Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Galda spēles rosina sadarbību un ļauj iepazīties

Iveta Rozentāle
10:07
10.04.2024
137
Speles

Kopā būšanas un spēļu vakars. Gints Berneckis palīdz saprast, kā spēlēt “6.ņem!”. FOTO: Iveta Rozentāle

Straupē reizi mēnesī sanāk kopā ģimenes, lai parunātos un spēlētu galda spēles.

Pēdējās tikšanās reizēs ar aizrautību visi iesaistījušies prāta spēlē “6. ņem!”. To spēlē ar kārtīm, uz kurām ir skaitļi. No­teikumi ir vienkārši, katrs spēlētājs no kāršu kavas izvelk desmit kārtis. Gājienu pēc gājiena tās izliek četrās rindās augošā secībā. Spēlētāji cenšas, lai viņa kārts rindā nebūtu sestā, jo tad visas tās rindā kārtis ir jāpaceļ. Katrai kārtij ir savs soda punktu skaits – no viens līdz pieci. Spēles beigās punkti tiek saskaitīti, tas, kuram vismazāk punktu, ir uzvarētājs.

Straupietis Gints Berneckis atklāj, ka pēc pirmās kopā spēlēšanas reizes “6.ņem!” tik ļoti iepatikusies, ka vairākas ģimenes spēli iegādājušās, lai spēlētu arī mājās: “Interesanti, ka katrs var izdomāt, kā likt kārtis, lai pēc iespējas mazāk tās paceltu, tomēr nekad nevar zināt, kādu kārti izliks pārējie dalībnieki, tāpēc iznākums nekad nav līdz galam paredzams.”

Ģimeņu vakaru mērķis ir radīt iespēju cilvēkiem iepazīties, sadraudzēties. G.Berneckis atzīst, ka spēles ir lielisks veids, kā sadarboties, veidot kopības sajūtu. Uz ģimeņu vakaru katrs atnāk arī ar savu cienastiņu, bērniem satiekoties ir savas runāšanas un dau­zīšanās, vecāki parunājas un tad izlemj, kādu spēli spēlēt.

Ar savām trim atvasēm uz spēļu vakaru atnākusi Alise un Aisosa Omoregie , un visi pieci ar aizrautību piedalās spēlē. Sanita Vīna atnesusi spēles no mājas. Tur ir gan “Saderēsim?”, gan “Tikai viens”, “Dixit odyssey” un daudzas citas. Viņa teic: “Visas vēl ne tuvu neesam izspēlējuši. Atkarībā no vēlmēm varam spēlēt gan vienkāršākas, gan sarežģītākas, brīvā atmosfērā būt kopā un ļauties spēles priekam. Ir labi, ka sanākam kopā. Šajos vakaros piedalās arī daudzas Straupes luteriskās draudzes ģimenes, man šķiet, ka tas ir vēl viens brīnišķīgs veids, kā brīvā atmosfērā citam citu iepazīt. Protams, pavasarim sākoties, jārēķinās, ka būs mazāk dalībnieku, jo sākas dārza darbi.”

Straupieši Madara un Jānis Skulmes ir radoši cilvēki – Madara darbojas ar mākslas lietām un rokdarbiem, gatavo spēļu lācīšus, Jānis veido filmas un apmāca filmēšanā. Ģimenē ir meitiņa Anna, kurai drīz būs divi gadi. Jānis teic, ka ģimeņu vakari un citas tikšanās reizes ir ieguvums gan pieaugušajiem, gan arī bērniem. “Ja dzīvotu noslēgtā vidē, meitai būtu grūtāk satikt citus bērnus. Turklāt te, draudzes namā, var daudz ko iepazīt. Te ir arī dārzs un siltumnīcas, kaimiņos ir vistas un suns, tepat ir kaķis, arī stārķi, bērns siltākā laikā spēlējas laukā un vēro dzīvnieku dzīves norises.”

Jānis Skulme vērtē, ka draudzes namā ir aktīva kopiena, kurā var sanākt kopā, dalīties ar dzīves jautājumiem un pieredzi, pavadīt laiku atpūtā, tādējādi stiprinot citam citu. Tā ir brīnišķīga iespēja. Līdztekus ģimeņu un spēļu vakariem draudze rīko arī Bībeles studiju, jauniešu vakarus, kristīgo uzņēmēju sestdienas. “Cilvēks ikdienā ne vienmēr ir uzklausīts vai sadzirdēts, te ir vieta, ja meklē kopību vai atbalstu. Te viens otru uzklausa un sadzird. Man šķiet īpaši, ka te satiekas visdažādāko jomu un vecuma cilvēki, ikviens var bagātināt cits citu. Uzskatu, ka katru namu veido nevis vieta, bet cilvēki, kuri tajā darbojas. Te vienmēr aicināti ne tikai kristīgi cilvēki, bet arī tie, kuri nav draudzē, un ir brīnumaini, ka katrs šeit kaut ko sev var atrast.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Esam te jauniešu dēļ"

06:52
25.03.2025
76

Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

Uzzināt, izjust un saprast

07:47
24.03.2025
15

Par Ukrainas karu stāsta fotomāksla un mūzika Laikā, kad pasaule grīļojas, māksla un mūzika ir spēka, ticības un mīlestības avoti. Divās izstādēs Pasaules latviešu mākslas centrā ikdienas domas, rūpes un emocijas paliek pilsētas kņadā. Te uzrunā sāpes un cerība, labestība un ticība, ka karš Ukrainā beigsies. Tāds vēstījums bija arī ukraiņu mūziķes, bandūras virtuozes Darjas […]

No palaidnībām līdz piemēram apkārtējiem

06:05
21.03.2025
33

Kaspars Markševics ir mūziķis, Latvijas Radio 2 programmu vadītājs un organizācijas “Latvijas Bērnu atbalsta fonds” vadītājs. Ar koncertprogrammu “Tava karaļvalsts” viņš viesojās Zosēnu Kultūras namā. Viņa vadītais fonds Liepas pagasta Skangaļu muižā rīko koncertus un arī nometnes bērniem, visus ienākumus novirzot vietas attīstībai, lai tā iespējami labāk būtu piemērota bērniem un jauniešiem. Kaspars pats ir […]

Pozitīvi zvērīga andelēšanās

07:07
20.03.2025
43

Mākslas telpā “Mala” pozitīvā noskaņā aizvadīta otrā “Zvērīgā andele”, kurā šogad tirgojās ne tikai ar apģērbiem, apaviem, grāmatām, bērnu rotaļlietām, bet arī senlietām, kas glabājušās lauku mājas bēniņos. Andeles idejas autores ir Vilku Ilze jeb Ilze Ceļmillere un Lāču Anna jeb Anna Ločmele. Ilze zīmē vilkus, Anna – lāčus, tāpēc arī pasākumam dots tāds nosaukums. […]

Ar vilcienu no Cēsīm uz Tartu divās stundās

07:36
19.03.2025
129

Braukt ar vilcienu paticis man kopš bērnības, un bijusi arī iespēja to darīt. Dzīvesvieta vienmēr atradusies tuvu dzelzceļa stacijai, kājām jāiet ne ilgāk kā desmit minūtes. Abi ar vīru nolēmām, ka ir jāizmēģina jaunais, pareizāk – atjaunotais – vilcienu savienojums no Cēsīm uz Tartu. Piedzīvojums lielisks. Tikai Valgas dzelzceļa stacijā, kur jāpārsēžas no Lietuvas nodrošinātā […]

Delikatese no kalpu galda

12:22
18.03.2025
190

“Sviests ar kaņepēm”, ko ražo piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe”, ir produkts, ko gatavo tikai Latvijā. Savukārt “Straupe” ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums valstī, kur jau 29 gadus, ņemot par pamatu nedaudz precizētu tautas recepti, šādu sviestu gatavo. Šodien sviests ar kaņepēm ir delikatese, ko iecienījuši gardēži, veselīgu produktu cienītāji un saim­nieces, kurām patīk jauninājumi ģimenes […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
17
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
32
33
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi