Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Kad spilventiņš tāds maziņš

Sarmīte Feldmane
12:50
22.08.2024
44
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

Gana bieži dažādas amatpersonas un institūcijas atgādina, ka katram pašam jārūpējas, lai būtu savs    drošības spilvens. Protams, kam gan citam par sevi jāgādā, ja ne pašam. Taču ir tikai viens, bet – ar sapratni un vēlēšanos ir par maz. Vajadzīga nauda. Un tās kā vienmēr ne katram ir tik, lai piepildītu kaut maziņu spilvenu.

Viens ir čubināt šo spilventiņu, lai tas kļūst aizvien stingrāks, pavisam kas cits- ikdienas vajadzības, kas reizē arī ir paša drošībai. Un tā ir apdrošināšana.

Ja iedzīvotājiem būtu iespēja un nepieciešamie līdzekļi, lai iegādātos jebkādu sev vēlamo apdrošināšanu un justos pasargāti, visbiežāk jeb 48% gadījumu tā būtu veselības apdrošināšana, kam seko nelaimes gadījumu un īpašuma apdrošināšana. To iedzīvotāju aptaujā noskaidrojis finanšu pakalpojumu sniedzējs “IPF Digital Latvia”. Savukārt 34% atbildējuši, ka noderīga būtu arī īpašuma apdrošināšana. 29% iedzīvotāju vēlētos sev arī dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, kā arī KASKO apdrošināšanu savam spēkratam.

Analizējot atbildes, aptaujas veicēji secina,ka tieši veselības apdrošināšana visās vecuma grupās bijusi līdere, taču īpaši to vēlētos cilvēki vecumā no 60 līdz 74 gadiem, kuri šo atbildi nosauca 53% gadījumu. Savukārt jaunāki respondenti, vecumā no 18 līdz 29 gadiem, biežāk nekā citi labprāt iegādātos ienākumu apdrošināšanu, paužot to 23% gadījumu. Daudziem droši vien šķitīs neierasti, arī mazsvarīgi, bet 16%    aptaujas dalībnieku vecumā no 18 līdz 29 gadiem izvēlētos apdrošināt savus mājdzīvniekus, tāpat darītu vien 3% vecāki cilvēki. Un nav runa par produktīviem dzīvniekiem.

Vēlmes tā arī paliek vēlmes, ja nav naudas. Aptaujā arī noskaidrots, lai iegādātos sev visus nepieciešamos apdrošināšanas veidus, 29% respondentu tērētu līdz 100 eiro, savukārt 24% norādīja – no 101 līdz 200 eiro. Līdz 500 eiro būtu gatavi    atļauties 18% Latvijas iedzīvotāju.

Ko var apdrošināt par 100, 200 eiro? Ne jau iegādāties veselības polisi un justies drošs, ka varēs saņemt dažādus medicīnas pakalpojumus. Pietiks tikai pašam minimumam.    Ieskatoties apdrošinātāju piedāvājumos, saprotams, ka veselības apdrošināšanas cena privātpersonām ir atbilstoša polisē piedāvātajam pakalpojumu limitam. Un vēl atkarīga no apdrošināmās personas vecuma.

Cik cilvēku cienījamos gados var atļauties iegādāties veselības apdrošināšanas polisi? Katrs pats par sevi zina labāk. Bet šos simts līdz 200 eiro cilvēki gatavi tērēt,    lai iegādātos sev visus nepieciešamos apdrošināšanas veidus!

Analizējot datus, aptaujas veicēji secinājuši, ka sievietes apdrošināšanai ir gatavas tērēt mazāk, biežāk norādot summas līdz 100 un līdz 200 eiro, vīrieši aptaujā mēdza izvēlēties arī lielākus ieguldījumus, piemēram, 21% pauda, ka gatavi tērēt no 201 līdz 500 eiro, bet 11% norādīja, ka atļautos līdz pat 1000 eiro.

“Iespējams, vīrieši ir tieši tie, kuri apdrošināšanu iegādājas biežāk, piemēram, rūpējoties par automašīnu vai nekustamo īpašumu, tāpēc arī labāk orientējas cenās un piedāvājumos. Savukārt sievietes vairāk rūpējas, lai būtu apdrošināšana ceļojot, taču ierasts, ka šīs polises ir lētākas, tāpēc arī aptaujā norādītās summas ir mazākas,” piebilst “IPF Digital Latvia” vadītājs Toms Vandāns.

Tā, lūk, dzīvojam. Ar saprašanu, vēlēšanos ir par maz, jābūt iespējai. Arī lai justos droši.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
36

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
2
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi