Trešdiena, 22. maijs
Vārda dienas: Emīlija

“Esmu teātrī, lai dotu cilvēkiem prieku”

Anna Kola
05:08
13.05.2024
62
Maramennika

Māra Mennika. FOTO: no albuma

Dzimusi Rīgā, šobrīd valmieriete un nu redzama arī uz Cēsu Mazā teātra skatuves izrādē “Garā nedēļas nogale”. “Aktrise Māra Mennika ir brīnums, gan tāpēc, ka tik nemanāmi mērķtiecīgi viņa tomēr sasniegusi savu sapni un jūtas laimīga tajā, gan tāpēc, ka tik fantastiski brīvi spēj redzēt pasauli un pieņemt ārēji it kā nepopulārus brīnumus, kas viņas paaudzei nemaz nav tik ierasti,” tā par Māru teikts Valmieras teātra mājaslapā. 2001. gadā viņa vēl studiju laikā nospēlēja pirmo lomu Valmieras teātrī – Riu Ingas Ābeles drāmā “Tumšie brieži” Māras Ķimeles režijā.

Ar Māru sarunājāmies par teātra nozīmīgumu, par dzīvi un darbu Valmierā, par to, kas viņu saista ar Cēsīm.

-Jūs šobrīd spēlējat arī Cēsu Mazajā teātrī. Vai vēl kas saista ar Cēsīm?

-Cēsis ir mana bērnības pilsēta. Cēsīs dzīvo mana krustmāte, mam­mas draudzene, tāpēc pilsēta saistās tieši ar bērnības atmiņām. Viens amizants notikums bija laikā, kad man bija aptuveni pieci gadi. Kādu dienu mamma teica, ka brauksim uz Cēsīm tikai tad, kad mazā māsa paēdīs kotletes! Tad nu es, dikti gribēdama doties uz Cēsīm, kamēr mamma neskatījās, biju mazajai māsai, kurai tobrīd bija vien seši mēneši, piestūķējusi pilnu muti kotletēm! Tad mamma smējās un nekas cits neatlika, kā vien braukt uz tām Cēsīm. Beigās jau sanāk, ka tagad dzīvoju tepat netālu – Valmierā.

-“Garā nedēļas nogale” bija Cēsu Mazā teātra repertuārā jau pērn. Tomēr aktieru sastāvā nu esat arī jūs.

-Jā, bija radušās izmaiņas, tad nu mani pieaicināja piedalīties. Tā kā man ļoti, ļoti patīk spēlēt komēdijas, daudz nedomājot, piekritu. Šajā izrādē spēlēju kopā ar kolēģi Valmieras teātrī Mārtiņu Liepu, gan arī ar bijušajiem kolēģiem – Ilzi Liepu un Ivo Mar­tin­sonu. Tad nu esam tāds esošais un bijušais Valmieras teātra draugu kolektīvs. Valmieras teātrī komēdijas iestudē reti. Ar draugiem smejamies, ka tieši drāmas vārda teātra nosaukumā dēļ komēdiju pie mums maz. Tagad gan nosaukums mainīts no Valmieras Drā­mas teātra uz Valmieras teātri, tomēr šur tur vēl pavīd arī drāmas vārds.

Taču Latvijā kopumā komēdijas iestudē reti. Ja ir iespēja spēlēt ša­jā žanrā, tad jebkurš aktieris ar lielu prieku to arī dara. Tā ir iespēja ne tika pašam kā profesionālim, tas ir gandarījums redzēt priecīgus skatītājus, dzirdēt viņu smieklus. Un Cēsu Mazā teātra “Ga­rā nedēļas nogale” ir izrāde, kas nepārprotami dāvās skaistu prieka un atpūtas mirkli.

-Ko jums vieglāk spēlēt – drāmu vai komēdiju?

-Grūti tā sadalīt. Man laika gaitā intervijās daudz jautāts, kāpēc esmu teātrī. Lielākoties vienmēr esmu atbildējusi, ka tādēļ, lai cilvēkiem dotu prieku. To man ļoti gribas darīt arī ikdienā – iepriecināt cilvēkus! Tāpēc arī dramatiskās izrādēs, nopietnās lomās cenšos atrast to komisko, humoristisko, lai izgaismotu arī stāsta gaišo pusi.

Teātrī bieži viesojas scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, un viņš reiz par mani teica, ka “Mennika jau no jebkuras drāmas uztaisīs komēdiju”. Protams, arī dramatiskās un nopietnās lomas spēlēt ir bauda, bet dažkārt ir tā, ka īsti negribas līst iekšā tajos pārdzīvojumos un sāpēs, cilvēkam taču negribas sevi mocīt. Ja viss ir līdzsvarā, tad ir labi – bet ne vienmēr tas izdodas!

-Aktierim noteikti tas ir asinīs – ir jāprot sagrupēties, noskaņoties, lai pat skumjā un drūmā dienā nospēlētu, piemēram, ļoti jautru un bezrūpīgu tēlu.

-Tā ir lieliska iespēja aizbēgt no skumjās dienas! Ja liekas, ka dzīvē kaut kas īsti neveicas, ir bēdīgi ap sirdi, tad teātris ir lieliska iespēja no tā visa aizbēgt kaut uz brīdi. Gan aktieriem, gan skatītājiem. Esot uz skatuves, izdodas aizmirst dzīves nebūšanas. Daž­kārt pat galvā pavīd doma – kaut nu šī izrāde nebeigtos, kaut nu nebūtu jādomā par visām tām problēmām, kas gaida!

-Vai jau no bērnības bija skaidrs, ka būsiet teātrī?

-Mans tētis ļoti gribēja kļūt par aktieri, bet tas neizdevās. Es, varētu teikt, esmu piepildījusi tēta sapni. Latvieši ir lieli teātra mīlētāji, un domāju, ka katrs otrais ir spēlējis vismaz kādā skolas teātrītī vai pasākumā. Teātris ir mūsu tautai asinīs. Es no kādas astotās klases bieži gāju uz teātri. At­ce­ros, 6.klasē biju izlēmusi ar klasesbiedriem iestudēt Blaumaņa “Trīnes grēkus”. Nevarēju atrast mūsdienās drukātu lugas tekstu, bet tas bija pieejams vecajā drukā, nolēmu to pārrakstīt, lai visi saprastu. Manā klasē mācījās aktiera Egona Maisaka dēls Oskars. Egons bija atnācis uz mūsu klases izrādi un teica manai mammai, ka Māra ir īsts lietaskoks – tur kaut kas varētu sanākt! Tas man iedeva papildu drosmi turpināt šo ceļu.

Viegli nebija. Iestājos Kultūras akadēmijā vien ar trešo piegājienu, pa vidu pamācoties vācu valodas pedagogos, strādājot bērnudārzā un pabeidzot Amatieru teātra režiju Latvijas Kultūras skolā (tagad – Latvijas Kultūras koledža -aut.). Toties trešā reize bija veiksmīga, mani uzņēma. Esmu ļoti laimīga, ka neesmu ne Dailes, ne Nacionālajā, bet gan Valmie­ras teātrī – šeit patiešām ļoti labi jūtos.

-Valmieras teātrī esat jau vairāk nekā 20 gadus.

-Jā, oficiāli no 2003.gada, bet pirmo izrādi nospēlēju jau 2001.gadā, kad vēl mācījos trešajā kursā. Sākotnēji jau dzīve bija tāda – ar vienu kāju Rīgā, otru – Valmierā. Tomēr nu jau tā pavisam esmu tikai šeit, Valmierā. Kolīdz piedzima pirmais bērniņš, tā sapratu – es te palieku, nav vērts braukāt šurpu turpu.

-Runājot par ģimeni, – vai bēr­ni arī mantojuši mammas interesi par teātri?

-Jā. Man ir trīs bērni, vecākā Ru­te Nikola studē Latvijas Kul­­tū­ras akadēmijā programmā “Starpkultūru sakari: Latvija – Vācija”. Rutei ir liela interese par teātri, viņa seko izrādēm, stāsta man, kas notiek Rīgas teātros. Viņai bija sapnis iegūt grādu teātra teorijā un kritikā, bet diemžēl Latvijā tas tīrā veidā nav iespējams. Bet ticu, ka viņa noteikti atradīs veidu, kā sevi īstenot šajā jomā. Vidējai meitai Rasai Es­terei tūlīt būs 15 gadi, bet viņa jau paguvusi gan spēlēt seriālā “Ra­diņi”, gan piedalīties Val­mieras teātra izrādēs. Tā kā viņa jau diezgan stingri iet manās pēdās. Edvarts Jēkabs drīz būs septiņus gadus vecs, viņš vēl mēģina saprast, kas tieši interesē.

-Jūs teātrī iesaukuši par “rikšotāju”. Kā tas radies?

-Tas radies diezgan sen. Iesau­ka radās no jokiem. Mums ir ģimenes māja aptuveni trīs kilometrus no teātra, bet pirmos desmit gadus Valmierā dzīvojām pie Sv. Sīmaņa baznīcas, blakus teātrim, redzēju ēku pa logu. Katru mīļu brīdi darbā, kad pamanīju, ka ir dažas brīvas minūtes, sapratu – varu paspēt aizjozt uz māju izkārt veļu vai izsūkt kādu paklāju. Tā nu es visu laiku biju tādā skrējienā. Arī tad, kad auga bērni, viņi bija jāved uz vienu pulciņu, uz otru. Tad nu mani iesauca par rikšotāju. Aktrise Regīna Devīte vēl šodien, mani ieraugot, nosmej: “Re, kur vējš skrien!” Jā­saka, ka nemaz nemāku tā lēnām. Es visu daru ātri, ātri eju un ātri darbojos. Savulaik Kroders teica, ka lielākie skrējēji ir lielākie čammas. Varbūt ir arī tā.

-Tik ilgā laikā, kas aizvadīts Valmieras teātrī, ir kāda mīļākā loma, kas spēlēta?

-Grūti nosaukt vienu. Man ļoti mīļa bija “Ziema zem galda”, ko iestudēja Ģirts Ēcis. Tā bija pasaka pieaugušajiem. Cilvēki pēc izrādes bija priecīgi, piepildīti. Te ir stāsts par to, ka var aizvest tādā sapņu pasaulē arī pieaugušos. Viegls, skaists stāsts par mīlestību. Arī Čehova “Trīs māsas” sais­tās ar ļoti burvīgu laiku teātrī pie režisora Fēliksa Deiča, ar kuru man katra loma bija īpaši mīļa. Pēdējos gados esmu laimīga un pateicīga par sadarbību ar Ed­mun­du Freibergu. Ļoti patika izrāde “Uz Akapulko, kundze!”.

-Ko labprāt darāt brīvajā laikā?

-Te jāsaka, ka jau no skolas laika nodarbojos ar aktīvo tūrismu. Protams, skolas laikā ar to darboties bija lielākas iespējas, jo nebija jārēķinās ar pieaugušo dzīvi, tad nodarbojos ar ūdens, kalnu tūrismu, piedalījos tūrisma tehnikas sacensībās. Tas noteikti ir iedevis zināmu artavu dzīvei – tikt ar visu galā jebkuros apstākļos. Šobrīd norisinās remonts Valmieras teātrī un ir jāprot pielāgoties jebkurām situācijām, piemēram, pārģērbšanās un mazgāšanās notiek visneiedomājamākajās vietās.

Man ļoti patīk arī doties viesizrādēs. Kad iekāpju autobusā, esmu ļoti laimīga, ka atkal nokļūšu kaut kur citur. Vēl mani no skolas laikiem aizrauj folklora. Teātrī esmu pazīstama arī kā danču meistare. Kad tik ir iespēja, rauju visus dančos, lai izkustas!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No Latvijas līdz piefrontes zonai Ukrainā

06:12
22.05.2024
34

Veselavietis Ēvalds Krieviņš  ir azartisks, viņam patīk risks, jau sen domājis, kā praktiski palīdzēt Ukrainai. Naudas ziedojums šķita vienkāršākais veids, bet vīrs ar militāro pieredzi, atvaļināts    pulkvežleitnants varētu vairāk. Risinājums būtu braukt, lai aizvestu ukraiņiem kādu mašīnu. Šofera pieredze braucienos  kolonā arī ir.    Ēvalds pieteicās par rezerves šoferi. Atnāca ziņa, ka jādodas ceļā. […]

Strādāt no mājām un baudīt dabu

05:11
17.05.2024
93

Sanita Kalniņa Priekuļos ir ienācēja, bet te dzīvo jau desmit gadu. Pirmais, ar ko Sanitai saistās Priekuļi, ir zaļums: “Izej ārā un dodies uz jebkuru pusi, visur zaļš – tepat Kazu grava, biatlona trase, veloceliņš, kur var gan staigāt, gan skrituļot, braukt ar velosipēdu. Ar meitu bieži tur pastaigājamies.” Sanita ir audēja, strādā no mājām. […]

Dzīvesprieks cauri gadiem

21:39
16.05.2024
63

Velta Jēkabjāne dzīvoklī Ģikšos sagaida smaidīga, dzīvesprieka pilna. Viņas dzīves gudrību un optimismu ikdienā apbrīno meita, mazbērni un saņem mazmazbērni. Par allaž priecīgo prātu Velta atsmej: “Es tāda esmu!” Un piebilst, ka tāpat jau savu reizi paraud, kad atceras aizgājušos gadus. 90 gados atmiņu sakrājies daudz. Uz skolu kājām pa dubļiem, sniegu Veltas dzimtā vieta […]

Kā atbrīvoties no muskuļu sāpēm?

19:53
13.05.2024
447

Vai tevi moka muskuļu sāpes? Lasi un uzzini piecas metodes, kas palīdzēs izvairīties un atbrīvoties no tām! Sāpes muskuļos, kas pazīstamas arī kā mialģija, ir bieži sastopama problēma, ko izjūt dažāda vecuma cilvēki. Tās var rasties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, no fiziskajām aktivitātēm, nepareizas stājas vai kādas traumas. No atslodzes līdz masāžas palīglīdzekļiem, kā https://www.notino.lv/fitnesa-piedrumi/maszas-palgldzeki/. […]

Mammas padoms dzīvei

00:00
12.05.2024
186

Irēna Bindemane – līgatniete, māksliniece, misijas “Pakāpieni”, jauno māmiņu aprūpes centra, bijusī vadītāja, kustības “Ģimenes šūpulis” viena no dibinātājām un vienkārši mamma. Maijā, kad atzīmējam Mātes un Ģimenes dienu, Vasarsvētkus, saruna par vērtībām, dzīves skolu, sapņiem. -Kad jau vairāk skaties atpakaļ, ne tik daudz uz priekšu, daudz ko izvērtē. Nāk prātā, ko esi darījis pāri […]

Kā izvēlēties piemērotu iebūvējamo ledusskapi

22:18
10.05.2024
46

Iebūvējamie ledusskapji ir kļuvuši par populāru izvēli daudzās mājsaimniecībās, piedāvājot gan lielisku funkcionalitāti, gan vienmēr iekļaujoties virtuves stilā. Labākie iebūvējamie ledusskapji – https://220.lv/lv/g/labakie-iebuvejamie-ledusskapji Integrācija virtuvē Iebūvējamais ledusskapis ir sadzīves tehnika, kas tiek ievietota virtuves mēbelēs, radot vienotu un harmonisku dizainu. Tas palīdz saglabāt telpas estētisko vienotību un stilu. Izmantojot šo ledusskapjka tipu, ir iespēja izveidot […]

Tautas balss

Vai pilsētas vizītkarte

13:07
21.05.2024
18
Velta no Priekuļiem raksta:

“Druva” rakstīja par Bagāžnieku tirgu. Patiesi, jauks pasākums. Šosestdien būs Stādu tirgus, un nevaru aizmirst to pavasari, kad nabaga tirgotāji bedrēs, kas pēc lietus bija pilnas ar ūdeni, meta kartona gabalus, lai pircēji var pieiet pie viņiem. Pircējam šajā tirgus placī jāskatās, kur liek kāju, nevis ko kurš tirdzinieks piedāvā. Uz šādiem tirgiem brauc arī […]

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
22
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
25
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
24
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
53
Autovadītāja raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Sludinājumi