Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Svešumā latviskums uztur garu

Sarmīte Feldmane
08:03
11.07.2024
151
Vecozols

Gaujmalā. Bijušais cēsnieks Jānis Vecozols jau 17 gadus dzīvo Īrijā. FOTO: Sarmīte Feldmane

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā.

Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās pārmaiņas, strādāju, kur vien varēju, vairākos darbos. Dzīve bija dārga, visam naudas nepietika, komunālie maksājumi lieli, bērni jāaudzina, sāka krāties parādi. Tas bija tāds pārbaudījumu laiks, katrs meklēja iespējas, kā izdzīvot,” stāsta Jānis un ar smaidu atzīst, ka daudzi devās meklēt to zemi, kur kliņģeri krīt no debesīm un plūst ķīseļa upes.

Pirms 17 gadiem viņš aizbrauca uz Īriju. Kā lielais vairums tā laika jauniebraucēju, sāka par trauku mazgātāju. “Ja būtu bijusi nauda, atbēgtu otrajā dienā. Bija jāpastrādā, lai nopirktu biļeti uz mājām, tad jau, lai atdotu parādus. Sākumā strādāju kā dulls, kādu laiku pat četros darbos, divos pilnas slodzes un vēl divi darbi uz dažām stundām. Pāris nedēļas    vispār negulēju, līdz jutos stabili vienā darbā. Piecus gadus strādāju tikai pa naktīm, šķita, ka dienas gaismu neredzu. Taču tāds režīms nebija man. Tik daudz naudas, lai pietiktu, nekad nenopelnīsi,” pārdomās dalās Jānis un uzsver, kad atdoti parādi, dzīve kļuvusi mierīgāka.

Tagad ar smaidu viņš atceras, kad ieradās Īrijā, angliski nerunāja un nesaprata, kaut pirms gadiem skolā valodu bija mācījies. “Domāju, ko gan nozīmē butterfly – butter ir sviests un fly – lidot. Kas ir lidojošs sviests? Kaut kas jocīgs,” atceras Jānis. Viņš izmantoja iespēju, lai cik pēc darba nebūtu noguris, apmeklēt bezmaksas angļu valodas kursus. “Mācīja, izmantojot gan krievu, gan angļu valodu. Bijām maz dalībnieku, tāpēc kursi beidzās. To nesaprotu, latviešu aizbrauc uz svešu valsti, sūkstās, ka jāstrādā mazatalgots darbs, bet neizmanto iespēju mācīties valodu, kas pavērs lielākas iespējas. Esmu ar daudziem runājis, galvenā atruna – darbā jau tā noguris un nav laika. Ja nemācēsi valodu, tālāk par trauku mazgātāju netiksi,” stāsta Īrijas latvietis. Jānis sāka apmeklēt valodas maksas kursus un pamazām vien ielauzījās valodā. “Citi saka, ka labi runāju angliski, bet vēl daudz jāmācās. Tā kā ikdienā apkārt ir lielākoties tie, kuri runā angliski, vārdu krājums papildinās, uzlabojas arī izruna,” atklāj Jānis.

Mēdz teikt, ka katrai nodarbei savs laiks, ja būs lemts, viss notiks.    Pamatskolā zīmēšanas skolotāja Jāni mudināja, ka vajadzētu turpināt mācīties, pilnveidoties, jo padodas zīmēt, un domāt par mākslu. “Kad tolaik mājās      stāstīju    par nākotnes nodomiem, teicu, ka gribu zīmēt, vecāki uzreiz sacīja, lai domāju ko nopietnāku, jo visi mākslinieki staigā caurās biksēs. Tā kļuvu par šoferi,” atceras Jānis un piebilst, ka zīmēšanai tā arī vairs nepieķērās. “Īrijā arī tikai darbs. Zīmuļa priekiem nebija laika. Veselība sašķobījās, sāku strādāt pusslodzi, radās brīvais laiks, atcerējos, ka bērnībā zīmulis klausīja,” pastāsta Jānis.
Viņš Īrijā sāka apmeklēt mākslas centru, kur iesācējus pamāca mākslinieki. “Pabeidzu pamatkursu, un māksla tagad ir mans vaļasprieks,” uzsver Jānis. Viņš ne tikai zīmē, glezno, bet arī veido māla skulptūras. “Negribēju ņemties ar mālu, bet pamēģināt gribējās. Bija skaidrs, ka podus neveidošu. Man patīk skulptūras, arī cilvēku. Īrijā ir darbnīca, kur varu darboties,” atklāj latvietis un ar lepnumu pastāsta, ka viņa darbi izstādīti izstādēs mākslas centrā, saņemti arī pirmie pasūtījumi.

“Vai pirms gadiem varēju iedomāties, ka darīšu to, kas patika bērnībā? Dzīve piespēlē iespējas, tās jāierauga, un jāmetas iekšā,” pārliecināts Jānis.

Nejaušs gadījums, bet saka jau, ka nekas tāpat vien nenotiek, Jānim pavēra durvis uz Mālder­dienām Taurenē. Viņš brauca autobusā no Cēsīm uz Ērgļiem, kad divas blakussēdētājas apsprieda simpoziju, kur satiksies mākslinieki un interesenti, varēs apgūt jaunas tehnikas. Jānis ieklausījās un pajautāja: “Vai es arī varu piedalīties un kas jādara?”  “Viena no dāmām bija māk­s­liniece Ērika Māldere, otra mākslas cienītāja  Ella no Inešiem. Ātri apmainījāmies kontaktiem, un pirmajā simpozija dienā biju klāt. Tās bija brīnišķīgas dienas un naktis neatkārtojamā sabiedrībā. Tā kā bija pirmsjāņu laiks, tā gaisotne nav izstāstāma. Un turpat Gauja,” stāsta Jānis un uzsver, ka latviskās sajūtas, gars, ko saņēmis, tagad spēcinās Īrijā.

Jānis atzīst, lai kur latvietis būtu, viņam nepietiek tikai ar maizi miesai, kaut ko vajag arī garam, dvēselei. Pēdējos gados viņš regulāri apmeklē 3×3 nometnes un arī darbojas latviešu amatieru teātrī “Sliedes”. Reizi nedēļā braucienā uz mēģinājumu paiet trīs stundas un tikpat mājupceļā.    “Tur gūstu latvisko. Kopā svinam svētkus, runājam un dziedam latviski,” uzsver Jānis un smaidot piebilst, ka nebūtu domājis, ka var būt arī aktieris.

Ne tikai pats gadu gaitā mainījies, arī Latvija, dzimtās Cēsis. “Bērnība pagāja Cēsīs, Ziemeļu ielā. Tur graviņā katrs stūrītis izložņāts, Bērzaines kapsētā kazakus razboiņikus spēlējām. Un kur tad pirmās zemenes kaimiņu dārzos,” atmiņās pakavējas cēsnieks un piebilst: “Varbūt tikai man tā pa gabalu izskatās – Cēsis kā Cēsis, nekas daudz nav mainījies, viss pazīstams. Bet, lēni pastaigājot, acīs krīt aplupušās, arī tukšās mājas. Ir, protams, skaisti stūrīši, bet kopaina nešķiet priecīga, ir it kā nogurusi. Ceru, ka kļūdos, jo ikdienā te neesmu, tas tikai tāds iespaids. Par Latvijas ceļiem nemaz negribas runāt. Braucot pie meitas uz Vestienu, varu izbaudīt.”

Jānis atzīst, ka pēdējos gados vairs cītīgi neseko politikai Latvijā. “Jābūt lielai interesei, lai veltītu laiku, mēģinātu saprast visas tās kaislības,” viņš nosaka un atklāj, ka Eiroparlamenta vēlēšanas bijušas pirmās, kurās nav piedalījies.

“Neesmu to Leiputriju Īrijā redzējis. Diezin vai tā ir arī kur citur. Strādāju un varu atļauties darīt to, kas man patīk,” saka Jānis un klusi piebilst: “Latvijas gan pietrūkst. Latviskā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Seklas tēmas un tukši joki par neko neuzrunā

06:19
04.04.2025
21

Komiķis Rihards Čerkovskis joko par tēmām, kas cilvēkiem ir līdz kaulam pazīstamas – sievietes un vīrieša attiecībām, bērnu audzināšanu un arī šogad aktuālo tēmu – vēlēšanām. Nedēļas izskaņā arī cēsnieki varēja izbaudīt mākslinieka stāv­izrādi “Patiesība par bērnu audzināšanu 2”, kuras mērķis ir sniegt atbalstu visiem, kuri ikdienā saskaras ar dažādām grūtībām bērnu audzināšanas jautājumos. “Druva” […]

Aizrauj mūžam jaunais džezs

07:34
30.03.2025
68

Ik gadu 30. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā džeza diena. Tās mērķis ir novērtēt  džeza mūzikas lielo ietekmi un veicināt starpkultūru dialogu. Džezs, kura sākumu datē ar pagājušā gadsimta 20.gadiem, simts gados no izklaides žanra attīstījies par plaša diapazona mūziku, kas ietekmējis daudzus populārās un akadēmiskās mūzikas žanrus. Jau sesto gadu savu džeza lasījumu […]

Ja var, tad jādara

06:30
29.03.2025
41

Cēsu Politiski represēto biedrība vadību uzticējusi Jānim Vidriķim. Viņa ģimeni 1949.gada 25.martā izsūtīja, Jānis dzimis svešumā, Latvijā atgriezās, kad bija četri gadi. -Represēto noskaņojums ir mundrs. Ir svarīgi likteņbiedriem satikties, atceres reizēs pieminēt savējos. Ir jāstāsta, ko tauta pārdzīvojusi, to smagumu, ko pārdzīvoja ģimenes, kuras izsūtīja. Līdz 2014.gadam dzīvojām mierīgi, nespējot iedomāties, ka šodienas realitāte […]

Deguna formas korekcija kā ceļš uz harmonisku izskatu

20:18
28.03.2025
26

Deguna forma ir viens no nozīmīgākajiem sejas vaibstiem, kas ietekmē kopējo izskatu un sejas proporcijas. Daudzi cilvēki izvēlas veikt deguna plastisko operāciju jeb rinoplastiku, lai uzlabotu ne tikai vizuālo estētiku, bet arī pašsajūtu un pašpārliecinātību. Šī operācija ļauj koriģēt gan iedzimtas, gan traumu rezultātā iegūtas nepilnības, panākot harmonisku un dabisku sejas izskatu. Pateicoties mūsdienu plastiskās […]

Guntra no stipru sieviešu dzimtas

06:08
28.03.2025
58

Viņai bija seši gadi, kad 1949.gada 25.martā kopā ar vecākiem unvecvecākiem meitenei no Jaunpiebalgas sākās ceļš uz Sibīriju Cēsniece Guntra Brigita Ģipsle sagaida smaidīga un mundra. Ikdienas pastaigas, mājas darbi, savs laiks kādai filmai, un diena piepildīta. “Daudz domāju. Kas tik nav piedzīvots. Pie visa jāpierod. Daudz ko atceroties, birst asaras, tās jānoslauka, un jādzīvo […]

"Esam te jauniešu dēļ"

06:52
25.03.2025
116

Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
1
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi