Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

Sallija Benfelde
06:06
08.07.2024
28
Sallija Benfelde

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem.

Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no Šlesera partijas “Latvija pirmajā vietā” – Vilis Krištopans. Bijušais sportists, uzņēmējs, pēc tam politiķis, kurš pat divas reizes paziņojis, ka aiziet no politikas, bet atkal atgriezies, viņš zināms kā kvēls golfa cienītājs un spēlētājs.

Pēc deputāta domām, golfs ir kā mēraukla tam, cik cilvēks ir mūsdienīgs, gudrs un spējīgs. Drīz pēc ievēlēšanas Eiroparlamentā intervijā žurnālam “Privātā Dzīve” Krištopans sacīja: “Kamēr zviedriem ir 500 golfa laukumu, somiem un dāņiem – pa 200, Latvijā tie ir tikai divi, lai gan vajadzētu būt vismaz simts. Tik atpalikuši mēs esam. Zviedrijā golfu spēlē pusmiljons cilvēku, Latvijā – pāris tūkstoši. Mēs esam nabagi un duraki (durak – krievu val.muļķis – aut.) Es esmu izņēmums.”

Tajā pašā intervijā Vilis Krištopans stāsta par saviem bērniem, ar kuriem lepojas – dēliem Kristapu un Kasparu, meitu Nikolu: “Es viņiem atvēru durvis uz pasauli. Ja dzīvo tikai Latvijā, tu paliec par ārprātīgu sūnu ciema provinciāli. Neglābjami. Šī vide velk uz leju un vienkārši neļauj atplest spārnus, tādēļ priecājos, ka visi bērni ir mācījušies labās skolās.”

Kā zināms, Saeimā ievēlēja arī Krištopana dēlu Kristapu, un intervijā politiķis saka īsi un kodolīgi: “Mūsu ģimenei pieder divi procenti no Saeimas. Es un Kristaps – mēs esam deputāti,” un papildināja: “Es drīzāk nesaprotu, kā var cilvēku neievēlēt, kā var zaudēt vēlēšanās. Tā man nekad nav bijis. Esmu startējis piecās Saeimas vēlēšanās un piecreiz arī ievēlēts. Tagad startēju Eiroparlamentā, un te tas pats. Tas notiek kaut kā pats no sevis. Es nepārcenšos.” Vēl var piebilst, ka aģentūrai LETA pēc ievēlēšanas Krištopans sacīja, ka pret viņa pārstāvēto partiju “karoja visi” un ka partija turpināšot “glābt Latviju” no pēdējās vietas Eiropas Savienībā.

Vai tiešām Vilis Krištopans ir par sevi pārliecināts, nu jau pensijā esošs uzņēmējs un atkal aktīvs politiķis, kura karjera ir pierādījums viņa sacītajam? Un, ja jau Latvija ir “muļķu zeme”, kurā nav vērts dzīvot, tad kādēļ to glābt?

Savulaik, pirms gadiem divdesmit četriem, aizbraucot dzīvot uz ASV, Floridu, lai dzīvotu un spēlētu golfu, Krištopans sacīja, ka negrib Latvijā dzīvot, nav vērts un vismaz ziemās dzīvos Floridā. Savas domas viņš nebija mainījis arī pēc vienpadsmit gadiem: “Tagad man reizēm ir sajūta, ka ar šo teicienu esmu šai zemei kaut kādu lāstu uzlicis. Dažkārt domāju, kas man būtu jāsaka, lai šo lāstu noņemtu un valsts uzplauktu? Jau vienpa­dsmit gadu dzīvoju ārzemēs un katru gadu arvien vairāk un vairāk redzu, ka tā drausmīgā plaisa starp Latviju un pārējo pasauli nevis samazinās, bet palielinās.” Kāpēc Vilis Krištopans izlēma pārdot savu elitāro īpašumu, kas atradās slēgtā teritorijā Floridā? Nu, jaatceras, ka vēl 2018. gadā publiski viņa intervijā izskanēja, ka kopā ar Donaldu Trampu plāno Latvijā uzbūvēt golfa laukumu.

Tagad pārdošanā jau vairākus gadus ir izlikts Krištopanu ģimenes īpašums Berģos. Kā zināms, sākumā par 4,9 miljoniem eiro, tagad cena samazināta. Izrādās, jau vairākus gadus Krištopaniem neveicas ar nekustamā īpašuma biznesu, lai gan savulaik Vilis Krištopans apgalvoja, ka būtu ne tikai miljonārs, bet miljardieris, ja būtu varējis aizbraukt no Latvijas jau divdesmit piecu gadu vecumā.

2021.pavasarī tiesu izpil­dītāji iz­solīja eks­prem­je­ra dēlam Kas­param piederošos ekskluzīvos dzīvokļus, kas atrodas Rīgā, Ausekļa ielā. Savulaik šajā īpašumā tika uzsākts projekts ar ļoti ekskluzīvu dzīvokļu veidošanu, mērķis bija tos tirgot uzturēšanās atļaujas nopirkušajiem ārvalstu pilsoņiem. 2021. gada rudenī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņēma bijušā premjera Viļa Krištopana dēla Kristapa Krištopana maksātnespējas pieteikumu. Tiesa atzina arī tagadējā 14. Saeimas deputāta Kristapa Krištopana maksātnespēju jeb bankrotu.

Jā, savulaik Vilis Krištopans visai veiksmīgi darbojās banku biznesā, tad nodarbojās ar politiku, no tās aizgāja 2000. gadā, tad nekustamo īpašumu bizness, un 2008. gadā Krištopans tika iekļauts Latvijas miljonāru sarakstā. Toreiz viņš pamācīja, ka ziemā pareizi ir dzīvot vietā, kur nav vajadzīgs mētelis, un nekautrējās no sava teiciena, kurā Latviju nodēvē par “muļķu zemi”. Fakti un Krištopana paša sacītais laika gaitā liek domāt, ka atgriešanās “muļķu zemē” un skaļi paustā vēlme to glābt ir saistīta ar ģimenes ļoti grūto finanšu situāciju.

Atliek piebilst, ka Krištopans un Šlesers neslēpj, Eiroparlamenta vēlēšanas viņiem bija vajadzīgas, lai celtu partijas popularitāti un nākamajā gadā pašvaldību vēlēšanās “iekarotu” Rīgu. Kāpēc? Vai tiešām lai atkal būvētu “savu biznesu”?

Tautas sakāmvārdi ir senāki un laika gaitā, nereti pat vairākos gadsimtos, daudz vairāk pārbaudīti nekā politiķu dažkārt sacītie izteicieni ar negatīvu pieskaņu. Viens no tautas sakāmvārdiem vēsta: “Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer.”

    Komentāri

    Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


    The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

    Saistītie raksti

    Nelaimīgie korķīši

    10:48
    10.07.2024
    21

    Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

    Cik pļaviņu nopļāvi?

    15:00
    06.07.2024
    35

    Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

    Vai pietiek ar sodiem?

    10:09
    04.07.2024
    22

    Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

    Kur drošība grūtā brīdī

    12:27
    02.07.2024
    49

    Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

    Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

    12:26
    01.07.2024
    32

    Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

    Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

    12:25
    30.06.2024
    35
    2

    Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

    Tautas balss

    Trūkst inženieru

    10:49
    09.07.2024
    21
    J. raksta:

    “Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

    Nav, no kā ietaupīt

    15:13
    05.07.2024
    23
    Seniore raksta:

    “Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

    Par ko uztraucas, par ko ne

    15:13
    05.07.2024
    26
    Iedzīvotāja raksta:

    “Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

    Apburtais loks

    15:03
    05.07.2024
    25
    1
    Seniore raksta:

    “Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

    Cenas pārāk augstas

    15:03
    05.07.2024
    28
    Lasītāja O. raksta:

    “Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

    Sludinājumi