Ceturtdiena, 20. jūnijs
Vārda dienas: Rasma, Rasa, Maira

Vissvarīgāk brīvi ļauties savai iekšējai balsij

Anna Kola
08:12
01.06.2024
54
Guna Karklina

Guna Kārkliņa. FOTO: no albuma

Akmeņu pazinēja, astroloģe un žurnāliste – tā ir Guna Kārkliņa. Ar viņu sarunājāmies par dažādajām darbības jomām, par akmeņiem un to nozīmi cilvēka dzīvē.

-Jūs esat daudzpusīga personība.

-Man ir vairākas nodarbošanās. Esmu astroloģe, dēvēju sevi arī par minerālu eksperti, jo šajā jomā ir iegūta diezgan plaša izglītība. Esmu arī žurnāliste. Savu dzīvi varu iedalīt trīs svarīgos posmos. Gājis raibi. Pirmā darbavieta, kur sāku strādāt 17 gadu vecumā, bija Jaunatnes teātrī par kostīmu pārzini jeb, kā tautas valodā saka, ģērbēju. Tas bija laiks, kad veidojas cilvēka personība, un es no šī perioda ļoti daudz ieguvu. Bija vērtīgi būt līdzās tādām izcilām personībām kā Vera Singajevska, Dina Kuple, Anta Krūmiņa, Uldis Pūcītis, Rūdolfs Plēpis, kaut mazliet no malas redzēt, kā strādā režisori Ādolfs Šapiro, Pēteris Pētersons.
Jaunai meitenei, nonākot tādā vidē, veidojas izpratne par kultūras vidi, par vērtībām. Mēdz teikt, ka slikts ir kareivis, kurš nevēlas kļūt par ģenerāli. Gribēju kļūt par aktrisi, mēģināju iestāties toreizējās Latvijas Konservatorijas Teātra fakultātē – nesanāca. Aizbraucu uz Sanktpēterburgu – Teātra mūzikas un kinematogrāfijas institūtu. Pirmo atlases kārtu izturēju, bet uz otro neaizgāju. Sabijos, jo komisija teica, ka man esot pārāk liels akcents. Turklāt tur bija kādi pārdesmit pretendenti uz vienu studiju vietu. Jaunatnes teātrī par ģērbēju nostrādāju apmēram astoņus gadus. Te netika šķiroti aktieri un pārējais personāls – mums visiem bija kopīgas balles, draudzība, darbs. Aktieri strādā uz skatuves, tehniskais personāls aizkulisēs, visi ir viena komanda. Tas patiešām bija skaists periods. Nostrādāju līdz brīdim, kad toreizējais kultūras ministrs Raimonds Pauls nolēma teātri likvidēt. Tas visiem bija liels šoks, tas bija sāpīgi. Daudziem tas salauza dzīvi. Mēs gan joprojām turpinām satikties – ik gadu janvāra pēdējā svētdienā ir pasākums Teātra muzejā.

Nākamais dzīves posms saistās ar žurnālistiku. Tolaik bija apvienība “Daiļrade”, kam bija savs izdevums. Šis darbs bija ļoti interesants, jo bija jādodas pie amatniekiem dažādās Latvijas malās, iepazinu ļoti daudz interesantu personību. Vēlāk arī studēju žurnālistiku, bet nepabeidzu. No­kļuvu laikrakstā “Rīgas Balss”, vadīju ziņu dienestu. Kādu brīdi biju arī NRA ziņu redaktore, vēlāk strādāju arī aģentūrā LETA. Tad atnāca doma, ka jāmācās astroloģija. Ziņu dienesta kolēģi bija ļoti pārsteigti.

Mācījos vairākus gadus, nokārtoju Latvijas Astrologu asociācijas sertifikātu un izveidoju privātpraksi. Reiz piezvanīja toreizējais izdevniecības “Mediju nams” valdes priekšsēdētājs Armands Puče: “Guna, vai vari uztaisīt astroloģijas žurnālu?” Man bija jāpieņem lēmums, vai mainīt darbu. Un to arī izdarīju, metos iekšā nezināmajā. Žurnāls gan aizgāja no aprites “Covid-19” pandēmijas laikā.

-Un kad sākāt krāt zināšanas par akmeņiem?

-Tie manā dzīvē ir bijuši diezgan sen – jau teātra laikā. Pirmos nopirku, esot viesizrādēs Jekater­inburgā. Rodonīta dārglietu lādīti, gredzenu ar rodonītu un gredzenu un kulonu ar tīģeraci.
Sākotnēji nedaudz kolekcionēju, tad sāku mācīties, izprast akmeņu nozīmi. Mācījos gan individuāli, gan dažādos kursos. Esmu mācījusies programmā pie Vernadska Ģeoloģijas muzejā Maskavā. 2019. gadā apguvu Mineraloģijas kursu Rīgas Tehniskās universitātes Materi­ālzinātņu un ķīmijas fakultātē.

-Kādu loma cilvēka dzīvē var būt akmeņiem, minerāliem?

-Katram noteikti nevajag akmeņus, taču daudzi tos kolekcionē. Cilvēkam veidojas dabiskā saikne, pievilkšanās. No kā tas ir atkarīgs? Ja skatāmies no astroloģijas skatupunkta, tad dažas pozīcijas cilvēka individuālajās kartēs, horoskopos norāda, ka akmeņi patiešām ir vajadzīgi – ja maz Zemes stihijas un vēl ir dažas citas planētu kombinācijas.

Mūsu ceļamaize ir ierakstīta zvaigznēs. Protams, daudz atkarīgs no tā, kādus lēmumus pieņemam, ko dzīvē darām. Nav tā, ka kāds pateica: uzliec sev rozā kvarca kuloniņu, un tad sagaidīsi mīlestību! Tā tas nenotiek. Mazliet ir jāieklausās speciālistos, tomēr cilvēka iekšējai balsij ir lielāka loma. Protams, tirdzniecības vietās ir atrodami apraksti, kādai zodiaka zīmei kurš akmens atbilst. Bet man tuvākas ir divas citas pieejas – ļauties sajūtām, kurš akmentiņš uz mani skatās, vai raudzīties personīgajā astroloģiskajā kartē. Ja ļaujas sajūtām, tad akmens var “atnest” interesantu informāciju.

Pati savulaik, kad par akmeņiem nezināju daudz, piedzīvoju interesantu gadījumu. Iegāju Rīgā veikaliņā nopirkt draudzenēm dāvanām rozā kvarcus – tie ir mīlestības akmeņi. Pēkšņi “uzrunā” melns akmentiņš – absolūti necils, tāds kā asfalta atlūza. Pārdevēja paskaidroja, ka tas ir melnais turmalīns jeb šerls. Atnesu mājās, sāku meklēt informāciju, atradu, ka tas saskaņā ar seniem ticējumiem kalpo kā vairogs pret negatīvām enerģijām. Tajā periodā strādāju vietā, kur bija diezgan saspringtas dienas, daudz negāciju. Sāku turmalīnu nēsāt žaketes kabatā. Bet nebija miera, meklēju vairāk informācijas. Pirmais, ko internetā izlasīju, ka tas aizsargā no radiācijas. Tas, protams, izklausās mistiski un neticami, bet toreiz pirms dažām dienām bija notikusi avārija Fukušimas atomelektrostacijā Japānā. Skaidrs, radiācija pie mums neatnāca, bet tomēr tas bija zīmīgi. Un tādu stāstu man ir daudz.

Kad akmentiņu nopērk veikalā, to vēlams noskalot zem tekoša ūdens. Akmens braucis tālus ceļus, cilvēki to veikalā aptaustījuši. Var likt arī saulē, mēness staros, bet vienkāršākais variants ir noskalot. Ir gan veidojumi, ko nevajadzētu skalot, piemēram, smilšu rozes vai angelīts. Tie ir jutīgi pret ūdens iedarbību.
Cilvēki akmeņus iegādājas dažādu iemeslu pēc. Vieniem patīk rotas, citiem patīk kolekcionēt, vēl citi – ar ezoterisko pieskaņu, nēsā tos konkrētam mērķim. Uz pasaules ir ap 6000 minerālu, bet pie mums kā kolekciju un rotu akmeņi zināmāki ir kādi 60 veidi.

-Cik liela interese par tiem ir Latvijā?

-Diezgan liela. Akmeņu izvēlē nav iedalījuma pēc vecuma, dzimuma vai nodarbošanās. Bēr­n­­iem ļoti patīk akmeņi. Viņu enerģija ir tīra, īsta. Akmeņus vairāk iecienījušas sievietes, tomēr netrūkst arī vīriešu. Dāmām taču patīk rotāties ar dabīgajiem akmeņiem, daudziem kungiem arī. Es pati par akmeņiem lasu kursu Jauno psiholoģiju centrā. Interese par to bija, rudenī organizēsim atkal. Ja zināšanu par akmeņiem ir maz, reizēm var nopirkt “brīnumu lietas”. Tādēļ ir jābūt piesardzīgiem un vēlams arī – zinošiem.

-Akmeņi, minerāli – tā arī ir daļa no dabas, mūsu planētas. Vai mūsdienu cilvēks nav aizgājis par daudz tālu no dabas?

-Mēs zināmā mērā katrs dzīvojam savā burbulī, bet, vērojot paziņu loku, tam negribētu piekrist. Vairāki paziņas pēdējo gadu laikā pārcēlušies uz dzīvi laukos, lai būtu tuvāk dabai. Tur sākuši savu biznesu – gan ar zirgiem, gan bitēm, gan citu lauksaimniecības jomu. Daudzas draudzenes vāc tējas, zālītes. Daudzi konservē, vāra ievārījumus. Ir pazīstamas dāmas, kurām ir nelielas dabisko kosmētisko līdzekļu ražotnes.
Gribētu teikt, ka notiek sava veida atgriešanās pie dabiskās vides, pie dzīves ar dabiskiem produktiem. Arī semināri, kur stāsta par dabiskāku, dabai draudzīgāku dzīvesveidu, ir ļoti labi apmeklēti. Redzam arī eko virziena attīstību dzīvesveidā kā tādā.

-Visbeidzot, kā šķiet, vai “ļaunā acs”, lāsti un tamlīdzīgas lietas patiešām darbojas? Jo minējāt, ka akmeņi pasargā no sliktajām enerģijām.

-Nē, nē un vēlreiz nē. Es gan zinu, ka ir cilvēki, kas “strādā” ar tumšajām enerģijām… Bet uzskatu, ja cilvēks dzīvo pēc labākās sirdsapziņas, dara to, kas dzīvē viņam jādara, tad neviena ļaunā acs klāt nevar tikt. Vēl gribētos piebilst, ka arvien populārāki kļūst senie rituāli. Piemēram, kāzās dāvinām graudus, sitam šķīvi. Saulgriežos vai citos godos populāri ir uguns rituāli. Tie visi ir gaišie rituāli, kas vērsti uz pateicību, harmoniju, pozitīvismu, labklājību un veiksmi. Tiem visiem ir jēga un vērtība. Bet ļaunā enerģija nevar skart, ja pats tai neļaujas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
87

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
75

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Ja ir ideja, vēlēšanās un prasme – ir arī nauda

06:39
16.06.2024
30

Jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā turpinās programma “Leader”, kurā finansējumu Cēsu un arī Smiltenes novada Raunas un Drustu pagastos apsaimnieko  biedrība “Cēsu rajona lauku partnerība”. Ir izstrādāta   stratēģija, kurā iezīmēti attīstības virzieni un mērķi. Būtiska vieta atvēlēta mikro un mazās uzņēmējdarbības attīstībai un dažādošanai, sekmējot pakalpojumu pieejamību un augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības attīstīšanu. Biedrība rīkoja […]

Turcija. Valsts, kas vilina ar viesmīlību

05:27
15.06.2024
141

Cēsniece Sandra Krastiņa Stambulā dzīvoja, lai auklētu mazdēlu, kamēr zēna mamma, Sandras meita Ieva, bija vietējās “Galatasaray” basketbola komandas spēlētāja. Jāmeklē pamatskolas atestāts Ukrainā notiekošā kara dēļ Turcijā bija ļoti grūti dabūt uzturēšanās atļauju. Lai varētu tur dzīvot gadu, Sandrai bija jāuzrāda visi savi izglītības dokumenti, sākot no pamatskolas beigšanas. Likās, pensionārei to nekad dzīvē […]

Gribas, lai mirklis apstājas un šo skaistumu redz arī citi

22:44
13.06.2024
155

MĀRA KREICBERGA vārdu zina tie, kas sociālajos medijos seko sižetiem par savvaļas dzīvnieku ikdienu. Viņa uzņemtās fotogrāfijas un video sižeti saista un iejūsmina daudzus. Tajos skatītājs tiek ievests tik dziļi meža iemītnieku ikdienā, ka ir sajūta – esi dzīvniekam līdzās.Arī M.Kreicberga profesija ir saistīta ar dabu – viņš ir biškopis un kopā ar ģimeni dzīvo […]

Darbs tepat pie mājas

07:10
13.06.2024
99

Valija Odziņa dārziņā pie mājas pārstaigā vagas. Nezāles izravētas, bet mieru nedod kartupeļu lielākais ienaidnieks Kolorado vaboles. “Tās jānolasa, bet vairāk bail, ka kailgliemezis neparādās,” stāsta Valija un atklāj, ka vēlu vakarā gājusi pārbaudīt, vai kāds nav atlīdis. Pēdējā laikā gan Taurenē par tiem nav dzirdēts, bet pirms pāris gadiem daži atrasti. “Kaut ko izaudzēt […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
15
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi