Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

Anna Kola
10:12
25.06.2024
291
Edîte1

Edīte Kanberga ar skaistu vietu Amatas krastā iepazīstina savus skolēnus. FOTO: no albuma

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”.

“Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. “Līgo vakarā noteikti ejam uz Ainavu krauju Amatas krastos, sagaidām saulīti. Pasakāmies zemes, ūdens, meža un uguns mātei. Norībinām savu bungu ritu­ālu, kur izmantojam kaimiņu – Ilzes un Sergeja – darinātās bungas,” saka E.Kanberga. “Mūsu ģimenē Līgo vakars ir tāda intīmāka svinēšana, jo šajā dienā dzimis arī mūsu mazdēliņš. Svinam mierīgi, pieklusināti, skaisti.” Edīte atzīst, ka “Eglainēs” enerģētika allaž ir ļoti spēcīga, tomēr sevišķi izteikta tā jūtama saulgriežu laikā.

Emocionālu lādiņu ikvienam, gan mājiniekiem, gan viesiem, dod arī apkārtne ar izcilajiem dabas objektiem un kultūrvēsturiskajām vietām. Skaistā un dabas cienītājiem pazīstamā Ainavu krauja no mājām ir pārsimts metru attālumā, turpat ir viduslaiku kapsēta, netālu ir augstais Ķaubu iezis, nav tālu līdz Zvārtes iezim.
Cik tuva “Eglainēm” ir daba, apliecina arī fakts, ka vienā mazajā ēkā mājvietu sev izvēlējies lielais susurs, dzīvnieks, kas ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā.

“Eglaines” E.Kanberga mantojusi no krustmātes tēva. Te saglabājies īpašs ūdenstornis. Edīte vērtē, ka tas tāds ir vienīgais Eiropā. “Mēs atrodamies tik augstu kalna galā, ka šeit nevar izrakt aku. Vācam rezervuāros avota ūdeni, tas tek arī pa krāniem. Ļaudis prasa – ar avota ūdeni arī grīdas mazgājat? Es atbildu – kā gan citādi! Cita ūdens mums šeit nav,” teic Edīte. “Ūdenstornis taps arī kā muzejs – parādīsim, kā Ulmaņlaikos ēkas apgādāja ar ūdeni, ja citu iespēju nebija.”

Ikdienā “Eglainēs” viesu netrūkst. Te jau daudzus gadus norisinās arī vasaras nometnes skolēniem “CampIT”. Tās sācis rīkot Edītes dēls Gunārs Kanbergs, informātikas un datorikas skolotājs Siguldas ģimnāzijā. “Šogad nometnes notiek jau septīto gadu. Šajā vasarā būs sešas maiņas. Ir bērni, kas pie mums brauc jau sesto gadu pēc kārtas. Pie mums bieži ierodas bērni, kas dzīvo citās valstīs, piesakās “CampIT” atkāroti, jo vēlas apgūt programmēšanas pamatus. Bet vedekla nometnēs vada mākslas nodarbības,” atklāj E.Kanberga.

Vēl viena nodarbe saimniecībā ir biohumusa ražošana, kas ir Edītes un viņas vīra ziņā. “Liels bizness gan neiznāca. Ēku, kur tapa biohumuss, pārveidojām par ekonamu, tur notiek nometnes pasākumi un ekskursijas skolēniem. Ekonamā pieejamas jaunākās tehnoloģijas – no 3D printeriem, droniem līdz mākslīgajam intelektam un robotiem,” stāsta Edīte.

Mūsdienu tehnoloģijas “Eglainēs” dzīvo līdzās senajām prasmēm. Edīte cep maizi, īpaša ir baraviku, arī enerģētikas un veselības maizīte ar sēkliņām. Nevienu kukulīti nepārdod, bet dzīvo pēc principa, ka ikviens var nākt ciemos, mieloties ar maizīti, dzert vietējās pļavas piparmētru tēju un baudīt mierpilno, enerģētiski spēcinošo “Eglaiņu” atmosfēru. “Mums pie mājas laukumiņā izvietoti galdi, kas klāti ar baltiem galdautiem, tos rotā sveces. Ikviens ceļinieks ir laipni gaidīts atpūtināt kājas, uzēst maizīti spēkam un doties tālāk.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
21

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
27

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
82

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
26

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
324

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Zīmē sprediķī saklausīto

05:20
04.07.2024
52

“Māksliniece Ingūna Briede no 2021. gada Adventa sākuma dievkalpojumos ļaujas, lai sadzirdētais Dieva Vārds top par zīmējumu – meditatīvu, noslēpumainu un reizē uzrunājošu, Vārdu atklājošu. Iepriekš nav zināms, kas taps. Ingūnas roka, paņēmusi tintes pildspalvu, sajūtu vadīta, velk līnijas”, rakstīts mākslinieces zīmējumu izstādes “Vārda piezīmes līnijās” – stāsts par Dieva Vārda (pie)zīmēšanu – pieteikumā. Cēsu […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
22
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi