Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Ja ir ideja, vēlēšanās un prasme – ir arī nauda

Sarmīte Feldmane
06:39
16.06.2024
42
Leader

Ideju netrūkst. Liepēnieši Miervaldis un Jānis Zumbergi ar raunēnieti Lāsmu Raupu pārrunā saimniekošanas iespējas laukos. FOTO: Sarmīte Feldmane

Jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā turpinās programma “Leader”, kurā finansējumu Cēsu un arī Smiltenes novada Raunas un Drustu pagastos apsaimnieko  biedrība “Cēsu rajona lauku partnerība”.

Ir izstrādāta   stratēģija, kurā iezīmēti attīstības virzieni un mērķi. Būtiska vieta atvēlēta mikro un mazās uzņēmējdarbības attīstībai un dažādošanai, sekmējot pakalpojumu pieejamību un augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības attīstīšanu.

Biedrība rīkoja tikšanos ar interesentiem, kuri iecerējuši izmantot “Leader” finansējumu uzņēmējdarbības attīstībā vai uzsākšanā. Bija ieradušies teju 60 cilvēki.    “Izmantojām visdažādākās iespējas, lai esošos uzņēmējus un topošos uzņēmējus informētu. Pietiekami daudzi grib uzsākt uzņēmējdarbību, to attīstīt, konsultējas, gatavo projektu pieteikumus,” stāsta biedrības administratīvā vadītāja Daiga Rubene un uzsver, ka arī tiem, kuri jau izmantojuši “Leader” iespējas, bijis daudz jautājumu. “Ir daudz neskaidrību par birokrātiju. Ja vēlas celt ražošanas ēkas, jābūt augstas gatavības tehniskajam projektam. Ja tā nav, projektu sagatavot, izsludināt iepirkumu pusgadā nevar paspēt, turklāt jārēķinās, ka tajā laikā iecere var sadārdzināties.” Par būvniecību, kā secīgi kārtot dokumentus, bija daudz jautājumu, atbildes sniedza    Smiltenes un Cēsu novada būvvalžu speci­ālisti.

Arī Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietniece,    valsts atbalsta “Leader” pasākumu daļas vadītāja Baiba Kiršblate atzīst, ka ne mazums problēmu uzņēmējiem rada būvniecības birokrātija. “Katrā būvvaldē prasības niansēs atšķiras. Uzņēmējs jautā, kā rīkoties, dodam padomu, bet būvvalde prasa ko citu. Rodas neizpratne, kāpēc viens prasa vienu, otrs ko citu. Būtu ļoti nepieciešams, lai visās būvvaldēs klientiem ir vienādi nosacījumi, nevis kā tagad, kad likums un noteikumi vieni, bet Cēsu, Valmieras, Limbažu, Smiltenes novadā prasības niansēs atšķiras,” saka B.Kiršblate un uzsver, ka tie, kuri gatavi savas idejas īstenot, rod risinājumus: “Ir uzņēmēji, kuri īstenojuši vairākus “Leader” projektus. Viņi iedrošina citus.”

ES plānošanas periodā “Leader” atbalsta intensitāte ir mazāka, un tas liks uzņēmējiem nopietni izsvērt, vai to izmantot, saka B.Kiršblate. Iepriekš projekta atbalsts bija 70 procenti, tagad ir 40, bet, komisija vērtējot to var palielināt.

D.Rubene atgādina, ka stratēģijā uzsvērts – plaukstoša dzīves vieta – pirmais bioreģions Zie­meļeiropā. Tāpēc lielāku atbalstu varēs saņemt ieceres, kuru īstenošana dos ieguldījumu bioreģiona, lauku teritoriju attīstībā, ražošanā, pārtikas ražošanā.     “Lai veicinātu pakalpojumu pieejamību lauku teritorijās, 75% projekta atbalsta intensitāti varēs saņemt projektu īstenotāji, kas realizēs ieceres pamatpakalpojumos izglītības, sociālās palīdzības vai veselības jomā,” skaidro D.Rubene.

Uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par “Leader” iespējām, bija atnākuši arī liepēnieši Miervaldis un Jānis Zumbergi. “Meklējam nišu, jo nepārtraukti mainās viss: valdības politika, attieksme pret lietām,” saka Miervaldis, bet Jānis atklāj, ka saista permakultūra, ilgtspējīga saimniekošana. “Pamēģinājām audzēt kaņepes, lai veidotu tūrisma objektu ar nelielu ražošanu, apstrādi. Lai kaut ko darītu, nepieciešamas investīcijas,” teic Jānis.

Miervaldis atzīst, ka būvniecība atbaida un bremzē. “Termiņi jāievēro, birokrātija liela. Esmu lasījis par pieredzi, ka uzņēmējiem tiek piešķirts projekta finansējums, bet, sākot darīt, viņi atsakās no naudas, jo saprot, ka ar prasībām galā netiks. Šāda pieredze ne vienu vien atbaida, labi, ja turpina iesākto un atrod naudu citur. Nav tā kā pirms gadiem 20, kad izmanīgie uzbūvēja viesu māju, lai pašiem ir, kur dzīvot, jo neprasīja nekādus rezultātus,” pārdomās dalās Mier­valdis. Viņš arī uzsver, ka ģimenē ir optimisti, katrs dēls darbojas savā nozarē un dos savu artavu, lai varētu izveidot tūrisma un atpūtas vietu, kur varēs arī makšķerēt un iesaistīties fiziskās aktivitātēs.   

Lāsma Raupa Raunas pagastā, lai attīstītu saimniecību, iecerējusi uzcelt apsildāmu stikla siltumnīcu. “Pirmais projekts pabeigts “Altum” mazo saimniecību atbalsta programmā, uzcelta plēves siltumnīca. Jādomā tālāk,” saka Lāsma.

Annas Iecelnieces ģimene drīzumā pārcelsies uz Skujeni. Viņa ir veterinārārste, vīram maģistra grāds meža zinātnē. Viņi vēlas veidot bioloģisko saimniecību un sniegt veterinārmedicīnas pakalpojumus. “Ir iecere audzēt kazas, fazānus un vistas, kā arī  sastādīt augļu kokus – ābeles, bumbieres, no āboliem gatavot etiķi un vēl citi plāni,” pastāsta Anna un atklāj, ka patlaban Beļģijā studē    veterināro akupunktūru un pēc ķīniešu tradicionālās medicīnas ēdināšanu dzīvniekiem. “Gribu izveidot veterināro klīniku,” atklāj skujeniete.

D.Rubene uzsver, ka vienmēr vērtētājiem ir prieks iepazīties ar projektiem, kuros ir inovācijas, iecere ražot jaunus produktus, sniegt pakalpojumus, kas laukos nav pieejami.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
21

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
27

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
82

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
26

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
324

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Zīmē sprediķī saklausīto

05:20
04.07.2024
52

“Māksliniece Ingūna Briede no 2021. gada Adventa sākuma dievkalpojumos ļaujas, lai sadzirdētais Dieva Vārds top par zīmējumu – meditatīvu, noslēpumainu un reizē uzrunājošu, Vārdu atklājošu. Iepriekš nav zināms, kas taps. Ingūnas roka, paņēmusi tintes pildspalvu, sajūtu vadīta, velk līnijas”, rakstīts mākslinieces zīmējumu izstādes “Vārda piezīmes līnijās” – stāsts par Dieva Vārda (pie)zīmēšanu – pieteikumā. Cēsu […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi