Ceturtdiena, 3. aprīlis
Vārda dienas: Daira, Dairis, Daiva, Daivis

Spēlē ar vecu koku atklāj pērles

Sarmīte Feldmane
11:01
23.07.2024
473
Varis Galdnieks1

Darbnīcā. Veco, citiem nevajadzīgo drustēnietis Varis Altāns prot pārvērst jaunos priekšmetos un lietās. No pildiņiem var tapt gleznas. FOTO: Sarmīte Feldmane

Vara Altāna darbnīcā gar sienu rūpīgi salikti veci dēļi, logu rāmji. Turpat blakus dažādu toņu galda virsmas, skapis, gleznu un spoguļu rāmji. Katrs īpašs un neatkārtojams.

“Man patīk eksperimentēt,” saka kokmeistars un uzreiz uzsver: “Vecais ir vērtība tāpēc, ka vecs.” Viņš gadiem vāc vecos būvkokus, būvdetaļas un no tiem gatavo gan mēbeles, gan interjera priekšmetus.
Pirms trim gadiem Varis Altāns no Rīgas pārcēlās uz Drustiem, kur jau no 80.gadiem mammai bija īpašums. Pagastā atrastas telpas darbnīcai, mežu ielokā    “Vecmindaugās” reiz būs meistara celta skaista māja.

Varis ir prasmīgs galdnieks, restaurators, šķiet, viņa rokās dzīvību atgūst katrs izmests dēļa gals. Ilgus gadus Varis daudzās baznīcās atjaunojis, restaurējis altārus, iekārtojis interjerus, gatavojis mēbeles bāriem, amatpersonu kabinetiem, izgatavojis gleznu rāmjus pazīstamiem māksliniekiem. Kokmeistars atzīst, ka diemžēl daudzi nenovērtē to, ko izmet, sadedzina. Būvkokus Varis paglābis no uguns, tie nevienam nebija vajadzīgi, un saimnieki neredzēja pielietojumu.

“Tas ir ellīgs darbs, lai no veciem dēļiem    tiktu pie noderīga materiāla. Vispirms atnaglo, tad tīra, tad vēl parādās naglas, un tikai    pēc tam var ķerties klāt ar kādu instrumentu. Un tad ieraugi pērli, kas ir neatkārtojama,” stāsta Varis un piebilst, ka koka pērles jāmāk atklāt, tās parasti ir pilnas ar naglām.
Pacietīgi atklājot katra koka raksturu, zīmējumu smalkumu, tiek noņemts gadu desmitos uzkrātais slānis un dēlis atbrīvots, lai to pārvērstu kādā noderīgā mēbelē vai priekšmetā. “Jādomā, kam izmantot vecos logus, to praktiskais pielietojums ir zems. Esmu daudz restaurējis logus. Seno meistaru prasmes bijušas apbrīnojamas.  Nesen manā darb­nīcā nonāca logi no vēsturiskas ēkas. Tie nav mainīti kopš ielikšanas 1901.gadā. Nebija jāizgatavo no jauna, bet jārestaurē,” pastāsta kokmeistars un uzsver, ka meistaram koks ir jājūt un jāmāk ar to strādāt. Tad tas ilgi kalpos.

“Nesaprotu, kāpēc labs koks ir jānokrāso ar sintētiskām krāsām, jānolako?” viņš retoriski jautā un pastāsta par kādu māju, kuras ­saimniece sūdzējusies – visa māja no koka un viņai sāp galva.    Bet kur vien koks, tas nolakots ar biezu kārtu. Varis pasmaida un    atgādina, ka cilvēki pieraduši dzīvot starp skaidu plākšņu mēbelēm, lamināta virsmām, telpās izmanto neelpojošas krāsas un ir pārsteigti, ka slikti jūtas. Veco parketu izmet, lai ieklātu lamināta grīdas. “Nav jau stāsts par visiem, un tik traki arī nav, jo ir cilvēki, kuri saprot vecā vērtību, vecās mājās cenšas atjaunot interjeru, kāds reiz bijis, nevis vēl nesen moderno atkal modernizēt,” stāsta drus­tēnietis.

Meistars atklāj, ka pats koka apstrādei izmanto tikai vasku. To ar lupatiņu vai suku iestrādā virsmā, tā kļūst pērļaina. “Dabiskā kokā jūtams tā telpiskums, robustums,” uzsver Varis un piebilst, ka pēdējā laikā daudzu iecienītā lineļļa viņam šķiet pārāk raupja.

Kokmeistaram vislabāk patīk strādāt ar ozolu, arī Amerikas riekstkoku viņš vērtē kā labu kokmateriālu, jo tas ir mīkstāks nekā Eiropas riekstkoks.

Interesi par masīvkoka mēbelēm viņš guva, kādu laiku praktizējoties Amerikā. Kad sāka tādas gatavot un piedāvāt saviem klientiem Latvijā, daudziem bija pārsteigums, ka    var būt arī tādas mēbeles un turklāt no veciem būvkokiem.

“Pietāte pret veco, šodien noderīgo ir cieņa pret iepriekšējo paaudžu meistariem,” saka drustēnietis un rāda kalto naglu kolekciju. Viņš atklāj, ka tajā arī naglas no vairāku baznīcu dēļiem. “Biju    Vecpiebalgas baznīcā, kad tā vēl nebija atjaunota. Izskrubināju no grīdas trīs naglas. Man ir naglas arī no Jēkaba baznīcas jumta. Tās ir meistaru kaltas. Kāda cilvēka, nevis bezpersoniska konveijera darbs. Kaut nagla, bet to ar rūpību kāds ir kalis,” stāsta Varis un dalās pārdomās, uzsverot, ka aizvien biežāk sabiedrībā dzirdami iebildumi pret jauno, atgādinājums par vērtībām, kas un kā tika radītas pirms mums. “Daudz kas mainās, arī vērtības un attieksme pret tām. Šodien daudz runājam, bet neprotam sarunāties un sarunāt. Kā gan tolaik, kad nebija mobilo telefonu, varēja sarunāt tikšanos? Dzīvē tāpat viss notika,” domas izsaka kokmeistars.

Turpat darbnīcā nelieli koka gabali, uz kuriem, šķiet, kāds gleznojis. Varis vien pasmaida – tie ir vecu durvju pildiņi.  “Tā ir spēle, kas nav atkārtojama, likumsakarīgas nejaušības. Kādu vietu vairāk, citu mazāk noslīpē, parādās krāsojuma slāņi. Ir tapusi skaista    glezna. Atliek vien izgatavot piemērotu rāmi,” pastāsta Varis.
Šķiet,    sabiedrība aizvien vairāk pakļaujas tehnoloģijām, mākslīgi radītajam, jo tas ir gan moderni, gan varbūt praktiskāk, bet drustēnietis Varis Altāns tam nepiekrīt. Vienmēr būs dažādi viedokļi, pieredzes. “Klienti sāk saprast, ka koks ar zaru ir dzīvs, ozolā tas ir skaists. Ir, protams, lietas, kur zars neder,” bilst kokmeistars un atklāj, ka vecie būvkoki, būvdetaļas ir viņa pensijas fonds. No citiem nevajadzīgā ar darbu un milzu pacietību var tapt kas jauns, oriģināls. Un koks turpina savu mūžu. Turpina būt noderīgs, kalpot cilvēkiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizrauj mūžam jaunais džezs

07:34
30.03.2025
67

Ik gadu 30. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā džeza diena. Tās mērķis ir novērtēt  džeza mūzikas lielo ietekmi un veicināt starpkultūru dialogu. Džezs, kura sākumu datē ar pagājušā gadsimta 20.gadiem, simts gados no izklaides žanra attīstījies par plaša diapazona mūziku, kas ietekmējis daudzus populārās un akadēmiskās mūzikas žanrus. Jau sesto gadu savu džeza lasījumu […]

Ja var, tad jādara

06:30
29.03.2025
39

Cēsu Politiski represēto biedrība vadību uzticējusi Jānim Vidriķim. Viņa ģimeni 1949.gada 25.martā izsūtīja, Jānis dzimis svešumā, Latvijā atgriezās, kad bija četri gadi. -Represēto noskaņojums ir mundrs. Ir svarīgi likteņbiedriem satikties, atceres reizēs pieminēt savējos. Ir jāstāsta, ko tauta pārdzīvojusi, to smagumu, ko pārdzīvoja ģimenes, kuras izsūtīja. Līdz 2014.gadam dzīvojām mierīgi, nespējot iedomāties, ka šodienas realitāte […]

Deguna formas korekcija kā ceļš uz harmonisku izskatu

20:18
28.03.2025
25

Deguna forma ir viens no nozīmīgākajiem sejas vaibstiem, kas ietekmē kopējo izskatu un sejas proporcijas. Daudzi cilvēki izvēlas veikt deguna plastisko operāciju jeb rinoplastiku, lai uzlabotu ne tikai vizuālo estētiku, bet arī pašsajūtu un pašpārliecinātību. Šī operācija ļauj koriģēt gan iedzimtas, gan traumu rezultātā iegūtas nepilnības, panākot harmonisku un dabisku sejas izskatu. Pateicoties mūsdienu plastiskās […]

Guntra no stipru sieviešu dzimtas

06:08
28.03.2025
54

Viņai bija seši gadi, kad 1949.gada 25.martā kopā ar vecākiem unvecvecākiem meitenei no Jaunpiebalgas sākās ceļš uz Sibīriju Cēsniece Guntra Brigita Ģipsle sagaida smaidīga un mundra. Ikdienas pastaigas, mājas darbi, savs laiks kādai filmai, un diena piepildīta. “Daudz domāju. Kas tik nav piedzīvots. Pie visa jāpierod. Daudz ko atceroties, birst asaras, tās jānoslauka, un jādzīvo […]

"Esam te jauniešu dēļ"

06:52
25.03.2025
115

Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

Uzzināt, izjust un saprast

07:47
24.03.2025
21

Par Ukrainas karu stāsta fotomāksla un mūzika Laikā, kad pasaule grīļojas, māksla un mūzika ir spēka, ticības un mīlestības avoti. Divās izstādēs Pasaules latviešu mākslas centrā ikdienas domas, rūpes un emocijas paliek pilsētas kņadā. Te uzrunā sāpes un cerība, labestība un ticība, ka karš Ukrainā beigsies. Tāds vēstījums bija arī ukraiņu mūziķes, bandūras virtuozes Darjas […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
13
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
24
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
40
12
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
42
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi