Klāt augusts, vasaras pēdējais mēnesis. Vai skumt, ka dzīvelīgākā un priecīgākā gada sezona jau otrajā pusē? Vai bēdāties, ka vakara stundās logos šur tur jau iededzas gaismiņas? Taču jau nē! Lai arī ir vēlme izdomāt līdzekli, kā sauli noturēt debesīs ilgāk un augstāk, vienlaikus saprotot, ka dabas spēkiem turēties pretī esam par vājiem, vasarā ieķerties tieši augustā ir īpaši.
Vispirms jau ir norimusi grūti panesamā tveice, arī vētras un lielus plūdus sinoptiķi nesola. Vakari un rīti ir veldzējoši dzestri, bet vēl tik silti, ka gribas pabūt ārā, ieklausīties dabas skaņās, pasekot, ko jaunu daba katru dienu sagādājusi. Un tas nav maz, jo augustā sākusies ražas nobriešana, vākšana, krāšana, konservēšana, pagrabos un klētīs (atvainojiet, tas bija kādreiz, tagad – saldētavās un cisternās, konteineros un kur tik vēl ne) noglabāšana. Cīņa ar nezālēm vagās un dobēs ieņem otrā plāna lomu, priecē ziedu daudzveidība un krāsas, piestrādā vējš, lai palīdzētu to smaržu aiznest pēc iespējas tālāk. Un vai tik augusts nav tas mēnesis, kad naksnīgajās debesīs gaidāms zvaigžņu lietus?
Vēl nav beidzies vasaras notikumu un pasākumu maratons: atvaļinājumi strādājošajiem, ceļojumi, pilsētu un pagastu svētki, kapu svētki, brīvdabas izrādes un koncerti, kāzu svinības un mērošanās spēkos un izturībā sporta laukumos un trasēs. Ar to šī gada augusts īpaši izceļas. Ir patiesa bauda sekot līdzi lielākajam sporta notikumam pasaulē – Olimpiskajām spēlēm. Tur patiešām koncentrējusies viena no planētas labākajām cilvēces daļām. Elites sportistu azarts, atdeve, patiesums, protams, arī meistarība, pārsteidz un saviļņo ne tikai tos, kas sporta notikumiem seko ikdienā. Arī izglītojoši – jauni sporta veidi, sacensības un sportisti, kurus tik bieži neredzam. Apbrīns arī Francijai, Parīzei par spēju sarūpēt tik oriģinālus un grandiozus svētkus pašā tās centrā. Vēl veselu augusta nedēļu varam sekot šim aizraujošajam notikumam, turot visus īkšķus par savējiem! Turklāt sekošanu līdzi notiekošajam televizora ekrānā var lieliski apvienot ar, piemēram, gurķu marinēšanu vai cita veida konservēšanu. Mums, sievietēm, taču nav pieņemts ieņemt vietu uz dīvāna un neatraut acis no televizora.
Vai nav brīnišķīgs gada astotais mēnesis? Lai arī pie kājām nokrīt pa nodzeltējušai lapai, lai arī asteres, izskatās, pirmā septembra dienu šogad nesagaidīs, ir vasara, ir vēl viena trešdaļa tās baudīšanai un izdzīvošanai. Un ir tik gudri no kāda zemnieka Kurzemes pusē, kam applūdis meloņu lauks, teikts, ka pie mums, Latvijā, cietusi tikai daba, kādam arī raža, bet mēs dzīvojam zem mierīgām, zilām debesīm. Piebildīšu – turklāt uz zemes, kas mūs priecē un baro.
Komentāri