Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

Kristiāna Daniela Martinova
05:10
04.05.2024
1902
Ingas Kukas (1)

Pārdomāti un eleganti. Katrs konditorejas izstrādājums ir rūpīgi izrotāts, parādot kūku cepējas radošo redzējumu. Foto: no albuma

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija stabilitāte. Sākt savu biznesu ir riskants solis, jo nekad nevar būt pārliecināts, vai būs pietiekami pircēju, vai viss izdosies, kā plānots. Ģimene bija un joprojām ir mans galvenais atbalsts šajā procesā,”    pieredzē dalās konditore Inga Midika no Straupes.

Strādājot kā individuālajai uzņēmējai, ikdienā ir ne tikai kūku cepšana, bet arī uzņēmējdarbības pārvaldība. Tas ir aicinošs, bet prasīgs ceļš, kas piedāvā daudzas priekšrocības un izaicinājumus. Konditors var pilnībā realizēt savu radošo redzējumu, eksperimentējot ar dažādām garšām, formām un dekorēšanas tehnikām, lai radītu unikālu produkciju pēc klientu vēlmēm. Individuāli strādājot, var sniegt personisku apkalpošanu un pielāgot izstrādājumus atbilstoši pircēju gaumei.

Lai nodrošinātu darba efektivitāti, lai pasūtījumus sagatavotu termiņā, būtiskas ir  laika vadības prasmes. Svarīgi arī saprast finanšu plūsmu un noteikt pareizu cenu, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības rentabilitāti. Strādājot individuāli, ikdienas darbs rada aizraušanos un gandarījumu, jo var redzēt konkrētus rezultātus, saņemt atzinību par radošumu. Tas ir ceļš, kas prasa dedzību, mērķtiecību un mīlestību pret konditorejas mākslu, sniedzot gandarījumu par veiksmīgi pabeigtiem izstrādājumiem.

“Cik fantastiski bija pirmo reizi kā individuālam komersantam gatavot tirgum produkciju, kas top pēc mana redzējuma, kuram pati nosaku cenu! Es biju patīkami pārsteigta, ka gandrīz visu    izcepto pārdevu jau pirmajā tirgošanās reizē. Tā ir īsta prieka sajūta! Prieks pārdot savus izstrādājumus un redzēt, ka rodas pastāvīgi klienti, kuri nākamajā tirgus reizē atkal nāk pie manis. Vasarā tirgū Skultē mums pat nebija laika izlikt produkciju, kad pircēji jau stāvēja rindā, gaidot savus iemīļotos gardumus,” smaidot stāsta Inga Midika un piebilst, ka kārumu daudzveidību    cenšas katru reizi papildināt, dažādojot produkciju.

Ingai Midikai dāzādu gardumu cepšana ir aizraušanās kopš bērnības. Viņas mammas māsa bija  profesionāla konditore. Mamma ne reizi vien Ingu,  sešgadīgu meiteni, ņēma līdzi, kad ciemojās pie māsas ceptuvē. Konditorejas smaržas Ingu iedvesmoja, kad viņai ļāva, labprāt palīdzēja. Katra pīrādziņa mīkla tika ļoti rūpīgi izrullēta, katram mazam sīkumam pievērsta uzmanība, lai ikvienam izstrādājumam, kas nonācis līdz klientam,    būtu izcila garša un izskats.

Kad I.Midikai izveidojās ģimene, konditora prasmes noderēja, cepot gardumus pašiem svētku reizēs. Dzīves gaitā radās situācija, kad bija jāmaina darbavieta, bija iespēja strādāt tuvāk mājām. Jaunajā darbā dažkārt bija jāpalīdz, gatavojot konditorejas izstrādājumus. Inga sāka mācīties, attīstīties un pilnveidot savas prasmes. Ar laiku klienti sāka atpazīt viņas rokrakstu, jo, kaut arī receptes var būt vienādas, katram konditoram ir savs īpašais veids, kā tās realizēt. Ar rūpību pret katru izstrādājumu I.Midika ieguva klientu uzticēšanos, bija pasūtītāji, kas lūdza, lai tieši viņa ceptu torti vai citus gardumus. Tas viņai pašai lika vairāk novērtēt savu darbu.   

I.Midika sāka mājās eksperimentēt, kā gatavot veselīgus kārumus. Uz to viņu mudināja māsas dēla veselības problēmas, kad bijušas dažādas pārtikas alerģijas, puisis nevarēja ēst saldumus, ko var nopirkt veikalā. Centusies un mēģinājusi radīt veselīgus un garšīgus konditorejas izstrādājumus, kas būtu piemēroti mazajam ķiparam. Tā lēnām sākās patstāvīgās izaugsmes ceļš.
“Ingas gardumu ”produkcija ir gatavota tikai no dabīgām sastāvdaļām, vasarās pati konditore lasa ogas, kuras    izmanto kūku un toršu    pildījumiem. Bet, dekorējot kūkas, I.Midika vienmēr izmanto svaigas ogas. Tas padara    produkciju īpašu. Ar katru klientu vienmēr individuāli izrunā visas detaļas, katru niansi, lai varētu pagatavot ideālo kūku, dažreiz pat sanāk pamainīt recepti, lai pilnībā apmierinātu klienta vēlmes. Cilvēki tādu individuālu pieeju novērtē.

Tiek plānots paplašināt darbību, bet ir vairāki riski. “Pirmkārt, zinu, ka    tortes pēdējo posmu -    salikt kopā sastāvdaļas – ,    turpināšu pati, lai nodrošinātu kvalitāti.    Man svarīgi zināt, ka viss    paveikts rūpīgi.     Izaugsme saistīta arī    ar bažām par lielo apjomu, kas varētu pārsniegt manas pašreizējās iespējas. Baidos, ka apjoma dēļ pati vairs nespēšu piedalīties tirdziņos, bet man ir ļoti svarīgi, jo tā varu veidot atgriezenisko saikni ar pircēju. Taču esmu ieinteresēta attīstīt savu uzņēmumu un doties pretī jauniem izaicinājumiem,” ar smaidu stāsta konditore.

Cēsu novadā un arī Straupes pusē netrūkst konditoreju, kas piedāvā dažādus gardumus. Bet I.Midika saka: “Mēs nevienu neuzskatām par konkurentu, jo katram ir sava niša un specifika. Novēlu visiem veiksmi, esam mazie mājražotāji, kas cenšas un atbalsta cits citu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zaube. No ceļiem līdz vējam

19:32
10.02.2025
111

Zaubēnieši, tiekoties ar Cēsu novada pašvaldību, runāja par dažādām komunālām lietām – ceļiem un ciema ielām, kapsētas apsaimniekošanu, lielo koku apzāģēšanu. Laukos bez laba ceļa grūti Ceļš no Zaubes uz Annām gan ir valsts pārziņā, bet, protams, sūdzības par to nācās uzklausīt vietvaras pārstāvjiem. Iedzīvotāji stāsta, ka tur vairākās vietās ielūzušas caurtekas, tās aizstumtas ar […]

“Muzikanti no Cēsīm”

07:38
08.02.2025
148

atgriežas uz skatuves pēc vairāk nekā ceturtdaļas gadsimta Televīzijas raidījumā “Latvijas sirdsdziesma” jau divus mēnešus klausītāji balsojot atbalsta “Muzikantu no Cēsīm” dziesmu “Jel paskaties”. Pēc vairāk nekā 25 gadu pārtraukuma grupa pērn izlēma atsākt darboties un pirmo koncertu nospēlēja Cēsīs, mākslas rančo “Dukuri”, radot sajūtu, ka pagājis vien mazs laika sprīdis. “Druva” sarunājās ar apvienošanās […]

Arvien jauni izaicinājumi bērna attīstībai

07:41
04.02.2025
98

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsīs desmit gadus atbalsta ģimenes un bērnusintelektuālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā, nodrošinot arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar īpašām vajadzībām. Ar biedrības vadītāju Lienu Grauduli runājam parorganizācijas attīstību, problēmjautājumiem un risinājumiem, kā arī izmaiņām redzējumā, pār­ejot no darba dinamiskā biznesa vidē uz sabiedriskā labuma organizācijas vadīšanu. -Kā radās doma […]

Stāsts mūzikā ir svarīgs

08:23
01.02.2025
63

Mūziķis Arturs Gruzdiņš, ko daudzi plašāk iepazina pēc dalības un uzvaras muzikālā šova “X faktors” pirmajā sezonā, laidis klajā dziesmu “Ver logu plašāk (Brīnummājā)”. Tā tapusi sadarbībā ar sabiedriskā labuma organizāciju “Brīnummāja” Cēsīs, domājot par “Brīnummājas” stāstu, kurš savijies ar vairāk nekā 700 ģimenēm, atbalstot bērnus intelektu­ālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā. Tā kā […]

Smadzeņu fitness aizrautīgām sarunām

09:21
31.01.2025
90

Interesantiem jaunuzņēmumiem biznesa idejas rašanās vietas mēdz būt visai prozaiskas. Kungi biežāk min garāžu vai šķūnīti, dāmas virtuvi vai frizētavu. SIA “Toodler&Gopher” jeb TOOG English dibinātāja Ieva Rence-Praliča ieceri par izglītojošo izklaidi, tiešsaistes diskusiju grupās pilnveidojot angļu valodas sarunu prasmi lieliem un maziem, izauklēja…, auklējot mājās jaunāko ģimenes atvasi. “Man ir 16 gadu pedagoga darba […]

IT, dejas un sports

07:18
28.01.2025
222

“Ģikšos vasarā zaļš, ziemā balts, skaisti,” saka Toms Ričards Krieviņš. Viņš te dzimis, mācījies Amatas pamatskolā, tad tehnikumā un tagad turpat jauniešiem māca programmēšanu. “Viņi mācās, un pats arī nepārtraukti pilnveidoju sevi. IT ir nozare, kas attīstās ne dienām, bet stundām,” teic Toms Ričards un uzsver, ka viņam patīk tas, ko dara. Toms atklāj, ka […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
3
1
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
44
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
32
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi