Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Turcija. Valsts, kas vilina ar viesmīlību

Gunta Rozentāle
05:27
15.06.2024
185
Sandra Copy

Mirklis. Sandra pie tulpēm pavasarī Stambulā, Emirgana parkā. FOTO: no albuma

Cēsniece Sandra Krastiņa Stambulā dzīvoja, lai auklētu mazdēlu, kamēr zēna mamma, Sandras meita Ieva, bija vietējās “Galatasaray” basketbola komandas spēlētāja.

Jāmeklē pamatskolas atestāts

Ukrainā notiekošā kara dēļ Turcijā bija ļoti grūti dabūt uzturēšanās atļauju. Lai varētu tur dzīvot gadu, Sandrai bija jāuzrāda visi savi izglītības dokumenti, sākot no pamatskolas beigšanas. Likās, pensionārei to nekad dzīvē vairs nevajadzēs, bet Sandras vīram no Latvijas nācās sūtīt visus izglītības dokumentus, lai vecmāmiņa tiktu cauri birokrātijas džungļiem. Bet no turku ierēdņiem nācās dzirdēt komplimentus, jokoja, ka Sandra izskatās jauna, vai tiešām vecmāmiņa.

Atsaucību sajūt jau pirmajā mirklī

Pirmoreiz mūžā Sandra ar lidmašīnu ceļoja viena. “Stambulā pašlaik ir lielākā Eiropas lidosta. Man bija izstāstīts, kur un kā jāiet, bet, izejot no lidmašīnas, viss no prāta pazuda, neko nesapratu. Tad turks, kurš man lidmašīnā sēdēja blakus un pa ceļam nebija bildis ne vārda, aizveda cauri lid­ostas labirintiem līdz vietai, kur gaidīja znots. Tā pirmoreiz iepazinu turku atsaucību.”

Turcijā prot ļoti jauki apkalpot klientus. Kad kafejnīcā kuplā radu pulkā svinēja Sandras auklējamā mazdēla trešo dzimšanas dienu, mazajam jubilāram reizes piecas no rokām izkrita dāvinātā rotaļu automašīna. Viesmīlis to vienmēr ļoti uzmanīgi pacēla un atdeva gaviļniekam. Un dzīves­vietai tuvākās kafejnīcas oficianti latvietes ātri ievēroja un uzņēma kā pazīstamus cilvēkus. Kad ciemos bija atbraukusi Sandras otra meita, saprotot pasākuma nozīmību, oficianti pēc savas iniciatīvas radīja putojošu uguņošanu.

Toties pircēja un pārdevēja attiecībās Sandrai nācās daudz mācīties. Kopā ar meitas draudzenes mammu, palaistas brīvsolī, abas izklaidējās arī iepērkoties. Reiz tirgotājs, jauns puisis, mācēja Sandrai pārdot mazu burciņu medus un propolisa izstrādājumu par vairāk nekā 40 eiro. Lai nepārmaksātu, Sandras meita šādām iepirkšanās reizēm mammai atvēlēja mazāk naudas. Tas bija izdevīgi, jo, nemākot kaulēties, varēja vienkārši pateikt: “Man vairāk nav naudas.” Tā daudz ko izdodas nopirkt lētāk.

Taču patīkami Sandru pārsteidza vizīte pie zobārsta. Procedū­ras laikā ap pacienti stāvēja četras ārstniecības personas, tika noslaucīts katrs mitrumiņš, lai klients justos labāk, apkalpošana bija ar milzīgu pietāti, tika ievēroti visi Sandras lūgumi un pat kaprīzes. Zobārstniecība tur izmaksāja uz pusi lētāk nekā Lat­vijā.

Apstādināt mašīnas ar skatienu

Par 15 eiro Stambulā varēja aizbraukt jebkur, pavisam citādi bija būt gājējam. Transporta satiksme tik traka, ka šķita, neviens neko neievēro. Sandra stāsta: “Lai aizietu kājām no viesnīcas uz tuvāko veikalu, bija jāložņā pa mašīnu plūsmu. Pirmajā reizē, lai šķērsotu ielu, ļoti ilgi stāvēju un gaidīju, kad tikšu pāri, bet beigās biju tik profesionāli piešāvusies, ka varēju ložņāt starp mašīnām, nodibinot acu kontaktu ar autovadītāju.” Cits mazbērns, kurš atbrauca ciemos, sacījis: “Viņa mūs vadāja pa nāves eju.”

Mīlestība pret bērniem un ģimeniskums

Sandru sajūsmināja turku attieksme pret bērniem. Katrā publiskā vietā bērns tūlīt gūst uzmanību, ikviens mazo un viņa pieaugušo pavadoni uzrunā, vēlas iepazīties. “Sievietes neprot sarunāties, bet ar žestiem piedāvā iedzert tēju. Kad kopā ar mazdēlu bijām meitas darbavietā, par mazo zēnu interesējās visi, centās dot dažādus kārumus,” stāsta Sandra. “Sestdienās un svētdienās ģimenes trijās paaudzēs atpūšas parkos, pie jūras. Tur saklāj garus piknika galdus, visi kopā mielojas, priecājoties par jauno paaudzi. Visi mazie uzņēmumi, piemēram, tie, kur ražo baklavas, ir ģimenes uzņēmumi, tur ražotnē un pārdošanā pieslēdzas gan vīrs, gan sieva, reizēm ienāk bērni.”

Pa ūdeni, gar krastu divās jūrās un Bosfora šaurumā

Stambulas un apkaimes iedzīvotāji ikdienā var priecāties par divām jūrām – Marmora un Melno jūru. No viesnīcas, kur Sandra ar meitas ģimeni dzīvoja, līdz Marmora jūrai bija jābrauc 15 minūtes. Sandra kopā ar mazdēlu izstaigāja visas promenādes gar Marmora jūru un Bosfora šau­rumu, priecājoties par desmitiem kuģu reidā, atceroties, cik daudz mašīnu guļ šauruma dibenā. Bosfors ir kā nezvērs, kas dzelmē iesūc ik mašīnu, kas negadījumā nobraukusi no tilta, un tā vienmēr paliek tur.

Uz Āzijas daļu pār Bosfora šau­rumu varēja aizbraukt pa tuneli vai trīs tiltiem. Šaurumu varēja izbaudīt, arī braucot ar kuģīti, vienlaikus iepazīstot dervišu priekšnesumu – ilgstošu griešanos uz vietas. Tas ilga 15 minūtes, bet islāma mistiķi, kas praktizē nonākšanu ekstātiskā stāvoklī ar kustību, deju, var riņķot pat stundu no vietas.

Melnā jūra bija krietni garāka brauciena attālumā. Taču tur pludmalē ir baltas smiltis, puisēns varēja rotaļāties, celt smilšu pilis, tāpēc Sandra kopā ar meitu Ievu un mazdēlu mēroja ceļu. Bija jauki arī izpeldēties Melnās jūras ūdeņos, ko eiropieši darīja vēl rudenī, kaut neviens vietējais no septembra vairs nepeldējās. Uz promenādes pie Melnās jūras Sandra reiz nonāca 20 kaķu aplenkumā. Stambulā ir bezgalīgi daudz kaķu māju, cilvēki dzīvniekus baro. Šo kaķu dēļ pilsētas parkos nav smilškastu.

Muzejs, kurā saceļas zosāda

Protams, Sandra, dzīvojot Tur­cijā, iepazina dažādas kultūrvietas. Jau pirms brauciena viņa izlasīja turku rakstnieka Orhana Pamuka grāmatu “Stambula”, bet darbu “Nevainība” gan ne. Kad apmeklēja rakstnieka veidoto “nevainības” muzeju, Sandru šokēja siena, kas veidota no 1000 izsmēķiem, pie katra informācija, kur un kad tas radies. Šis muzejs tiešām ir vieta, kur daudziem apmeklētājiem no ekspozīcijas par 20. gadsimta otro pusi uzmetas zosāda.

Apmeklētas arī daudzas citas Stambulas slavenākās vietas, piemēram, Zilā mošeja, Eminēnī rajons jeb vecpilsēta, arī vietējo vidū ne tik iecienītas, piemēram, Camlicas Erdogana mošeja, jo tā uzcelta viņa prezidentūras laikā.

***

Pēc atgriešanās Latvijā Sandrai mazliet pietrūkst turku uzmanības un viesmīlības. To viņa cer atkal izbaudīt šoruden, jo kopā ar vīru un meitas Ievas ģimeni plāno nedēļu atpūsties Stambulā.


Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
21

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
27

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
82

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
26

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
324

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Zīmē sprediķī saklausīto

05:20
04.07.2024
52

“Māksliniece Ingūna Briede no 2021. gada Adventa sākuma dievkalpojumos ļaujas, lai sadzirdētais Dieva Vārds top par zīmējumu – meditatīvu, noslēpumainu un reizē uzrunājošu, Vārdu atklājošu. Iepriekš nav zināms, kas taps. Ingūnas roka, paņēmusi tintes pildspalvu, sajūtu vadīta, velk līnijas”, rakstīts mākslinieces zīmējumu izstādes “Vārda piezīmes līnijās” – stāsts par Dieva Vārda (pie)zīmēšanu – pieteikumā. Cēsu […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi