Otrdiena, 30. aprīlis
Vārda dienas: Lilija, Liāna

Galda spēles rosina sadarbību un ļauj iepazīties

Iveta Rozentāle
10:07
10.04.2024
44
Speles

Kopā būšanas un spēļu vakars. Gints Berneckis palīdz saprast, kā spēlēt “6.ņem!”. FOTO: Iveta Rozentāle

Straupē reizi mēnesī sanāk kopā ģimenes, lai parunātos un spēlētu galda spēles.

Pēdējās tikšanās reizēs ar aizrautību visi iesaistījušies prāta spēlē “6. ņem!”. To spēlē ar kārtīm, uz kurām ir skaitļi. No­teikumi ir vienkārši, katrs spēlētājs no kāršu kavas izvelk desmit kārtis. Gājienu pēc gājiena tās izliek četrās rindās augošā secībā. Spēlētāji cenšas, lai viņa kārts rindā nebūtu sestā, jo tad visas tās rindā kārtis ir jāpaceļ. Katrai kārtij ir savs soda punktu skaits – no viens līdz pieci. Spēles beigās punkti tiek saskaitīti, tas, kuram vismazāk punktu, ir uzvarētājs.

Straupietis Gints Berneckis atklāj, ka pēc pirmās kopā spēlēšanas reizes “6.ņem!” tik ļoti iepatikusies, ka vairākas ģimenes spēli iegādājušās, lai spēlētu arī mājās: “Interesanti, ka katrs var izdomāt, kā likt kārtis, lai pēc iespējas mazāk tās paceltu, tomēr nekad nevar zināt, kādu kārti izliks pārējie dalībnieki, tāpēc iznākums nekad nav līdz galam paredzams.”

Ģimeņu vakaru mērķis ir radīt iespēju cilvēkiem iepazīties, sadraudzēties. G.Berneckis atzīst, ka spēles ir lielisks veids, kā sadarboties, veidot kopības sajūtu. Uz ģimeņu vakaru katrs atnāk arī ar savu cienastiņu, bērniem satiekoties ir savas runāšanas un dau­zīšanās, vecāki parunājas un tad izlemj, kādu spēli spēlēt.

Ar savām trim atvasēm uz spēļu vakaru atnākusi Alise un Aisosa Omoregie , un visi pieci ar aizrautību piedalās spēlē. Sanita Vīna atnesusi spēles no mājas. Tur ir gan “Saderēsim?”, gan “Tikai viens”, “Dixit odyssey” un daudzas citas. Viņa teic: “Visas vēl ne tuvu neesam izspēlējuši. Atkarībā no vēlmēm varam spēlēt gan vienkāršākas, gan sarežģītākas, brīvā atmosfērā būt kopā un ļauties spēles priekam. Ir labi, ka sanākam kopā. Šajos vakaros piedalās arī daudzas Straupes luteriskās draudzes ģimenes, man šķiet, ka tas ir vēl viens brīnišķīgs veids, kā brīvā atmosfērā citam citu iepazīt. Protams, pavasarim sākoties, jārēķinās, ka būs mazāk dalībnieku, jo sākas dārza darbi.”

Straupieši Madara un Jānis Skulmes ir radoši cilvēki – Madara darbojas ar mākslas lietām un rokdarbiem, gatavo spēļu lācīšus, Jānis veido filmas un apmāca filmēšanā. Ģimenē ir meitiņa Anna, kurai drīz būs divi gadi. Jānis teic, ka ģimeņu vakari un citas tikšanās reizes ir ieguvums gan pieaugušajiem, gan arī bērniem. “Ja dzīvotu noslēgtā vidē, meitai būtu grūtāk satikt citus bērnus. Turklāt te, draudzes namā, var daudz ko iepazīt. Te ir arī dārzs un siltumnīcas, kaimiņos ir vistas un suns, tepat ir kaķis, arī stārķi, bērns siltākā laikā spēlējas laukā un vēro dzīvnieku dzīves norises.”

Jānis Skulme vērtē, ka draudzes namā ir aktīva kopiena, kurā var sanākt kopā, dalīties ar dzīves jautājumiem un pieredzi, pavadīt laiku atpūtā, tādējādi stiprinot citam citu. Tā ir brīnišķīga iespēja. Līdztekus ģimeņu un spēļu vakariem draudze rīko arī Bībeles studiju, jauniešu vakarus, kristīgo uzņēmēju sestdienas. “Cilvēks ikdienā ne vienmēr ir uzklausīts vai sadzirdēts, te ir vieta, ja meklē kopību vai atbalstu. Te viens otru uzklausa un sadzird. Man šķiet īpaši, ka te satiekas visdažādāko jomu un vecuma cilvēki, ikviens var bagātināt cits citu. Uzskatu, ka katru namu veido nevis vieta, bet cilvēki, kuri tajā darbojas. Te vienmēr aicināti ne tikai kristīgi cilvēki, bet arī tie, kuri nav draudzē, un ir brīnumaini, ka katrs šeit kaut ko sev var atrast.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
114

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
74
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
60

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
43

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
138

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
127

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
24
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
32
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
55
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
45
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi