Svētdiena, 19. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

Stiprināt demokrātiju un cieņpilnu sarunāšanos

Anna Kola
05:29
08.05.2024
44
129 Lapma Komanda 20210803 Foto Jurisross Copy

Ieva Morica. FOTO: no albuma

Šajā vasarā sarunu festivāls “Lampa” norisināsies jau desmito reizi, un tas joprojām cieši saistīts ar Cēsīm. Par demokrātijas festivāla iedzīvināšanu un tradīcijas uzturēšanu fonda atvērtai sabiedrībai “DOTS” izpilddirektore un festivāla līdzdibinātāja Ieva Morica apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Ar I.Moricu sarunājāmies par aizvadītajiem deviņiem festivāla gadiem, par norises vietu Cēsīs un to, kas gaidāms šajā gadā.

-Kā vērtējat aizvadītos deviņus gadus, kas aizvadīti, organizējot festivālu?

-Pirmkārt, ir milzīgs prieks, ka interese par festivālu ir nemainīgi augsta un arvien pieaugoša. Tas apliecina, ka šāda formāta sarunas Latvijas sabiedrībai ir ļoti vajadzīgas. Viena lieta, ko “Lampai” izdevies panākt, ir izklīdināt mītu, ka latvieši ir ļoti kautrīga nācija, ka mēs jau nevēlamies piedalīties, uzdot jautājumus, diskutēt. Tās bija bažas, kas mūs zināmā mērā nomāca pašos festivāla pirmsākumos.

“Lampas” brīvā atmosfēra un patīkamais noskaņojums, pasākuma neformālā vide cilvēkiem ļauj atbrīvoties. Tāpēc, manuprāt, festivāls ir apliecinājums, ka varam ne tikai sadarboties lielā mērogā, bet arī sarunāties lielā mērogā. Visbeidzot gandarījums par to, ka programma top Latvijas sabiedrības kopīgā darbā. Ik gadu ir vairāk nekā divsimt dažādu pasākumu rīkotāju – valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas, mediji, universitātes, uzņēmumi. Kāds nāk ar vienu pasākumu, citi organizē pat divu dienu programmas. Tas ir ļoti liels resursu ieguldījums ikvienam, kas kaut ko “Lampā” dara, un mēs šo ieguldījumu ļoti novērtējam.

Festivāla programma top konkursa kārtībā, un šogad uz vienu vietu pretendēja trīs kandidāti un patiešām ir ļoti daudz labu pieteikumu. Atlases konkursā cenšamies sekot, lai būtu plaša tēmu un organizāciju dažādība. Piemēram, ja saņemam daudz pieteikumu par ilgtspējas tēmu, tad nākas kādam atteikt, lai būtu pasākums par citu tematu. Jāsaka, pieteiktās idejas ir ļoti labas, tomēr vēlamies, lai katrā festivālā būtu plašs tēmu apskats, iespēja paust arī nedzirdētas idejas un aktivitātes.

-Festivāls vienmēr noticis Cēsīs. Vai nav bijusi doma par vietas maiņu?

-Jā, festivāls visus gadus noticis Cēsīs, izņemot “Covid-19” pandēmijas laiku, kad rīkojām festivālu hibrīdformātā – attālināti. Toreiz bija studiju koncepts, diskusijas tika filmētas un straumētas tiešsaistē ar tik daudz skatītājiem klātienē, cik nu ierobežojumi tobrīd ļāva. Runājot par Cēsīm, ja raugāmies uz Dāniju vai Zviedriju, no kurām iedvesmojāmies, rīkojot šo festivālu, tad tur tradicionāli pasākums notiek vienā vietā. Ļoti liela nozīme ir tam, ka mums ir lieliska sadarbība ar pašvaldību, Cēsis ir ļoti skaista vieta. Tā kā festivāla rīkošana prasa lielu darbu, tad, nemainot norises vietu, liela priekšrocība ir arī šai veiksmīgajai sadarbībai. Arī iepriekš esam rīkojuši kādus “iesildošos” pasākumus citviet, piemēram, kādā no Rīgas rajoniem. Šādi satelītpasākumi jeb norises gada garumā rīkojam arī citās Latvijas vietās, tomēr pašlaik nav domu, ka mēs varētu “Lampu” rīkot kādā citā vietā.

-Kā jau minējāt, valda pieņēmums, ka Latvijas un Baltijas iedzīvotāji ir ļoti pasīvi – esam klusi, nevēlamies runāt, skaļi paust domas. Kā, jūsuprāt, “Lampa” ir mainījusi cilvēku attieksmi, īpaši jauno paaudzi?

-Ja skatāmies uz festivāla apmeklētājiem, tad “Lampā” vairāk nekā 70 % cilvēku ir jaunāki par 40 gadiem. Ap 30 % apmeklētāju ir ap 20 gadu vecumu. Tā kā festivālam noteikti ir gados jauna auditorija. Ir ļoti svarīgi, ka “Lam­pas” formāts piesaista jaunus cilvēkus. Mēs gan nesakām, ka uz “Lampu” brauc tikai jaunie, ir arī vecāka paaudze, seniori.

Ļoti vēlamies, lai cilvēki pensijas vecumā arī festivāla programmā var atrast kaut ko sev interesējošu. Cilvēki ir ļoti dažādi, vēlamies, lai ikvienam būtu vieta “Lampā”. Mūsu mērķis ir padarīt politiski sabiedriskās norises saprotamākas un pieejamākas, lai informācija ir tagad, šeit un uz vietas, lai cilvēkam ir iespēja pieiet pie politiķa, amatpersonas, kādas kopienas līdera, uzdot jautājumus, aprunāties. “Lampā” ir gana daudz viegla formāta pasākumu ar humoru. Tas ļauj paraudzīties uz norisēm valsts līmenī cilvēcīgāk, vienkāršāk.

Jau no sākuma esam teikuši, ka “Lampas” mērķis ir stiprināt demokrātiju un cieņpilnu sarunāšanos, mērķis dot iespēju vairāk sekot sabiedriskajām, sociālajām un politiskajām norisēm, lai cilvēki nebūtu vienaldzīgi pret notiekošo. Tad, ja cilvēkiem ir vienalga par valsti, par sabiedrību, tad valsts pēc būtības nevar pastāvēt. Katram ir jāpiedalās, jāizrāda interese, tad arī būs cita valstisko lēmumu kvalitāte.

-Kā ar programmas veidošanu – kā izdodas atrast arvien interesantas tēmas un dalībniekus, kas uzrunā publiku katru gadu no jauna?

-Tas ir tāds dabisks attīstības ceļš, jo ļoti lielu “Lampas” veiksmes stāstu veido programmas dalībnieki. “Lampa” pēc būtības ir plašs Latvijas sabiedrības projekts jeb, kā mēs paši mēdzam teikt, “Lampa” pieder daudziem, tas nav vienas organizācijas projekts. Kad organizācijas runā par tēmām, kas tām ir svarīgas, tēmu pārklājums dabiski veidojas ļoti plašs. Rīkotāji arī saprot, ka ir jā­spēj veidot interesantu pasākumu, svarīgi, lai tas nebūtu garlaicīgs un noturētu auditorijas uzmanību. Skatītāju, klausītāju un apmeklētāju prasīgums ceļ arī festivāla kvalitātes latiņu.

Protams, cilvēkiem patīk arī pasākuma norises vieta – daba ir skaista, Pils parks ir burvīgs. Paviesoties “Lampā” ir arī iespēja uz brīdi aizmukt no ikdienas, pabūt labā kompānijā. Manuprāt, šis ir saturīgs vasaras notikums, ko apmeklēt.

-Kas ir tās jomas vai tēmas, kas visvairāk interesē?

-Festivāla mājaslapā ir tēmturi ar idejām par konkrēto pasākumu, piemēram, cilvēks un sabiedrība, ekonomika, izglītība un citi. Apmeklētājus interesē pilnīgi viss – katram pasākumam ir sava mērķ­auditorija, arī formāti ir dažādi. Ir kāda diskusija, kas pulcina mazāku skaitu klausītāju, bet viņi pēc tam teic, ka tas bijis vērtīgākais notikums festivālā. Citiem svarīgākais festivāla notikums ir “Politiķu cepiens”.

Ļoti aktuāli kļuvuši jautājumi par mentālo veselību, tos piesaka pasākumu rīkotāji un izvēlas klausītāji. Arī tēmas par attiecībām ģimenē, par bērnu audzināšanu, pašizpētes jautājumi arvien ir aktuāli. Tāpat arī zaļais dzīves­veids un domāšana, bet nezūd interese arī par politikas jautājumiem. Atraktīvas diskusijas ir arī mediju jomā – cilvēkiem ļoti patīk aprunāties ar žurnālistiem, redzēt viņus klātienē. Vienmēr ļoti apmeklēta ir Aizsardzības ministrijas telts. Es teiktu, ja ir laba, interesanta tēma, tad cilvēki labprāt klausās. Pagājušajā gadā “Lam­pā” bija “Nāves kafejnīca”, kur tika runāts par visām tēmām, kas saistās ar risku, aiziešanu, aprūpi, hospisu.

-Nupat jums piešķirts Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka gods. Kā jūtaties, saņemot tādu apbalvojumu?

-Tas ir milzīgs gods. Man ir liela pateicība, milzīgs prieks. Tas ir novērtējums un atzinība visiem mums, kas veidojam “Lampu”, tā es to uztveru. Tas ir ordenis mums visiem par mūsu kopīgo darbu.

-Runājot par demokrātiju – pēdējos gados ir jūtams viedokļu duālisms par to, ka demokrātija ir mazliet slidens temats, jo cilvēkiem ne vien ir vārda brīvība, bet arī iespēja skaļi paust kritiku, kas reizēm robežojas ar aizvainojošiem tekstiem, rupjībām. Kā ir “Lampas” pieredzē – vai nācies ar to saskarties?

-Kopīgā tendence sabiedrībā ir tāda, ka diskusijas mēdz kļūt aizvien polarizētākas un fragmentētākas. Cilvēkiem pieejama digitālās vides komunikācija, tieši tā arī veicina zināmu ieciklēšanos uz sava viedokļa aizstāvēšanu, cīnīšanos, impulsīvu komunikāciju. Tas ir pēdējā laikā vairāk nekā iepriekš redzams publiskajā telpā arī klātienes diskusijās. Arī karš Ukrainā mums rada lielāku apdraudētības un trauksmes sajūtu. Drošības, vārda brīvības, demo­krātijas jautājumi pēc būtības ir ļoti sarežģīti. Arī “Lampā” ir bijuši cilvēki, kas stāvējuši ar protestu plakātiem. Vārda brīvība ir milzīga vērtība. Tajā pašā laikā, lai mēs vārda brīvību varētu piedzīvot, gan kopumā sabiedrībā, gan “Lampā” jāvienojas par zināmiem iekšējās kārtības noteikumiem. Tas nozīmē, ka sarunājamies cieņpilni, nekliedzam viens otram pretī, necīnāmies. Ja sabiedrībā izdotos vienoties par šiem spēles noteikumiem, tad arī vārda brīvībai būtu pavisam cita nokrāsa. “Lampā” vēlamies, lai cilvēki varētu izteikties gana brīvi, vienlaikus tomēr pārdomāti, lai neapvainotu citus.

-Kas īpašs gaidāms “Lampā” šajā vasarā?

-Līdz 12.maijam vēl gaidām pieteikumus brīvprātīgo programmai, jo ļoti, ļoti priecāsimies par cilvēkiem no Vidzemes. Brīvprā­tīgo vidū nebūt nav gaidīti vien jaunieši, aicināti iesaistīties arī gados vecāki cilvēki. Festivāla programmu publiskosim 12.jūnijā. ļoti daudz strādājam, lai šīs vasaras festivālu padarītu īpašāku, jo tas ir mūsu 10.festivāls.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Strādāt no mājām un baudīt dabu

05:11
17.05.2024
78

Sanita Kalniņa Priekuļos ir ienācēja, bet te dzīvo jau desmit gadu. Pirmais, ar ko Sanitai saistās Priekuļi, ir zaļums: “Izej ārā un dodies uz jebkuru pusi, visur zaļš – tepat Kazu grava, biatlona trase, veloceliņš, kur var gan staigāt, gan skrituļot, braukt ar velosipēdu. Ar meitu bieži tur pastaigājamies.” Sanita ir audēja, strādā no mājām. […]

Dzīvesprieks cauri gadiem

21:39
16.05.2024
57

Velta Jēkabjāne dzīvoklī Ģikšos sagaida smaidīga, dzīvesprieka pilna. Viņas dzīves gudrību un optimismu ikdienā apbrīno meita, mazbērni un saņem mazmazbērni. Par allaž priecīgo prātu Velta atsmej: “Es tāda esmu!” Un piebilst, ka tāpat jau savu reizi paraud, kad atceras aizgājušos gadus. 90 gados atmiņu sakrājies daudz. Uz skolu kājām pa dubļiem, sniegu Veltas dzimtā vieta […]

Kā atbrīvoties no muskuļu sāpēm?

19:53
13.05.2024
444

Vai tevi moka muskuļu sāpes? Lasi un uzzini piecas metodes, kas palīdzēs izvairīties un atbrīvoties no tām! Sāpes muskuļos, kas pazīstamas arī kā mialģija, ir bieži sastopama problēma, ko izjūt dažāda vecuma cilvēki. Tās var rasties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, no fiziskajām aktivitātēm, nepareizas stājas vai kādas traumas. No atslodzes līdz masāžas palīglīdzekļiem, kā https://www.notino.lv/fitnesa-piedrumi/maszas-palgldzeki/. […]

“Esmu teātrī, lai dotu cilvēkiem prieku”

05:08
13.05.2024
54

Dzimusi Rīgā, šobrīd valmieriete un nu redzama arī uz Cēsu Mazā teātra skatuves izrādē “Garā nedēļas nogale”. “Aktrise Māra Mennika ir brīnums, gan tāpēc, ka tik nemanāmi mērķtiecīgi viņa tomēr sasniegusi savu sapni un jūtas laimīga tajā, gan tāpēc, ka tik fantastiski brīvi spēj redzēt pasauli un pieņemt ārēji it kā nepopulārus brīnumus, kas viņas […]

Mammas padoms dzīvei

00:00
12.05.2024
182

Irēna Bindemane – līgatniete, māksliniece, misijas “Pakāpieni”, jauno māmiņu aprūpes centra, bijusī vadītāja, kustības “Ģimenes šūpulis” viena no dibinātājām un vienkārši mamma. Maijā, kad atzīmējam Mātes un Ģimenes dienu, Vasarsvētkus, saruna par vērtībām, dzīves skolu, sapņiem. -Kad jau vairāk skaties atpakaļ, ne tik daudz uz priekšu, daudz ko izvērtē. Nāk prātā, ko esi darījis pāri […]

Kā izvēlēties piemērotu iebūvējamo ledusskapi

22:18
10.05.2024
41

Iebūvējamie ledusskapji ir kļuvuši par populāru izvēli daudzās mājsaimniecībās, piedāvājot gan lielisku funkcionalitāti, gan vienmēr iekļaujoties virtuves stilā. Labākie iebūvējamie ledusskapji – https://220.lv/lv/g/labakie-iebuvejamie-ledusskapji Integrācija virtuvē Iebūvējamais ledusskapis ir sadzīves tehnika, kas tiek ievietota virtuves mēbelēs, radot vienotu un harmonisku dizainu. Tas palīdz saglabāt telpas estētisko vienotību un stilu. Izmantojot šo ledusskapjka tipu, ir iespēja izveidot […]

Tautas balss

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
19
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
24
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
21
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
47
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Sludinājumi