Deju kolektīvu vadītājam Andim Kozakam un režisorei Gunitai Bārdai jau vairākus gadus sadarbībā top vasaras ieskaņu koncerti. Cēsu Pils parkā deju koncerts “Kad balti mākoņi līgo” ieinteresēja kuplu skatītāju pulku, estrādē vietas bija aizņemtas, apmeklētāji bija sasēduši arī nogāzē. “Ko gan vislabāk izdejot, ja ne jaunību, puiša un meitas mīlestību, kur piederas amizieris, dzīve apkārt […]

EHR Mediju Grupa atsāk Radio Latviešu Hiti plašu apraidi FM, nodrošinot aktuālas mūzikas latviešu valodā atskaņošanu Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Rīgā radiostacija skanēs leģendārajā 101. FM frekvencē, kurā jau iepriekš raidījušas tādas mūsdienīgas radiostacijas kā Capital FM un Radio 101. Latvijas radiostacijās mūzika latviešu valodā tiek atskaņota par maz, jo dziesmas […]

Bērnībā mācīja, ka zemē nomest papīrīti ir slikti, bet ābola serdi drīkst – tā pati reiz sadalīsies. Tā teikt, kas no dabas nācis, tas pie dabas arī atgriezīsies. Taču, ja nu serde ir nevis viena, bet vesels kalns? Ko tad? Lai ar šiem kalniem tiktu galā, jau šī gada laikā visā Latvijā pie mājsaimniecībām un […]

Kamēr vienā pasaules malā runā par pārtikas krīzi un pat badu, citā – nepiedodami daudz pārtikas turpina nonākt atkritumos. Viena lieta ir politikas nostādnes un starptautiskas vienošanās par to, kā šo jautājumu risināt. Bet lielā mērā tā ir arī sabiedrības ieradumu maiņa, piekrīt arī kustības “ZeroWasteLatvija” valdes priekšsēdētāja Anna Doškina, ar kuru par šo problēmu […]

Pārtikas atliekas Latvijā šobrīd veido lielu daļu jeb 30% no atkritumiem, un Eiropā vidēji trešdaļa saražotās pārtikas nonāk atkritumos, tāpēc šī problēma Eiropas Savienības dalībvalstīm jārisina, nopietni pārdomājot soļus. Lai gan visvairāk pārtikas atkritumu veidojas mājsaimniecībās, arī izglītības iestādēs, kurās tiek nodrošināta ēdināšana, neiztikt bez šāda veida atkritumiem, jo mūsdienās skolēniem garšo ļoti atšķirīgi ēdieni, […]

Visā pasaulē, arī Latvijā, pārāk daudz pārtikas produktu nonāk atkritumos – satraukušās starptautiskās organizācijas. Mūsu valstī katrs iedzīvotājs gada laikā izmet vidēji 130 kg dažādu produktu – pārtikas atlikumus un pārpalikumus, produktus ar beigušos derīguma termiņu un pārtiku, kas vienkārši vairs neizskatās svaiga. Lai šo atkritumu apjomu samazinātu, mazliet jāmaina savi paradumi, bet eksperti norāda, […]

Sociālajos medijos Latvijā pirms mēneša karstas diskusijas izraisīja Maskavā dzīvojošā latviešu aktiera Andra Lielā sacītais Krievijas propagandas televīzijas kanāla NTV raidījumā “Tikšanās vieta” (Место встречи). Šis Krievijas TV kanāls ir reģistrēts Lielbritānijā, agrāk bija brīvi skatāms arī Latvijā un pazīstams ar skaļām diskusijām, kas var beigties arī ar plūktiņu. Politikas vērotāji teic, ka uz raidījumiem reizēm […]

Burtnieku ezers platības ziņā ir ceturtais lielākais ezers Latvijā, tā garums ir 13,3 kilometri, vidējais dziļums – 2,9 metri. Ezers izsenis bijis starp makšķernieku iecienītākajām copes vietām, jo ezerā konstatētas 20 zivju sugas, starp kurām makšķernieku gaidītākās trofejas, protams, ir līdakas un īpaši jau zandarti. Tomēr Burtnieka apsaimniekošana allaž ir bijis visai sarežģīts un dažādu […]

Taimiņš (Salmo trutta) ir Latvijā labi zināma, taču makšķernieku samērā reti noķerta zivs. Igauņi šo zivi sauc par meriforell, bet leiši – par šlakys. Latvijā zināmie oficiāli ķertie taimiņi bijuši tuvu metram garumā un līdz 10 kilogramiem svarā. Vienīgā vieta mūsu valstī, kur taimiņus mākslīgi pavairo ar vērienu, ir zivjaudzētava “Brasla” Cēsu novadā. No turienes […]

Mēs plānojam, bet Eiropa mums aiztaisa ciet mencas un lašus – saka piekrastes zvejnieks no Pāvilostas Jānis Pētermanis. Ar lašiem jūrā viss ir kārtībā, traki ir ar politiķiem un roņiem – līdzīgās domās ir jūrmalciemnieks Oskars Kadeģis. Trauksmi par izmaiņām uz slikto pusi Baltijas jūras zivju populācijā ceļ zinātnieki, arī Pasaules Dabas fonds jau vairākus […]

Ar šādu filozofiju dzīvo divi kaislīgi makšķernieki – skolotājs Ģirts Ločmelis, kurš pērnā gada nogalē Bārtas upē Kurzemē noķēra milzīgā izmēra balto platpieri, un pensionārs Imants Saulītis. “Un pirmo savu noķerto kādas sugas zivi – vienalga, cik liela – jānobučo un jāatlaiž atpakaļ!” ar humoru par to, ko makšķernieki var darīt zivju resursu saglabāšanā, senu […]

Dienu pēc 4.maija svētkiem Vidzemes koncertzālē “Cēsis” ar multimmediālo monooperu “Cilvēka balss. Telefons” viesosies Latvijas izcilā operdīva Sonora Vaice, kuras balss skanējusi uz daudzām pasaules skatuvēm. Šobrīd viņa ir vadošā dziedātāja Operetes teātrī, kura paspārnē tapis šis iestudējums, un režisore ir pati S. Vaice. Svētku priekšvakarā “Dru­vai” bija iespēja intervēt dziedātāju, runājām ne tikai par […]

Sadarbojoties dabas institūcijām, iedzīvotājiem un citiem iesaistītajiem, tiek sperti papildu soļi unikālo dabas vērtību, tai skaitā biotopu, saglabāšanā un atjaunošanā. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) īsteno projektu “Biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošana” īpaši aizsargājamās teritorijās (kopumā 30) Latvijā, tai skaitā dabas liegumā “Randu pļavas”, kas vairāk nekā 200 ha platībā stiepjas Vidzemes piejūrā no Kuivižiem līdz […]

Mēs veidojam kuplas ģimenes, jo tā vēlamies, bet vienlaikus dzīvojam ar pārliecību, ka bez savām ambīcijām laist pasaulē un audzināt daudz bērnu mēs būvējam arī mūsu valsts nākotni. Daudzbērnu ģimeņu ikdiena ne vienmēr “ceļ spārnos”, vecākiem tā ir neatslābstoša pienākuma sajūta vismaz divdesmit piecu, bet kuplākajām ģimenēm pat trīsdesmit gadu garumā. Vislielākā atlīdzība ir prieks […]

Šodienas straujās attīstības tempā cilvēks pierod dzīvot arvien ērtāk, ne vienmēr aizdomājoties, ka tādējādi vieglu roku īslaicīgam labumam var tikt iznīcināta dabiski veidojusies vide un zaudētas vērtības, kas būs vajadzīgas pēc gadiem pieciem, desmit un vēl nākamajām paaudzēm. Atbilde uz jautājumu, kā attīstīties moderni, saudzīgi un gudri, rodama apjomīgā starptautiskā projektā “Ainava pilsētā” jeb “UrbanLinks2 […]

Teju ikviens ir pamanījis – jo zaļāka pilsēta, jo patīkamāk tajā uzturēties. Mūsdienās daudziem gribas apvienot rosīgo pilsētas dzīvi ar mierinošo dabas tuvumu. Rūpes par dabu un zaļais dzīvesveids arvien vairāk ietekmē arī pilsētvides plānošanu un vēlmi pēc dabas klātbūtnes. Ieguvums dabai un cilvēkam Dabas daudzveidības saglabāšanai pilsētās ir daudz dažādu aspektu, daļu no tiem […]

Bioloģiskā daudzveidība attiecas uz plašu ekosistēmu, tā ietver visas dzīvās būtnes, ieskaitot augus, dzīvniekus, sēnes un mikroorganismus, kuru lielai daļai dzīvotne ir mežs. Cilvēka pārmērīga rosība, neatbilstoša saimniekošana, bet īpaši mežistrāde ir viens no lielākajiem draudiem. Taču arī mūsdienās mežu var apsaimniekot, nenodarot pāri dabai un vienlaikus gūstot ekonomisko labumu. Gadu gaitā izglītojušies Mežs klāj […]

Digitālās prasmes mūsdienās ir kļuvušas tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, vajadzība pēc to izmantošanas ikdienā pastāvīgi pieaug. Aleksandra Ļubinska ikdiena ir cieši saistīta ar digitālās vides attīstību. Viņš ir Cēsu Digitālā centra valdes loceklis, tehnoloģiju un dizaina mācību priekšmeta skolotājs Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, tikko apguvis digitālo līderu mācības Vides aizsardzības un […]

Lai arī līdz ar pavasara iestāšanos pierimis arī “Covid-19”, speciālisti uzsver, ka slimība nav pazudusi. Šobrīd visizplatītākais ir jauna koronavīrusa omikrona variants, kas ir viens no lipīgākajiem. Ģimenes ārstes Vizmas Oltes praksē Cēsīs vakcinācijas rādītāji pret “Covid-19” ir augsti, daktere skaidro, ka tas iespējams, jo prakse ir ilggadēja, pacienti gadiem pazīstami, ir līdzestīgi, turklāt ģimenes […]

Lai arī inficēšanās līkne ar “Covid-19” strauji virzās uz leju, slimība nav pazudusi. Arī ģimenes ārstei Olitai Elmerei, kurai ir prakse Zaubē un Nītaurē, ir pacienti, kuri mājās veseļojas no lipīgā vīrusa. Lai cik cerīga situācija izskatās šobrīd, iepriekšējie gadi parādīja, ka rudenī vīruss uzliesmo ar jaunu spēku. Tādēļ joprojām svarīga ir vakcinācija, tā novērš […]

Aiz loga pavasara vējš pluinī koku zarus. Dzīvoklī silti. Pavasara darbi vēl priekšā. Rozulieši Olga un Anatolijs Lobuzovi ar smaidu saka – domājam par kāzām. “Oktobrī būs 60 gadu, kopš esam kopā. Jānosvin, lai mazbērni redz, cik ilgi var nodzīvot kopā, lai kā gājis un kādi laiki bijuši,” saka Olga. Ceļš uz Rozulu Olga un […]

Auciemā jau no ceļa redzami aploki, kuros ganās neliela auguma dažādu spalvu krāsu zirgi. “Tie ir īru tinkeri,” skaidro biedrības “KasBilles jāšanas klubs” vadītāja Marika Logina – Pušinska. Patlaban viņas saimniecībā ir 13 tinkeri, proti, dažāda auguma poniji, un divi Velsas šķirnes zirgi. “Tie ir tik dažādi. Skaustā, sākot no aptuveni metra, līdz pat pāri […]

Komposta gatavošanu daudzi uzskata par vasaras vai rudens nodarbošanos, kas iespējama tikai lauku sētā, taču to var sākt jebkurā gadalaikā arī pilsētas apstākļos. Komposts dzīvoklī? Regulāri mājās gatavojot ēst, katru dienu krājas pārtikas produktu pārpalikumi: dārzeņu mizas, kafijas vai tējas biezumi. Šādi “zaļie” atkritumi ir gan apgrūtinājums, gan vērtība. Aprē­ķināts, ka organiskie atkritumi veido gandrīz […]

Saulīte steidz kausēt sniegu, vēstot, ka pavasaris tuvojas. Dažviet jau uzziedējušas sniegpulkstenītes, brīvdienās ne viens vien darbojas siltumnīcās. “Cilvēki šopavasar ir rosīgāki nekā iepriekšējos gados. Daudz vairāk plāno paši sēt un stādīt,” saka    IK“Taņas sēklas un ziedi” saimniece Taņa Ozola. Viņas sēklu veikaliņā Cēsu tirgū pircēji ir nepārtraukti. “Daudzi sarosījušies jau no februāra sākuma, […]

No Sofijas un Anda Apsīšiem staro nesamākslots gaišums un laipnība. Abi dzīvo Valmieras tuvumā, Līčos, un audzina savus septiņus bērnus, kuriem drīz pievienosies arī astotais. Pāris šī gada vasarā svinēs piecpadsmit gadus laulībā. Satikās draudzē Andis dzimis Cēsīs un uzaudzis Vaidavā, bet Sofija nāk no Valmieras. Andis smejas, ka esot tāds kārtīgs lauku puika, bet […]

Vasaras ziedu modi bieži vien ietekmē dārzkopības tendences kaimiņzemēs, kāda populāra filma, seriāls vai publikācijas žurnālos. Saulespuķes kļuvušas par neoficiālu pretkara simbolu, atbalstu Ukrainai un šovasar rotās daudzus dārzus. Kur meklēt sēklas Noder no ziemojošo putnu barošanas pāri palikušās saulespuķu sēklas. Iespējams arī, ka spārnotie draugi būs kaut kur netīšām iesējuši. Pārziemojušās un salā norūdītās […]

Tuvojoties pavasarim, lauksaimniekiem viena no aktualitātēm ir atbrīvošanās no skābbarības sagatavošanā izlietotās ruļļu un skābbarības bedru plēves, no dažāda veida iepakojuma maisiem, plastmasas izstrādājumiem, lai mazinātu atkritumu apjomu un nodotu tos atkritumu apsaimniekotājiem otrreizējai pārstrādei. Aizvien vairāk vēlas pārstrādāt “Plēves utilizācija lauksaimniekiem ir svarīga divreiz gadā – uz pavasara pusi un rudenī. Lopbarības ruļļu plēves […]

Domājot par tīru Latviju un atbildīgu uzņēmējdarbību tajā dažādas organizācijas rūpējas par iedzīvotāju un uzņēmumu izlietotā iepakojuma, videi kaitīgu preču, elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanu, tādējādi dodot iespēju uzņēmumiem iegūt 100% atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa. Tāpat nozīmīgi ir gādāt par atkritumu, kas radušies to saimnieciskās darbības rezultātā, savākšanu, pārstrādi un nonākšanu otrreizējā apritē. Mācās […]

“Mēs nemantojam zemi no senčiem, bet aizņemamies no pēctečiem,” pauž sena gudrība. Vairāku Eiropas Zaļās kustības jauniešu viedoklis par atkritumu pārvaldības aktualitātēm viņu valstīs skaidri parāda, cik reizē atšķirīgs un vienots ir viņu skatījums uz atkritumu problēmām pasaulē. Norvēģiete MARTE SPONBERGA: “Norvēģijā (un domāju, ka arī citur) lielākajai daļai poligonu trūkst atkritumu otrreizējās pārstrādes tehnoloģiju, […]

Dzeltenas un zaļas atkritumu tvertnes ar zīmējumiem un uzrakstiem mums vēsta, kādas lietas varam izmest, tādējādi parūpējoties par to atkārtotu pārstrādi. Skaidrojām, cik pieejami šie konteineri ir iedzīvotājiem Latvijā un vai ļaudis tos aktīvi izmanto? Dažādās pašvaldībās uzrunājām cilvēkus, kas dalījās pieredzē, iezīmējot situācijas atšķirības. Kādam nav konteiners pieejams, cits nesaskata jēgu nepilnīgai šķirošanai. Pēc […]

Drīz dārzi pilnībā būs atbrīvojušies no ziemas mantojuma un sāksies jaunā sezona. Kamēr zeme vēl auksta un līdz sējai laiks, var paspēt svarīgus sagatavošanās darbus gan dārzā, gan piemājas saimniecībā. Kur likt vecās sēklas Martā pēdējais brīdis šķirot sēklas un pārbaudīt krājumus. Pareizi ievāktas un žāvētas sēklas saglabā augstu dīgtspēju: dilles divus gadus; paprika, gurķi  […]

“Pārmaiņu laiks ir pārmaiņu laiks, jāmācās kas jauns. Vienmēr jau, pirms sāc, šķiet, ka netiksi galā, pamēģini vienreiz, otrreiz, trešajā reizē sanāks,” ar smaidu saka taureniete Vija Rožlapa. Viņa ir pagasta bibliotekāre un tagad arī pašvaldības klientu apkalpošanas centra darbiniece.    Vija atzīst, ka pēdējos divos gados, kad dzīvots ierobežojumos, cilvēki atsvešinājušies, laiks iemācījis izvairīties […]

Agnese Zonne aptiekā aizvadījusi gandrīz 20 darba gadus, no tiem 11 viņa ir farmaceite un arī aptiekas vadītāja “Mēness aptiekā” Līgatnes pagastā, Cēsu novadā. Ieguvusi cilvēku uzticību un labi pazīst vietējos iedzīvotājus. “Farmaceits taču tagad ir tik vajadzīgs, tik daudz dažādu vajadzību un jautājumu ik dienu no mūsu apmeklētājiem, un mēs varam palīdzēt,” par darbu […]

Olga Jevsejeva glezno visu savu mūžu. Cik nu viņa spēj atsaukt atmiņā, no tā laika viņa ir zīmējusi, gleznojusi visur, kur vien bijis iespējams, pat uz sienām, par ko saņemti rājieni no mātes. Māksliniece dzimusi skais­tā Latgales pilsētiņā – Krāslavā, nesen pārcēlusies uz dzīvi Cēsu novadā, Zaubē. Nesen zaubēnieši varēja redzēt viņas darbus vietējā kultūras […]

Purvi ir nozīmīga Latvijas ainavas sastāvdaļa un sastopami visā Latvijas teritorijā. Pruvi aizņem aptuveni 5% teritorijas (platības ar kūdras slāni ir lielākas, ap 10%, taču ne visas uzskatāmas par purviem), bet tiem ir liela nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā. Lielākie purvi ir valsts īpašums, tos apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde vai AS “Latvijas valsts meži”, mazie purvi […]

Ziemā, kad sniegs nokusis, ejot pa mežu vai braucot pa melnu šoseju, nereti var pārsteigumā apmulst – aizskrien balta pele. Kamēr samirkšķini acis, tās vairs nav. Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts, zoologs Vilnis Skuja paskaidro: “Tā ir zebiekste, mazākais plēsējs Latvijā, Eiropā, un grūti iedomāties kādu mazāku arī pasaulē. Mazs caunu dzimtas zvēriņš, divu trīs peļu […]

Drīzumā noslēgsies kāds nozīmīgs posms jeb piecgade, kas veltīta projektam “Dabas skaitīšana”. Par to, kas šajā vērienīgajā pasākumā vēl paveicams, par nākotnes izaicinājumiem un to, kā mainījusies sabiedrības attieksme pret dabas vērtībām un to sargātājiem, uz sarunu aicinājām projekta vadītāju Irisu Mukāni. Maksājam vai risinām! Ieceres mērķis, ko uzņēmās īstenot Dabas aizsardzības pārvalde, bijis iegūt […]

Ziemeļu upespērlene (‘Margaritifera margaritifera’) ir uz izmiršanas robežas, tāpēc šogad “Gada gliemja” kārtā to iecēlusi Latvijas malakologu biedrība, bet par izaicinājumiem sugas saglabāšanā plašāk stāsta pētniece, Latvijas Universitātes muzeja zooloģijas nozares krājumu glabātāja Mudīte Rudzīte. Viņa par upespērlenēm tur īpašu rūpi jau vairāk nekā 20 gadus. Tikai četrās vietās Eiropā dzīvotspējīgas upespērlieņu populācijas pašlaik pastāv […]

Sešu ģimeņu vecāki kopā ar bērniem, kuri mācās Skujenes pamatskolā, saturīgi pavadot laiku, papildināja un ieguva jaunas zināšanas un prasmes. “Ar lielu interesi visi iesaistījās Meža attīstības fonda dāvinājuma projektā “No koka līdz koklei”. Tā bija ne tikai seno amata prasmju pārmantošana un senču devuma dziļāka izpratne, bet arī folkloras tradīciju izprašana un pārņemšana, vides […]

Otro gadu “Radio Pieci” komandā strādā cēsniece Elīna Baltskara, raidījumu producente un vadītāja. Viņa aktīvi iesaistījusies labdarības akcijā “Dod pieci!”, abus pēdējos gadus kopā ar diviem citiem dīdžejiem pavadot septiņas dienas stikla studijā Rīgas centrā. Atgādināsim, ka šogad uzmanība tika pievērsta vides pieejamības problemātikai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. – Otrajā reizē laiks studijā ­bija vieglāks? […]

Atnāc, uzvel sniegavīru! Kurš varētu notīrīt ietvi pie kopienas dārza Kuģinieku ielā? Tādi aicinājumi Liepājas kopienas dārza darba grupā feisbukā ierakstīti decembrī. Populārajā tīmekļvietnē dārzam ir jau tuvu pie 400 sekotāju. Pašā dārzā, kuram noslēgusies pirmā sezona, gan vēl tik daudz nav bijis. Pandēmija pasteidzināja Par cerībām, par puķu, cilvēku un kopienas augšanu sarunājamies ar […]

Ēkas ir vienas no lielākajām siltumenerģijas patērētājām Eiropas Savienībā (ES), līdz ar to rada 36% kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju. Lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti visā Eiropā, daudz darāmā ar esošo mājokļu sakārtošanu, jo arī pēc gadu desmitiem ekspluatācijā būs vairāk nekā 85% pašreizējo ēku, no kurām liela daļa nav energoefektīvas. Finansējums būs Finanšu institūcijas […]

Visi cilvēki grib elpot svaigu gaisu, atpūsties pie tīriem ūdeņiem, dzīvot pasaulē, kuru nesatricina nepanesams karstums, plūdi un viesuļvētras. Eiropas nākotnes zaļais kurss mums patīk, bet līdz brīdim, kad izdzirdam, ka mums pašiem par to jāmaksā. Kā sasniegt kopīgos klimata mērķus ar pēc iespējas mazākām izmaksām, risinājumi ir jārod katrā valstī. Izaugsmes iespēja Par Eiropas […]

Pasaules Dabas fonds (PDF) Latvijā darbojas kopš 1991. gada kā starptautiskās organizācijas “World Wide Fund for Nature” asociētais partneris, īstenojot kopīgas kampaņas un projektus. PDF direktors Jānis Rozītis stāsta, ka viņa 23 gadu darba pieredzes laikā ir mainījusies organizācijas loma un tagad daudz aktīvāk jāiesaistās, lai dažādos līmeņos, sākot no mājsaimniecībām un beidzot ar likumdevējiem, panāktu, […]

Viens no Cēsu magnētiem ir Vidzemes koncert­zālē­“Cēsis” ar plašo, daudzpusīgo un kvalitatīvo piedāvājumu. Protams, pēdējie divi gadi bijuši izaicinājumu pilni, cenšoties pielāgoties valstī noteiktajiem ierobežojumiem. Par šo laiku un nākotnes redzējumu uz sarunu aicināju koncertzāles māksliniecisko vadītāju Inesi Zagorsku. – Kādi koncertzālei bijuši šie divi gadi? – Sajūtas ir ļoti dažādas. 2020.gadā publikai bijām atvērti […]

Eiropas Komisija šovasar pieņēmusi tiesību aktu paketi, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tostarp noteikts, ka jau aptuveni pēc 13 gadiem jaunu vieglo automobiļu vidējās emisijas jāsamazina par 100%, kas nozīmē, ka no 2035. gada jauno auto tirgū parādīsies tikai automobiļi ar elektrisko vai citu jaunā tipa dzinēju, nomainot tagad tik ierastos […]

Pilsētas parku un zoodārzu populārs iemītnieks, kas piesaista visu paaudžu skatienus daudzviet pasaulē, ir melnais gulbis (Cygnus atratus). Latvijā viena no iecienītākajām pastaigu vietām, kur jau daudzus gadus redzams skaistais, bet samērā retais ūdensputns, ir Cēsu parks, kā arī Spārītes parks Gulbenē. Dzimšanas dienas dāvana Melnais gulbis Heinrihs, kas siltajos gadalaikos pārsteidz Gulbenes iedzīvotājus un […]

Arī šogad, līdzīgi kā pērn, tūrisma sezonu aizvadījām pandēmijas un ceļošanas ierobežojumu ēnā. Vislielāko Covid-19 sitienu saņēma starptautiskais tūrisms, kamēr novados tas ļāva attīstīt un pat radīt jaunus objektus, īpaši dabā, kur bija vienkārši ievērot distanci un citas prasības. Daudzi pēkšņi atcerējās par dabu kā lielisku enerģijas atjaunotāju, tāpēc uzņēmējiem reģionos atlika vien aktualizēt savus […]

Pēc administratīvi teritoriālās reformas daudzas pašvaldības Latvijā saskaras ar izaicinājumu, kā efektīvāk pārvaldīt centralizēto siltumapgādes sistēmu un optimizēt ražošanu, lai iedzīvotājiem visā novadā nodrošinātu līdzvērtīgu, kvalitatīvu, videi labvēlīgu un ilgtspējīgu pakalpojumu. Jau aizmirsušās problēmas Piemēram, Kuldīgas novadā pēc apvienošanās centralizēto siltumapgādi nodrošina divas pašvaldības kapitālsabiedrības: SIA “Kuldīgas siltumtīkli” un “Skrundas komunālā saimniecība”, kā arī privātuzņēmums […]

Zarnu vēzis ir trešā izplatītākā onkoloģiskā saslimšana Latvijā – katru gadu ar to saslimst vairāk nekā 1000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir vecumā pēc 50 gadiem. Lai arī iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi divos gados ir pieejams valsts apmaksāts un mājas apstākļos ērti veicams zarnu vēža profilaktiskais tests, kopumā atsaucība līdz […]

Pēc filmas pirmizrādes “Es izvēlos Piebalgu” “Druva” uzrunāja filmas veidotājus – TV žurnālisti Karīnu Rubeni un foto mākslinieku Mārci Baltskaru – par filmas tapšanu un tās laikā gūtajām atziņām. – Vai to īpašo, Piebalgu raksturojošo bija viegli parādīt filmā? Karīna: – Man šķiet, tas nebija grūti. Ņemot vērā, ka pati kopš piecu gadu vecuma šeit […]

Lai ikvienu iedrošinātu savā ikdienā ieviest kaut mazus, bet planētai draudzīgus dzīves paradumus, šogad uzsākta dzīvesstila pieredzes apmaiņas kampaņa “Es daru tā!”. Tā dod iespēju kopumā 90 videostāstos smelties idejas no dažādiem cilvēkiem, kā ar prieku dzīvot dabai draudzīgāk. Kampaņas ietvaros aktrise un kostīmu māksliniece Madara Botmane devās ciemos arī pie Grāpju ģimenes Cēsu novadā, […]

Diemžēl, nodrošinot savas ikdienas vajadzības, cilvēki saražo ne vien sadzīves, bet arī videi bīstamus atkritumus, kuru pārstrāde daudzos gadījumos nav atrisināta vai pat iespējama. Tāpēc liela to daļa tiek noguldīta zemes dzīlēs. Arī Latvijā savulaik izveidotas vairākas bīstamo atkritumu īslaicīgās uzglabāšanas novietnes (BAĪN), no kurām tālāk krājumi ceļo vai nu uz citām valstīm, vai gulst […]

Mājsaimniecības radīto atkritumu šķirošanas pieejamība ir ļoti svarīga daudziem iedzīvotājiem, kas aizvien vairāk aizdomājas par videi draudzīgu saimniekošanu ikdienā. Teorētiski visā Latvijā šai sistēmai nu jau būtu jābūt sakārtotai, lai katram iedzīvotājam ir visas iespējas paša radītos atkritumus sašķirot. Tomēr realitātē gan ne viss ir tik rožaini. Vienā novadā atšķirīgas situācijas Neraugoties uz dažādām valsts […]