Ceturtdiena, 3. aprīlis
Vārda dienas: Irmgarde
weather-icon
+6° C, vējš 1.83 m/s, ZR vēja virziens

Cik pļaviņu nopļāvi?

Sarmīte Feldmane
15:00
06.07.2024
119
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr.

“Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: “Ar izkapti!” Tā ir patiesi dzirdēta saruna kādā lauku sētā. Tajā vismaz vēl var redzēt un arī izmantot izkapti. Tiesa, cik daudzi to vairs izmanto ikdienā! Visu izdara trimmeri, traktorīši, roboti.

Viens no vasaras būtiskiem lauku darbiem kādreiz bija siena pļaušana. Un tam zāli rīta agrumā pļāva ar izkaptīm. Nu ja, tā bija, vai vērts par to runāt? Ir gan, ja jau vietā    un nevietā    pieminam nemateriālo kultūras mantojumu. Tas    ietver senās      zināšanas un prasmes, kā arī ar tām saistītus instrumentus, priekšmetus. Tātad izkapts un pļaušana ir mūsu nemateriālais mantojums.

Izkaptis tāpat kā daudz kas cits novados bija atšķirīgas.    Kā jau darbarīkam, arī izkaptij jābūt piemērītai konkrētam pļāvējam, pareiza garuma, rokturiem īstajās vietās. Tās ir zināšanas, kuras var aprakstīt grāmatā, bet apgūt tikai praksē.

Izkaptis un to kātus, ja labi pameklē, var nopirkt veikalā, bet kur atrast meistaru, kurš to iesies, izkapinās, izgriezīs, uzstrīķēs. Vēl jau kādi vecie vīri ir, vēl māk kāds jaunais.

Atcerēties izkapti pamudināja nītauriešu aicinājums gatavot savu izkapti un pieteikties    pļaušanas sacensībām. Cik vīru, sievu, jauniešu un bērnu sanāks, tad jau dzirdēsim. Bet kaut daži, nītaurieši malači, ka atjauno tradīciju. Jā, atjauno. Tāpat Latvijā vēl ir vairāki pagasti, kur katru gadu rīko pļaušanas sacensības ar izkapti un šo tradīciju uztur.

Nezin kāpēc par to netiek vēstīts pagasta stāstos, bet nītaurieši kādreiz bija vieni no labākajiem pļāvējiem Latvijā. No 2000.gada tika rīkoti    Latvijas pļaušanas čempionāti. Tie pulcēja vairākus simtus pļāvēju un desmitus komandu. Divi čempionāti notika Nītaurē. Čempionāti bija īsts pārbaudījums, jo tiesneši vērtēja ne tikai pļaušanas ātrumu, bet arī gludumu, vāla taisnumu, pļāvuma tīrību. Darbs jādara kārtīgi, katra smilga un mazākā zālīte siena vālā ir vērtība, un pļāvējs nedrīkst to atstāt. Starp titulu ieguvējiem bija gan nītaurieši, gan Latvijā slavu iemantoja dāmu komanda “Taurenes griezējas”, komandas bija arī Vaives un Zosēnu, Veselavas sievām, vīriem un jauniešiem.    Čempionātus pagodināja ministri, dalībnieki, un skatītāji brauca no visas Latvijas. Zemkopības ministrija piešķīra finansējumu, bija rīkotāji, un viss notika.

Latvijas izlase pat piedalījās Eiropas čempionātā. Tur gan      pirmajā reizē gāja    kā jau nezinātājiem, jo izrādījās, mūsu izkaptis neder, vajag platākas un īsākas. Arī tās ir noderīgas zināšanas. Diemžēl labais vienmēr kaut kā beidzas, nebija naudas, un rīkotāja, čempionāta pļavas palika nenopļautas. Taču ne velti saka, ka nezāle neiznīkst, pļaušanas sacensības sāka rīkot novados, pagastos un rīko aizvien.

Nītaurei ir iespēja atdzīvināt tradīciju. Tas nekas, ka kādreizējie pļaušanas meistari jau krietni gados, viņi var vadīt meistarklases, ierīkot meistarpļavas, kur rīta rasā aicināt tos, kuri grib iemācīties pļaut ar izkapti. Tikai jāļaujas radošumam! Vai patiesi ļausim, ka aiziet zudībā kādreiz tik nepieciešamās prasmes? Vai nu jaunajiem neiepatiksies pļaušana!

Kāds zinošs pļāvējs skaidrojis, ka ātruma sacīkstēs izkapts iekabina mauriņa pļaujmašīnai. Pļaujmašīnas ņem no 33 līdz 50 cm, metru gara izkapts metru deviņdesmit, gara vīra rokās – 270 centimetru vienā virzienā. Salīdzinot ar trimmeri, tā ir daudz vieglāka. Elektriskie un akumulatora trimmeri sver ap trim kilogramiem, ar benzīna motoru – piecus kilogramus un vairāk, pat astoņus deviņus. Turpretī izkapts ar visu kātu sver ap pusotru kilogramu.

Tā, lūk. Steidzamies pļavā!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
27

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
69

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
51

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
23

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
48

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
59

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
10
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
24
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
39
11
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
41
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi