Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 gadu vecumā Skaidrīte ārpus mājas pārvietojas tikai ar kruķiem, mājās ar rollatoru. Viņa atzīst, ka lielais sports nav draudzīgs veselībai. Tomēr bijusī basketboliste, trīskārtējā pasaules, pieckārtējā Eiropas čempione, kuras vārds ierakstīts Starptautiskās Basketbola federācijas Slavas zālē, par savu likteni žurnālā “Ievas Veselība” saka: “Citi teica, ka ar basketbola spēlēšanu es to veselību sabeidzu. Bet, ja man tā sporta nebūtu, es jau nezinu, kas tad būtu bijis!”
Gan jau katrs esam pārdomājuši savas dzīves izvēles, pavērsienus, kas aizveduši mūs pa ceļiem, kurus lemts noiet. Skaidrs, ir bijuši apstākļi, kurus nevarējām ne izvēlēties, ne paredzēt, un ir bijuši mirkļi, izšķiršanās, kas ietekmējuši dzīves gājumu. Un lielais dzīves noslēpums ir – kā būtu bijis, ja toreiz es izvēlētos, piemēram, citu izglītību, citu profesiju, citu darba piedāvājumu, citu dzīvesvietu, citu dzīvesbiedru.
Galvenais secinājums – tik daudz mūsu dzīvē nosaka nejaušības, ko parasti dēvējam par likteni. Tik bieži dzirdēts, kā popularitāti iemantojušas, daudz sasniegušas personības atzīst – es toreiz uz iestājeksāmeniem devos līdzi draugam/draudzenei, viņu augstskolā neuzņēma, mani gan. Maz ir to, kas jau no agras bērnības zinājuši, ar ko nodarbosies nākotnē, un mērķtiecīgi uz to gājuši.
Noslēpumainais liktenis izspēlē arī tādus jokus, ka tas, ko kādā brīdī esam uzskatījuši par lielu nelaimi, vēlāk izrādās lielākā veiksme, un gadās – arī otrādi. Varam iet pie pareģiem un burvjiem, likt kārtis un zīlēt kafijas biezumos, lasīt astroloģiskās kartes, ticēt horoskopiem, varbūt mūsdienās lūgt skaidrību mākslīgajam intelektam, uz lielo jautājumu – kā rīkoties, ko izvēlēties? – tomēr atbildam katrs pats. Cik liela loma atbildes rašanā liktenim, cik zvaigžņu stāvoklim, kas to lai zina! Kamēr cilvēce to nav noskaidrojusi, manuprāt, visprātīgākais ir nenožēlot savas izvēles, negausties par likteņa nelabvēlību, bet priecāties un pieņemt dzīves piedāvājumu kā labāko, kas varēja notikt arī tad, ja tas ir bijis sāpīgi, jo mēs patiešām nezinām, kas būtu bijis, ja …
