēc Patentu valdes lēmuma šā brīža “Līvu” sastāvs ar mūziķi Aināru Virgu priekšgalā vairs ar šo nosaukumu uzstāties nevarēs, iepriekš to nesaskaņojot ar J. Pa­vītolu. Tas pats attiecas arī uz jaunu dziesmu un albumu izdošanu. J. Pavītols ir viens no “Līvu” dibinātājiem, taču grupas sastāvā nespēlē jau kopš 80. gadu sākuma.

Tikmēr grafisko preču zīmi jeb grupas logo kā savu īpašumu pieteikusi biedrība “LĪVI ROXX” un Ainars Virga. Šobrīd zīme ir atzīta par reģistrējamu, un, kad Patentu valdē tiks saņemta maksa par reģistrāciju un publikāciju, tā tiks reģistrēta.

Kamēr puiši plēšas, jāsteidz klausīties “Līvu” dziesmas, nedomājot, kuram pieder preču zīme, kuram logo.

Daudzviet lasāms patiess satraukums, ka mežos pazudušas sēnes. Bija bekas, gailenes zem katra krūma, nu vairs nekā. Te vieta sazvērestības teorijām, jo tā vienkārši nedrīkst būt. Patiesais iemesls – sausums – ne sēņu draugus, ne sēņotājus nepārliecina. Pieredzējušie mežā gājēji prot atrast mitras un ēnainas vietas un aizvien nāk mājās ar pilniem groziem. Viņi pasmaida un steidz uzcept cūceņu kotletes.

Neviens jau nesaka, ka pārmaiņas nav vajadzīgas. Tādas iecerējusi arī Centrālā vēlēšanu komisija. Pierastie, melnbaltie vēlēšanu biļeteni vairs neder. Izrādās, līdz šim vēlēšanās balsstiesīgie    pilsoņi nav mācējuši nobalsot tā, kā vēlas. Kā zinām, varēja kādam deputāta kandidātam listē pievilkt krustiņu, kādu svītrot. Tagad tiek stāstīts, ka bieži    pieļautas kļūdas – kādu kandidātu neatbalstot, vēlētājs ievilcis rombiņā mīnusu, nevis izsvītrojis vārdu. Un to uzzinām pēc daudzām Saeimas, pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām!    Uzzinām, ka vēlētāji bijuši muļķi, ne tikai balsojot par nepareizajiem, bet arī nemākot to izdarīt. Kā tad skaitīja plusus un svītrojumus? To droši vien neviens neskaidros. Jaunā parauga biļetenos, kādus piedāvā Centrālā vēlēšanu komisija, pie kandidāta vārda varēšot izdarīt jebkādu atzīmi zaļajā laukumiņā, ja kandidāts vēlētājam īpaši simpatizē, vai arī sarkanajā laukumiņā, ja vēlētājam šis kandidāts nepatīk. Būšot vienalga, vai vēlētājs konkrētās krāsas laukumiņā ieliek punktu, plusu vai mīnusu, vai kaut      pilnībā to aizkrāso, jo automātiskā balsu skaitīšanas iekārta kā pareizu un derīgu ieskaitīs jebkuru atzīmi, kas izdarīta attiecīgās krāsas laukumā. Sarkans un zaļš ir krāsas, kuru atšķiršana rada problēmas daltoniķiem. Kā var uzzināt medicīnas portālos, no daltonisma cieš aptuveni 8% vīriešu un 0,5 % sieviešu.

Saeima gan nosliecas, ka paš­valdību vēlēšanās nākamvasar jaunie biļeteni vēl nebūs. Neticības sēkla par balsotājiem un balsu skaitītāju prasmi saskaitīt gan iesēta.

Par to, ka cilvēks ir dabas daļa, ka katrai dzīvai radībai ir tiesības uz savu dzīvotni, stāsta katrs, kuram tajā brīdī tas ir izdevīgi. Ne bez diskusijām Rīgā nolemts atļauts medīt dzīvniekus, kas rada apdraudējumu un postījumus. Tas tikšot darīts, ja kādam mājdzīvniekam būs uzbrukusi lapsa vai jenotsuns, ja kādā teritorijā būs savairojušies bebri, kas postīs meliorācijas sistēmas. Vieni uzskata – pareizs lēmums, citi jau gatavo plakātus par slepkavām. Bet līdzsvars ir pa vidu. Ko lai dara, ja tik bieži ejam pa ļoti šauru ceļu, kuram abās pusēs grāvji. Atliek nedaudz salīgoties un – grāvī iekšā. Tā, redz, dzīvojam. Tādi esam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
27

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
69

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
51

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
23

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
48

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
59

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
10
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
24
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
39
11
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
41
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi