Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Galda spēles rosina sadarbību un ļauj iepazīties

Iveta Rozentāle
10:07
10.04.2024
72
Speles

Kopā būšanas un spēļu vakars. Gints Berneckis palīdz saprast, kā spēlēt “6.ņem!”. FOTO: Iveta Rozentāle

Straupē reizi mēnesī sanāk kopā ģimenes, lai parunātos un spēlētu galda spēles.

Pēdējās tikšanās reizēs ar aizrautību visi iesaistījušies prāta spēlē “6. ņem!”. To spēlē ar kārtīm, uz kurām ir skaitļi. No­teikumi ir vienkārši, katrs spēlētājs no kāršu kavas izvelk desmit kārtis. Gājienu pēc gājiena tās izliek četrās rindās augošā secībā. Spēlētāji cenšas, lai viņa kārts rindā nebūtu sestā, jo tad visas tās rindā kārtis ir jāpaceļ. Katrai kārtij ir savs soda punktu skaits – no viens līdz pieci. Spēles beigās punkti tiek saskaitīti, tas, kuram vismazāk punktu, ir uzvarētājs.

Straupietis Gints Berneckis atklāj, ka pēc pirmās kopā spēlēšanas reizes “6.ņem!” tik ļoti iepatikusies, ka vairākas ģimenes spēli iegādājušās, lai spēlētu arī mājās: “Interesanti, ka katrs var izdomāt, kā likt kārtis, lai pēc iespējas mazāk tās paceltu, tomēr nekad nevar zināt, kādu kārti izliks pārējie dalībnieki, tāpēc iznākums nekad nav līdz galam paredzams.”

Ģimeņu vakaru mērķis ir radīt iespēju cilvēkiem iepazīties, sadraudzēties. G.Berneckis atzīst, ka spēles ir lielisks veids, kā sadarboties, veidot kopības sajūtu. Uz ģimeņu vakaru katrs atnāk arī ar savu cienastiņu, bērniem satiekoties ir savas runāšanas un dau­zīšanās, vecāki parunājas un tad izlemj, kādu spēli spēlēt.

Ar savām trim atvasēm uz spēļu vakaru atnākusi Alise un Aisosa Omoregie , un visi pieci ar aizrautību piedalās spēlē. Sanita Vīna atnesusi spēles no mājas. Tur ir gan “Saderēsim?”, gan “Tikai viens”, “Dixit odyssey” un daudzas citas. Viņa teic: “Visas vēl ne tuvu neesam izspēlējuši. Atkarībā no vēlmēm varam spēlēt gan vienkāršākas, gan sarežģītākas, brīvā atmosfērā būt kopā un ļauties spēles priekam. Ir labi, ka sanākam kopā. Šajos vakaros piedalās arī daudzas Straupes luteriskās draudzes ģimenes, man šķiet, ka tas ir vēl viens brīnišķīgs veids, kā brīvā atmosfērā citam citu iepazīt. Protams, pavasarim sākoties, jārēķinās, ka būs mazāk dalībnieku, jo sākas dārza darbi.”

Straupieši Madara un Jānis Skulmes ir radoši cilvēki – Madara darbojas ar mākslas lietām un rokdarbiem, gatavo spēļu lācīšus, Jānis veido filmas un apmāca filmēšanā. Ģimenē ir meitiņa Anna, kurai drīz būs divi gadi. Jānis teic, ka ģimeņu vakari un citas tikšanās reizes ir ieguvums gan pieaugušajiem, gan arī bērniem. “Ja dzīvotu noslēgtā vidē, meitai būtu grūtāk satikt citus bērnus. Turklāt te, draudzes namā, var daudz ko iepazīt. Te ir arī dārzs un siltumnīcas, kaimiņos ir vistas un suns, tepat ir kaķis, arī stārķi, bērns siltākā laikā spēlējas laukā un vēro dzīvnieku dzīves norises.”

Jānis Skulme vērtē, ka draudzes namā ir aktīva kopiena, kurā var sanākt kopā, dalīties ar dzīves jautājumiem un pieredzi, pavadīt laiku atpūtā, tādējādi stiprinot citam citu. Tā ir brīnišķīga iespēja. Līdztekus ģimeņu un spēļu vakariem draudze rīko arī Bībeles studiju, jauniešu vakarus, kristīgo uzņēmēju sestdienas. “Cilvēks ikdienā ne vienmēr ir uzklausīts vai sadzirdēts, te ir vieta, ja meklē kopību vai atbalstu. Te viens otru uzklausa un sadzird. Man šķiet īpaši, ka te satiekas visdažādāko jomu un vecuma cilvēki, ikviens var bagātināt cits citu. Uzskatu, ka katru namu veido nevis vieta, bet cilvēki, kuri tajā darbojas. Te vienmēr aicināti ne tikai kristīgi cilvēki, bet arī tie, kuri nav draudzē, un ir brīnumaini, ka katrs šeit kaut ko sev var atrast.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nezina, kas ir garlaicība

05:52
25.07.2024
23

Genovefa Bojāre tikko aplaistījusi dārzu, nolasījusi jāņogas. Drustēniete pastāsta, ka dārziņa platību samazinājusi, lai godam tiktu galā ar kopšanu. “Pie mājas ir dīķītis, saleju ūdeni traukos un vedu uz dārziņu. Bez ūdens nekas neizaugs. Siltumnīcā karstajās dienās daudz ūdens vajag,” atgādina Genovefa un piebilst, ka karstajā laikā arī puķes ātri nozied. Vislielākais prieks viņai par […]

Neapjukt izklaidē, nepazaudēt vērtības

05:35
24.07.2024
216

Ingu Cipi pazīst daudzi. Vieni kā dažādu Latvijā nozīmīgu pasākumu un uzvedumu, arī Dziesmu svētku koncertu režisori, citi kā Priekuļu kultūras nama pasākumu organizatori, vēl citiem viņa ir deju grupas “Viva” vadītāja. Inga arī raksta dzejoļus un vārdus dziesmām. Domās jau ir XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku notikumos. Vasarā, kad svētku tik […]

Spēlē ar vecu koku atklāj pērles

11:01
23.07.2024
152

Vara Altāna darbnīcā gar sienu rūpīgi salikti veci dēļi, logu rāmji. Turpat blakus dažādu toņu galda virsmas, skapis, gleznu un spoguļu rāmji. Katrs īpašs un neatkārtojams. “Man patīk eksperimentēt,” saka kokmeistars un uzreiz uzsver: “Vecais ir vērtība tāpēc, ka vecs.” Viņš gadiem vāc vecos būvkokus, būvdetaļas un no tiem gatavo gan mēbeles, gan interjera priekšmetus.Pirms […]

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
55

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
40

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
36

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi