Trešdiena, 22. maijs
Vārda dienas: Emīlija

Par Lielo talku un ne tikai

Anna Kola
17:02
28.04.2024
88
1
Signe Copy

Signe Ķerpe. FOTO: no albuma

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore.

-Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto?

-Katru gadu cilvēki aktīvi piedalās. Manā pieredzē nav bijis tā, ka kādā gadā talkas nepieteiktu, vienmēr ir cilvēki, kas vēlas sakopt vidi. Es gan nevaru spriest par datiem visā novadā, jo novadu reforma notika 2022.gadā. Līdz tam par talkas norisi atbildēju Cēsu pilsētas robežās un Vaives pagastā. Pēc reformas esmu koordinatore jau visam novadam. Man gan jāpiebilst, ka katrā apvienības pārvaldē ir deleģēts savs koordinators, jo teritorija ir liela un katras apvienības iedzīvotāji vislabāk zinās, kurās vietās talkas norise ir nozīmīgāka. Pagastos arvien darbojas koordinatori, kas šos pienākumus veica pirms reformas. Katru reizi, kad piesaka kādu talku, pārbaudu, kuras apvienības pārvaldes pārziņā pieteiktā teritorija ir, un nosūtu informāciju konkrētajam koordinatoram. Arī Lielās talkas vajadzībām paredzētie maisi sākotnēji tiek atvesti uz Cēsīm, un tad tos sadalām pārvaldēm, rēķinot daudzumu pēc pieteiktajām talkas vietām.

-Runājot par cēsniekiem, cik liela ir atsaucība talkošanai šajā pusē?

-Es teiktu, ka, iespējams, sekas bija atstājusi kovida pandēmija, kas pāris gadu neļāva pulcēties lielā skaitā, talkas dalībnieku aktivitāte bija mazinājusies. Šogad par iespēju talkot ir izteikti liela interese. Nav dienas, kad man kāds nepiezvanītu un nejautātu, kas jādara, lai pieteiktu talkošanas vietu, kur būs iespējams saņemt talkai paredzētos maisus. Un to vērtēju ļoti, ļoti pozitīvi. Palieli­nāta interese vērojama ne tikai Cēsīs, bet arī novadā kopumā.

-Tātad nav tāda pagasta, kur nebūs Lielās talkas dalībnieku?

-Tam gan nevaru piekrist. Līdz mūsu sarunai neviena talka nav pieteikta Pārgaujas un Jaunpie­balgas apvienību pārvaldēs. Taču līdz talkai tas noteikti mainīsies un kādu vietu pieteiks arī šo apvienību teritorijās.

-Bet ja nu kāds pēdējā brīdī izdomā, ka vēlas piedalīties. Vai visas darbošanās jāsaskaņo?

-Jā, noteikti! Būtu nepieciešams paziņot man vai konkrētās apvienības pārvaldes koordinatoram. Jānorāda, ko cilvēks vēlas darīt – vākt atkritumus vai veikt labiekārtošanas darbus. Tas ir svarīgi ne tikai, lai saņemtu maisus, bet arī lai varētu izrunāt, kur maisus atstās, kā arī koordinatori būtu informēti par to, kāda veida darbi tiks veikti. Kā jau ierasts, pēdējos gados ir kolektīvās talkas – tās ir tradicionālas talkas, kuras pašlaik piesaka, un ir solo, tas nozīmē, ka vākt atkritumus var viens cilvēks vai kopā ar ģimeni, pastaigājoties pa mežu, ceļa malu. Piepildītos maisus pēc tam nogādā uz vietām, kur notikušas kolektīvās talkas.

-Vai talkošanas plāni jāpiesaka arī privāto teritoriju sakopšanā?

-Tas būtu vēlams, ja tiek vākti atkritumi. Protams, ja veicat lab­iekārtošanas darbus privātā teritorijā, tas nebūtu jāpiesaka. At­gādinu, ka Lielo talku nevajadzētu izmantot kā iespēju atbrīvoties no nevajadzīgām mantām, nevajadzētu iztukšot šķūnīšus, garāžas un citas mantu krātuves. Talkas mērķis ir sakopt publisko vidi.

-Kā ar aktuālajiem darbiem – vai ir saraksts, kurā norādītas vietas, kuras Cēsu novadā cilvēki aicināti sakopt?

-Ikvienam mājaslapā lielatalka.lv ir pieejama karte, kurā norādītas gan vietas, kur talkas pieteiktas, gan informācija, ko katrā vietā plānots darīt. Mājaslapā iespējams apskatīt arī piesārņoto vietu karti, kurā ir ziņas par piesārņotajām teritorijām. Līdz šim Cēsu novadā ir tikai viena tāda vieta – pie Liepas. Cilvēkiem, kuri vēlas piedalīties akcijā, tomēr nezina, kur talkot, iesaku apskatīt pieteikto vietu karti un sazināties ar koordinatoru.

-Ko cilvēki izvēlas sakopt? Vai ir kādas populārākas vietas?

-Pieteiktās teritorijas katru gadu mainās, lai gan, piemēram, Rā­muļu pamatskola katru gadu izvēlas sakopt ceļmalas no skolas līdz Rīdzenei un no skolas līdz Vaivei, salasa atkritumus. Tā jau izveidojusies par skolas tradīciju. Tāpat pēdējos gados regulāri piesaka talku Cēsīs, Līgatnes un Kovārņu ielu apkaimē. Tur vietējie iedzīvotāji savāc ielu malās izmesto. Par citām vietām runājot, katru gadu sakopjamās teritorijas un objekti tomēr mainās, tas nozīmē, ka sakoptās vietas netiek atkārtoti piemēslotas.

-Kā ar savākto atkritumu daudzumu? Vai vērojams, ka vides piesārņojums mazinās, vai cilvēki ņem vērā, ka vide skar mūs visus?

-Diemžēl atkritumu daudzums, kas nonāk vidē, ir gana liels. Varbūt depozīta sistēmas ieviešanas dēļ mazāk ir plastmasas un stikla pudeļu, tomēr arī tās pa kādai var atrast. Diemžēl šis sliktais ieradums tik ātri nav mainījies.

Ja runājam par vides piesārņojumu, lielgabarīta atkritumiem, ko cilvēki mēdz neapdomīgi izmest grāvmalās un mežos, jāsaka – tādi gadījumi ir bieži. Pēdējos gados gan nav atklājies, ka kāds būtu mežā izmetis nevajadzīgās mēbeles vai elektroierīces, tomēr Liela­jā talkā pa laikam ir atrodami arī tādi atkritumi. Šur tur gadās atrast arī būvniecības materiālus. Tas niķis sabiedrībā nav izskausts. Lai gan ceru, ka pakāpeniski tas mazināsies. Aprīlī visā novadā norisinājās lielgabarīta atkritumu savākšana, cilvēki bez maksas varēja nodot atkritumus, vedot tos uz eko laukumiem vai citām norādītajām vietām. Interese par šo iespēju allaž ir pārsteidzoši liela.

-Runājot par vides tēmu, vai tā kļuvusi aktuālāka? Par to daudz runā skolās, pirmsskolās, ir sajūta, ka skats vides jomā nākotnē ir visnotaļ cerīgs.

-Es ļoti, ļoti ceru, ka tā būs. Skolēni aktīvi iesaistās vides sakopšanā, piemēram, jau iepriekš minētā Rāmuļu skolas tradīcija. Nupat saņēmu zvanu no Cēsu 2.pamatskolas, ka viena klase ļoti vēlas piedalīties 27.aprīļa talkā. Tā kā, domāju, bērni zina šīs tēmas aktualitāti. Pozitīvi, ka ne tikai jaunā paaudze saprot vides ilgtspējas un sakopšanas nozīmīgumu, bet arī skolās un bērnudārzos uzzināto par šīm tēmām nes sev līdzi mājās un izglīto gan vecākus, gan vecvecākus, kuri varbūt bērnā ieklausās un cenšas pamainīt līdzšinējo dzīvesstilu. Vēl viens piemērs. Pirms mūsu sarunas uz ielas pie manis un kolēģiem pienāca pirmās vai otrās klases skolēni un aptaujāja mūs par biokonteineriem – vai zinām, kādā krāsā tie ir, kas tie vispār ir un vai tos lietojam. Skolas ļoti aktīvi māca bērnus, cik nozīmīga ir tīra un sakopta vide.

-Vai pagastos ir jūtams sacensības gars par to, kurš tad būs tas videi draudzīgākais vai sakoptākais?

-Grūti atbildēt, tas ir atkarīgs no katra cilvēka, ģimenes un audzināšanas. Domāju, tā noteikti ir, kaut gan tik labi nepārzinu teritorijas. Tomēr man personīgi šķiet, ka laukos cilvēki vairāk cenšas rūpēties par vidi, jo cits citu taču pazīst, zina, kur katrs dzīvo, un nesakopta teritorija kļūst par kauna lietu. Laukos cilvēki šai ziņā latiņu tur augstāk nekā pilsētnieki. Lauku cilvēkiem ir jādara vairākas lietas vienlaicīgi, nav laika sūroties un nedarīt.

-Runājot par Cēsīm, – vai ir kāda aktuālā tēma, kas iedzīvotājus satrauc vai nomāc? Zinu, ka daudziem neskaidrs jautājums ir par zaļajiem atkritumiem – kur tos nogādāt, vai par to būs jāmaksā un tamlīdzīgi.

-Saprotu, ka cilvēkiem ļoti gribētos vēl vairāk atkritumu urnu. Tā ir ļoti liela sāpe, nevar noliegt. Cenšamies domāt par to un rast risinājumus. Tomēr uzskatu, ja cilvēks ir paņēmis ūdens pudeli vai nopircis produktu ar iepakojumu un spējis šīs lietas atnest no veikala līdz mājām vai līdz citai vietai, kādēļ ir problēma izlietoto iepakojumu aiznest līdz tuvākajai atkritumu tvertnei un nenomest to zemē? Diemžēl nav iespējams pie katras ēkas vai uz katra ielas stūra izvietot pa atkritumu tvertnei.

Runājot par zaļajiem atkritumiem, šogad ir mainījusies zaļo atkritumu pieņemšana ZAAO eko laukumā Cēsīs. Līdz 2023.gada beigām katrs iedzīvotājs zaļos atkritumus varēja nodot bez maksas, par tiem samaksāja pašvaldība, tomēr no šī gada janvāra par tiem ir jāmaksā pašiem.

Šogad ir pieejami brūnie konteineri pārtikas atlieku un zaļo atkritumu savākšanai, cilvēkiem ir iespēja tos pieteikt ZAAO. Saprotu, ka ir neapmierinātie, jo konteineri ir maksas pakalpojums, tie ir mazi, un tajos nav iespējams salikt visus zaļos atkritumus, piemēram, kas rodas ģimenes mājā. Tomēr tas ir virziens uz zaļāku nākotni. Protams, ja ir iespēja, es ieteiktu zaļos atkritumus kompostēt un pēcāk izmantot dārza vajadzībām.

Komentāri

  • Ezis UK saka:

    Ļjoņins mūžam dzīvs.Nekādi nevar no padumju tradīcijām musu neokomunisti ateikties.

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    No Latvijas līdz piefrontes zonai Ukrainā

    06:12
    22.05.2024
    33

    Veselavietis Ēvalds Krieviņš  ir azartisks, viņam patīk risks, jau sen domājis, kā praktiski palīdzēt Ukrainai. Naudas ziedojums šķita vienkāršākais veids, bet vīrs ar militāro pieredzi, atvaļināts    pulkvežleitnants varētu vairāk. Risinājums būtu braukt, lai aizvestu ukraiņiem kādu mašīnu. Šofera pieredze braucienos  kolonā arī ir.    Ēvalds pieteicās par rezerves šoferi. Atnāca ziņa, ka jādodas ceļā. […]

    Strādāt no mājām un baudīt dabu

    05:11
    17.05.2024
    93

    Sanita Kalniņa Priekuļos ir ienācēja, bet te dzīvo jau desmit gadu. Pirmais, ar ko Sanitai saistās Priekuļi, ir zaļums: “Izej ārā un dodies uz jebkuru pusi, visur zaļš – tepat Kazu grava, biatlona trase, veloceliņš, kur var gan staigāt, gan skrituļot, braukt ar velosipēdu. Ar meitu bieži tur pastaigājamies.” Sanita ir audēja, strādā no mājām. […]

    Dzīvesprieks cauri gadiem

    21:39
    16.05.2024
    63

    Velta Jēkabjāne dzīvoklī Ģikšos sagaida smaidīga, dzīvesprieka pilna. Viņas dzīves gudrību un optimismu ikdienā apbrīno meita, mazbērni un saņem mazmazbērni. Par allaž priecīgo prātu Velta atsmej: “Es tāda esmu!” Un piebilst, ka tāpat jau savu reizi paraud, kad atceras aizgājušos gadus. 90 gados atmiņu sakrājies daudz. Uz skolu kājām pa dubļiem, sniegu Veltas dzimtā vieta […]

    Kā atbrīvoties no muskuļu sāpēm?

    19:53
    13.05.2024
    447

    Vai tevi moka muskuļu sāpes? Lasi un uzzini piecas metodes, kas palīdzēs izvairīties un atbrīvoties no tām! Sāpes muskuļos, kas pazīstamas arī kā mialģija, ir bieži sastopama problēma, ko izjūt dažāda vecuma cilvēki. Tās var rasties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, no fiziskajām aktivitātēm, nepareizas stājas vai kādas traumas. No atslodzes līdz masāžas palīglīdzekļiem, kā https://www.notino.lv/fitnesa-piedrumi/maszas-palgldzeki/. […]

    “Esmu teātrī, lai dotu cilvēkiem prieku”

    05:08
    13.05.2024
    62

    Dzimusi Rīgā, šobrīd valmieriete un nu redzama arī uz Cēsu Mazā teātra skatuves izrādē “Garā nedēļas nogale”. “Aktrise Māra Mennika ir brīnums, gan tāpēc, ka tik nemanāmi mērķtiecīgi viņa tomēr sasniegusi savu sapni un jūtas laimīga tajā, gan tāpēc, ka tik fantastiski brīvi spēj redzēt pasauli un pieņemt ārēji it kā nepopulārus brīnumus, kas viņas […]

    Mammas padoms dzīvei

    00:00
    12.05.2024
    186

    Irēna Bindemane – līgatniete, māksliniece, misijas “Pakāpieni”, jauno māmiņu aprūpes centra, bijusī vadītāja, kustības “Ģimenes šūpulis” viena no dibinātājām un vienkārši mamma. Maijā, kad atzīmējam Mātes un Ģimenes dienu, Vasarsvētkus, saruna par vērtībām, dzīves skolu, sapņiem. -Kad jau vairāk skaties atpakaļ, ne tik daudz uz priekšu, daudz ko izvērtē. Nāk prātā, ko esi darījis pāri […]

    Tautas balss

    Vai pilsētas vizītkarte

    13:07
    21.05.2024
    18
    Velta no Priekuļiem raksta:

    “Druva” rakstīja par Bagāžnieku tirgu. Patiesi, jauks pasākums. Šosestdien būs Stādu tirgus, un nevaru aizmirst to pavasari, kad nabaga tirgotāji bedrēs, kas pēc lietus bija pilnas ar ūdeni, meta kartona gabalus, lai pircēji var pieiet pie viņiem. Pircējam šajā tirgus placī jāskatās, kur liek kāju, nevis ko kurš tirdzinieks piedāvā. Uz šādiem tirgiem brauc arī […]

    Runā pilnīgus melus

    21:00
    16.05.2024
    22
    Seniore raksta:

    “Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

    Jābūt modriem

    10:21
    13.05.2024
    25
    "Druva" lasītājs raksta:

    “Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

    Svinēsim svētkus kopā

    10:21
    13.05.2024
    24
    Seniore Z. raksta:

    “Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

    Krūmi aizsedz krustojumus

    12:21
    05.05.2024
    53
    Autovadītāja raksta:

    “Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

    Sludinājumi