Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Karš un miers

Sallija Benfelde
07:08
24.07.2024
77
Sallija Benfelde

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu.

Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto buferzonu. Tādēļ pie robežas notiks gan mācības robežas aizsardzībā, gan, protams, arī pašas robežas sargāšana. Šajā operācijā piedalīsies līdz 17 tūkstošiem cilvēku.

Baltkrievija savukārt ir atvilkusi savu karaspēku no Ukrainas robežas, diktators Lukašenko paziņojis, ka 35 Eiropas valstu pilsoņiem tagad ir bezvīzu režīms, viņi var apciemot Baltkrieviju, ja vien to vēlas. Bezvīzu režīmu no Baltkrievijas puses saglabā arī jau agrāk apstiprinātais saraksts par Latviju, Lietuvu un Poliju – tātad šajā sarakstā pašlaik ir 38 Eiropas valstis. Svjatlanas Tihanouskas pārejas kabinets, kas darbojas ārpus Baltkrievijas, jo opozicionāri bija spiesti pamest Baltkrieviju jau 2020. gadā, brīdina, ka jebkuru ārvalstnieku Baltkrievijā var apcietināt ar jebkādu izdomātu iemeslu. Pašlaik ir zināms par 20 Baltkrievijā apcietinātiem ārvalstu pilsoņiem.

Svjatlanas Tihanouskas padomnieks Franaks Vjačorka saka, ka aizliegums Latvijā un Lietuvā iebraukt automašīnām ar Baltkrievijas numura zīmēm nav īstais veids, kā salāgot Krievijai un Baltkrievijai piemērotās san­kcijas. Viņš uzskata, ka pilnībā ir jāpārtrauc jebkāda tirdzniecība ar Baltkrieviju, bet baltkrievi, armiju ieskaitot, nav noskaņoti pret Ukrainu un Eiropas Savienību. Par to liecinot aptaujas, kas neoficiāli vēl nesen veiktas Baltkrievijā. Tādēļ Lukašenko ļauj Baltkrievijā saimniekot Krievijas specdienestiem un armijniekiem, bet pats nodarbojas ar skaļu frāžu bārstīšanu, savu pilsoņu arestiem, sodīšanu un dažādu aizliegumu ieviešanu. Diktators neapbruņo Baltkrievijas armiju un neliek tai piedalīties karā ar Ukrainu, jo baidās, ka tā ieročus vērsīs pret viņu un viņam pietuvinātajiem.

Tikmēr nerimst runas un pārspriedumi par miera sarunām starp Ukrainu un Krieviju. Jāteic, šajās runās un komentāros brīžam valda visai liels juceklis – tiek jaukti fakti, attieksme un prognozes. Fakts ir tas, ka Ukrainas prezidents Zelenskis uzskata: tādām sarunām būtu jānotiek, bet caur starpniekiem. Arī Putins ne reizi vien ir skaļi paudis, ka laiks sēsties pie sarunu galda ar Ukrainu. Gan Krievijas, gan Ukrainas iedzīvotāju vairākums atbalsta ideju par miera sarunām, bet to saturu saredz absolūti dažādu. Ukraiņi un viņu prezidents nepieļauj pat domu par okupēto teritoriju atstāšanu Krievijai. Bet Krievijas iedzīvotāji savukārt uzskata, ka okupētās teritorijas jāatstāj Krievijai un tad karadarbību varētu pārtraukt. Tie ir fakti. Viss pārējais šobrīd ir komentāri un prognozes. Turklāt prognozes nenoteiktas padara situācija ASV.
Ir skaidrs, ka neatkarīgi no tā, vai atentāts pret bijušo ASV prezidentu un nākamā prezidenta amata kandidātu Donaldu Trampu ir vienpatņa sarīkots uzbrukums, vai tiks atrasti kādi kūdītāji un rīkotāji, Tramps kļūs par ASV prezidentu. Viņš ļoti labi prot izmantot situāciju: moceklis un patriots, kurš domā un domās par amerikāņiem, nevis par karu un mieru kaut kur pasaulē. Un Tramps arī apgalvo, ka panāks mieru uzreiz. Ko tas nozīmēs Ukrainai un pārējai Eiropai? Kā tas notiks? Tur Trampa nostāja ir mainīga un nenoteikta, bet diemžēl ir labi redzams arī kas cits – gan Trampa, gan agresorvalsts prezidenta Putina domāšanas veids ir visai līdzīgs.

Putins neapšaubāmi vēlas, lai par ASV prezidentu kļūtu Tramps, jo tad atkal varētu mēģināt vienoties par pasaules sadalīšanu, kā to kādreiz izdarīja Staļins un Hitlers. Tiesa gan, Tramps to nevarēs izdarīt viens pats, būs nepieciešams Kongresa atbalsts. Bet slepenas sarunas un kaut kādas personīgas vienošanās var notikt. Tādēļ paš­laik ir skaidrs, ka bez Rietumu atbalsta Ukraina nevar uzvarēt un ka tikai uzvara var vairāk vai mazāk garantēt mieru Eiropā tuvākajos gados divdesmit, trīsdesmit. Viss pārējais šobrīd ir lielais jautājums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
34

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
72

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
58

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
59

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
16
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi