Svētdiena, 19. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

Nekautrēties, nebaidīties no kļūdām

Anna Kola
08:37
13.04.2024
253
Baiba Glezno

Baiba Feoktistova. FOTO: no albuma

Uzticēties procesam un negaidīt no sevis izcilu rezultātu pirmajā reizē. Gleznošanas pasniedzēja BAIBA FEOKTISTOVA

Viņa sirdī ir īsta cēsniece. Šai pusē pagājusi bērnība, skolas gadi – ģimnāzijā, vēlāk Rīgā studiju gadi žurnālistikā un mārketingā, bet nu ikdiena paiet tikai saistībā ar mākslu. Gan gleznojot, gan mācot gleznot citus. Baiba Feoktistova dalās savā pieredzē, iedvesmas avotos un tajā, cik nozīmīgi ir ieklausīties dvēseles liesmiņā, kas saka priekšā, ko dzīvē darīt.

-Kā sākās ceļš mākslas pasaulē?

-Māksla man vienmēr bijusi nozīmīga. Atceros sevi no skolas laikiem, kad fizikas stundās vairāk patika zīmēt uz klades lapām, ne mācīties teoriju. Es gan neesmu mākslinieks tādā profesionālā līmenī – man nav akadēmiskās izglītības gleznošanā. Viss, ko protu, apgūts pašmācības ceļā, arī ar privātskolotāju un citu mākslinieku palīdzību.

Līdz tam, kad sapratu, ka vēlos pāriet uz pilna laika gleznošanu, esmu strādājusi pilnīgi citās sfērās – administrācijās, biroja darbos. Līdz brīdim, kad sapratu – neko citu nevēlos darīt, tikai gleznot. Viss cits sāka šķist kā laika un potenciāla izniekošana. Tā izdomāju, ka ir vērts pamēģināt gleznošanu pārvērst savā ikdienas darbā. Tagad to pastāvīgās ikdienas gaitās iekļauju jau sešus gadus.

Negribu gan teikt, ka pamata doma bija pelnīt ar to naudu. Nebūt ne. Gribējās pamēģināt sevi realizēt pilnībā tikai mākslā. Tas, ka ar savu aicinājumu, dzīvesveidu un hobiju var vēl nopelnīt iztiku, ir ļoti liels pievienotais bonuss. Tajā ziņā jāatzīst, ka veiksme bijusi līdzās, man ļoti veicies, ka varu dzīvot tā, kā dzīvoju šobrīd.

-Jūsu darbi ir dzīvi, koši, krāsaini. Kas iedvesmo? Kas darbos tiek atspoguļots – emocijas, kāds personisks pārdzīvojums?

-Jāsaka, viss minētais. Man pašai gleznošana ir kā pašizpausmes veids,- vēl viena iespēja, kā komunicēt. Tas ir tāpat, kā runāt, rakstīt dzeju vai mūziku, man tā ir gleznošana. Jebkas, ko ikdienā redzu, piedzīvoju, jebkurš koncerts, ko apmeklēju, vai krāsu kombinācija, ko redzu dabā, tiek ielikta manos darbos. Ļoti patīk košās, kontrastainās krāsas. Ticu, ka krāsām ir milzīgs spēks. Ne velti ir dažādas krāsu terapijas. Ne velti tad, kad redzam sauli, koši zilās debesis, dabu mostamies, mums rodas prieks, sirdī iegulst vieglums un pacilātība.

-Vai vienmēr bijusi interese tieši par gleznošanu kā vizuālās mākslas paņēmienu?

-Pirmsākumi noteikti bija zīmēšanā. Bērnībā nepārzināju krāsu tehniku – ne eļļas, ne akrila, ne citas krāsas. Zīmēju ar zīmuļiem. Laikam ejot, sāku interesēties par krāsu atšķirībām, par dažādiem krāsu uzklāšanas veidiem uz audekla. Tagad lielākoties strādāju ar eļļas krāsām. Tā ir mana galvenā mākslas tehnika. Izmantoju arī zelta foliju.

Nemitīgi mācos. Kad ieeju mākslinieku veikalā, izeju ar pilnu grozu materiāliem un tukšu maku (smejas). Mākslinieku materiāli nav tie lētākie. Mākslas preču veikalos esmu kā mazs bērns – aizraujos. Šobrīd gan nevaru iedomāties, ka varētu atgriezties pie zīmēšanas. Rezul­tāts, kādu sasniedzu ar eļļas krāsām, man pašai ir daudz vērtīgāks nekā darbs, kas taptu ar zīmuļiem vai ogli. Mans virziens noteikti ir eļļas glezniecība.

-Cik ilgs laiks jāvelta vienas gleznas tapšanai?

-Man ir vairāki darbi, kas palēnām top ilgākā laika periodā. Tā kā ikdienas darbs ir saistīts ar dažādiem kursiem, mācībām, nevaru katru dienu laiku veltīt gleznošanai, pat ja gribētu. Ja parēķinu tīro laiku, kas veltīts lielākajiem darbiem, piemēram, 150 x 150 cm, tad tie būtu aptuveni divi mēneši, rēķinot, ka katru dienu gleznoju vairākas stundas.

Katru detaļu izgleznoju ar trim četriem piegājieniem. Krāsas klāju pa slāņiem, tādēļ process lēns, laikietilpīgs, jo jāgaida, kamēr katrs slānis nožūs. Un tikai tad izveidojas skaists telpiskums. Katrai detaļai, arī vissmalkākajai, jāvelta īpaša uzmanība. Jo vairāk elementu gleznā, jo darbs piņķerīgāks. Man gan ļoti patīk radīt lielizmēra darbus, tad pati redzu sava darba augļus. Klienti dažkārt domā, ka mazu darbu ir vieglāk uzgleznot. Tā gluži nav. Ja glezno mazu darbu, vajag sīkākus instrumentus, brilles un citas lietas. Liels darbs top vieglāk – vismaz tā ir man.

-Kur darbi top? Vai ir sava darbnīca?

-Patlaban darbojos Ruckas muižā, tur top mani oriģināldarbi, tur arī aicinu cilvēkus uz meistarklasēm.

-Kas izvēlas apgūt glezniecības pamatus?

-Vispirms jāteic, ka pirms desmit gadiem noteikti nebūtu varējusi iedomāties, ka mācīšu citiem gleznot. Vispār doma par to, ka varētu būt publikas priekšā, būt skolotāja, šķita neiedomājama. Tas aizsākās studiju laikā, kad gleznošana bija kā hobijs. Mani pieaicināja mākslas meistarklasē kā pedagoga palīdzi. Mazliet vēlāk jau piedāvāja piestrādāt arī kā pasniedzējai. Tas bija izaicinājums, bet to darīju ar prieku. Tad arī sapratu, ka varu mācīt citus un man tas izdodas. Pagāja kāds laiks, kamēr jutos gana prasmīga, lai varētu iemācīt citiem gleznot. Ar laiku cilvēki paši mani uzmeklēja, bija redzējuši manus darbus, vēlējās apgūt iemaņas. Sapratu, ka jāorganizē kursi. Man gan tolaik nebija piemērotu telpu. Kad atgriezos Cēsīs, sāku vadīt meistarklases mācību centrā “Buts”, tā bija ļoti veiksmīga pieredze.

Gleznošanas meistarklases nav tikai praktiska mācīšanās, bet arī meditācija, garīgais darbs. Kad cilvēks izlēmis, ka grib pamēģināt gleznot, tajā ir kaut kas īpašs. Gleznošanas kursi vienmēr ir burvīga enerģijas apmaiņa. Galvenokārt mācīties gleznot nāk dāmas, bērni. Vienmēr tie ir ļoti gaiši, iedvesmojoši cilvēki. Ne­kad manā pieredzē nav bijusi slikta komunikācija, negācijas.

Nereti nāk cilvēki, kas bērnībā gleznojuši, bijusi interese par mākslu, bet dzīves ceļš aizvedis uz citu pusi. Bet tā uguns iekšā gruzd, un vēlme gleznot spraucas cauri. Bieži vien cilvēki nevēlas iet akadēmiskos ceļus, lai apgūtu mākslas virzienus, bet tad viņi uzzina par mani un piesakās mācīties.

Es nemācu akadēmisko gleznošanu, jo man pašai nav akadēmisko zināšanu. Varu iemācīt to, ko esmu apguvusi pati savā ceļā. Galvenais ir nekautrēties, nebaidīties no kļūdām, uzticēties procesam un negaidīt no sevis izcilu rezultātu pirmajā gleznošanas stundā. Saliekot kopā mazos puzles gabaliņus, pēc mācībām ir lielisks rezultāts. Svarīga ir pacietība. Vienmēr ir ļoti liels prieks redzēt gandarījumu, ka cilvēks uzticējies procesam, gleznošanas piecu stundu laikā izgājis cauri vairākām radošām krīzēm, bet beigās saprot, kāpēc bija tā pūlējies – rezultāts ir skaists! Nopelnīšana, rīkojot kursus, ir manu prioritāšu pēdējā vietā.

-Vai ar mākslu tomēr var arī nopelnīt?

-Māksla ir garīga lieta. To nedrīkst darīt naudas dēļ, jo tas nekad neizdodas. Dzīvē neko nedrīkst darīt tikai naudas dēļ, tad ceļā metas vieni vienīgi sprunguļi. Ir jābūt citai motivācijai. Un man tā ir – dalīties ar tām zināšanām, ko pati esmu ieguvusi, jo gleznošana manai dzīvei ir piešķīrusi pavisam citas vērtības. Tas ir tas, ko gribētu nodot tālāk. Lai cilvēki, kas pie manis nāk, var justies piepildītāki savā dzīvē.

-Vai pašai ir kādi mīļākie mākslinieki, kas iedvesmo?

-Viena no māksliniecēm, kas mani ļoti ietekmējusi, ir Maija Tabaka. Par to jāpateicas vecākiem, kuri man bērnībā atnesa “Brīnumu pasakas”, kuras bija ilustrējusi Tabaka. Šie zīmējumi atstāja spēcīgu nospiedumu. No mūsdienu māksliniekiem man ļoti patīk Gundega Dūduma. No viņas esmu iemācījusies zelta folijas izmantošanu gaumīgā veidā. No mūzikas man ļoti patīk akadēmiskā mūzika, patīk skaņdarbi, ko atskaņo vijolnieki, arī eksperimentālā elektroniskā mūzika.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Strādāt no mājām un baudīt dabu

05:11
17.05.2024
80

Sanita Kalniņa Priekuļos ir ienācēja, bet te dzīvo jau desmit gadu. Pirmais, ar ko Sanitai saistās Priekuļi, ir zaļums: “Izej ārā un dodies uz jebkuru pusi, visur zaļš – tepat Kazu grava, biatlona trase, veloceliņš, kur var gan staigāt, gan skrituļot, braukt ar velosipēdu. Ar meitu bieži tur pastaigājamies.” Sanita ir audēja, strādā no mājām. […]

Dzīvesprieks cauri gadiem

21:39
16.05.2024
57

Velta Jēkabjāne dzīvoklī Ģikšos sagaida smaidīga, dzīvesprieka pilna. Viņas dzīves gudrību un optimismu ikdienā apbrīno meita, mazbērni un saņem mazmazbērni. Par allaž priecīgo prātu Velta atsmej: “Es tāda esmu!” Un piebilst, ka tāpat jau savu reizi paraud, kad atceras aizgājušos gadus. 90 gados atmiņu sakrājies daudz. Uz skolu kājām pa dubļiem, sniegu Veltas dzimtā vieta […]

Kā atbrīvoties no muskuļu sāpēm?

19:53
13.05.2024
444

Vai tevi moka muskuļu sāpes? Lasi un uzzini piecas metodes, kas palīdzēs izvairīties un atbrīvoties no tām! Sāpes muskuļos, kas pazīstamas arī kā mialģija, ir bieži sastopama problēma, ko izjūt dažāda vecuma cilvēki. Tās var rasties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, no fiziskajām aktivitātēm, nepareizas stājas vai kādas traumas. No atslodzes līdz masāžas palīglīdzekļiem, kā https://www.notino.lv/fitnesa-piedrumi/maszas-palgldzeki/. […]

“Esmu teātrī, lai dotu cilvēkiem prieku”

05:08
13.05.2024
54

Dzimusi Rīgā, šobrīd valmieriete un nu redzama arī uz Cēsu Mazā teātra skatuves izrādē “Garā nedēļas nogale”. “Aktrise Māra Mennika ir brīnums, gan tāpēc, ka tik nemanāmi mērķtiecīgi viņa tomēr sasniegusi savu sapni un jūtas laimīga tajā, gan tāpēc, ka tik fantastiski brīvi spēj redzēt pasauli un pieņemt ārēji it kā nepopulārus brīnumus, kas viņas […]

Mammas padoms dzīvei

00:00
12.05.2024
182

Irēna Bindemane – līgatniete, māksliniece, misijas “Pakāpieni”, jauno māmiņu aprūpes centra, bijusī vadītāja, kustības “Ģimenes šūpulis” viena no dibinātājām un vienkārši mamma. Maijā, kad atzīmējam Mātes un Ģimenes dienu, Vasarsvētkus, saruna par vērtībām, dzīves skolu, sapņiem. -Kad jau vairāk skaties atpakaļ, ne tik daudz uz priekšu, daudz ko izvērtē. Nāk prātā, ko esi darījis pāri […]

Kā izvēlēties piemērotu iebūvējamo ledusskapi

22:18
10.05.2024
42

Iebūvējamie ledusskapji ir kļuvuši par populāru izvēli daudzās mājsaimniecībās, piedāvājot gan lielisku funkcionalitāti, gan vienmēr iekļaujoties virtuves stilā. Labākie iebūvējamie ledusskapji – https://220.lv/lv/g/labakie-iebuvejamie-ledusskapji Integrācija virtuvē Iebūvējamais ledusskapis ir sadzīves tehnika, kas tiek ievietota virtuves mēbelēs, radot vienotu un harmonisku dizainu. Tas palīdz saglabāt telpas estētisko vienotību un stilu. Izmantojot šo ledusskapjka tipu, ir iespēja izveidot […]

Tautas balss

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
19
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
24
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
21
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
47
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Sludinājumi