Sestdiena, 22. marts
Vārda dienas: Tamāra, Dziedra, Gabriels, Gabriela

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

Arita Lejiņa
05:37
18.04.2024
131
Web 2024 Kaspars Zariņš Laika Sajūta 013

Mākslas notikums. Gleznotājs Kaspars Zariņš izstādes “Laika sajūtas” atklāšanā Cēsu koncertzālē. FOTO: publicitātes

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē.

“Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista mākslinieku, vēsta izstādes rīkotāji. Skatāmi sērijas “Prieka gēns” darbi, kuros mākslinieks ļaujas “dažādu niansētu krāsu kombināciju meklējumiem, pārsteidzot sevi pašu ar krāsu salikumu paradoksiem un plūstošu formveidi”.

“Glezniecība ir kā neizsīkstoša aka. Vairāk gleznojot, attīstās prasmes un redze. Šīs zināšanas nav rutīna, nezināt nozīmē sevi apdalīt, bet zināšanās vajag arī iet soli tālāk, turpināt meklēt un atklāt ko citu, varbūt tikai sev. Glezniecības tīrība – es to meklēju. Arī šaubos, jo šaubīties ir normāli. Vēlos saglabāt savu iekšējo būtību, savu kodu.

Skatoties uz debesīm vai ūdens virsmu, arī gleznainu sienu, mēs to varam apbrīnot, bet tā jau ir tā īstā abstrakcija. Abstrakciju gleznot ir daudz grūtāk, jo nevar paslēpties aiz realitātes, jāmāk pārliecināt, pierādīt, ka arī otas triepiens vai traips ir vērtīgs un daudznozīmīgs. Svarīga ir mūsu iekšējās pasaules harmonija. Abstrakcija ir tā, kā mīlēt otru cilvēku bez nosacījumiem,” atklāj Kaspars Zariņš.

Mākslinieks ar lielformāta darbiem – ekspresīviem slīpējumiem uz ar akrila krāsām klāta saplākšņa – pārsteidza 2017. gadā vērienīgajā izstādē “Paralēli”, ko veidoja kopā ar dzīvesbiedri Viju Zariņu. Izstāde bija skatāma izstāžu zālē “Arsenāls”. Darbi tapa mākslinieka ģimenei ļoti grūtā periodā pēc meitas Martas aiziešanas mūžībā, kad sevī bija jāatrod spēks pārvarēt sāpes. Intensīva iegremdēšanās jaunos radošos meklējumos, kas prasīja citādu darba stilu, intuīcijas, emociju un fizisko spēku koncentrāciju, atraisīja domas un sniedza garīgo mierinājumu. Radošie eksperimenti uz saplākšņa vēlāk iedvesmoja arī glezniecību uz audekla, kas skatāma izstādē Cēsīs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No palaidnībām līdz piemēram apkārtējiem

06:05
21.03.2025
25

Kaspars Markševics ir mūziķis, Latvijas Radio 2 programmu vadītājs un organizācijas “Latvijas Bērnu atbalsta fonds” vadītājs. Ar koncertprogrammu “Tava karaļvalsts” viņš viesojās Zosēnu Kultūras namā. Viņa vadītais fonds Liepas pagasta Skangaļu muižā rīko koncertus un arī nometnes bērniem, visus ienākumus novirzot vietas attīstībai, lai tā iespējami labāk būtu piemērota bērniem un jauniešiem. Kaspars pats ir […]

Pozitīvi zvērīga andelēšanās

07:07
20.03.2025
31

Mākslas telpā “Mala” pozitīvā noskaņā aizvadīta otrā “Zvērīgā andele”, kurā šogad tirgojās ne tikai ar apģērbiem, apaviem, grāmatām, bērnu rotaļlietām, bet arī senlietām, kas glabājušās lauku mājas bēniņos. Andeles idejas autores ir Vilku Ilze jeb Ilze Ceļmillere un Lāču Anna jeb Anna Ločmele. Ilze zīmē vilkus, Anna – lāčus, tāpēc arī pasākumam dots tāds nosaukums. […]

Ar vilcienu no Cēsīm uz Tartu divās stundās

07:36
19.03.2025
120

Braukt ar vilcienu paticis man kopš bērnības, un bijusi arī iespēja to darīt. Dzīvesvieta vienmēr atradusies tuvu dzelzceļa stacijai, kājām jāiet ne ilgāk kā desmit minūtes. Abi ar vīru nolēmām, ka ir jāizmēģina jaunais, pareizāk – atjaunotais – vilcienu savienojums no Cēsīm uz Tartu. Piedzīvojums lielisks. Tikai Valgas dzelzceļa stacijā, kur jāpārsēžas no Lietuvas nodrošinātā […]

Delikatese no kalpu galda

12:22
18.03.2025
133

“Sviests ar kaņepēm”, ko ražo piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe”, ir produkts, ko gatavo tikai Latvijā. Savukārt “Straupe” ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums valstī, kur jau 29 gadus, ņemot par pamatu nedaudz precizētu tautas recepti, šādu sviestu gatavo. Šodien sviests ar kaņepēm ir delikatese, ko iecienījuši gardēži, veselīgu produktu cienītāji un saim­nieces, kurām patīk jauninājumi ģimenes […]

Pārliecinājās, ka “Straumes” kaķis ir pelēks

06:34
18.03.2025
165

Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītājai Egitai Zariņai patīk dzīvnieki un tuva ir daba, iespējams, tieši tāpēc tik ļoti aizkustināja filma “Straume” . “Agrāk biju pārliecināta, ka esmu kaķu cilvēks. Bet tagad man ir pilnīgi skaidrs, ka esmu suņkaķu cilvēks, pilnīgs dzīvnieku mīlis,” saka E.Zariņa. Viņa pastāsta, ka jaunpiebaldzēni “Straumi” kuplā skaitā noskatījās jau septembrī, pirms vēl […]

Izdarīt labu – dot mājas patversmes sunim

07:32
17.03.2025
184

Jaunpiebalgas vidusskolas direktora Arņa Ratiņa kaķenīte Džīna un sunene Džera ir ļoti līdzīgas “Straumē” redzamajiem tēliem, tik Džīnai vēl ir balta apkaklīte. A. Ratiņam dzīvnieki ir mīļi jau no mazām dienām, kad viņš dzīvoja lauku mājās. Pārnākot dzīvot uz dzīvokli Jaunpiebalgā, kaķis un suns ņemti līdzi. Par filmu runāts arī skolā. “Gan skolēni, gan skolotāji sekoja […]

Tautas balss

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
6
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
11
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
19
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
21
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Jāiztiek bez apvainojumiem

11:40
19.03.2025
19
V. raksta:

“Paklausījos Saeimas sēdi, kurā atskaitījās premjere. Neesmu ne “Jaunās Vienotības”, ne Siliņas atbalstītāja, tomēr nav pieņemams stils, kādā daži parlamenta deputāti izteica kritiku Ministru prezidentei un valdības darbam. Vai tiešām mums jākļūst par valsti, kur tautas priekšstāvji apsaukājas! Varbūt pat sāks kauties, kā tas dažā postpadomju valstī redzēts,” attieksmi pauda V.

Sludinājumi