Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Vai pietiek ar sodiem?

Andra Gaņģe
10:09
04.07.2024
22
3 Andra Gange 150x150.jpg

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas šosejas, kur divās dienās mašīnu sadursmēs dzīvību zaudēja seši cilvēki.

28.jūnijā gāja bojā viens cilvēks. Šajos nelaimes gadījumos raksturīgs viens – iesaistītas kravas automašīnas.

Vasarā uz ceļiem parādās daudz vairāk braucēju nekā citos gadalaikos, arī tie, kas ikdienā nepārvietojas ar transportlīdzekli, nemaz nerunājot par moto­braucējiem, kurus uz šosejām redz tikai siltajā sezonā. Bet lielo kravas automašīnu, kurām parasti ir arī piekabe, mazāk nav. Un tad nu sākas juceklis. Kravas auto, kam jābrauc ar 80 kilometriem stundā, nesteidz ļaut vieglajām automašīnām sevi apdzīt, lai pēc tam nav jāpiemērojas priekšā braucošā stilam. Kāds vieglais lielajā auto straumē jūtas nedrošs un manevrē ar ātrumu no 70 līdz 90 kilometriem stundā. Bet tas, kuram jānokļūst kādā vietā konkrētā laikā vai pārvietošanās ar savu spēkratu ir ikdienas rutīna, nervozē, meklē iespēju tikt lēnajiem braucējiem priekšā. Vārdu sakot, satiksme kļūst arvien nedrošāka, sevišķi jau siltajās dienās. Un to zina visi, arī institūcijas un dienesti, kas gādā par drošību.

Saprotams, vislabāk būtu, ja visās lielajās šosejās varētu izbūvēt divjoslu satiksmi uz vienu pusi. Taču, visticamāk, līdz tam vēl tālu. Tāpēc, domājams, vajadzētu meklēt papildu risinājumus, kā palīdzēt autovadītājiem, lai kāds brauciens viņu dzīvē neizrādītos pēdējais.

Mums gan vairāk patīk sodīšanas jauninājumi, bet varbūt varētu runāt arī par transporta organizācijas risinājumiem? Pie­mēram, variēt ar dienas posmiem, kad ierobežot smagā kravas transporta kustību. Jā, uzreiz jau dzirdu kravu pārvadājumu uzņēmumu satraukumu – kur tas der, ierobežot ekonomiku? Un tas ietekmētu arī tranzīta plūsmu cauri Latvijai, droši vien tās sarukums tāpat nodarītu pāri kādiem mūsu valsts uzņēmumiem.

Tomēr vai cilvēka dzīvībai nav lielāka vērtība? Jā, varam kratīt pirkstu, nosaukt cietušos un bojā gājušos auto satiksmē par idiotiem, kas neprot novērtēt savas prasmes un neievēro satiksmes noteikumus, taču vienmēr tam jāpieskaita otrs neatņemamais lielums – cilvēka faktors. To ņem vērā dažādos aprēķinos, pat izstrādājot ļoti augsti attīstītas tehnoloģijas. Bet te, satiksmes organizācijā, mēs iedomājamies, ka tā nav. Ir tikai prasības un noteikumi, ko visi izpildīs teicami. Vai tas ir iespējams?

    Komentāri

    Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


    The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

    Saistītie raksti

    Nelaimīgie korķīši

    10:48
    10.07.2024
    21

    Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

    “Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

    06:06
    08.07.2024
    28

    Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

    Cik pļaviņu nopļāvi?

    15:00
    06.07.2024
    35

    Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

    Kur drošība grūtā brīdī

    12:27
    02.07.2024
    49

    Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

    Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

    12:26
    01.07.2024
    32

    Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

    Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

    12:25
    30.06.2024
    35
    2

    Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

    Tautas balss

    Trūkst inženieru

    10:49
    09.07.2024
    21
    J. raksta:

    “Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

    Nav, no kā ietaupīt

    15:13
    05.07.2024
    23
    Seniore raksta:

    “Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

    Par ko uztraucas, par ko ne

    15:13
    05.07.2024
    26
    Iedzīvotāja raksta:

    “Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

    Apburtais loks

    15:03
    05.07.2024
    25
    1
    Seniore raksta:

    “Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

    Cenas pārāk augstas

    15:03
    05.07.2024
    28
    Lasītāja O. raksta:

    “Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

    Sludinājumi