Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis
weather-icon
+7° C, vējš 4.67 m/s, R-ZR vēja virziens

Nevedīsim svešo mājās

Sarmīte Feldmane
11:03
23.07.2024
75
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar tam pienākošos attieksmi, tas vispirms jāiepazīst. Tas nekas, ka skaists, ilgi stāv vāzē vai garšīgs maltītē, pasaudzēts svešzemnieks var nodarīt lielu ļaunumu.

Latvijā    sastopamas vairāk nekā 50 dažādas invazīvās sugas – gan augi un sēnes, gan dažādi dzīvnieki (kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki, zivis, zīdītāji). Svešzemju suga, nonākot jaunā vidē, strauji paplašina savu izplatībau un savairojas,      agresīvi apgūst jaunas teritorijas, padzenot vietējos no to dabiskās ekosistēmas. To negatīvā ietekme uz daudzveidību ir  zinātniski pierādīta.

Pirms cik gadiem aizvien biežāk makšķernieki runāja par rotaniem no Tālo Austrumu upēm? Nemaz ne tik daudziem. Nu jau tas nav nekāds retums. Tāpat apa­ļais jūrasgrundulis, ko sauc arī par bullīti,     strauji izplatās, var pat teikt, ka tā kļuvusi par vienu no dominējošām zivju sugām Latvijas piekrastes ūdeņos. Zivtiņa pamazām vien apgūst pasauli. Populācijas aizsākumi ir meklējami Marmora, Melnās un Kaspijas jūras ūdeņos. Tā tiek uzskatīta par 20.-21. gadsimtu mijas vienu no sekmīgākajām invazīvajām zivju sugām Ziemeļamerikā, Lielajos ezeros, un daudzviet Eiropā. Pirmo reizi šī invazīvā zivs Ziemeļamerikā tika atklāta 1990. gadā. Pagājušā gadsimta 80. gados apaļie jūras grunduļi atrasti arī Maskavas upē Krievijā un 1990. gadā arī Baltijas jūrā Gdaņskas līcī pie Polijas.

Šobrīd Eiropā šī zivs sastopama Baltijas jūras dienvidos un austrumos, Botnijas un Somu līcī, Kategata jūras šaurumā un Zviedrijas dienvidos. Latvijas piekrastē apaļais jūrasgrundulis pirmo reizi parādījās 2004. gadā.    Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pētījums liecina, ka jau 2015.gadā tas  atrasts Liepājas ezerā, Salacas lejtecē un Sakas upē.    Toreiz zinātnieki piedāvāja divas iespējas – vai nu veicināt šo zivju izplatību un    izmantot pārtikā, vai ar dažādiem pasākumiem ierobežot. Bet ieteikums bija nepārprotams – īstenot tādu stratēģiju, kas vērsta uz    populācijas ierobežošanu.

Tā notiek, ienāk viens svešinieks, sākumā brīnāmies, kas tas tāds, pasaudzējam, pēc tam zinātnieki strādā, lai saprastu, kā tikt galā    ar negantnieku, kurš iznīcina vietējos.

Un tas nav stāsts par apaļo jūrasgrunduli, rotanu, latvāni    vai krokaino rozi. Tas ir stāsts par atvērto pasauli, kuras robežas ir vaļā. Turklāt laikapstākļi ar aukstajām ziemām Latviju vairs nepasargā no tiem, kam patīk jaukāks klimats. Invazīvie augi un dzīvnieki Latvijā ir cilvēku    apzinātas un neapzinātas darbības sekas. Gan augi, gan dzīvnieki    var ieceļot arī nejauši – kuģu tilpnēs, pasta sūtījumos, podotajos stādos vai kāda atvesti, lai dārzā būtu pārsteigums, lai ziedētu tikpat skaisti kā svešajā zemē.

Puķu sprigane, krokainā un Kanādas zeltslotiņa atceļoja kā daiļdārza augi. Gadu desmitiem tika loloti, līdz kļuva par dārzbēgļiem. Cik tad ilgi augsi vienā vietā, varbūt nedaudz tālāk labāka augsne, nākamā paaudze domā tāpat, un veidojas plantācijas.     

Latvijā dārzbēgļu ir jau vairāk nekā 100 sugu. Daudzi no Kurzemes hercogistes muižu dārzu laika, kad tur sēja, stādīja arī interesantus, skaistus svešzemniekus. Dažiem dārzā nepatika, un tie bēga, jaunajā vietā cenšoties nomākt, pat iznīcināt vietējos augus. Visvairāk bēgļu ir no košumdārziem. Piemēram,    matainās sīkgalvītes (Galinsoga ciliata). Tās ir ļoti līdzīgas sīkziedu sīkgalvītēm. Galvenā atšķirība – galotnē trīsdaivainas lapiņas pie zieda kurvīša pamatnes, sīkziedu sīkgalvītei šīs lapiņas ir bez sānu zobiņiem. Tātad – XIX gadsimta vidū mataino sīkgalvīti no Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas ieaudzēja vairākās Eiropas Botānisko dārzu kolekcijās. Daudzi iekāroja glīto augu. Ar ko tas beidzās? Ravējam, ravējam, ravējam…

Katram augam, dzīvniekam, kukainītim savs ceļojums uz Latviju. Lai cik mēs būtu toleranti, ir jāatmet maldi, ka    svešzemnieki vairo Latvijas dabas daudzveidību.

Ceļojumā piestājot un ieraugot ko skaistu, labāk nevākt sēklas, necensties tikt pie spraudeņa. Tas vienkārši nav tā vērts. Ja domājam par nākotni Latvijas dabiskajās pļavās. 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
36

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
1
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi