Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

Iveta Rozentāle
12:26
01.07.2024
32
2 Ivetas Portrets 150x150.jpg

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, kādas pārmaiņas nepieciešamas soci­ālajā jomā, un vētījot, ka nedrīkst būt tā, ka jauniem cilvēkiem maksā nepietiekami un viņi aizbrauc strādāt citur, turklāt zemās algas ietekmē arī pensiju apmēru. Un tieši jaunā paaudze, kas ir darbaspējīgā vecumā, maksā nodokļus, no kuriem veidojas tik būtiskais sociālais atbalsts. Arī nevalstiskās organizācijas, kuras strādā ar jauniešiem, redz, cik būtiski šī vecuma bērniem ir neizslīdēt caur pirkstiem dažādām sistēmām, nepalikt nepamanītiem, jo laikus neatrisinātas problēmas kļūst par visas sabiedrības problēmu. Jauniešus ir svarīgi redzēt, dzirdēt, tāpat svarīgi piedāvāt viņiem nepieciešamo, nevis tikai norādīt, ko viņiem vajadzētu vai nevajadzētu darīt.

Kā punkts uz i bija Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pirms svētkiem paustais politiķiem, ka jauniešiem ir jābūt prioritātei, un atgādinājums, ka pērn 27 tūkstoši jauniešu 15-29 gadu vecumā nekur nemācījās un nestrādāja, kas nozīmē, ka kaut kas ir izdarīts nepareizi. Viņš skaidroja, ka jaunieši nemācās gan tāpēc, ka nevar to atļauties, gan neatrod sev interesējošo specialitāti, vai arī viņus neapmierina izglītības kvalitāte. Prezidents arī uzsvēra, ka nevar demogrāfiju stutēt vien ar pabalstiem, jo, ja jaunieši neredzēs iespējas Latvijā pilnveidoties un dzīvot labu dzīvi, viņi brauks prom.

Jāteic, ka jau gada sākumā labklājības ministrs Uldis Augulis vēstīja, ka “būtiski ne tikai veicināt dzimstību, bet arī rūpēties par reproduktīvā vecumā esošiem Latvijas iedzīvotājiem, lai veicinātu veselības uzlabošanos, dzīves kvalitāti, veiksmīgu iekļaušanos darba tirgū, kā arī saņemtu pakalpojumus bērnu un vecāku aprūpei”. Bet, protams, viens ir redzēt, ka ir kādas problēmas, otrs – spēt tās arī risināt.

Man spilgti atmiņā iegūlusi pērn novembrī Priekuļos notikusī domnīca “Vēlās brokastis ar savējiem. Kā sadarboties paaudzēm”, kur tikās skolēni ar senioriem, veidojās kopības sajūta, bija pieredzes apmaiņa un visi bija gandarīti par šo satikšanos. Gribētos, ka tāds tilts starp paaudzēm kļūtu arvien plašāks, bagātinot visus. Daļa jauniešu jūtas pazaudējušies, nerod savu vietu, bet seniori var stiprināt viņu piederības sajūtu Latvijai, arī palīdzēt mācībās, palīdzēt saprast, ko darīt dzīvē, kādu ceļu iet, tāpat arī sniegt palīdzīgu roku, darba gaitas uzsākot. Savukārt jaunieši ar savu jaunības vitalitāti un enerģiju senioriem dod īpašu prieku. Un tālāk ir arī pašvaldības un valsts uzdevums nodrošināt jaunajai paaudzei atbilstošu izglītību, sniegt atbalstu uzņēmējiem, kas pieņem darbā jauniešus bez pieredzes, radīt apstākļus, lai jaunietis būtu ieinteresēts strādāt oficiāli, sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām, kas var palīdzēt tiem, kuri tomēr nonākuši grūtībās. Pieņemtie lēmumi var šķist nemanāmi, bet būtiski, ka tie balstīti ilgtermiņa redzējumā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
21

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
28

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
35

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
22

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
49

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
35
2

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi