Pērn Eiropas Komisija uzsāka iniciatīvu, kuras mērķis ir palielināt aļģu ražošanu, nodrošināt to patēriņu un veicināt novatorisku produktu radīšanu, un šī ir viena no jomām, kur arī Baltijas valstu zinātnieki aktīvi darbojas. Aplēses liecina, ka 2030. gadā pieprasījums pēc makroaļģēm Eiropā sasniegs 3–9 miljardus eiro vērtību, tās aizvien vairāk izmantos farmācijas un higiēnas produkcijas ražošanā. […]

Laikā, kad trauksme un nemiers ir ikdienas realitāte, dabīga ir vēlme atrast veidu, kā līdzsvarot savas emocijas un kliedēt uzmācīgas domas. Ūdens elementa klātbūtne mājoklī dziedinoši iedarbojas uz mūsu zemapziņu, mazina stresu un trauksmi, nomierina un uzlabo miega kvalitāti. Viens no veidiem, kā iegūt šo dziedinošo miera oāzi, ir iegādāties mājas akvāriju. Cik vienkārši ir […]

“Ķeiķu” sētā Skaņkalnes pagastā, Valmieras novadā, ir mājvieta aitkopības saimniecībai ar savdabīgu nosaukumu “Jēru klubs”. Te saimnieko Ilze un Valters Mitāni. Kā radies “Jēru kluba” nosaukums? Pirms pusgadsimta gar šodienas saimniecības robežām vedis nozīmīgs ceļš, ritējusi visai aktīva sabiedriskā dzīve. Te atradies arī kolhoza klubs, kur notikušas ne tikai balles, bet arī kāzu svinības, gadu […]

Radošie cilvēki ir tie, bez kuriem sabiedrības eksistence nebūtu baudāma. Mūzika, māksla, literatūra un citas radošās izpausmes ir tas, kas mūs nemitīgi bagātina, aizkustina, piepilda emocionāli un dod vielu pārdomām. Šoreiz sarunājos ar Cēsu Mākslas skolas jauno pedagoģi un direktores vietnieci mācību darbā, mākslinieci ILZI RAUDIŅU. Vēl mēnesi ir iespēja apskatīt viņas darbu izstādi “Spanda” […]

Līgatnes pagastā, braucot uz Nītaures pusi, ir iespēja apmeklēt iedvesmojošu vietu. Jau pāris gadus cilvēkus priecē Baltu zīmju dārzs Agavē – tā sauc vietu, kuras saimniece ir Sarmīte Šteine. Kā radusies ideja par tādu vietu un kā tā tapa, stāsta pati Sarmīte. “Laikam jāsāk ar to, ka idejas pamatā bija atskārsme – raugoties no cilvēces […]

Gan meža nozarē, gan ārpus tās pēdējā laikā ir uzvirmojušas diskusijas par koksnes izmantošanu Latvijas energoneatkarības veicināšanai. Viens no aktuālākajiem jautājumiem – vai Latvija spēj sevi nodrošināt ar siltumu, izmantojot atjaunojamos meža resursus? Temats par ilgtspējīgu un efektīvu meža resursu izmantošanu nozares speciālistu un zinātnieku aprindās tiek cilāts sen. Globālā energoresursu sadārdzināšanās un dažādu vietēju […]

Cigarešu smēķēšana ne tikai palielina sirds un asinsvadu slimību, insulta, vēža, plaušu saslimšanu riskus, bet tai ir arī negatīvi ietekme uz smadzenēm un prāta spējām. Tabakā esošais nikotīns ir spēcīgākā atkarību izraisošā viela, savukārt tabakas dedzināšana ir veselībai viskaitīgākais tabakas lietošanas veids. Cigaretei sadegot, kopā ar dūmiem cilvēka organismā nonāk virkne kaitīgu vielu un ķīmisku […]

Brigitas Kauliņas rokās adāmadatas skrien. Top kārtējais cimdu pāris, kas ziemā sildīs kāda tuva cilvēka rokas. “Sēdēt un neko nedarīt nemāku,” saka līgatniete. 6. jūnijā viņa nosvinēja 95 gadu jubileju. Aušana – spēka avots “Daudzi jaunie nav varīgāki par mani. Vasara bija jauka, to pavadīju stellēs. Kā jau manos gados, daudz kas sāp, kad iesēžos […]

Runājot par smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību visbiežāk piemin vēzi, plaušu, sirds un asinsvadu slimības. Tomēr pirmie, kas saskaras ar cigarešu dūmu kaitīgo ietekmi ir zobi un smaganas. Smēķētājiem ir jārēķinās, ka viņiem zobārstu būs jāapmeklē biežāk nekā nesmēķētājiem. Cigarešu dūmu dēļ zobi bojājas vairāk un tie ir jālabo biežāk. Tāpat smēķētājiem jārēķinās ar […]

Rudens vienmēr sagādā pārsteigumus. Vienu gadu ilgi turas silts, citu lietains, ka nevar tikt tīrumā, šogad agrāk nekā pēdējos gados uznāca salnas. “Katru rītu skatos prognozi. Vasarā apkaimē lija, “Zan­deriem” mākoņi gāja apkārt. Tika vien nebūtiski nokrišņi. Pēdējos divos gados toties nebija pavasara salnu, bet šoruden pārsteidza agrāk,” saka līgatnietis Krists Zicmanis. Avenēm vajag siltumu […]

Drīz jau būs 20 gadu, kopš aizvien pieaug Baltijas jūrā pie mūsu krastiem dzīvojošo apaļo jūrasgrunduļu populācija. Šīs sugas zivis kādreiz pamatā dzīvoja Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras ūdeņos, taču mūsdienās izplatījušās arī citur Eiropā un Ziemeļamerikā, kur galvenokārt nonākušas ar kuģu balasta ūdeņiem. Latvijā pirmo reizi apaļais jūrasgrundulis noķerts 2004. gadā. Viss liecina par […]

Tikai retais pēdējos gados būs palaidis garām nenogurstošo dārznieku cīņu ar Spānijas kailgliemezi. Tas Latvijā pirmoreiz konstatēts 2009. gadā Pastendē. Pietika tikai ar dažiem gadiem, lai jaunā un invazīvā suga izplatītos pa visu valsts teritoriju. Dabas aizsardzības pārvaldes monitoringa dati liecina, ka visvairāk ziņojumu par privātīpašumā, pašvaldības teritorijā, parkā, pastaigu takā, ezera malā konstatētiem Spānijas […]

Sosnovska latvānis uzskatāms par bīstamāko invazīvo sugu Latvijā, un gadu gaitā tā izplatība strauji pieaugusi, lielākoties nekoptās zemes platībās un grāvjos. Lielu uzmanību latvāņa izpētei un apkarošanas pasākumiem pievērš Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti, atsaucoties uz negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un valsts ekonomiku. Valstī uzmērītā ar latvāni invadētā teritorija sasniegusi jau 10 946 ha […]

“Nereti paši cilvēki, it kā negribot neko sliktu, var nodarīt uz gadu simtiem paliekošu kaitējumu dabai,” skaidrojot situāciju ar invazīvo sugu izplatību Latvijā, saka Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) LIFE IP LatViaNature invazīvo sugu eksperte SANTA RUTKOVSKA. Ar viņu runājām par to, kuras ir tās sugas Latvijā, kas savas invazitātes dēļ jau rada milzīgas problēmas, un […]

Palielinoties gaisa temperatūrai, paātrinās sirdsdarbība, paplašinās asinsvadi un pazeminās asinsspiediens. Pat veseli cilvēki neierasti karstā laikā var pastiprināti svīst un piedzīvot grūtības ar elpošanu. Vēl jo smagāka dzīve karstā laikā var būt rūdītiem cigarešu draugiem, kuriem regulāra cigarešu dūmu ieelpošana ir nogurdinājusi sirdi, piesārņojusi asinsvadus un plaušas. Klimata pārmaiņas nākotnē nozīmē krasu gaisa temperatūru svārstību […]

Pagājuši jau desmit gadi, kopš Vidzemes Tūrisma asociācija uzņēmās velozīmju piešķiršanas un koordinācijas funkcijas Latvijā veidotajiem velomaršrutiem. Pirms vienotās numerācijas ieviešanas nereti veidojās situācija, ka tā bieži vien pārklājās, radot apjukumu vietējiem un ārvalstu tūristiem. Tāpēc tika nolemts, ka katrs maršruts tiks marķēts ar individuālu numuru, ko piešķir viena organizācija. Pārbaudījums – grantētie ceļi Jānis […]

2019. gadā pēc VAS “Latvijas Valsts ceļi” pasūtījuma veiktajā pētījumā par velosatiksmi un tās infrastruktūru nacionālā mērogā lasāmas galvenokārt vēlējuma formas par to, kā tam visam vajadzētu izskatīties. Arī ikviens veloentuziasts, viesojoties citās Eiropas valstīs, labi redz, cik esam tālu no tām veloinfrastruktūras ziņā, tam piekrīt arī Latvijas Riteņbraucēju apvienība. Uz papīra jau skaisti Minētajā […]

“Interese par braukšanu ar velosipēdu jārada jau bērnībā,” uzskata velosipēdu remonta meistars un restaurators, agrāk Latvijā atzīts BMX frīstailists, tagad – ekstrēmo sporta veidu sacensību rīkotājs saldenieks MĀRTIŅŠ STRAZDS. “Man bija vecāks kaimiņš, septiņgadīgs, viņam – trīsritenis “Spārīte”,” vecāku stāstīto atceras Mārtiņš. “Divos gados ar to pabraukt nevarēju, bet draugs stāvēja uz riteņa kāpslīšiem tā […]

Turpmākajos septiņos gados 30% no Eiropas Savienības finansējuma tiks novirzīti dažādiem videi draudzīgiem projektiem, tai skaitā veloinfrastruktūrai. Vai droši, pārdomāti un labi savienoti veloceliņi maina cilvēku ieradumus? Runājāmies par šo ar infrastruktūras izbūvētājiem, velobraucējiem un arī autobraucējiem, kas ar velosipēdistiem satiekas satiksmē. Situācija uzlabojas Aiga Meri ir Kurzemes plānošanas reģiona projektu nodaļas vadītāja. Viņas skatījumu […]

Ne vienam vien vasaras pasākumu apmeklētājam koncerta baudīšanu ir izbojājis kāds netālu stāvošs smēķētājs. Cigarešu smaka un dūmi sabojā gaisu visapkārt, tomēr lielākie riski ir saistīti ar pasīvās smēķēšanas draudiem veselībai. Parasti lielāka uzmanība tiek pievērsta nepatīkamajai cigarešu smakai un daudz mazāk cilvēki aizdomājas par to, ka arī brīvdabas apstākļos cigaretes turpina nogalināt savus upurus. […]

Dārzos, mazdārziņos briest augļi un ogas. Daža raža jau novākta, citu saimnieks cītīgi uzmana, lai nenoposta kaitēkļi vai kāda slimība. Priekulieši Irēna un Jānis Javas savā dārzā audzē ogulājus un augļu kokus, arī stādus. Gadiem krātā pieredze, arī eksperimentēšana dod rezultātus. Var samierināties, var cīnīties “Katru gadu parādās aizvien jauni kaitēkļi un slimības. Laputis jau […]

Jūlija sākumā pasaulē atzīmē Starptautisko no plastmasas maisiņiem brīvo dienu un daudzviet notiek informatīvās kampaņas, vēršot iedzīvotāju uzmanību uz šo atkritumu radītajiem draudiem ekoloģijai. Lai gan zinām, cik slikti mūsu un vides veselību ietekmē plastmasas piesārņojums, taču ieradumus mainīt nav viegli. Daļu izdodas savākt Pēc izlietotā iepakojuma, videi kaitīgu preču un elektroiekārtu apsaimniekošanas uzņēmuma “Zaļā […]

Lai veicinātu atkritumu optimālāku apsaimniekošanu, gan pārtikas produktu ražotāji, gan pircēji tiek aicināti pārdomāti izvēlēties vieglās plastmasas izstrādājumus, jo kastītes, trauciņi, spainīši un maisiņi, kur veikalos sapakoti pārtikas produkti, nereti nav no pārstrādājamas plastmasas. Viegli apjukt iepakojumu šķirošanā Tādi gatavie pārtikas produkti kā, piemēram, gaļas izstrādājumi, desiņas, piena izstrādājumi, dārzeņi tiek iepakoti vieglajā plastmasā, ko […]

Jau gadu Latvijā spēkā ir “Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums”, kas tika pieņemts, pildot Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvu, lai novērstu un samazinātu konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Ar šo vienošanos eiropieši pieteica karu vienreizlietojamai plastmasai, kas bieži vien nav pārstrādājama un nonāk vidē. Vienreizlietojamās plastmasas […]

Plastmasa savu uzvaras gājienu pasaulē sāka kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, un nu jau šķiet, ka tā ir visur, ne tikai okeānos un zivīs, bet mikrodaļiņās arī cilvēku asinīs un plaušās. Plastmasa ir lēts, viegls un ērts materiāls, bet tā nesadalās un arī pārstrādājama ir tikai daļa. Tāpēc pasaule ir spiesta domāt par vieglās plastmasas […]

Jānis Kupcis bērnību aizvadījis Mores pusē, tad dzīve aizveda uz Rīgu, kur aizvadīta lielākā mūža daļa, bet jau pirms vairākiem gadiem ceļš atvedis uz Cēsīm. Jānis Kupcis nosvinējis 95 gadu jubileju un arvien spēlē sev mīļo trompeti, ir pūtēju orķestra “Cēsis” dalībnieks. Mācībās lauksaimniecība, sirdī trompete Dzīve bijusi saraustīta, arī izglītības ziņā. Iejaucās karš un […]

  “Maxima XX” veikalā Valmieras ielā 17A:  Klientu konsultants/-e-kasieris, 4.05 EUR/h – 4.60 EUR/h (bruto), Pārdevējs/-a aiz vitrīnas, 3.90 EUR/h – 4.60 EUR/h (bruto), Krāvējs, 3.80 EUR/h – 4.60 EUR/h (bruto), Zāles darbinieks/-ce, 3.50 EUR/h – 4.00 EUR/h (bruto), Depozīta operators/-e, 3.50 EUR/h – 4.00 EUR/h (bruto). “Maxima X” veikalā Gaujas ielā 1/3:  Klientu konsultants/-e-kasieris, […]

Vecmeitu ballīte ir skaisti svētki gan topošajai sieviņai, gan viņas draudzenēm. Ja Tu esi viena no tām, kura ir iesaistījusies pasākuma organizēšanā, Tev obligāti ir jāizlasa šis raksts, kas palīdzēs sarīkot skaistus un baudāmus svētkus. Kādas vecmeitu ballītes idejas šobrīd ir topā? Kāda stila vecmeitu ballīte būs piemērota tieši Tavai draudzenei? Lasi un uzzini vairāk! […]

Deju kolektīvu vadītājam Andim Kozakam un režisorei Gunitai Bārdai jau vairākus gadus sadarbībā top vasaras ieskaņu koncerti. Cēsu Pils parkā deju koncerts “Kad balti mākoņi līgo” ieinteresēja kuplu skatītāju pulku, estrādē vietas bija aizņemtas, apmeklētāji bija sasēduši arī nogāzē. “Ko gan vislabāk izdejot, ja ne jaunību, puiša un meitas mīlestību, kur piederas amizieris, dzīve apkārt […]

EHR Mediju Grupa atsāk Radio Latviešu Hiti plašu apraidi FM, nodrošinot aktuālas mūzikas latviešu valodā atskaņošanu Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Rīgā radiostacija skanēs leģendārajā 101. FM frekvencē, kurā jau iepriekš raidījušas tādas mūsdienīgas radiostacijas kā Capital FM un Radio 101. Latvijas radiostacijās mūzika latviešu valodā tiek atskaņota par maz, jo dziesmas […]

Bērnībā mācīja, ka zemē nomest papīrīti ir slikti, bet ābola serdi drīkst – tā pati reiz sadalīsies. Tā teikt, kas no dabas nācis, tas pie dabas arī atgriezīsies. Taču, ja nu serde ir nevis viena, bet vesels kalns? Ko tad? Lai ar šiem kalniem tiktu galā, jau šī gada laikā visā Latvijā pie mājsaimniecībām un […]

Kamēr vienā pasaules malā runā par pārtikas krīzi un pat badu, citā – nepiedodami daudz pārtikas turpina nonākt atkritumos. Viena lieta ir politikas nostādnes un starptautiskas vienošanās par to, kā šo jautājumu risināt. Bet lielā mērā tā ir arī sabiedrības ieradumu maiņa, piekrīt arī kustības “ZeroWasteLatvija” valdes priekšsēdētāja Anna Doškina, ar kuru par šo problēmu […]

Pārtikas atliekas Latvijā šobrīd veido lielu daļu jeb 30% no atkritumiem, un Eiropā vidēji trešdaļa saražotās pārtikas nonāk atkritumos, tāpēc šī problēma Eiropas Savienības dalībvalstīm jārisina, nopietni pārdomājot soļus. Lai gan visvairāk pārtikas atkritumu veidojas mājsaimniecībās, arī izglītības iestādēs, kurās tiek nodrošināta ēdināšana, neiztikt bez šāda veida atkritumiem, jo mūsdienās skolēniem garšo ļoti atšķirīgi ēdieni, […]

Visā pasaulē, arī Latvijā, pārāk daudz pārtikas produktu nonāk atkritumos – satraukušās starptautiskās organizācijas. Mūsu valstī katrs iedzīvotājs gada laikā izmet vidēji 130 kg dažādu produktu – pārtikas atlikumus un pārpalikumus, produktus ar beigušos derīguma termiņu un pārtiku, kas vienkārši vairs neizskatās svaiga. Lai šo atkritumu apjomu samazinātu, mazliet jāmaina savi paradumi, bet eksperti norāda, […]

Sociālajos medijos Latvijā pirms mēneša karstas diskusijas izraisīja Maskavā dzīvojošā latviešu aktiera Andra Lielā sacītais Krievijas propagandas televīzijas kanāla NTV raidījumā “Tikšanās vieta” (Место встречи). Šis Krievijas TV kanāls ir reģistrēts Lielbritānijā, agrāk bija brīvi skatāms arī Latvijā un pazīstams ar skaļām diskusijām, kas var beigties arī ar plūktiņu. Politikas vērotāji teic, ka uz raidījumiem reizēm […]

Burtnieku ezers platības ziņā ir ceturtais lielākais ezers Latvijā, tā garums ir 13,3 kilometri, vidējais dziļums – 2,9 metri. Ezers izsenis bijis starp makšķernieku iecienītākajām copes vietām, jo ezerā konstatētas 20 zivju sugas, starp kurām makšķernieku gaidītākās trofejas, protams, ir līdakas un īpaši jau zandarti. Tomēr Burtnieka apsaimniekošana allaž ir bijis visai sarežģīts un dažādu […]

Taimiņš (Salmo trutta) ir Latvijā labi zināma, taču makšķernieku samērā reti noķerta zivs. Igauņi šo zivi sauc par meriforell, bet leiši – par šlakys. Latvijā zināmie oficiāli ķertie taimiņi bijuši tuvu metram garumā un līdz 10 kilogramiem svarā. Vienīgā vieta mūsu valstī, kur taimiņus mākslīgi pavairo ar vērienu, ir zivjaudzētava “Brasla” Cēsu novadā. No turienes […]

Mēs plānojam, bet Eiropa mums aiztaisa ciet mencas un lašus – saka piekrastes zvejnieks no Pāvilostas Jānis Pētermanis. Ar lašiem jūrā viss ir kārtībā, traki ir ar politiķiem un roņiem – līdzīgās domās ir jūrmalciemnieks Oskars Kadeģis. Trauksmi par izmaiņām uz slikto pusi Baltijas jūras zivju populācijā ceļ zinātnieki, arī Pasaules Dabas fonds jau vairākus […]

Ar šādu filozofiju dzīvo divi kaislīgi makšķernieki – skolotājs Ģirts Ločmelis, kurš pērnā gada nogalē Bārtas upē Kurzemē noķēra milzīgā izmēra balto platpieri, un pensionārs Imants Saulītis. “Un pirmo savu noķerto kādas sugas zivi – vienalga, cik liela – jānobučo un jāatlaiž atpakaļ!” ar humoru par to, ko makšķernieki var darīt zivju resursu saglabāšanā, senu […]

Dienu pēc 4.maija svētkiem Vidzemes koncertzālē “Cēsis” ar multimmediālo monooperu “Cilvēka balss. Telefons” viesosies Latvijas izcilā operdīva Sonora Vaice, kuras balss skanējusi uz daudzām pasaules skatuvēm. Šobrīd viņa ir vadošā dziedātāja Operetes teātrī, kura paspārnē tapis šis iestudējums, un režisore ir pati S. Vaice. Svētku priekšvakarā “Dru­vai” bija iespēja intervēt dziedātāju, runājām ne tikai par […]

Sadarbojoties dabas institūcijām, iedzīvotājiem un citiem iesaistītajiem, tiek sperti papildu soļi unikālo dabas vērtību, tai skaitā biotopu, saglabāšanā un atjaunošanā. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) īsteno projektu “Biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošana” īpaši aizsargājamās teritorijās (kopumā 30) Latvijā, tai skaitā dabas liegumā “Randu pļavas”, kas vairāk nekā 200 ha platībā stiepjas Vidzemes piejūrā no Kuivižiem līdz […]

Mēs veidojam kuplas ģimenes, jo tā vēlamies, bet vienlaikus dzīvojam ar pārliecību, ka bez savām ambīcijām laist pasaulē un audzināt daudz bērnu mēs būvējam arī mūsu valsts nākotni. Daudzbērnu ģimeņu ikdiena ne vienmēr “ceļ spārnos”, vecākiem tā ir neatslābstoša pienākuma sajūta vismaz divdesmit piecu, bet kuplākajām ģimenēm pat trīsdesmit gadu garumā. Vislielākā atlīdzība ir prieks […]

Šodienas straujās attīstības tempā cilvēks pierod dzīvot arvien ērtāk, ne vienmēr aizdomājoties, ka tādējādi vieglu roku īslaicīgam labumam var tikt iznīcināta dabiski veidojusies vide un zaudētas vērtības, kas būs vajadzīgas pēc gadiem pieciem, desmit un vēl nākamajām paaudzēm. Atbilde uz jautājumu, kā attīstīties moderni, saudzīgi un gudri, rodama apjomīgā starptautiskā projektā “Ainava pilsētā” jeb “UrbanLinks2 […]

Teju ikviens ir pamanījis – jo zaļāka pilsēta, jo patīkamāk tajā uzturēties. Mūsdienās daudziem gribas apvienot rosīgo pilsētas dzīvi ar mierinošo dabas tuvumu. Rūpes par dabu un zaļais dzīvesveids arvien vairāk ietekmē arī pilsētvides plānošanu un vēlmi pēc dabas klātbūtnes. Ieguvums dabai un cilvēkam Dabas daudzveidības saglabāšanai pilsētās ir daudz dažādu aspektu, daļu no tiem […]

Bioloģiskā daudzveidība attiecas uz plašu ekosistēmu, tā ietver visas dzīvās būtnes, ieskaitot augus, dzīvniekus, sēnes un mikroorganismus, kuru lielai daļai dzīvotne ir mežs. Cilvēka pārmērīga rosība, neatbilstoša saimniekošana, bet īpaši mežistrāde ir viens no lielākajiem draudiem. Taču arī mūsdienās mežu var apsaimniekot, nenodarot pāri dabai un vienlaikus gūstot ekonomisko labumu. Gadu gaitā izglītojušies Mežs klāj […]

Digitālās prasmes mūsdienās ir kļuvušas tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, vajadzība pēc to izmantošanas ikdienā pastāvīgi pieaug. Aleksandra Ļubinska ikdiena ir cieši saistīta ar digitālās vides attīstību. Viņš ir Cēsu Digitālā centra valdes loceklis, tehnoloģiju un dizaina mācību priekšmeta skolotājs Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, tikko apguvis digitālo līderu mācības Vides aizsardzības un […]

Lai arī līdz ar pavasara iestāšanos pierimis arī “Covid-19”, speciālisti uzsver, ka slimība nav pazudusi. Šobrīd visizplatītākais ir jauna koronavīrusa omikrona variants, kas ir viens no lipīgākajiem. Ģimenes ārstes Vizmas Oltes praksē Cēsīs vakcinācijas rādītāji pret “Covid-19” ir augsti, daktere skaidro, ka tas iespējams, jo prakse ir ilggadēja, pacienti gadiem pazīstami, ir līdzestīgi, turklāt ģimenes […]

Lai arī inficēšanās līkne ar “Covid-19” strauji virzās uz leju, slimība nav pazudusi. Arī ģimenes ārstei Olitai Elmerei, kurai ir prakse Zaubē un Nītaurē, ir pacienti, kuri mājās veseļojas no lipīgā vīrusa. Lai cik cerīga situācija izskatās šobrīd, iepriekšējie gadi parādīja, ka rudenī vīruss uzliesmo ar jaunu spēku. Tādēļ joprojām svarīga ir vakcinācija, tā novērš […]

Aiz loga pavasara vējš pluinī koku zarus. Dzīvoklī silti. Pavasara darbi vēl priekšā. Rozulieši Olga un Anatolijs Lobuzovi ar smaidu saka – domājam par kāzām. “Oktobrī būs 60 gadu, kopš esam kopā. Jānosvin, lai mazbērni redz, cik ilgi var nodzīvot kopā, lai kā gājis un kādi laiki bijuši,” saka Olga. Ceļš uz Rozulu Olga un […]

Auciemā jau no ceļa redzami aploki, kuros ganās neliela auguma dažādu spalvu krāsu zirgi. “Tie ir īru tinkeri,” skaidro biedrības “KasBilles jāšanas klubs” vadītāja Marika Logina – Pušinska. Patlaban viņas saimniecībā ir 13 tinkeri, proti, dažāda auguma poniji, un divi Velsas šķirnes zirgi. “Tie ir tik dažādi. Skaustā, sākot no aptuveni metra, līdz pat pāri […]

Komposta gatavošanu daudzi uzskata par vasaras vai rudens nodarbošanos, kas iespējama tikai lauku sētā, taču to var sākt jebkurā gadalaikā arī pilsētas apstākļos. Komposts dzīvoklī? Regulāri mājās gatavojot ēst, katru dienu krājas pārtikas produktu pārpalikumi: dārzeņu mizas, kafijas vai tējas biezumi. Šādi “zaļie” atkritumi ir gan apgrūtinājums, gan vērtība. Aprē­ķināts, ka organiskie atkritumi veido gandrīz […]

Saulīte steidz kausēt sniegu, vēstot, ka pavasaris tuvojas. Dažviet jau uzziedējušas sniegpulkstenītes, brīvdienās ne viens vien darbojas siltumnīcās. “Cilvēki šopavasar ir rosīgāki nekā iepriekšējos gados. Daudz vairāk plāno paši sēt un stādīt,” saka    IK“Taņas sēklas un ziedi” saimniece Taņa Ozola. Viņas sēklu veikaliņā Cēsu tirgū pircēji ir nepārtraukti. “Daudzi sarosījušies jau no februāra sākuma, […]

No Sofijas un Anda Apsīšiem staro nesamākslots gaišums un laipnība. Abi dzīvo Valmieras tuvumā, Līčos, un audzina savus septiņus bērnus, kuriem drīz pievienosies arī astotais. Pāris šī gada vasarā svinēs piecpadsmit gadus laulībā. Satikās draudzē Andis dzimis Cēsīs un uzaudzis Vaidavā, bet Sofija nāk no Valmieras. Andis smejas, ka esot tāds kārtīgs lauku puika, bet […]

Vasaras ziedu modi bieži vien ietekmē dārzkopības tendences kaimiņzemēs, kāda populāra filma, seriāls vai publikācijas žurnālos. Saulespuķes kļuvušas par neoficiālu pretkara simbolu, atbalstu Ukrainai un šovasar rotās daudzus dārzus. Kur meklēt sēklas Noder no ziemojošo putnu barošanas pāri palikušās saulespuķu sēklas. Iespējams arī, ka spārnotie draugi būs kaut kur netīšām iesējuši. Pārziemojušās un salā norūdītās […]