Svētdiena, 19. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

Banknotes un monētas stāsta par laikmetiem un pasauli

Kristiāna Daniela Martinova
07:39
07.05.2024
36
Naudas Kolekcionârs(2) Copy

FOTO: Kristiāna Daniela Martinova

Jaunībā iesākta numismātikas kolekcija ir izveidojusies par lepnumu un vērtīgu dzīves daļu kādam Cēsu novada iedzīvotājam. Naudas kolekcionāri parasti neatklāj savu vārdu, viņu aizraušanās var vilināt noziedzīgus prātus. Tāpēc arī šoreiz stāsts par šo vaļasprieku paliek anonīms.

Ceļu kolekcionēšanā numismāts sācis kā mazs zēns, septiņu gadu vecumā. “Viss sākās ar to, ka palīdzēju kaimiņienei,” atceras kolekcionārs, “katru reizi, kad veicu kādu darbu, pateicībā saņēmu dažādu valstu monētas.” Kaimiņienes meitas dzīvesbiedrs, pēc profesijas jūrnieks, bija galvenā persona kolekcijas papildināšanā. Jūrnieku darbs veda pāri okeāniem, uz tālām zemēm Āf­rikā, Āzijā un pat Ameriku. No turienes arī nāca monētas, kas nokļuva jaunā entuziasta rokās. Un ar smaidu viņš atceras, kā kolekciju papildināja vecmāmiņa. Pamanījusi mazdēla aizraušanos, iedevusi zēnam sudraba piecu latu monētu.  “Tas man lika aizdo­­māties par kolekciju papildināšanu, bet kā zēns tomēr pieclatnieku vēl nenovērtēju, jo tā taču nebija ārvalstu nauda, ” viņš stāsta.

Kolekcijas attīstība turpinājās, no monētu glabāšanas maisiņos un burciņās zēns pārgāja uz rūpīgu to izkārtošanu albumā. “Iz­veidoju pirmo albumu monētām,    tas man atvēra jaunas iespējas,” saka kolekcionārs. Aiz­vien vairāk iedziļinoties aizraujošajā numismātikas pasaulē, viņš savā krājumā sāka iekļaut banknotes. “Tā bija jauna pieredze, pavisam cita veida aizraušanās,” piebilst cēsnieks.

Pakāpeniski interese un izpratne par to, kā veidot naudas kolekciju, palielinājās. “Viss kļuva nopietnāk, kad sāku meklēt un krāt Krievijas rubļus un kapeikas atbilstoši izdošanas gadam jau no deviņpadsmitā gadsimta sākuma,” atklāj kolekcionārs, atsaucoties uz vienu no saviem pirmajiem lielajiem sasniegumiem. “Tagad man ir trīs albumi: viens cariskās Krievijas laika, otrs Padomju Savienības, trešais mūsdienu Krievijas naudas nomināli.”

Darba specifika numismātam deva iespēju apceļot gandrīz divsimt pasaules valstu, tas paplašināja iespējas papildināt krājumus. Vienmēr izvēlējies apmaksāt pirkumus skaidrā naudā, tā paplašinot iespēju dabūt kolekcijā trūkstošos nominālus. Paziņas dažās vietās viņu atpazina, un bija zināma aizraušanās, tāpēc paziņas saglabāja vai atrada monētas, kuru vēl trūka.

Dažādās pasaules valstīs iegūtās monētas un banknotes bija jāsistematizē. Tas nav viegli, īpaši grūti bijis sakārtot monētu kolekciju. Tās, paša un citu vestas no dažādām valstīm, parasti vienkārši bērtas burkās. Lai monētas sašķirotu atbilstoši valstu piederībai, sagādājis visu zemju karodziņus, salicis tos uz grīdas un internetā speciālā mājaslapā meklējis informāciju par katru naudas vienību. Tas aizņēmis vairāk nekā gadu. Dažām identitāti nav spējis noteikt līdz šai dienai.   

Pašlaik kolekcijā ir simtu deviņdesmit septiņu valstu monētas, ievietotas gandrīz trīsdesmit albumos, kopumā sasniedzot nepilnus četrus tūkstošus monētu. Ir arī vairāki albumi, kuros sistematizētas dažādu valstu dažādos laika posmos izlaistas banknotes.   

Numismāts atzīst – lai cik lielu summu viņam piedāvātu par kolekciju,  viņš to nepārdotu. Iz­ņēmums būtu situācija, ja būtu apdraudēta tuvinieku vai paša dzīvība. Tā ir augstāka par jebkuru summu.   

“Kad man jautā, kāpēc es neveidoju muzeju vai kāpēc es nekvalificējos kā naudas kolekcionārs, mana atbilde ir vienkārša: “Tad naktīs nevarētu mierīgi gulēt.” Turklāt es plānoju nodot savas kolekcijas bērniem un mazbērniem, iespējams,    viņi vēlēsies to turpināt. Ja nē, tad kolekcijas turpinās pastāvēt kā piemiņa pēc manis. Es piedalos kolekcionāru pasākumos un esmu pieredzējis arī negatīvus notikumus dzīvē, piemēram, no manas kolekcijas izzaga divus albumus un monētas. Tagad esmu reģistrējis katru naudas nominālu savā reģistrā un uzskaitījis visus kolekcijas priekš­metus,” piebilst viņš.

Pēc sešdesmit gadu kolekcionēšanas viņa aizraušanās ir kā dzīvesveids. “Ir neizsakāma priekšrocība atrast un saglabāt tādus vēsturiskus priekšmetus,” saka entuziasts, “katrs ir sava stāsta fragments, kas iemieso laikmetu un valstu kultūru.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Strādāt no mājām un baudīt dabu

05:11
17.05.2024
80

Sanita Kalniņa Priekuļos ir ienācēja, bet te dzīvo jau desmit gadu. Pirmais, ar ko Sanitai saistās Priekuļi, ir zaļums: “Izej ārā un dodies uz jebkuru pusi, visur zaļš – tepat Kazu grava, biatlona trase, veloceliņš, kur var gan staigāt, gan skrituļot, braukt ar velosipēdu. Ar meitu bieži tur pastaigājamies.” Sanita ir audēja, strādā no mājām. […]

Dzīvesprieks cauri gadiem

21:39
16.05.2024
57

Velta Jēkabjāne dzīvoklī Ģikšos sagaida smaidīga, dzīvesprieka pilna. Viņas dzīves gudrību un optimismu ikdienā apbrīno meita, mazbērni un saņem mazmazbērni. Par allaž priecīgo prātu Velta atsmej: “Es tāda esmu!” Un piebilst, ka tāpat jau savu reizi paraud, kad atceras aizgājušos gadus. 90 gados atmiņu sakrājies daudz. Uz skolu kājām pa dubļiem, sniegu Veltas dzimtā vieta […]

Kā atbrīvoties no muskuļu sāpēm?

19:53
13.05.2024
444

Vai tevi moka muskuļu sāpes? Lasi un uzzini piecas metodes, kas palīdzēs izvairīties un atbrīvoties no tām! Sāpes muskuļos, kas pazīstamas arī kā mialģija, ir bieži sastopama problēma, ko izjūt dažāda vecuma cilvēki. Tās var rasties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, no fiziskajām aktivitātēm, nepareizas stājas vai kādas traumas. No atslodzes līdz masāžas palīglīdzekļiem, kā https://www.notino.lv/fitnesa-piedrumi/maszas-palgldzeki/. […]

“Esmu teātrī, lai dotu cilvēkiem prieku”

05:08
13.05.2024
54

Dzimusi Rīgā, šobrīd valmieriete un nu redzama arī uz Cēsu Mazā teātra skatuves izrādē “Garā nedēļas nogale”. “Aktrise Māra Mennika ir brīnums, gan tāpēc, ka tik nemanāmi mērķtiecīgi viņa tomēr sasniegusi savu sapni un jūtas laimīga tajā, gan tāpēc, ka tik fantastiski brīvi spēj redzēt pasauli un pieņemt ārēji it kā nepopulārus brīnumus, kas viņas […]

Mammas padoms dzīvei

00:00
12.05.2024
182

Irēna Bindemane – līgatniete, māksliniece, misijas “Pakāpieni”, jauno māmiņu aprūpes centra, bijusī vadītāja, kustības “Ģimenes šūpulis” viena no dibinātājām un vienkārši mamma. Maijā, kad atzīmējam Mātes un Ģimenes dienu, Vasarsvētkus, saruna par vērtībām, dzīves skolu, sapņiem. -Kad jau vairāk skaties atpakaļ, ne tik daudz uz priekšu, daudz ko izvērtē. Nāk prātā, ko esi darījis pāri […]

Kā izvēlēties piemērotu iebūvējamo ledusskapi

22:18
10.05.2024
41

Iebūvējamie ledusskapji ir kļuvuši par populāru izvēli daudzās mājsaimniecībās, piedāvājot gan lielisku funkcionalitāti, gan vienmēr iekļaujoties virtuves stilā. Labākie iebūvējamie ledusskapji – https://220.lv/lv/g/labakie-iebuvejamie-ledusskapji Integrācija virtuvē Iebūvējamais ledusskapis ir sadzīves tehnika, kas tiek ievietota virtuves mēbelēs, radot vienotu un harmonisku dizainu. Tas palīdz saglabāt telpas estētisko vienotību un stilu. Izmantojot šo ledusskapjka tipu, ir iespēja izveidot […]

Tautas balss

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
19
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
24
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
21
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
47
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Sludinājumi