Vizma Kronīte. FOTO: Sarmīte Feldmane.
Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un ne tikai.
-Kāpēc tik daudzi risina krustvārdu mīklas? Tiesa, tā nav jaunatnes iecienīta nodarbe.
-Pati risināt krustvārdu mīklas sāku padsmitnieces gados, tad dažos žurnālos bija pa vienai. Ierakstīju vārdus, kurus zināju. Bija interesanti pārliecināties, cik zinu, bet, lai visus lauciņus aizpildītu, atbildes nemeklēju. Pārmaiņu laikā mīklas sāka publicēt avīzes, arī žurnāli. Ja visas mīklas atrisināja, varēja piedalīties balvu izlozē. Tas radīja azartu – ja jau citi māk atrisināt, vai es nevaru. Un tā ir veselīga aizraušanās.
Tagad grūti iedomāties, ka nav interneta, kur var meklēt un atrast atbildes. Bet ir taču enciklopēdijas, dažādi izziņas izdevumi. Ja no avotiem, kas mājās, atbildi nevarēja iegūt, bija jāiet uz bibliotēku. Tur viens šķirstīja, kaut ko meklēja, otrs. Iepazināmies, izveidojās krustvārdu mīklu minētāju pulciņš. Tikāmies bibliotēkā, kad sākās ēkas remonts, mājvietu atradām namā, kur pulcējas nevalstiskās organizācijas. Kādreiz bijām krietni vairāk par desmit, tagad esam mazāk. Satiekoties gan risinām kāda žurnāla mīklas, lai varētu sūtīt konkursam, gan tāpat parunājamies, jo ne katrs iedziļinās mīklās, lai iegūtu balvas. Bet cēsnieki ir nopelnījuši diezgan daudz dažādu balvu. Krustvārdu mīklu risinātāji ir domubiedru kopa. Sazvanāmies, paprasām cits citam padomu.
-Esat pazīstama krustvārdu mīklu sastādītāja. Tas šķiet ļoti nopietni.
-Pirmo mīklu sagatavoju1981. gadā. Atkal jāsaka – grūti iedomāties, ka datoru nebija, viss bija jāzīmē ar roku. Tagad datorā izveidoju rāmi, tad domāju vārdus. Dažkārt spītīgi noteikti gribas ielikt konkrētu vārdu, tad pārējie apkārt jāizdomā. Tā ir galvas lauzīšana. Vienalga, vai mīklu risini vai sastādi. Man ir sava grāmatvedība – visas sastādītās mīklas ir sakrātas, tās, kuras publicētas, glabājas mapēs. Esmu sagatavojusi 1226 mīklas, 16 vēl nav palaistas tautās.
-Ne tikai mīklu risinātājam jābūt erudītam, arī pašam sastādītājam.
-Noteikti. Un vēl uzmanīgam, nedrīkst būt paviršs. Reiz kolēģis pikts zvanīja, kas tas par vārdu, ko esmu ielikusi mīklā. Tikai noteicu: “Izlasi kārtīgi!” Viņš sāka smieties. Arī lasīt jautājumu nevar pavirši. Taču ir mīklas, kuras nokaitina, tad lieku malā. Var pabrīnīties, kāpēc jāmeklē kaut kāds mazs ciems Āfrikā. Tikai tāpēc, ka vārds ar trim burtiem. Jā, nav viegli atrast mazos vārdus, bet jāpadomā arī par risinātājiem, lai viņi iesākto nenoliek malā.
Klubiņā mums bija autori, kuru mīklas nebija iecienītas, un bijām viņiem devuši iesaukas, tiesa, ne visai glaimojošas. Kaut vai jautājums - rakstnieks, dzimšanas un miršanas gads, turklāt ne latviešu. Ko iegūsi, uzzinot, kad viņš dzimis, kad aizgājis, vai tas paliek atmiņā? Man patīk krustvārdu mīklās ielikt latviešu tautas mīklas. Bērnībā mājās daudz minējām. Nekā sarežģīta, bet reizē nav viegli, ir jāielaužas, domāšana nedaudz jāpamaina, lai atminētu. Kaut vai mīkla – vīrs stāv ceļmalā, šķērsām krekls mugurā. Tagad pavasarī katru dienu nevaram neredzēt, bet neiedomājamies, ka tas ir bērzs.
-Lai sastādītu mīklas, jābūt zināšanām par visdažādākajām tēmām.
-Latvietis taču ir vispusīgs. Daudz zina un prot. Pati esmu praktiska, katrai lietai atrodu vismaz divus izmantošanas veidus. Galvenais – nedrīkst skatīties šauri, jādomā praktiski un radoši reizē.
-Vai mīklu risināšana neapnīk? Ja to dari gadiem, vai vairs ir jautājumi, kuru atbildes nezini.
-Bija laiks, kad neminēju, jo vairs nebija interesanti. Mīklās tie paši jautājumi, kas bija pirms gadiem desmit. Sastādītāji jau meklē, cik nu kurš neatlaidīgs. Esmu klasisko krustvārdu mīklu piekritēja. Bet vēl taču ir tik daudz citu: igauņu, vācu, amerikāņu, zviedru, šifrētās, sudoki un vēl citas. Kad kaut kur brauc, pa ceļam var paniekoties. Esmu mēģinājusi sastādīt zviedru mīklu, bet šķita sarežģīti un garlaicīgi.
Var jau mīklas risināt internetā. Pamēģināju, vienreiz pat torti laimēju, bet tomēr tas nav man. Man patīk paņemt žurnālu vai avīzi un aizpildīt rūtiņas. Ar minēšanu ir tā: galvenais ir sākt, ja izdodas, tad gribēsies vēlreiz pamēģināt. Ja ģimenē kāds risina, tad noteikti bērni vai mazbērni to darīs. Meita un dēls arī ir cītīgi risinātāji. Protams, cik var atvēlēt laiku.
-Tātad pašai azarta nepietrūkst. Savulaik regulāri piedalījāties dažādos erudītu konkursos.
-Cēsu komandā piedalījos Vidzemē erudītu līgā. Jautājumi bija ļoti sarežģīti. Kā šodien atceros – kā sauc atkritumu mašīnu. Izrādījās norba, mēs to tā nesaucām, tikai Rīgā. “Gribi būt miljonārs” bija interesanta spēle. Esmu piedalījusies septiņās. Bija jānopērk loterijas biļete, jānosūta, tad zvanīja, kaut ko pajautāja, ja atbildēja pareizi, aicināja uz spēli.
Mājās sēdi un brīnies, kā var nezināt atbildi tik vienkāršam jautājumam. Kad esi televīzijas studijā, vairs nezini neko, galva tukša, centies domāt, saproti, ka atbildes tepat ir, bet nevari pateikt, tās lido apkārt. Pēc tam atkal brīnies, kā varēji neatcerēties, jo zini. Tas ir stress, lai cik patīkama būtu gaisotne. Saprotu tos, kuri televīzijas spēlēs apmulst, riņķo apkārt atbildei un nevar pateikt. Katrā ziņā tā ir interesanta pieredze, daudzi satikti cilvēki.
-Jums ir vēl kāda aizraušanās – veidojat apsveikumu aplikācijas.
-Man patīk knibināties. Laikam jau ir tāda praktiski radoša domāšana. Kaut ko ieraugu, uzreiz skaidrs, ka tas var noderēt, un jau ir arī ideja, kā izgriezumu izmantot apsveikuma aplikācijā. Ziemassvētkos savējiem nosūtu vairāk nekā 30 apsveikumus. Katrā kas tieši saņēmējam īpašs. Radošo nekārtību nesaprotu. Dēls pārmet, ka esmu perfekcioniste, bet viņš ir tāds pats. Nopērku somu, uzreiz tajā iešuju kabatas, lai savā vietā ir telefons, maks, čeki. Visam jābūt savā vietā, tā pierasts.
-Seniori bieži vien žēlojas, ka garlaicīgi, cik var risināt krustvārdu mīklas un skatīties televizoru.
-Man pietrūkst laika. Daudz staigāju. Ziema bija nepatīkama, bet Cēsīs un apkārtnē izstaigātas visas takas, tālākā pastaiga ir līdz Ērgļu klintīm.
Cēsīs ir tādas iespējas! Dzīvesvietu ne pret vienu citu nemainītu, kur nu vēl savu Bērzaini. Izeju no dzīvokļa un esmu dabā. Man patīk miers, kas apkārt. Taču, kad atbrauc draugi, grib aiziet uz kādu kafejnīcu centrā, piebraukt nevar, nē, braucam citur. Labprāt aizbraucu arī uz kādām tālākām takām.
Katrā gadalaikā ir kas interesants. Gaidu pavasari. Vasarā jābrauc ekskursijās, esam jauka kompānija. Vienreiz gadā noteikti jāaizbrauc uz Inešiem, tur man ļoti patīk. Esam izdomājuši, ka šovasar noteikti gribas pabūt Preiļos, Kuldīgā, Alojā. Gan vēl kur citur arī aizbrauksim. Labprāt eju uz koncertiem tepat Cēsīs. Seriālus vairs neskatos, nekā jauna tur nav, visi tik līdzīgi. Cenšos daudz smaidīt. Diemžēl ir tik daudz īgnu cilvēku. Kāpēc? Ja pasmaidītu, pats sajustos labāk un īgnums pazustu.
-Ja jums iedotu atrisināt pašas pirms gadiem sastādītu mīklu, cik ātri tiktu galā?
-Nudien nezinu. Būs jāpamēģina, nebija ienācis prātā.
Komentāri