Ceturtdiena, 3. aprīlis
Vārda dienas: Daira, Dairis, Daiva, Daivis

Drons: jautājumi un atbildes

Sallija Benfelde
11:20
13.09.2024
82
Sallija Benfelde

Ir pagājusi gandrīz nedēļa, kopš Krievijas militārais drons no Baltkrievijas teritorijas ielidoja Latvijā, kādu laiciņu lidoja mūsu teritorijā un tad nokrita Rēzeknes novadā.

Izrādījās, uz tā bijusi sprāgst­viela, bet laimīgā kārtā tā neuzsprāga, neviens necieta un to vēlāk deaktivizēja, vienkārši sakot, uzspridzināja.

Šis incidents ir radījis daudz jautājumu. Skaidrs arī, ka vairāki no tiem skar informāciju, kas ir valsts noslēpums, tādēļ konkrētas atbildes nevar saņemt. Tomēr ir divi jautājumi, uz kuriem ir jāatbild, ja valsts nevēlas, lai uzticēšanās tās institūcijām samazinātos, bet spriedze sabiedrībā pieaugtu. Protams, nedēļas laikā atbilžu bijis daudz, bet tās lielāko tiesu ir bijušas runas par procedūrām, kārtību un par to, kas tiek pētīts un domāts, vai viss izdarīts pareizi un vai kaut ko vajadzētu mainīt procedūru kārtībā. Laikam jau lieki pat teikt, ka Latvijas iedzīvotājus tādas aptuvenas runas par “procedūrām” un “lēmumiem” kaitina un uzticēšanos nevairo. Kaut kādu skaidrību viesa vien trešdienas, 11. septembra, LTV raidījums “Kas notiek Latvijā?”. Tā vadītājam Jānim Domburam nācās tincināt un atkārtot jautājumus ne reizi vien, līdz tika saņemtas atbildes, kuras viesa zināmu skaidrību.

Tātad pirmais lielais jautājums ar daudziem papildu jautājumiem ir, kāpēc nekas netika darīts, redzot, ka no Krievijas vasaļvalsts Baltkrievijas ielido drons un pārkāpj NATO ārējo robežu? Kādēļ tiek runāts, ka mūsu robežas tiek sargātas, kādēļ drons uzreiz netika notriekts? Bet ja nu tas būtu nokritis apdzīvotā vietā un uzsprādzis un cilvēki būtu gājuši bojā? Atbilde, izrādās, arī nav vienkārša un pasakāma vienā teikumā. Vispirms gan jāteic, ka Krievijas militārā drona ielidošana Latvijas teritorijā, visticamāk, ir ar nolūku noskaidrot, kāda būs Latvijas un NATO reakcija. Taču iespējams arī, ka tas noticis tehniskas kļūdas dēļ. Ukrainas militārie eksperti uzskata, ka tas noticis ar nolūku saprast, ko Latvija darīs, ja tās teritorijā ielido agresorvalsts militārs objekts.

Izrādās, uzreiz noteikt, vai robežu šķērsojis putnu bars, drons, deltaplāns vai maza lidmašīna, nav iespējams, jo radiolokācijas signāls vēsta par objektu, kas šķērsojis robežu, bet to nevizualizē jeb neparāda kā fotogrāfiju. To, ka tas ir drons, nosaka pēc lidojuma trajektorijas un vēl vairākām pazīmēm. Pacelt gaisā NATO lidmašīnas šādā gadījumā, izrādās, arī nav lielas jēgas, jo tās ir tik ātras, ka dronu var pat nepamanīt un tādēļ arī notriekt to nevar. Analizējot lidojuma trajektoriju, esot bijis skaidrs, ka tas nav bijis izlūkdrons un ka tam diez vai bijis uzdevums uzbrukt. Šajā situācijā Latvijas bruņotie spēki rīkojušies pareizi, sākot rīcības saskaņošanas procedūru ar ministriju un NATO, jo esošā kārtība paredz, ka tādos gadījumos nevis uzreiz jārīkojas, bet jāziņo tālāk. Uz jautājumu, kāpēc tomēr dronu uzreiz nevarēja notriekt, atbilde bija vienkārša un skaidra: Latvijā nav karastāvokļa un miera laikos kārtība ir pavisam cita. Manuprāt, armiju tiešām nevar vainot, jo tā rīkojas, stingri ievērojot noteikto kārtību. Tiesa gan, neatbildēts palika jautājums par to, vai drons nevarēja pats nokrist un uzsprāgt apdzīvotā vietā?

Atbildes īsti nebija arī uz otro jautājumu – kāpēc netika brīdinātas pašvaldības, virs kurām vai kuru virzienā drons lidoja. Cilvēki parasti ar interesi lūkojas uz dažādiem lidojošiem objektiem un neslēpjas. Šajā gadījumā pareizāk būtu bijis, ja cilvēki atrastu jel kādu aizsegu – ja drons krīt un uzsprāgst, tad no šķembām var pasargāt arī mājas mūris. Mums joprojām nav ātrās apziņošanas mehānisma, un ministrijas amatpersonas, kuras varēja dot rīkojumu informēt Latgales iedzīvotājus kaut pa radio un ievietot informāciju internetā, to nedarīja.

Protams, ministrijas un armija lems un analizēs, bet raidījumā jau izskanēja, ka mums, pirmkārt, vajadzīgas iekārtas, kuras uzreiz var vizualizēt robežu šķērsojušo objektu. Otrkārt, ir vajadzīgas iekārtas, ar kurām to var notriekt, un, treškārt, tiešām ir jāmaina procedūras jeb kārtība, kādā tādos gadījumos jārīkojas gan bruņotajiem spēkiem, gan Aiz­sardzības, gan Iekšlietu ministrijas vadībai. Acīmredzot arī NATO ir jāmainās un jāuzlabo savas procedūras. Galu galā Lat­vijas robeža ir ne tikai NATO, bet arī Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, te ir vajadzīgi papildu ieguldījumi tās aizsardzībai.

Incidents ar dronu ir atklājis aizsardzības vājās vietas. Labi, ka tas notika miera laikos bez upuriem un izpostītām mājām. Tagad ir iespējas labot kļūdas un aizlāpīt caurumus procedūrās. Nav saprotams, kāpēc atbildes par to, kas, kā un kāpēc noticis, nepārkāpjot valsts noslēpuma statusu, varēja noskaidrot tikai žurnālists LTV raidījumā, tincinot un tincinot līdz apnikumam. Komunikācijas jeb normālas saziņas ar iedzīvotājiem joprojām nav. Kad būs?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
29

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
70

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
53

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
25

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
49

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
59

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
13
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
24
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
40
12
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
42
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi