Trešdiena, 2. aprīlis
Vārda dienas: Irmgarde

"Uzvarētāji"

Sallija Benfelde
16:53
15.07.2024
62
Sallija Benfelde

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris.

Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un nespēj iedomāties, ka cilvēki tā nerīkojas. Turklāt meli jau sen ir teroristu ikdiena – kā tajā līdzībā par zagli, kurš kliedz: “Ķeriet zagli!”

Ukraiņi, par spīti karam, dažās dienās ir savākuši simtiem miljonu grivnu (viens eiro ir aptuveni 40 grivnas) palīdzību slimnīcas un iekārtu atjaunošanai. Arī Latvijas ziedojumu portāls ziedot.lv aicina palīdzēt, un 11. jūlija rīta pusē Latvijas iedzīvotāji bija saziedojuši jau vairāk nekā 198 tūkstošus eiro.

Ukrainas ziņas 11. jūlija rītā liecina, ka okupanti pilna mēroga karā Ukrainā jau zaudējuši vairāk nekā 555 tūkstošus jeb vairāk nekā pusmiljonu karavīru. Eksperti teic, ka faktiski agresorvalsts ir zaudējusi visu sākotnējā pilna mēroga kara armiju, kas bija aplenkusi Ukrainu un sāka uzbrukumu. Vairāku Ukrainas parlamenta sasaukumu deputāts un blogeris Vitālijs Čepinoga raksta: “Pietiek izlikties, ka karš ir lokāls konflikts Eiropas perifērijā. Tā ir kauja ar lielo ordu par Eiropas kultūrtelpas pastāvēšanu. Un mēs tajā nevaram cīnīties vienatnē. Tieši tagad Rietumu pasaulei beidzot jāsaprot jaunā pasaules realitāte, nevis kaunīgi jānovēršas, cerot, ka tā kaut kā pazudīs, beigsies. Nebeigsies! Tas jāsaprot, jo sāk izskatīties, ka “pasaule ir samierinājusies ar teroru, turklāt visvairāk kaitina tas, ka ir samierinājusies ar valstu terorismu.(Andrijs Bondars)”. Pasaule šodien ir sadalījusies divās nometnēs. Faktiski neitrālo vairs nav, visi ir par kaut ko vai par kādu. “

Tikmēr Krievijas iedzīvotāji jūtas vai cenšas justies kā “mūžīgie uzvarētāji”. 9. jūlijā publicētā Levadas centra aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka tieši Padomju Savienības ieguldījums Otrā pasaules kara uzvarā ir bijis vislielākais, kaut tajā pašā laikā par Krievijas galvenajiem sabiedrotajiem uzskata ASV, Lielbritāniju un Franciju. Trīs ceturtdaļas aptaujāto apgalvo, ka Padomju Savienība būtu uzvarējusi Vāciju arī bez sabiedroto palīdzības un atbalsta. Tā domā 95 procenti aptaujāto. Visvairāk tā domā gados vecākie iedzīvotāji un tie, kuri dzīvo Maskavā un lielajās pilsētās, kā arī iedzīvotāji ar augstāko vai vidējo speciālo izglītību. Pat to vidū, kuri neatbalsta Putinu kā valsts prezidentu, tā domā 56 procenti iedzīvotāju. Nekas jauns nav arī tas, ka televīzijai kā informācijas avotam uzticas visvairāk – tā domā 77 procenti aptaujāto.

Šogad jūlijā Publiskās socioloģijas laboratorija (PS Lab) publicēja apjomīga pētījuma rezultātus. Tie tika veikti frontei tuvajā Krasnodaras reģionā, Burjatijā un Sverdlovskas apgabalā. Jautājumi bija, kā karš ietekmējis, mainījis ikdienu un attieksmi pret to. Pētījums liecina, ka Krievijas iedzīvotāji vēlas, lai karš beigtos pēc iespējas ātrāk, bet cenšas to ikdienā vispār neievērot, it kā nerēķinās ar to. Savukārt Levdas centra publicētās aptaujas 4. jūlijā liecina, ka aptuveni puse agresorvalsts iedzīvotāju seko tam, kas notiek Ukrainā, un atbalsts armijai joprojām ir augsts. Tiesa gan, pirmo reizi pēdējā pusgada laikā ir palielinājies to skaits, kuri ir par miera sarunām (58 procenti), bet 27 procenti iedzīvotāju uzskata, ka karš jāturpina. Divas trešdaļas iedzīvotāju atzīst, ka karā vainojama ASV un NATO. Gada laikā tā domājošo skaits ir palielinājies, 48 procenti lepojas ar Krieviju. Katrs trešais aptaujātais uzskata, ka Krievijai ir tiesības lietot kodolieročus un tāda rīcība būs pamatota. Vārdu sakot, agresorvalsts iedzīvotāji vai nu jūtas, vai grib justies kā uzvarētāji, un kopumā lielākā daļa saka, ka no Krievijas puses viss notiek pareizi – tā, kā jānotiek.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
27

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
69

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
51

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
23

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
48

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
59

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
10
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
24
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
39
11
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
41
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi