Svētdiena, 19. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

Būt par diriģentu – un dziedāt

Anna Kola
05:05
05.05.2024
152
Ulvis Krieviýi

Dzied Ulvis Krieviņš. FOTO: no albuma

Nesen klausītājus Amatas kultūras namā priecēja kvinteta “Belcanto” koncerts.

Viens no pieciem skaisto balsu īpašniekiem ir ULVIS KRIEVIŅŠ. Ar viņu sarunājāmies par ceļu mūzikā, dziedāšanu kvintetā un nākotnes plāniem.

-“Belcanto” ir jauns kolektīvs. Kā tas radās?

-Esam apvienojušies pieci draugi. Visi mācāmies Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā diriģentos, es esmu trešajā kursā. Kādā brīdī izdomājām, ka vēlamies pamēģināt padziedāt kopā. Sākumā gan nedomājām, ka izveidosies kaut kas tāds – kvinteta formā, bet līdz tam nu esam nonākuši. Koncerts Amatas kultūras namā bija mūsu pirmais, raudzīsimies, kas būs tālāk.

-Kā paši vērtējat savu pirmo koncertu?

-Jāatzīst, mēģinājumā varbūt šķita, ka būs trakāk, jo tomēr – jauna zāle, daudz klausītāju. Tomēr koncerts izdevās lielisks, pašiem ļoti patika. Arī publikas atsaucība uzmundrināja.

-Kāpēc pirmais koncerts Amatā, Ģikšos?

-Tā ir mana dzimtā vieta, tur esmu uzaudzis, bet varētu arī teikt, ka esmu cēsnieks. Mācījos Cēsu 1.pamatskolā, kur arī mūzika ir ļoti klātesoša. Pirmajās klasēs mācījos Drabešu sākumskolā, mani mūzikas ceļos ievirzīja ļoti jauka skolotāja Ina Aizgale. 8.klases beigās sapratu – vēlos stāties mūzikas vidusskolā.
Tobrīd gan vēl nebija skaidrs, kādu specialitāti izvēlēties. Taču zināju, ka man patīk darboties kolektīvā, patika vadīt, tāpēc izlēmu mācīties par diriģentu. Savulaik to mācījās mana māsīca, vecmāmiņa jaunībā dziedāja ansamblī, tā kā kāds ar mūziku saistīts personāžs ik pa laikam uzpeld arī mūsu dzimtā. Šobrīd gribu izteikt lielu paldies par atsaucību, lielo ieguldīto darbu un uzmundrinājumu brīžos, kad to patiešām vajag, skolotājai Ivetai Lapiņai.

-Kādi plāni nākotnei? Vai ­saistībā ar mūziku?

-Noteikti. Mūzika ir karjeras punkts, uz kuru noteikti gribu virzīties. Tagad skatos uz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju. Protams, ja kādu interesējošu programmu ieraudzīšu ārzemju augstskolā un būs iespēja tur studēt, nešaubīgi mēģināšu.

Taču Latvijā diriģēšanas studijas ir gana augstā līmenī. Turklāt profesija ir pieprasīta, diriģentu trūkst, ir arvien vajadzīgi. Runājot par kvintetu, domāju, ka virzīsimies uz izaugsmi kopā, meklējam visas iespējas, kur varam uzstāties, lai pilnveidotos un gūtu pieredzi.

-Cik sarežģīti ir atrast vietas un cilvēkus, kas jūs uzņem?

-Liels prieks par sadarbību ar Amatas kultūras namu, kas ir gana neliels, taču man ir sirdij tuvs – esmu ar to uzaudzis. Un tāpēc zināju, ka mūs atbalstīs un dos iespēju uzstāties. Tagad ir tāds kā klusuma periods, koncertus neplānojam, jo tuvojas mācību gada noslēgums, būs pārbaudes darbi.

-Kāpēc tieši kvintets – ne kvartets vai trio?

-Tāpēc, ka esam piecu draugu kompānija – tik vienkārši! Reiz patiešām sēdējām un prātojām, kā būtu, ja būtu pašiem sava grupa. Nonācām līdz tam, ka veidosim tieši kvintetu – ne vairāk, ne mazāk solistu. Mēs esam ļoti labi draugi, visi pieci diriģējam, un tāpēc arī kolektīvs ir ļoti saliedēts, mūsu domu gājiens ir ļoti līdzīgs. Protams, dziesmu izvēlē bez mazām domstarpībām neiztiekam, taču, ja kāds ko iebilst vai izsaka pretenzijas, mēs pārējie par to neapvainojamies. Saprotam, ka katram ir sava profesionālā iemaņu gamma – cenšamies to izmantot savā labā, nevis sacensties vai strīdēties.

Kvintetā ir trīs meitenes – Rūta Gicēviča, Džīnija Ruirene, Undīne Jenča – un divi puiši – es un Jānis Spenners. Katrs dziedam arī savu balss augstumu, tāpēc ir ļoti viegli sadalīt dziedājumus – par to strīdu nav. Jānis vienmēr dziedās apakšu, es puišu augšu un Rūta – sieviešu augšu, bet Undīne ar Džīniju dzied vidus balsi. Protams, skatāmies, lai skaņdarbi ir visiem piemēroti, lai kādam nav grūti izdziedāt savu partiju.

-Kā ar repertuāru?

-Patlaban galvenokārt izvēlamies latviešu skaņdarbus. Vairāk mūsdienīgus, protams, arī kaut ko no jauniešu Dziesmu svētku repertuāra. Mērķis ir iet uz ārzemju repertuāru, varbūt vairāk ko klasisku un mazāk dzirdētu šeit.

-Kādai mūzikai pats dodat priekšroku?

-Man ļoti patīk klasiskā mūzika. Ja vajadzīga iedvesma, klausos koru mūziku, visbiežāk klausos latviešu skaņdarbus, dažkārt gadās arī pa kādam ārzemju. Ļoti bieži izvēlos valsts akadēmisko kori “Latvija”. Gūstu ļoti lielu iedvesmu. Bet augsta līmeņa kormūzika nāk no ASV un Anglijas – gadās atrast ļoti izcilas pērles.

-Kā ar Dziesmu svētkiem? Vai esat piedalījies?

-Jā, pagājušajā gadā piedalījos. Šie bija pirmie Dziesmu svētki, kuros dziedāju. Iepriekš dejoju. Šogad apvienoju gan dziedāšanu, gan dejošanu un brīžiem brīnījos, kā to paveicu! Dziesmu svētki – tā ir tāda ļoti maģiska sajūta, tā lielā vienotība, kopības sajūta, kad tik liels cilvēku skaits dzied vienu dziesmu! Visi koncerti bija tik emocionāli piesātināti, ka pēc nedēļas, kas pagāja Rīgā, jutos pozitīvi uzlādēts visu atlikušo vasaru.

-Kā šķiet, vai klasiskā un kora mūzika jaunajai paaudzei arvien ir tuva? Vai tomēr tas jau ir kļuvis par zināmu retumu jauniešu sabiedrībā.

-Grūti teikt. Liekas jau, ka interese par kora mūziku vai klasisko tomēr ir manāma retāk nekā par citiem mūzikas žanriem. Cēsīs varbūt ir mazāk jauno cilvēku, kam interesē diriģēšana, kora mūzika, taču zinu, ka Rīgā ir ļoti daudz jauniešu, kam interesē mācības tieši šajā jomā. Tā kā apgalvot, ka mēs – tie, kam rūp kora mūzika un klasiskā – esam pavisam liels retums, nevaru.

-Trešo gadu mācāties Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā. Kā tajā satiekas dažādi talanti?

-Esam tāda viena, liela ģimene. Pedagogi ir ļoti atsaucīgi, pretimnākoši, man nav bijusi nekāda negatīva pieredze. Kolektīvs, tā māju sajūta, kas pārņem, ienākot skolas telpās, tas viss kādreiz nākotnē noteikti radīs burvīgas atmiņas par šo laiku. Savu skolu nemainītu pret nevienu citu.

-Vai līdztekus mūzikai ir vēl kādas aizraušanās?

-Patīk daba. Mums ar mammu ir jauna brīvdienu laika aizraušanās – dabas taku izstaigāšana. Man patīk pastaigas, braukt ar riteni – jebkādā veidā būt dabā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Strādāt no mājām un baudīt dabu

05:11
17.05.2024
80

Sanita Kalniņa Priekuļos ir ienācēja, bet te dzīvo jau desmit gadu. Pirmais, ar ko Sanitai saistās Priekuļi, ir zaļums: “Izej ārā un dodies uz jebkuru pusi, visur zaļš – tepat Kazu grava, biatlona trase, veloceliņš, kur var gan staigāt, gan skrituļot, braukt ar velosipēdu. Ar meitu bieži tur pastaigājamies.” Sanita ir audēja, strādā no mājām. […]

Dzīvesprieks cauri gadiem

21:39
16.05.2024
57

Velta Jēkabjāne dzīvoklī Ģikšos sagaida smaidīga, dzīvesprieka pilna. Viņas dzīves gudrību un optimismu ikdienā apbrīno meita, mazbērni un saņem mazmazbērni. Par allaž priecīgo prātu Velta atsmej: “Es tāda esmu!” Un piebilst, ka tāpat jau savu reizi paraud, kad atceras aizgājušos gadus. 90 gados atmiņu sakrājies daudz. Uz skolu kājām pa dubļiem, sniegu Veltas dzimtā vieta […]

Kā atbrīvoties no muskuļu sāpēm?

19:53
13.05.2024
444

Vai tevi moka muskuļu sāpes? Lasi un uzzini piecas metodes, kas palīdzēs izvairīties un atbrīvoties no tām! Sāpes muskuļos, kas pazīstamas arī kā mialģija, ir bieži sastopama problēma, ko izjūt dažāda vecuma cilvēki. Tās var rasties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, no fiziskajām aktivitātēm, nepareizas stājas vai kādas traumas. No atslodzes līdz masāžas palīglīdzekļiem, kā https://www.notino.lv/fitnesa-piedrumi/maszas-palgldzeki/. […]

“Esmu teātrī, lai dotu cilvēkiem prieku”

05:08
13.05.2024
54

Dzimusi Rīgā, šobrīd valmieriete un nu redzama arī uz Cēsu Mazā teātra skatuves izrādē “Garā nedēļas nogale”. “Aktrise Māra Mennika ir brīnums, gan tāpēc, ka tik nemanāmi mērķtiecīgi viņa tomēr sasniegusi savu sapni un jūtas laimīga tajā, gan tāpēc, ka tik fantastiski brīvi spēj redzēt pasauli un pieņemt ārēji it kā nepopulārus brīnumus, kas viņas […]

Mammas padoms dzīvei

00:00
12.05.2024
182

Irēna Bindemane – līgatniete, māksliniece, misijas “Pakāpieni”, jauno māmiņu aprūpes centra, bijusī vadītāja, kustības “Ģimenes šūpulis” viena no dibinātājām un vienkārši mamma. Maijā, kad atzīmējam Mātes un Ģimenes dienu, Vasarsvētkus, saruna par vērtībām, dzīves skolu, sapņiem. -Kad jau vairāk skaties atpakaļ, ne tik daudz uz priekšu, daudz ko izvērtē. Nāk prātā, ko esi darījis pāri […]

Kā izvēlēties piemērotu iebūvējamo ledusskapi

22:18
10.05.2024
41

Iebūvējamie ledusskapji ir kļuvuši par populāru izvēli daudzās mājsaimniecībās, piedāvājot gan lielisku funkcionalitāti, gan vienmēr iekļaujoties virtuves stilā. Labākie iebūvējamie ledusskapji – https://220.lv/lv/g/labakie-iebuvejamie-ledusskapji Integrācija virtuvē Iebūvējamais ledusskapis ir sadzīves tehnika, kas tiek ievietota virtuves mēbelēs, radot vienotu un harmonisku dizainu. Tas palīdz saglabāt telpas estētisko vienotību un stilu. Izmantojot šo ledusskapjka tipu, ir iespēja izveidot […]

Tautas balss

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
19
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
24
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
21
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
47
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Sludinājumi