Ceturtdiena, 3. aprīlis
Vārda dienas: Daira, Dairis, Daiva, Daivis
weather-icon
+3° C, vējš 1.75 m/s, ZR vēja virziens

Ne par plūdiem vai krizdolēm

Sarmīte Feldmane
10:49
11.08.2024
71
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

Tas, ka katrs kaut ko saprotam citādi, ir tikai normāli. Tas balstīts gan dzīves pieredzē, gan atkarīgs, kad kurš gājis skolā un ko tad mācīja, kā skaidroja zināmo un nezināmo. Tā, ka kāds kādu nesapratīs, būs vienmēr. Šoreiz gan nav stāsts par to, kā kurš sauc ērkšķogas, par krizdolēm    vai stiķenēm, vai varbūt Ziemeļu vīnogām un, vai jāsaka piebaldziete vai piebaldzēniete. Tāpat nav stāsts par sadzīviskām lietām, kurās visbiežāk katrs paliek pie savas taisnības.

To, ka dažādas institūcijas, nemaz nerunājot par advokātiem, katru likuma pantu prot iztulkot atšķirīgi, esam jau pieraduši. Cita situācija, kad kaut kas likumā vai    Ministru kabineta noteikumos nav definēts. Protams, likumi un noteikumi nav skaidrojošā vārdnīca, bet, ja izdevīgi meklēt sev kādu attaisnojumu, tad var ļauties vaļai. Šovasar piedzīvotās klimata pārmaiņas, kad zemi ar debesīm kopā jauca spēcīgs vējš un lietus, gan jau raisīs diskusijas, tiks meklēti emocionāli fakti, nezināmu zinātnieku gudri atzinumi, noliedzot, ka laikapstākļi mainās. Tas vienkārši piederas pie lietas, lai iznāktu viedokļu sadursme – notiek klimata pārmaiņas, vai ne.

Kaut kas līdzīgs iznācis apdrošinātājiem un viņu klientiem. Vētrā un lietū tika sapostīti īpašumi – nolauzti koki sabojāja ēkas, applūda mājas, ūdenī stāvēja mašīnas. Pēc dabas stihijas klienti devās pie apdrošinātājiem, lai atlīdzina skādi. Sekoja pirmā palīdzība, ieteikums izlasīt, kas rakstīts polisē, un skaidrojums, ka plūdi nav bijuši. Kā vēsta Vikipēdija: “Plūdi ir dabas parādība, kad ūdenstilpēs paaugstinās ūdens līmenis un applūst to tuvumā esošā sauszeme. Galvenie plūdu iemesli ir ilgstoši nokrišņi, sniega kušana, cunami, ledus sastrēgumi, kā rezultātā esošās ūdensteces (upes) nespēj aizvadīt ūdeni. Plūdi var būt arī tad, ja ūdens līmeņa celšanos neiztur kāds dambis, aizsprosts vai cita aizsargkonstrukcija un tad applūst plašas teritorijas. Latvijas teritorijā plūdu cēloņi ir arī vētras uzplūdi jūras piekrastē un strauja ūdens līmeņu celšanās upēs un ezeros palu un lietus uzplūdu laikā.” Skaidrs -    plūdi ir ūdens līmeņa strauja celšanās dabīgā vai mākslīgā ūdenstilpē. Ja tas gāžas no debesīm un nespēj noskriet, appludina ēkas, tie nav plūdi. Un vispār Ministru kabineta noteikumos nav definēts, kas ir plūdi.

Drīz vien apdrošinātāji par savu plūdu traktējumu skaidrojās ar dažādām ministrijām, iejaucās pat Valsts prezidents. ‘’Mēs daudz runājam par to, ka vajag vairāk apdrošināt gan īpašumus, gan lauksaimniecības sējumus, un tagad, kad tas varbūt pat ir izdarīts, mēs atkal meklējam atrunas. Tā ka tas no manas puses ir sveiciens apdrošinātājiem. Es sagaidu tiešām atbildīgu rīcību, nevis atrunāšanos, lai tiešām cilvēkiem pēc tam nav jāstaigā pa tiesām gadiem, mēģinot pierādīt to, kas ir acīmredzams,” sacīja E.Rinkēvičs. Kad troksnis bija sacelts, apdrošināji sāka piekāpties.

Un atkal stāsts jau nav par plūdiem un apdrošinātājiem, bet gan par uzticēšanos un paļaušanos, ka kritiskam brīdim ir drošības spilvens.    Kā allaž ieteikums- ja kas neapmierina, var vērsties tiesā. Kāds tā arī darīs, bet cik daudzi ne! Un tas jau ir stāsts par uzticēšanos valstij un likumiem, kādus tā pieņem, lai dzīve būtu droša, paredzama. Tik ļoti negribas, lai taisnība būtu tiem aizbraukušajiem, kuri kā iemeslu min nu jau latviskoto apzīmējumu – bardaks, kurā nekad nevari zināt, no kuras puses pūtīs vējš, kā tevi pataisīs par muļķi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
29

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
70

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
53

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
25

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
49

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
59

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
13
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
24
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
40
12
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
42
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi