Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Rada dabīgu kosmētiku mazajām dāmām

Iveta Rozentāle
06:11
31.05.2024
216
Charlotte (1)

Kopīgi. “Mūsu ģimenē viss, ko darām, ir ģimenes padarīšana. Tikai dažos projektos kādam iesaiste ir lielāka, kādam mazāka. Ar kosmētiku, protams, vairāk darbojamies mēs ar meitiņu,” teic skujeniete Krista Šeļegovska, dabīgās kosmētikas mazām meitenēm zīmola “CHARLOTTE” radītāja. FOTO: no albuma

Skujeniete Krista Šeļegovska, iedvesmojoties no meitas Šarlotes, radījusi dabīgās kosmētikas mazām meitenēm zīmolu “CHARLOTTE”.

Tā mammām sirds var būt mierīga, kad mazās princeses, kas vēlas atdarināt mammu, liekot uz sejas krēmu, smaržojoties un mazgājoties nekaitē savai ādai.

Kosmētika gatavota tikai no dabiskām vielām, to var lietot jebkurā vecumā,    bet vispiemērotākā tā ir tieši brīdī, kad meitenes vēlas atdarināt mammu un pucēties. Kāda to dara vien pāris gadu jauna, cita jau skolas gados.

-Kā radās ideja par dabīgas kosmētikas radīšanu meitenēm?

-Pirms meitiņas vārdadienas    domāju, ko uzdāvināt, par ko viņa priecātos. Šarlotei    ir pieci gadi un interese pucēties, atdarināt mammu. Ļoti bieži dzirdu jautājumus: “Kas tas tāds? Vai es arī varu?” Viņai ir vēlme uzlikt krēmiņu, uzsmidzināt manu zied­ūdeni. Sapratu, ka viņa ļoti priecātos par tādu kosmētiku, bet es būtu laimīga, ja zinātu, ka kosmētika ir dabīga un droša bērnam. Ieguglēju internetā frāzi “dabīgā kosmētika bērniem”, bet neko neatradu. Jā, var atrast dekoratīvo kosmētiku – acu ēnas, pūderi un citas kosmētikas lietas -, bet tās nav no dabīgām izejvielām. Turklāt es savai meitai vēlos mācīt, ka dabīgais skaistums ir visskaistākais. Tā no rīta pamodos ar ideju – ja nav, tad jātaisa pašai, jārada meitas vārdā nosauktu dabiskās kosmētikas līniju bērniem.

Uzreiz zināju, ka pati kosmētiku neražošu. Man nav tādu zināšanu, bet jārēķinās, ka kosmētika paredzēta mazu bērnu ādai. Zināju, ka vispirms vērsīšos pie SIA “Salona “Līga”” . “Līga” ir kvalitātes zīme. Viņu kosmētika tiek gatavota mazā, bet ļoti estētiski skaistā ražotnē Trikātā, ezera krastā, kur katrs produkts ir roku darbs.

Mēs kopīgi radījām “CHARLOTTE” līnijas produktus, izvēlējāmies katram smaržu, tās intensitāti. Mana meitiņa pieņēma gala lēmumus, kam un cik stipri jāsmaržo. Tika radītas mūsu formulas, no kurām tagad arī tiek ražota kosmētika. Etiķetes veidoju pati. Vēlējos, lai tās ir maksimāli meitenīgas, rozā. Iepakojumus skatījāmies tādos tilpumos, lai mazajām rociņām būtu ērti. Etiķetes līmējam paši, un paciņas nosūtīšanai arī pakojam paši. Tā nu iznāk, ka kārtīgi apčubinām katru pasūtīto produktiņu.

-Kas, uzsākot šādu uzņēmējdarbību, ir vieglākais un kas grūtākais?

-Grūtākais ir palaist ideju tautiņās. Redzu tik daudz mazu meiteņu, kas veikalos pēta un čamda lēto, sintētisko ārzemju kosmētiku, jo viņām ir vēlme pēc tādas. Gribas iet katrai klāt un dāvināt mūsu produktiņus, taču diemžēl vēl to nevaram atļauties. Bet ticu, ka pienāks tāds brīdis.

Gribas pēc iespējas vairāk cilvēkiem nodot    ziņu, ka tepat Latvijā ir ar rokām gatavota dabīga kosmētika mazām meitenītēm. Protams, vēl ir, pie kā piestrādāt. Vēlamies uzlabot etiķešu kvalitāti un ieviest jaunus produktus.

Vieglākais ir priecāties par ideju un katru pasūtīto produktiņu. Lielākais gandarījums bija brīdī, kad ieraudzīju pirmo produktu – sapildītu iepakojumā un ar uzlīmētu etiķeti. Tad redzēju, ka ideja ir realizējusies un kļuvusi taustāma.

-Meitiņa darbojas kopā ar jums.

-Jā, Šarlotei ļoti patīk. Man ir interesanti viņu vērot. Kāda būs attieksme, kāda gribēšana. Viņai tā arī saku – tas ir darbiņš, kas ir jāizdara. Ja braucam fotografēties, tad tā arī saku: “Mēs braucam taisīt smukas bildītes tavai kosmētikai!” Viņa to uztver ļoti atbildīgi. Un tas jau ir arī tas, kas māca darba tikumu.

Kad saņemts pasūtījums, es viņai nosaucu produktus, viņa ņem atbilstošo no kastēm un liek kastītē sūtīšanai, tas ir viņas mīļākais darbiņš. Bet arī citus darbus dara ar prieku. Meitai ir arī īpašs uzdevums – uzrakstīt paldies kartīti, ko pievienojam pasūtījumam.

Mūsu ģimenē viss, ko darām, ir ģimenes padarīšana. Tikai dažos projektos kādam iesaiste ir lielāka, citam mazāka. Darbā ar kosmētiku, protams, esam vairāk mēs ar meitiņu. Taču arī tētis palīdz ar padomu, paciņu izsūtīšanu, etiķešu līmēšanu, visu, ko palūdzam, kad ir nepieciešamība. Savukārt brālītis mūs mudina uz īpašu līniju puišiem, sakot: “Kāpēc māsai ir, bet man nav? Man arī vajag!” Tāpēc tagad gatavojam arī dažus produktiņus mazajiem džekiņiem.

-Vai iepriekš bijusi saistība ar uzņēmējdarbību?

-Esam diezgan aktīvi ideju realizētāji. Ja ienāk    prātā doma par kādu produktu, pārbaudām, vai kas tāds jau nav pieejams, ja nav, cenšamies ideju realizēt. Ir pieredze dažādās    sfērās, bet tieši kosmētikas izgatavošanā un pārdošanā nav. Tāpēc ir nelielas bažas, kā produkts nokļūs pie cilvēkiem un vai tas patiks.

-Vai ir doma, ka tā varētu kļūt par pamatnodarbošanos?

-Grūti kaut ko prognozēt, jo nekas, ko darām, nav naudas dēļ. Darām tikai to, kas patīk, par ko degam, ko vēlamies darīt, un priecājamies, ja ar to varam nopelnīt kādu naudiņu. Protams, gribētos, lai “CHARLOTTE” attīstās līdz savam labākajam maksimālajam rezultātam, bet, vai būs tā, ka tas būs galvenais, ko darīsim, – diez vai, jo mums patīk ļoti, ļoti daudzas lietas.

-Vai vispār dzīvē jums ir svarīgi ievērot, lai ir dabiskas lietas, dabiski ēdieni, ievērot dabai draudzīgu dzīvesveidu?

-Protams. Mēs dzīvojam laukos jau sešus gadus. Ja arī esam ārpus Latvijas, izvēlamies pēc iespējas tuvāk dabai un prom no pilsētas. Mēs esam īsti dabas un lauku mīļi. Protams, vēl ir, uz ko tiekties. Tāds dabīgums un vēlme pēc tīra gaisa, ēdiena, vides ienākusi reizē ar brīdi, kad pārcēlāmies uz laukiem. Jo šeit dzīves ritējums ir citāds.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Esam te jauniešu dēļ"

06:52
25.03.2025
75

Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

Uzzināt, izjust un saprast

07:47
24.03.2025
15

Par Ukrainas karu stāsta fotomāksla un mūzika Laikā, kad pasaule grīļojas, māksla un mūzika ir spēka, ticības un mīlestības avoti. Divās izstādēs Pasaules latviešu mākslas centrā ikdienas domas, rūpes un emocijas paliek pilsētas kņadā. Te uzrunā sāpes un cerība, labestība un ticība, ka karš Ukrainā beigsies. Tāds vēstījums bija arī ukraiņu mūziķes, bandūras virtuozes Darjas […]

No palaidnībām līdz piemēram apkārtējiem

06:05
21.03.2025
33

Kaspars Markševics ir mūziķis, Latvijas Radio 2 programmu vadītājs un organizācijas “Latvijas Bērnu atbalsta fonds” vadītājs. Ar koncertprogrammu “Tava karaļvalsts” viņš viesojās Zosēnu Kultūras namā. Viņa vadītais fonds Liepas pagasta Skangaļu muižā rīko koncertus un arī nometnes bērniem, visus ienākumus novirzot vietas attīstībai, lai tā iespējami labāk būtu piemērota bērniem un jauniešiem. Kaspars pats ir […]

Pozitīvi zvērīga andelēšanās

07:07
20.03.2025
43

Mākslas telpā “Mala” pozitīvā noskaņā aizvadīta otrā “Zvērīgā andele”, kurā šogad tirgojās ne tikai ar apģērbiem, apaviem, grāmatām, bērnu rotaļlietām, bet arī senlietām, kas glabājušās lauku mājas bēniņos. Andeles idejas autores ir Vilku Ilze jeb Ilze Ceļmillere un Lāču Anna jeb Anna Ločmele. Ilze zīmē vilkus, Anna – lāčus, tāpēc arī pasākumam dots tāds nosaukums. […]

Ar vilcienu no Cēsīm uz Tartu divās stundās

07:36
19.03.2025
129

Braukt ar vilcienu paticis man kopš bērnības, un bijusi arī iespēja to darīt. Dzīvesvieta vienmēr atradusies tuvu dzelzceļa stacijai, kājām jāiet ne ilgāk kā desmit minūtes. Abi ar vīru nolēmām, ka ir jāizmēģina jaunais, pareizāk – atjaunotais – vilcienu savienojums no Cēsīm uz Tartu. Piedzīvojums lielisks. Tikai Valgas dzelzceļa stacijā, kur jāpārsēžas no Lietuvas nodrošinātā […]

Delikatese no kalpu galda

12:22
18.03.2025
187

“Sviests ar kaņepēm”, ko ražo piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe”, ir produkts, ko gatavo tikai Latvijā. Savukārt “Straupe” ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums valstī, kur jau 29 gadus, ņemot par pamatu nedaudz precizētu tautas recepti, šādu sviestu gatavo. Šodien sviests ar kaņepēm ir delikatese, ko iecienījuši gardēži, veselīgu produktu cienītāji un saim­nieces, kurām patīk jauninājumi ģimenes […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
17
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
32
32
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi