Allaž ar smaidu, aktīva darīt un iesaistīties, dalīties – tāda ir Anna Oborenko. Spāriete ar saknēm Straupē. Vasarā viņa nosvinēja 84 gadu jubileju. “Jūtos tā, it kā man būtu 50, varbūt 60 gadi,” saka Anna. Kara atmiņas no bērnības Annas Oborenko dzimtā puse ir Straupe. Vecākiem bija saimniecība, trim bērniem tajā katram savi pienākumi. “Galvenais […]
Ziemassvētku gaidīšanas laiks katram ir citāds, bet ikvienam īpašs. Straupes draudzes priekšniekam Normundam Gulbim darāmā daudz un ir arī mirklis pārdomām. – Draudzes priekšnieks ir saimnieks. Straupes draudzes saimniecība ir liela. Jāgādā ne tikai par baznīcu, arī citiem īpašumiem. - Nekautrējos teikt, ka īpašumi dara raizes. Cik varam, darām. Darbu sakrājies daudz, un parādās aizvien […]
Gandrīz visiem patīk runāt par laikapstākļiem, gan komentējot meteorologa Toma Briča prognozes Latvijas Televīzijā, gan piesaucot kāda cita laika zīmju vērotāja paredzējumu. Tomēr klimata pārmaiņas nereti arī Latvijā liek saskarties ar parādībām, kas iepriekš maz piedzīvotas. Vai maz ir senču ticējumi, kas vēl šodien dabā piepildās? To centāmies noskaidrot, uzrunājot vairākus dabas bērnus – cilvēkus, […]
Šogad vides aktīvisti “uzbrukuši” vairākiem pasaulslaveniem mākslas darbiem – ar zupu vai putru apšļāktas Vinsenta van Goga, Kloda Monē gleznas Londonā, Vācijā, Romā u.c., aktīvistiem pēc tam pielīmējoties pie sienas vai, par laimi, iestikloto mākslas darbu rāmja ietvariem. Šāda rīcība ir kā skaļš kliedziens – planēta ir jāglābj tagad vai nekad! Tomēr radikāls protesta formāts […]
Pēdējais gadsimts visā pasaulē skaidri apliecina, ka klimata pārmaiņas nav tikai teorētisks jēdziens, kam ir maz sakara ar realitāti. Viena no rekomendācijām – ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu, tostarp oglekļa dioksīda jeb CO2, izmešus. Bet viens no veidiem, kā Latvijas purvos iekonservēt tik nevēlamo CO2 un nepieļaut tā nonākšanu atmosfērā, ir izstrādātus kūdras purvus rekultivēt, proti, […]
Pēc ierobežojuma laika šovasar, šķiet, pasaule atdzīvojās. Cilvēki apmeklēja pasākumus, devās braucienos, rīkoja saietus. Daudzi izvēlējās laiku pavadīt laukos. Lauku dzīvesveids, kā to atklāt, kā par to ieinteresēt – par to runāja, to vērtēja biedrības “Lauku ceļotājs” gadskārtējā konferencē. “Galvenā vērtība laukos ir cilvēki – uzņēmēji, spilgtas personības, vietējās sabiedrības entuziasti -, bez kuru iedvesmas, apņēmības […]
Iveta Jermolājeva vairāk nekā desmit gadu bija Cēsu novada jaunatnes lietu speciāliste. Tagad viņa izvēlējusies citus izaicinājumus, bet mēs sarunājāmies, kā viņas darba gados mainījušies jaunieši, kāds ir mūsdienu jaunietis. – Cik liela nozīme jauniešiem un kopumā sabiedrībai ir tam, ka ir iespēja sanākt kopā, būt aktīviem? – Manuprāt, tam ir milzīga nozīme. Veidojas kopiena […]
Zaubes jauktajam korim aktivitāšu netrūkst. Šogad kolektīvam apritēja 11. jubileja. Kora rindās balsis tur divdesmit septiņi dalībnieki, no tiem vīru balsis pieder sešiem. “Kad koris uzsāka darbību, mūsu rindās bija trīsdesmit četri dalībnieki. Patiesībā jau nemaz tik slikti nav, arī pandēmijas laikā savējos zaudējuši neesam. Pēc gadu mijas ceram uzņemt kora rindās vēl vienu vīrieti,” […]
Ruta Mežraupe ir kārlēniete. Kārļos nodzīvots viss mūžs. “Esmu te vecākā, vēl ir daži, kuri pāris gadus jaunāki,” saka Ruta. Viņa vasarā nosvinēja 85 gadu jubileju. Bērnība pārmaiņu laikā Tēva tēvs Mārcis Eglītis 1922.gadā no muižas nopirka 15 hektārus zemes un riju. Tāpēc arī mājai dots “Rijnieku” vārds. 1936.gadā vecaistēvs aizgāja aizsaulē un saimniekot […]
Laiks, kad daudzi lauza galvu par to, kādas dāvanas izvēlēties ģimenes locekļiem un draugiem tuvojas straujiem soļiem. Mēs aicinām šajā gadā atbalstīt vietējos zīmolus, kas piedāvā gan dažādas preces, gan pakalpojumus. Nav noslēpums, kad lielai daļai ģimeņu draugi vai radi dzīvo ārpus Latvijas, līdz ar to patriotiskas un sirds siltas dāvanas varat šiem cilvēkiem sarūpēt, […]
Tēja un kafija ir siltie dzērieni, kas lielākai daļai cilvēku ir gluži vai primāri nepieciešami, lai uzsāktu dienas gaitas un ķertos pie ieplānotajiem darbiem. Šoreiz parunāsim par dažādiem tējas veidiem un, vai ir kas tāds, kas ierobežo attiecīgās tējas lietošanu. Zāļu tējas Mēs pieļaujam domu, ka katram no Jums mājas virtuvē atrodas vismaz viena veida […]
Šovasar Valsts vides dienests saņēmis 1000 iedzīvotāju sūdzības, puse no tām bijusi karstajā augustā, biežākais neapmierinātības iemesls – traucējoša smaka. Reaģējot uz iedzīvotāju bažām, dienests veicis pārbaudes, taču vairumā gadījumu ticis konstatēts – uzņēmumi darbojas atļaujās noteiktās normas robežās, smakas ir nenovēršama blakusparādība dažādos ražošanas, rūpniecības un lauksaimniecības procesos. No 124 augustā izskatītajām sūdzībām par […]
Vasaras saulgriežu laikā, kad dabā viss plaukst un smaržo, cilvēki daudz laika pavada ārā, pilnu krūti elpojot svaigu gaisu. Taču tieši šajās idilliskajās dienās izmešu rādītāji uzkāpj divreiz augstāk un bīstami pietuvojas pieļaujamai normai. Kas notiek? Tas, ka gandrīz katrā sētā deg Jāņu ugunskurs un kūp grils. Tieši tāpat aukstajā sezonā nozīmīgu iespaidu uz gaisa […]
“Svaigs gaiss ir ļoti svarīgs!” tā apgalvo Valmieras novada uzņēmējs ULDIS REŅĢE, kurš jau labu laiku darbojas sadzīves elektronikas lauciņā. Viņa izlolots un valstī jau pazīstams ir elektroniskais elektrības patēriņa pieskatītājs “GDog”, šoreiz plašāk par vēl vienu interesantu kastīti – kompaktu elektronisku ierīci ogļskābās gāzes līmeņa noteikšanai telpās. Monitors “CO2Maple” īpaši aktuāls šobrīd, kad par […]
Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropā. Mūsu mežos 36% koku ir priedes, 16% – egles, 24% – bērzi, 9% – apses, tad baltalkšņi, melnalkšņi, ozoli, oši un citi koki. Tieši koku daudzveidība ir viena no mūsu mežu vērtībām, turklāt daudzi atzīst, ka bez bioloģiskās vērtības var runāt arī par citiem labumiem, kuru mums nebūtu bez […]
Svarīgi ir izvēlēties kvalitatīvus UGG zābakus, lai tie kalpotu ilgāku laiku un tajos būtu komfortabli. UGG zābaki ir pieejami gan sievietēm, gan vīriešiem, kā arī bērniem. Lai esot mājās, kājām būtu silti, varat izvēlēties, piemēram, UGG siltās mājas čībiņas. UGG zābaku dažādība UGG zābaki vizuāli var nedaudz atgādināt filca zābakus, bet tie ir zamšādas zābaki […]
Meditācija, laiks sev, aizraujošāka ikdiena, piepildīta ar radošumu un mākslu, tādi ir galvenie ieguvumi, ko nosauc cilvēki, kuri pieaugušo mācībās četru mēnešu garumā apguva gleznošanu. Projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” izglītības metodiķe Kristīne Rebinova vērtē, ka ne katrs pat sev interesējošām nodarbēm spēj veltīt ik sestdienu no rīta līdz vakaram, tāpēc īpašs prieks, ka […]
Ļoti iespējams, ka neviens no Jums nevar savu ikdienu iedomāties bez datora, neskatoties uz to, kāda ir Jūsu ikdienas nodarbošanās. Varētu pat teikt, ka dators ir primāra nepieciešamība, lai varētu gan strādāt, gan atpūsties, kā arī iepirkties online vidē. Ņemot vērā nodarbošanos un veicamos darbus, cilvēki dod priekšroku portatīvajam vai stacionārajam datoram. Protams, ja ikdiena […]
„Farmaceitus kaut kāda ziņā var salīdzināt ar čaklajām bitēm, kas zina visu par ziedu nektāru un rada veselībai noderīgus produktus. Savukārt farmaceits zina visu par zālēm, un šīs zināšanas ir ārkārtīgi svarīgas, lai palīdzētu uzturēt un atgūt veselību,” saka farmaceite un “Mēness aptiekas” Siguldā vadītāja Indra Bukša. Šajā gleznainajā pilsētā daba dāsni dāvā gan nesteidzīgas […]
Mājokļa interjera iekārtošana vienlaicīgi var būt gan aizraujošs, gan nogurdinošs process. Lielā mērā tādēļ, ka ir jāizvērtē tik dažādi apdares materiālu veidi. Visplašāk lietotie interjera apdares materiāli ir apdares krāsas, tapetes, lamināts, koka paneļi, dēļi un flīzes. Tie palīdz nodrošināt mājoklī tā funkcionalitāti, nosaka iekštelpu vizuālo izskatu un līdz ar to ietekmē arī noskaņu tajā. […]
Latvijas nevalstiskās vides aizsardzības organizācijas plaši iesaistās dažādos projektos un iniciatīvās, arī biedrība “Partnerība laukiem un jūrai” dažādas aktuālas problēmas risina vietējos un jo īpaši starptautiskajos projektos. Risinājumi visbiežāk rasti ar īpašu pietāti pret apkārtējo vidi un aizsargājamām dabas vērtībām, apstiprina biedrības vadītāja Ilze Turka. Caur vienas biedrības pieredzi varat iepazīt arī citu, līdzīgu organizāciju […]
Medījamie dzīvnieki un to aizsardzība ir bijusi tikpat karsta tēma Latvijas sabiedrībā, kā mežu saglabāšana un dabas aizsardzība. Tāpēc sabiedriskās vides organizācijas dzirdīgas ausis meklē Eiropas Komisijā un citās Eiropas organizācijās. Par to, ko, šādi darbojoties, izdevies panākt, sarunājāmies ar biedrības “Latvijas ainavas” vadītāju ASTRĪDU NOTTI, kas aktīvi iesaistījusies dzīvnieku aizstāvībā ne tikai Latvijā, bet […]
Ar apmēram 20 gadu nokavēšanos arī Latvijā sācies ūdeņu aizsardzības process, kas daudzās pasaules valstīs jau šķiet pašsaprotams, – šķēršļu un aizsprostu nojaukšana uz upēm. Latvija šajā ziņā pārņem citu valstu pieredzi un vadlīnijas. Nav nojaukšanas pieredzes Iespējams, pirmais nojauktais Latvijā būs Bejas dambis uz Alūksnes upes – projektā “Open Rivers Programme” pēc Pasaules dabas […]
Pērn Eiropas Komisija uzsāka iniciatīvu, kuras mērķis ir palielināt aļģu ražošanu, nodrošināt to patēriņu un veicināt novatorisku produktu radīšanu, un šī ir viena no jomām, kur arī Baltijas valstu zinātnieki aktīvi darbojas. Aplēses liecina, ka 2030. gadā pieprasījums pēc makroaļģēm Eiropā sasniegs 3–9 miljardus eiro vērtību, tās aizvien vairāk izmantos farmācijas un higiēnas produkcijas ražošanā. […]
Laikā, kad trauksme un nemiers ir ikdienas realitāte, dabīga ir vēlme atrast veidu, kā līdzsvarot savas emocijas un kliedēt uzmācīgas domas. Ūdens elementa klātbūtne mājoklī dziedinoši iedarbojas uz mūsu zemapziņu, mazina stresu un trauksmi, nomierina un uzlabo miega kvalitāti. Viens no veidiem, kā iegūt šo dziedinošo miera oāzi, ir iegādāties mājas akvāriju. Cik vienkārši ir […]
“Ķeiķu” sētā Skaņkalnes pagastā, Valmieras novadā, ir mājvieta aitkopības saimniecībai ar savdabīgu nosaukumu “Jēru klubs”. Te saimnieko Ilze un Valters Mitāni. Kā radies “Jēru kluba” nosaukums? Pirms pusgadsimta gar šodienas saimniecības robežām vedis nozīmīgs ceļš, ritējusi visai aktīva sabiedriskā dzīve. Te atradies arī kolhoza klubs, kur notikušas ne tikai balles, bet arī kāzu svinības, gadu […]
Radošie cilvēki ir tie, bez kuriem sabiedrības eksistence nebūtu baudāma. Mūzika, māksla, literatūra un citas radošās izpausmes ir tas, kas mūs nemitīgi bagātina, aizkustina, piepilda emocionāli un dod vielu pārdomām. Šoreiz sarunājos ar Cēsu Mākslas skolas jauno pedagoģi un direktores vietnieci mācību darbā, mākslinieci ILZI RAUDIŅU. Vēl mēnesi ir iespēja apskatīt viņas darbu izstādi “Spanda” […]
Līgatnes pagastā, braucot uz Nītaures pusi, ir iespēja apmeklēt iedvesmojošu vietu. Jau pāris gadus cilvēkus priecē Baltu zīmju dārzs Agavē – tā sauc vietu, kuras saimniece ir Sarmīte Šteine. Kā radusies ideja par tādu vietu un kā tā tapa, stāsta pati Sarmīte. “Laikam jāsāk ar to, ka idejas pamatā bija atskārsme – raugoties no cilvēces […]
Gan meža nozarē, gan ārpus tās pēdējā laikā ir uzvirmojušas diskusijas par koksnes izmantošanu Latvijas energoneatkarības veicināšanai. Viens no aktuālākajiem jautājumiem – vai Latvija spēj sevi nodrošināt ar siltumu, izmantojot atjaunojamos meža resursus? Temats par ilgtspējīgu un efektīvu meža resursu izmantošanu nozares speciālistu un zinātnieku aprindās tiek cilāts sen. Globālā energoresursu sadārdzināšanās un dažādu vietēju […]
Cigarešu smēķēšana ne tikai palielina sirds un asinsvadu slimību, insulta, vēža, plaušu saslimšanu riskus, bet tai ir arī negatīvi ietekme uz smadzenēm un prāta spējām. Tabakā esošais nikotīns ir spēcīgākā atkarību izraisošā viela, savukārt tabakas dedzināšana ir veselībai viskaitīgākais tabakas lietošanas veids. Cigaretei sadegot, kopā ar dūmiem cilvēka organismā nonāk virkne kaitīgu vielu un ķīmisku […]
Brigitas Kauliņas rokās adāmadatas skrien. Top kārtējais cimdu pāris, kas ziemā sildīs kāda tuva cilvēka rokas. “Sēdēt un neko nedarīt nemāku,” saka līgatniete. 6. jūnijā viņa nosvinēja 95 gadu jubileju. Aušana – spēka avots “Daudzi jaunie nav varīgāki par mani. Vasara bija jauka, to pavadīju stellēs. Kā jau manos gados, daudz kas sāp, kad iesēžos […]
Runājot par smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību visbiežāk piemin vēzi, plaušu, sirds un asinsvadu slimības. Tomēr pirmie, kas saskaras ar cigarešu dūmu kaitīgo ietekmi ir zobi un smaganas. Smēķētājiem ir jārēķinās, ka viņiem zobārstu būs jāapmeklē biežāk nekā nesmēķētājiem. Cigarešu dūmu dēļ zobi bojājas vairāk un tie ir jālabo biežāk. Tāpat smēķētājiem jārēķinās ar […]
Rudens vienmēr sagādā pārsteigumus. Vienu gadu ilgi turas silts, citu lietains, ka nevar tikt tīrumā, šogad agrāk nekā pēdējos gados uznāca salnas. “Katru rītu skatos prognozi. Vasarā apkaimē lija, “Zanderiem” mākoņi gāja apkārt. Tika vien nebūtiski nokrišņi. Pēdējos divos gados toties nebija pavasara salnu, bet šoruden pārsteidza agrāk,” saka līgatnietis Krists Zicmanis. Avenēm vajag siltumu […]
Drīz jau būs 20 gadu, kopš aizvien pieaug Baltijas jūrā pie mūsu krastiem dzīvojošo apaļo jūrasgrunduļu populācija. Šīs sugas zivis kādreiz pamatā dzīvoja Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras ūdeņos, taču mūsdienās izplatījušās arī citur Eiropā un Ziemeļamerikā, kur galvenokārt nonākušas ar kuģu balasta ūdeņiem. Latvijā pirmo reizi apaļais jūrasgrundulis noķerts 2004. gadā. Viss liecina par […]
Tikai retais pēdējos gados būs palaidis garām nenogurstošo dārznieku cīņu ar Spānijas kailgliemezi. Tas Latvijā pirmoreiz konstatēts 2009. gadā Pastendē. Pietika tikai ar dažiem gadiem, lai jaunā un invazīvā suga izplatītos pa visu valsts teritoriju. Dabas aizsardzības pārvaldes monitoringa dati liecina, ka visvairāk ziņojumu par privātīpašumā, pašvaldības teritorijā, parkā, pastaigu takā, ezera malā konstatētiem Spānijas […]
Sosnovska latvānis uzskatāms par bīstamāko invazīvo sugu Latvijā, un gadu gaitā tā izplatība strauji pieaugusi, lielākoties nekoptās zemes platībās un grāvjos. Lielu uzmanību latvāņa izpētei un apkarošanas pasākumiem pievērš Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti, atsaucoties uz negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un valsts ekonomiku. Valstī uzmērītā ar latvāni invadētā teritorija sasniegusi jau 10 946 ha […]
“Nereti paši cilvēki, it kā negribot neko sliktu, var nodarīt uz gadu simtiem paliekošu kaitējumu dabai,” skaidrojot situāciju ar invazīvo sugu izplatību Latvijā, saka Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) LIFE IP LatViaNature invazīvo sugu eksperte SANTA RUTKOVSKA. Ar viņu runājām par to, kuras ir tās sugas Latvijā, kas savas invazitātes dēļ jau rada milzīgas problēmas, un […]
Palielinoties gaisa temperatūrai, paātrinās sirdsdarbība, paplašinās asinsvadi un pazeminās asinsspiediens. Pat veseli cilvēki neierasti karstā laikā var pastiprināti svīst un piedzīvot grūtības ar elpošanu. Vēl jo smagāka dzīve karstā laikā var būt rūdītiem cigarešu draugiem, kuriem regulāra cigarešu dūmu ieelpošana ir nogurdinājusi sirdi, piesārņojusi asinsvadus un plaušas. Klimata pārmaiņas nākotnē nozīmē krasu gaisa temperatūru svārstību […]
Pagājuši jau desmit gadi, kopš Vidzemes Tūrisma asociācija uzņēmās velozīmju piešķiršanas un koordinācijas funkcijas Latvijā veidotajiem velomaršrutiem. Pirms vienotās numerācijas ieviešanas nereti veidojās situācija, ka tā bieži vien pārklājās, radot apjukumu vietējiem un ārvalstu tūristiem. Tāpēc tika nolemts, ka katrs maršruts tiks marķēts ar individuālu numuru, ko piešķir viena organizācija. Pārbaudījums – grantētie ceļi Jānis […]
2019. gadā pēc VAS “Latvijas Valsts ceļi” pasūtījuma veiktajā pētījumā par velosatiksmi un tās infrastruktūru nacionālā mērogā lasāmas galvenokārt vēlējuma formas par to, kā tam visam vajadzētu izskatīties. Arī ikviens veloentuziasts, viesojoties citās Eiropas valstīs, labi redz, cik esam tālu no tām veloinfrastruktūras ziņā, tam piekrīt arī Latvijas Riteņbraucēju apvienība. Uz papīra jau skaisti Minētajā […]
“Interese par braukšanu ar velosipēdu jārada jau bērnībā,” uzskata velosipēdu remonta meistars un restaurators, agrāk Latvijā atzīts BMX frīstailists, tagad – ekstrēmo sporta veidu sacensību rīkotājs saldenieks MĀRTIŅŠ STRAZDS. “Man bija vecāks kaimiņš, septiņgadīgs, viņam – trīsritenis “Spārīte”,” vecāku stāstīto atceras Mārtiņš. “Divos gados ar to pabraukt nevarēju, bet draugs stāvēja uz riteņa kāpslīšiem tā […]
Turpmākajos septiņos gados 30% no Eiropas Savienības finansējuma tiks novirzīti dažādiem videi draudzīgiem projektiem, tai skaitā veloinfrastruktūrai. Vai droši, pārdomāti un labi savienoti veloceliņi maina cilvēku ieradumus? Runājāmies par šo ar infrastruktūras izbūvētājiem, velobraucējiem un arī autobraucējiem, kas ar velosipēdistiem satiekas satiksmē. Situācija uzlabojas Aiga Meri ir Kurzemes plānošanas reģiona projektu nodaļas vadītāja. Viņas skatījumu […]
Ne vienam vien vasaras pasākumu apmeklētājam koncerta baudīšanu ir izbojājis kāds netālu stāvošs smēķētājs. Cigarešu smaka un dūmi sabojā gaisu visapkārt, tomēr lielākie riski ir saistīti ar pasīvās smēķēšanas draudiem veselībai. Parasti lielāka uzmanība tiek pievērsta nepatīkamajai cigarešu smakai un daudz mazāk cilvēki aizdomājas par to, ka arī brīvdabas apstākļos cigaretes turpina nogalināt savus upurus. […]
Dārzos, mazdārziņos briest augļi un ogas. Daža raža jau novākta, citu saimnieks cītīgi uzmana, lai nenoposta kaitēkļi vai kāda slimība. Priekulieši Irēna un Jānis Javas savā dārzā audzē ogulājus un augļu kokus, arī stādus. Gadiem krātā pieredze, arī eksperimentēšana dod rezultātus. Var samierināties, var cīnīties “Katru gadu parādās aizvien jauni kaitēkļi un slimības. Laputis jau […]
Jūlija sākumā pasaulē atzīmē Starptautisko no plastmasas maisiņiem brīvo dienu un daudzviet notiek informatīvās kampaņas, vēršot iedzīvotāju uzmanību uz šo atkritumu radītajiem draudiem ekoloģijai. Lai gan zinām, cik slikti mūsu un vides veselību ietekmē plastmasas piesārņojums, taču ieradumus mainīt nav viegli. Daļu izdodas savākt Pēc izlietotā iepakojuma, videi kaitīgu preču un elektroiekārtu apsaimniekošanas uzņēmuma “Zaļā […]
Lai veicinātu atkritumu optimālāku apsaimniekošanu, gan pārtikas produktu ražotāji, gan pircēji tiek aicināti pārdomāti izvēlēties vieglās plastmasas izstrādājumus, jo kastītes, trauciņi, spainīši un maisiņi, kur veikalos sapakoti pārtikas produkti, nereti nav no pārstrādājamas plastmasas. Viegli apjukt iepakojumu šķirošanā Tādi gatavie pārtikas produkti kā, piemēram, gaļas izstrādājumi, desiņas, piena izstrādājumi, dārzeņi tiek iepakoti vieglajā plastmasā, ko […]
Jau gadu Latvijā spēkā ir “Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums”, kas tika pieņemts, pildot Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvu, lai novērstu un samazinātu konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Ar šo vienošanos eiropieši pieteica karu vienreizlietojamai plastmasai, kas bieži vien nav pārstrādājama un nonāk vidē. Vienreizlietojamās plastmasas […]
Plastmasa savu uzvaras gājienu pasaulē sāka kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, un nu jau šķiet, ka tā ir visur, ne tikai okeānos un zivīs, bet mikrodaļiņās arī cilvēku asinīs un plaušās. Plastmasa ir lēts, viegls un ērts materiāls, bet tā nesadalās un arī pārstrādājama ir tikai daļa. Tāpēc pasaule ir spiesta domāt par vieglās plastmasas […]
Jānis Kupcis bērnību aizvadījis Mores pusē, tad dzīve aizveda uz Rīgu, kur aizvadīta lielākā mūža daļa, bet jau pirms vairākiem gadiem ceļš atvedis uz Cēsīm. Jānis Kupcis nosvinējis 95 gadu jubileju un arvien spēlē sev mīļo trompeti, ir pūtēju orķestra “Cēsis” dalībnieks. Mācībās lauksaimniecība, sirdī trompete Dzīve bijusi saraustīta, arī izglītības ziņā. Iejaucās karš un […]
“Maxima XX” veikalā Valmieras ielā 17A: Klientu konsultants/-e-kasieris, 4.05 EUR/h – 4.60 EUR/h (bruto), Pārdevējs/-a aiz vitrīnas, 3.90 EUR/h – 4.60 EUR/h (bruto), Krāvējs, 3.80 EUR/h – 4.60 EUR/h (bruto), Zāles darbinieks/-ce, 3.50 EUR/h – 4.00 EUR/h (bruto), Depozīta operators/-e, 3.50 EUR/h – 4.00 EUR/h (bruto). “Maxima X” veikalā Gaujas ielā 1/3: Klientu konsultants/-e-kasieris, […]
Vecmeitu ballīte ir skaisti svētki gan topošajai sieviņai, gan viņas draudzenēm. Ja Tu esi viena no tām, kura ir iesaistījusies pasākuma organizēšanā, Tev obligāti ir jāizlasa šis raksts, kas palīdzēs sarīkot skaistus un baudāmus svētkus. Kādas vecmeitu ballītes idejas šobrīd ir topā? Kāda stila vecmeitu ballīte būs piemērota tieši Tavai draudzenei? Lasi un uzzini vairāk! […]
Deju kolektīvu vadītājam Andim Kozakam un režisorei Gunitai Bārdai jau vairākus gadus sadarbībā top vasaras ieskaņu koncerti. Cēsu Pils parkā deju koncerts “Kad balti mākoņi līgo” ieinteresēja kuplu skatītāju pulku, estrādē vietas bija aizņemtas, apmeklētāji bija sasēduši arī nogāzē. “Ko gan vislabāk izdejot, ja ne jaunību, puiša un meitas mīlestību, kur piederas amizieris, dzīve apkārt […]
EHR Mediju Grupa atsāk Radio Latviešu Hiti plašu apraidi FM, nodrošinot aktuālas mūzikas latviešu valodā atskaņošanu Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Rīgā radiostacija skanēs leģendārajā 101. FM frekvencē, kurā jau iepriekš raidījušas tādas mūsdienīgas radiostacijas kā Capital FM un Radio 101. Latvijas radiostacijās mūzika latviešu valodā tiek atskaņota par maz, jo dziesmas […]
Bērnībā mācīja, ka zemē nomest papīrīti ir slikti, bet ābola serdi drīkst – tā pati reiz sadalīsies. Tā teikt, kas no dabas nācis, tas pie dabas arī atgriezīsies. Taču, ja nu serde ir nevis viena, bet vesels kalns? Ko tad? Lai ar šiem kalniem tiktu galā, jau šī gada laikā visā Latvijā pie mājsaimniecībām un […]
Kamēr vienā pasaules malā runā par pārtikas krīzi un pat badu, citā – nepiedodami daudz pārtikas turpina nonākt atkritumos. Viena lieta ir politikas nostādnes un starptautiskas vienošanās par to, kā šo jautājumu risināt. Bet lielā mērā tā ir arī sabiedrības ieradumu maiņa, piekrīt arī kustības “ZeroWasteLatvija” valdes priekšsēdētāja Anna Doškina, ar kuru par šo problēmu […]
Pārtikas atliekas Latvijā šobrīd veido lielu daļu jeb 30% no atkritumiem, un Eiropā vidēji trešdaļa saražotās pārtikas nonāk atkritumos, tāpēc šī problēma Eiropas Savienības dalībvalstīm jārisina, nopietni pārdomājot soļus. Lai gan visvairāk pārtikas atkritumu veidojas mājsaimniecībās, arī izglītības iestādēs, kurās tiek nodrošināta ēdināšana, neiztikt bez šāda veida atkritumiem, jo mūsdienās skolēniem garšo ļoti atšķirīgi ēdieni, […]
Visā pasaulē, arī Latvijā, pārāk daudz pārtikas produktu nonāk atkritumos – satraukušās starptautiskās organizācijas. Mūsu valstī katrs iedzīvotājs gada laikā izmet vidēji 130 kg dažādu produktu – pārtikas atlikumus un pārpalikumus, produktus ar beigušos derīguma termiņu un pārtiku, kas vienkārši vairs neizskatās svaiga. Lai šo atkritumu apjomu samazinātu, mazliet jāmaina savi paradumi, bet eksperti norāda, […]
Sociālajos medijos Latvijā pirms mēneša karstas diskusijas izraisīja Maskavā dzīvojošā latviešu aktiera Andra Lielā sacītais Krievijas propagandas televīzijas kanāla NTV raidījumā “Tikšanās vieta” (Место встречи). Šis Krievijas TV kanāls ir reģistrēts Lielbritānijā, agrāk bija brīvi skatāms arī Latvijā un pazīstams ar skaļām diskusijām, kas var beigties arī ar plūktiņu. Politikas vērotāji teic, ka uz raidījumiem reizēm […]
Burtnieku ezers platības ziņā ir ceturtais lielākais ezers Latvijā, tā garums ir 13,3 kilometri, vidējais dziļums – 2,9 metri. Ezers izsenis bijis starp makšķernieku iecienītākajām copes vietām, jo ezerā konstatētas 20 zivju sugas, starp kurām makšķernieku gaidītākās trofejas, protams, ir līdakas un īpaši jau zandarti. Tomēr Burtnieka apsaimniekošana allaž ir bijis visai sarežģīts un dažādu […]