Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Vija, Vidaga, Aivija
weather-icon
+0° C, vējš 1.88 m/s, R vēja virziens

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

Sallija Benfelde
06:06
08.07.2024
107
Sallija Benfelde

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem.

Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no Šlesera partijas “Latvija pirmajā vietā” – Vilis Krištopans. Bijušais sportists, uzņēmējs, pēc tam politiķis, kurš pat divas reizes paziņojis, ka aiziet no politikas, bet atkal atgriezies, viņš zināms kā kvēls golfa cienītājs un spēlētājs.

Pēc deputāta domām, golfs ir kā mēraukla tam, cik cilvēks ir mūsdienīgs, gudrs un spējīgs. Drīz pēc ievēlēšanas Eiroparlamentā intervijā žurnālam “Privātā Dzīve” Krištopans sacīja: “Kamēr zviedriem ir 500 golfa laukumu, somiem un dāņiem – pa 200, Latvijā tie ir tikai divi, lai gan vajadzētu būt vismaz simts. Tik atpalikuši mēs esam. Zviedrijā golfu spēlē pusmiljons cilvēku, Latvijā – pāris tūkstoši. Mēs esam nabagi un duraki (durak – krievu val.muļķis – aut.) Es esmu izņēmums.”

Tajā pašā intervijā Vilis Krištopans stāsta par saviem bērniem, ar kuriem lepojas – dēliem Kristapu un Kasparu, meitu Nikolu: “Es viņiem atvēru durvis uz pasauli. Ja dzīvo tikai Latvijā, tu paliec par ārprātīgu sūnu ciema provinciāli. Neglābjami. Šī vide velk uz leju un vienkārši neļauj atplest spārnus, tādēļ priecājos, ka visi bērni ir mācījušies labās skolās.”

Kā zināms, Saeimā ievēlēja arī Krištopana dēlu Kristapu, un intervijā politiķis saka īsi un kodolīgi: “Mūsu ģimenei pieder divi procenti no Saeimas. Es un Kristaps – mēs esam deputāti,” un papildināja: “Es drīzāk nesaprotu, kā var cilvēku neievēlēt, kā var zaudēt vēlēšanās. Tā man nekad nav bijis. Esmu startējis piecās Saeimas vēlēšanās un piecreiz arī ievēlēts. Tagad startēju Eiroparlamentā, un te tas pats. Tas notiek kaut kā pats no sevis. Es nepārcenšos.” Vēl var piebilst, ka aģentūrai LETA pēc ievēlēšanas Krištopans sacīja, ka pret viņa pārstāvēto partiju “karoja visi” un ka partija turpināšot “glābt Latviju” no pēdējās vietas Eiropas Savienībā.

Vai tiešām Vilis Krištopans ir par sevi pārliecināts, nu jau pensijā esošs uzņēmējs un atkal aktīvs politiķis, kura karjera ir pierādījums viņa sacītajam? Un, ja jau Latvija ir “muļķu zeme”, kurā nav vērts dzīvot, tad kādēļ to glābt?

Savulaik, pirms gadiem divdesmit četriem, aizbraucot dzīvot uz ASV, Floridu, lai dzīvotu un spēlētu golfu, Krištopans sacīja, ka negrib Latvijā dzīvot, nav vērts un vismaz ziemās dzīvos Floridā. Savas domas viņš nebija mainījis arī pēc vienpadsmit gadiem: “Tagad man reizēm ir sajūta, ka ar šo teicienu esmu šai zemei kaut kādu lāstu uzlicis. Dažkārt domāju, kas man būtu jāsaka, lai šo lāstu noņemtu un valsts uzplauktu? Jau vienpa­dsmit gadu dzīvoju ārzemēs un katru gadu arvien vairāk un vairāk redzu, ka tā drausmīgā plaisa starp Latviju un pārējo pasauli nevis samazinās, bet palielinās.” Kāpēc Vilis Krištopans izlēma pārdot savu elitāro īpašumu, kas atradās slēgtā teritorijā Floridā? Nu, jaatceras, ka vēl 2018. gadā publiski viņa intervijā izskanēja, ka kopā ar Donaldu Trampu plāno Latvijā uzbūvēt golfa laukumu.

Tagad pārdošanā jau vairākus gadus ir izlikts Krištopanu ģimenes īpašums Berģos. Kā zināms, sākumā par 4,9 miljoniem eiro, tagad cena samazināta. Izrādās, jau vairākus gadus Krištopaniem neveicas ar nekustamā īpašuma biznesu, lai gan savulaik Vilis Krištopans apgalvoja, ka būtu ne tikai miljonārs, bet miljardieris, ja būtu varējis aizbraukt no Latvijas jau divdesmit piecu gadu vecumā.

2021.pavasarī tiesu izpil­dītāji iz­solīja eks­prem­je­ra dēlam Kas­param piederošos ekskluzīvos dzīvokļus, kas atrodas Rīgā, Ausekļa ielā. Savulaik šajā īpašumā tika uzsākts projekts ar ļoti ekskluzīvu dzīvokļu veidošanu, mērķis bija tos tirgot uzturēšanās atļaujas nopirkušajiem ārvalstu pilsoņiem. 2021. gada rudenī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņēma bijušā premjera Viļa Krištopana dēla Kristapa Krištopana maksātnespējas pieteikumu. Tiesa atzina arī tagadējā 14. Saeimas deputāta Kristapa Krištopana maksātnespēju jeb bankrotu.

Jā, savulaik Vilis Krištopans visai veiksmīgi darbojās banku biznesā, tad nodarbojās ar politiku, no tās aizgāja 2000. gadā, tad nekustamo īpašumu bizness, un 2008. gadā Krištopans tika iekļauts Latvijas miljonāru sarakstā. Toreiz viņš pamācīja, ka ziemā pareizi ir dzīvot vietā, kur nav vajadzīgs mētelis, un nekautrējās no sava teiciena, kurā Latviju nodēvē par “muļķu zemi”. Fakti un Krištopana paša sacītais laika gaitā liek domāt, ka atgriešanās “muļķu zemē” un skaļi paustā vēlme to glābt ir saistīta ar ģimenes ļoti grūto finanšu situāciju.

Atliek piebilst, ka Krištopans un Šlesers neslēpj, Eiroparlamenta vēlēšanas viņiem bija vajadzīgas, lai celtu partijas popularitāti un nākamajā gadā pašvaldību vēlēšanās “iekarotu” Rīgu. Kāpēc? Vai tiešām lai atkal būvētu “savu biznesu”?

Tautas sakāmvārdi ir senāki un laika gaitā, nereti pat vairākos gadsimtos, daudz vairāk pārbaudīti nekā politiķu dažkārt sacītie izteicieni ar negatīvu pieskaņu. Viens no tautas sakāmvārdiem vēsta: “Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer.”

    Komentāri

    Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

    06:03
    02.04.2025
    37

    Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

    Vai ASV un Krievija sadarbosies?

    09:29
    29.03.2025
    73

    Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

    Skola, kas ceļ augšup… degunus

    21:28
    28.03.2025
    60

    Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

    Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

    13:59
    27.03.2025
    30

    Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

    Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

    13:43
    24.03.2025
    50

    Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

    Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

    13:41
    23.03.2025
    60

    Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

    Tautas balss

    Vecs koks nav jāpārstāda

    14:41
    02.04.2025
    18
    G. raksta:

    “Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

    Smiltis pieputina visu apkārtni

    14:00
    27.03.2025
    26
    Garāmgājēja raksta:

    “Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

    Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

    14:00
    27.03.2025
    41
    6
    Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

    Karogi aizēno laukumu

    13:44
    23.03.2025
    24
    1
    Lasītāja V. raksta:

    “Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

    Varētu labot, bet vieglāk izmest

    13:43
    22.03.2025
    43
    Cēsniece raksta:

    “Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

    Sludinājumi