Sestdiena, 12. jūlijs
Vārda dienas: Indriķis, Ints, Namejs

Par Ukrainas mērķiem Kurskā

Sallija Benfelde
12:23
19.08.2024
86
Sallija Benfelde

Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka ceturtdienas, 15. augusta, rītā Krievija pilna mēroga iebrukuma laikā zaudējusi aptuveni 593 160 militārpersonas.

Trešdien Ģenerāštābs ziņoja par Ukrainas triecieniem četriem Krievijas militārajiem lidlaukiem Voroņežas, Kurskas, Ņižņijnov­goro­das apgabalā. Ša­jos militārajos lidlaukos bāzējas iznīcinātājbumbvedēji “SU-34”, “Su-35” un arī citas militārās lidmašīnas. Savukārt Krievijas kara korespondenti sociālajos tīklos vaimanā par to, ka triecieni bijuši efektīvi un ka Krievijas pretgaisa aizsardzība nav spējusi atvairīt Ukrainas dronu uzbrukumu. 14. augustā Krievijas Om­buda pārstāve Tatjana Moskaļ­kova ir sazinājusies ar Ukrainas parlamenta pilnvaroto cilvēktiesību jautājumos Dmitriju Lubincu saistībā ar kara gūstekņu apmaiņu. Acīm­redzot, attieksmes maiņu karagūstekņu jautājumā ir ietekmējuši notikumi Kurskas apgabalā. Turklāt, ir zināms, ka Krievija ir spiesta pārvietot savus militāros spēkus no vairākām frontes vietām uz Kursku. Tomēr joprojām dažādi eksperti un novērotāji jautā, kādi ir Ukrainas mērķi, iebrūkot Kurskas apgabalā, jo maz ticams, ka viņi ilgi varēs doties uz priekšu un noturēties, jo, piemēram, Doņeckas frontē situācija joprojām ir smaga.

Uz šiem jautājumiem intervijā “Meduza” atbild Ukrainas prezidenta biroja padomnieks antikrīzes jautājumos Mihails Podoļaks. Viņš skaidro, ka var sniegt politiskas atbildes, jo militāros jautājumos situāciju un mērķus var skaidrot tikai augstākā militārā vadība. Podoļaks intervijā pastāsta par četriem mērķiem.

“Pirmais – Ukrainai tas ir aizsardzības karš, lai izspiestu Krievijas artilēriju tādā attālumā, lai tā vairs nevarētu nepārtraukti apšaudīt civiliedzīvotājus.

Otrais mērķis ir pārgriezt, nobloķēt loģistikas jeb transporta ceļus, pa kuriem Krievijas armija efektīvi piegādā bruņojuma rezerves visā frontes līnijā. Uk­rainas mērķis nav okupēt šo teritoriju, tas ir karš aizsardzības ietvaros, ukraiņu bruņotie spēki iznīcina tikai militāros objektus. Sociālie objekti paliek Krievijas Federācijas pārraudzībā un kontrolē, Ukrainai tie neinteresē.

Trešais Ukrainas mērķis ir parādīt un nodemonstrēt Krievijas savas valsts civilās un militārās vadības nespēju un neprasmi rīkoties. Viņi nesaprot, kas notiek, nav spējīgi ātri un efektīvi pieņemt lēmumus un ar savu rīcību kārtējo reizi pierāda, ka slikti pārvalda situāciju. Kopš 2023. gada vāgneriešu ofensīvas viņu rīcībā nekas daudz nav mainījies. Mūsu starptautiskajiem partneriem jāredz, ka Krievija nav tik stipra, lai spētu kontrolēt savus iekšējos riskus, kuri pamazām pieaug kara dēļ.

Ceturtais mērķis ir karadarbības pārnešana uz Krievijas teritoriju. Ieejot Kurskas apgabalā, mēs redzējām, cik šokēti ir turienes iedzīvotāju, jo viņi dzīvo citā realitātē. Viņiem liekas, ka karš notiek jau gandrīz vai Eiropas valstu teritorijā un viņiem nav nekādu risku. Varbūt beidzot sāksies kāda diskusija par to, kas ir šis karš un kādas sekas tas radīs”.

Jāpiebilst, ka kādā Kurskā nofilmētā sižetā Krievijas pilsonis stāsta, ka ukraiņu karavīri pārbaudījuši dokumentus, esot bijuši pieklājīgi un uz viņa jautājumu, kāda turpmāk būs dzīvošana, esot atbildējuši, lai mācās Ukrainas himnu un ka būšot balsošana. Un Krievijas pilsonis pēc dažiem rupjiem krievu izteicieniem saka, ka vispār jau esot vienalga, zem kāda karoga, ja vien ļauj mierīgi dzīvot. Lūk, arī tā mēdz notikt ar Putina un “dižās Krievzemes” mīlestību!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vadītājs – tālredzīgais svētku režisors

16:11
12.07.2025
10

Skolēnu ģimenēm jūlijs ir īpašs – tas ir laiks, kad daudzi svin izlaidumus, sniedz dokumentus nākamajā izglītības iestādē, un šogad arī notiek Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Tas ir ne tikai svētku, bet arī atbildības laiks, kurā redzami ne tikai bērni, bet arī skolu un kolektīvu vadītāji. Lai gan svētki vieni, sajūtas ir ļoti […]

Nu tā, ka mute paliek vaļā

16:10
12.07.2025
16

Šī nedēļa laikam ir vienīgā, kad es gribētu, lai esmu rīdziniece, jo tur notiek XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (LSJDDS). Citās reizēs man galvaspilsētas apmeklējums nav iedomājams bez stresa un iedzīvošanās galvassāpēs. Bet šonedēļ jau no atskaņām vien, kas saklausāmas televīzijas pārraidēs par notikumiem Rīgā, no foto­grāfijām dažādos ziņu kanālos, sociālajos tīklos rodas […]

Garda atzīmējamā diena

21:08
09.07.2025
21

7.jūlijā, varēja svinēt Pasaules šokolādes dienu. Pasaules šokolādes diena, kas iedibināta 2009. gadā, iezīmē šī visnotaļ populārā, varētu sacīt, pat ikoniskā deserta ienākšanas gadadienu Eiropā 1550. gadā. Šajā datumā saldumu veikali un vietējie piegādātāji izliek pārdošanā iecienītākās preces, lai ikviens, gan jauns, gan vecs, varētu no tās baudīt kā našķi. Te gan nākas aizdomāties, jo, […]

Tradīciju mūsdienīgums

21:06
08.07.2025
24

Tiem, kuri seko līdzi, kā Rīgā lielajos svētkos savu varējumu mūzikā un dejā parāda bērni un jaunieši no lielām un mazām Latvijas vietām, noteikti ir kāds pasākums, ko gribas skatīt klātienē, vai tas būtu koru konkursa fināls, lielkoncerts Daugavas stadionā, noslēguma koncerts Mežaparkā, gājiens vai vēl kāds cits no daudzajiem pasākumiem. Daļa dejotāju šogad svētkus […]

Ticēt, neticēt? Ticēt!

10:10
06.07.2025
43

Lielajos un skaļajos informācijas plūdos saausījos, ka notiek kaut kas patiešām labs un cerīgs: Latvijā ir nodibināta biedrība “Tiesiskums”, kas izveidojusi tāda paša nosaukuma portālu, aicinot ikvienu Latvijas iedzīvotāju vai uzņēmumu tur reģistrēties “prettiesiski iekasētās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atgūšanai”. Biedrībā apvienojušies augsti kvalificēti un labi pazīstami advokāti kopā ar domubiedriem, kas iedzīvotājiem visas darbības […]

Lasīt grāmatu. Vasaras vai ziemas prieks?

23:08
05.07.2025
23

Ieskatoties sociālajos medijos, pamanu jaukas ierosmes grāmatu lasīšanai. Cēsu Centrālā bibliotēka informējusi par lasīšanas maratonu “Grāmatons”, aicinot tajā piedalīties mazos un lielos, un arī pastāstot, ka varēs laimēt balvas. Arī sabiedrības iesaistes kustība “Restarts lasīšanai” apvaicājas, ko draugi un ģimenes lasīs vasarā, un atgādina, ka ir pieejams literatūras saraksts ar “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas […]

Tautas balss

Neskaidrības un jautājumi

16:12
12.07.2025
7
E. raksta:

“Kā rīkoties, ja mani četri bērni manā 60.jubilejā katrs uzdāvinās 200 eiro, lai varu aizbraukt ceļojumā? Ja pieņems jauno ienākumu deklarēšanas kārtību, tad man būs jāpierāda, kur to naudu ņēmu. Pierādīt jau varu, tikai iedomājos, cik daudz būs dažādu gadījumu, kad tādas un līdzīgas summas cilvēks gribēs ieskaitīt savā bankā. Un tad katrs būs jākontrolē. […]

Kailgliemežiem patīk nepļautas vietas

21:09
09.07.2025
28
Cēsniece raksta:

“Tagad saka, ka zāli pirmo reizi var pļaut jūlija vidū vai pat vēlāk, lai izsējas savvaļas augu sēklas. Tas ir lieliski, taču ir cita nelaime. Kur zāle augsta, labvēlīga vairošanās Spānijas kailgliemežiem, īpaši jau šajā slapjajā vasarā. Tā laba doma pārvēršas par sliktu dabai un videi. Manuprāt, šovasar ar zāles pļaušanu pilsētā, piepilsētā un ciemu […]

Tūlīt pēc saullēkta pamodina zāles pļāvējs

12:13
06.07.2025
44
A. raksta:

“Nepatīkami, ja brīvdienu rītos modina zāles pļāvēja vai cita ārtelpas kopšanas tehnika. Dažviet to sāk darbināt jau no rīta septiņos un pat agrāk. Negribu mest akmeni tikai tiem, kas aprūpē pašvaldības teritorijas, arī privātmāju saim­nieki nereti sāk darbu rīta agrumā, nepadomājot, ka daudzi vēl bauda rīta miegu. Varbūt varētu izdot kādus noteikumus, no cikiem brīvdienu […]

Kravas auto atstāj dubļus

10:12
05.07.2025
23
Lasītāja raksta:

“Cēsīs notiek lieli ielu remonti un citi būvniecības un zemes darbi. Tas labi, bet lielās kravas mašīnas mēdz uz brauktuves atstāt lielus dubļus. Tad nu citi nošķiež mašīnas, bet sausā laikā ceļas lieli putekļi. Šajā jautājumā gribētu lielāku kārtību,” pauda lasītāja, kas Cēsīs dzīvo Saulrītu pusē.

Sešos gados uz skolu

13:46
22.06.2025
42
Vecmāmiņa raksta:

“Jau atkal runā, ka bērniem skolu vajadzētu sākt sešu gadu vecumā. Un tūlīt būs nezin cik protestu. Bet, ja mierīgi padomājam, bērni to, ko agrāk sāka mācīties tikai skolā, apgūst jau bērnudārzā. Velk uz papīra aplīšus, stabiņus, mācās burtus, ciparus. Tātad faktiski izglītoties sāk jau piecu gadu vecumā. Turklāt apmeklēt pirms­skolu ir obligāti, jo tā […]

Sludinājumi