Agnese Zonne aptiekā aizvadījusi gandrīz 20 darba gadus, no tiem 11 viņa ir farmaceite un arī aptiekas vadītāja “Mēness aptiekā” Līgatnes pagastā, Cēsu novadā. Ieguvusi cilvēku uzticību un labi pazīst vietējos iedzīvotājus. “Farmaceits taču tagad ir tik vajadzīgs, tik daudz dažādu vajadzību un jautājumu ik dienu no mūsu apmeklētājiem, un mēs varam palīdzēt,” par darbu […]

Olga Jevsejeva glezno visu savu mūžu. Cik nu viņa spēj atsaukt atmiņā, no tā laika viņa ir zīmējusi, gleznojusi visur, kur vien bijis iespējams, pat uz sienām, par ko saņemti rājieni no mātes. Māksliniece dzimusi skais­tā Latgales pilsētiņā – Krāslavā, nesen pārcēlusies uz dzīvi Cēsu novadā, Zaubē. Nesen zaubēnieši varēja redzēt viņas darbus vietējā kultūras […]

Purvi ir nozīmīga Latvijas ainavas sastāvdaļa un sastopami visā Latvijas teritorijā. Pruvi aizņem aptuveni 5% teritorijas (platības ar kūdras slāni ir lielākas, ap 10%, taču ne visas uzskatāmas par purviem), bet tiem ir liela nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā. Lielākie purvi ir valsts īpašums, tos apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde vai AS “Latvijas valsts meži”, mazie purvi […]

Ziemā, kad sniegs nokusis, ejot pa mežu vai braucot pa melnu šoseju, nereti var pārsteigumā apmulst – aizskrien balta pele. Kamēr samirkšķini acis, tās vairs nav. Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts, zoologs Vilnis Skuja paskaidro: “Tā ir zebiekste, mazākais plēsējs Latvijā, Eiropā, un grūti iedomāties kādu mazāku arī pasaulē. Mazs caunu dzimtas zvēriņš, divu trīs peļu […]

Drīzumā noslēgsies kāds nozīmīgs posms jeb piecgade, kas veltīta projektam “Dabas skaitīšana”. Par to, kas šajā vērienīgajā pasākumā vēl paveicams, par nākotnes izaicinājumiem un to, kā mainījusies sabiedrības attieksme pret dabas vērtībām un to sargātājiem, uz sarunu aicinājām projekta vadītāju Irisu Mukāni. Maksājam vai risinām! Ieceres mērķis, ko uzņēmās īstenot Dabas aizsardzības pārvalde, bijis iegūt […]

Ziemeļu upespērlene (‘Margaritifera margaritifera’) ir uz izmiršanas robežas, tāpēc šogad “Gada gliemja” kārtā to iecēlusi Latvijas malakologu biedrība, bet par izaicinājumiem sugas saglabāšanā plašāk stāsta pētniece, Latvijas Universitātes muzeja zooloģijas nozares krājumu glabātāja Mudīte Rudzīte. Viņa par upespērlenēm tur īpašu rūpi jau vairāk nekā 20 gadus. Tikai četrās vietās Eiropā dzīvotspējīgas upespērlieņu populācijas pašlaik pastāv […]

Sešu ģimeņu vecāki kopā ar bērniem, kuri mācās Skujenes pamatskolā, saturīgi pavadot laiku, papildināja un ieguva jaunas zināšanas un prasmes. “Ar lielu interesi visi iesaistījās Meža attīstības fonda dāvinājuma projektā “No koka līdz koklei”. Tā bija ne tikai seno amata prasmju pārmantošana un senču devuma dziļāka izpratne, bet arī folkloras tradīciju izprašana un pārņemšana, vides […]

Otro gadu “Radio Pieci” komandā strādā cēsniece Elīna Baltskara, raidījumu producente un vadītāja. Viņa aktīvi iesaistījusies labdarības akcijā “Dod pieci!”, abus pēdējos gadus kopā ar diviem citiem dīdžejiem pavadot septiņas dienas stikla studijā Rīgas centrā. Atgādināsim, ka šogad uzmanība tika pievērsta vides pieejamības problemātikai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. – Otrajā reizē laiks studijā ­bija vieglāks? […]

Atnāc, uzvel sniegavīru! Kurš varētu notīrīt ietvi pie kopienas dārza Kuģinieku ielā? Tādi aicinājumi Liepājas kopienas dārza darba grupā feisbukā ierakstīti decembrī. Populārajā tīmekļvietnē dārzam ir jau tuvu pie 400 sekotāju. Pašā dārzā, kuram noslēgusies pirmā sezona, gan vēl tik daudz nav bijis. Pandēmija pasteidzināja Par cerībām, par puķu, cilvēku un kopienas augšanu sarunājamies ar […]

Ēkas ir vienas no lielākajām siltumenerģijas patērētājām Eiropas Savienībā (ES), līdz ar to rada 36% kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju. Lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti visā Eiropā, daudz darāmā ar esošo mājokļu sakārtošanu, jo arī pēc gadu desmitiem ekspluatācijā būs vairāk nekā 85% pašreizējo ēku, no kurām liela daļa nav energoefektīvas. Finansējums būs Finanšu institūcijas […]

Visi cilvēki grib elpot svaigu gaisu, atpūsties pie tīriem ūdeņiem, dzīvot pasaulē, kuru nesatricina nepanesams karstums, plūdi un viesuļvētras. Eiropas nākotnes zaļais kurss mums patīk, bet līdz brīdim, kad izdzirdam, ka mums pašiem par to jāmaksā. Kā sasniegt kopīgos klimata mērķus ar pēc iespējas mazākām izmaksām, risinājumi ir jārod katrā valstī. Izaugsmes iespēja Par Eiropas […]

Pasaules Dabas fonds (PDF) Latvijā darbojas kopš 1991. gada kā starptautiskās organizācijas “World Wide Fund for Nature” asociētais partneris, īstenojot kopīgas kampaņas un projektus. PDF direktors Jānis Rozītis stāsta, ka viņa 23 gadu darba pieredzes laikā ir mainījusies organizācijas loma un tagad daudz aktīvāk jāiesaistās, lai dažādos līmeņos, sākot no mājsaimniecībām un beidzot ar likumdevējiem, panāktu, […]

Viens no Cēsu magnētiem ir Vidzemes koncert­zālē­“Cēsis” ar plašo, daudzpusīgo un kvalitatīvo piedāvājumu. Protams, pēdējie divi gadi bijuši izaicinājumu pilni, cenšoties pielāgoties valstī noteiktajiem ierobežojumiem. Par šo laiku un nākotnes redzējumu uz sarunu aicināju koncertzāles māksliniecisko vadītāju Inesi Zagorsku. – Kādi koncertzālei bijuši šie divi gadi? – Sajūtas ir ļoti dažādas. 2020.gadā publikai bijām atvērti […]

Eiropas Komisija šovasar pieņēmusi tiesību aktu paketi, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tostarp noteikts, ka jau aptuveni pēc 13 gadiem jaunu vieglo automobiļu vidējās emisijas jāsamazina par 100%, kas nozīmē, ka no 2035. gada jauno auto tirgū parādīsies tikai automobiļi ar elektrisko vai citu jaunā tipa dzinēju, nomainot tagad tik ierastos […]

Pilsētas parku un zoodārzu populārs iemītnieks, kas piesaista visu paaudžu skatienus daudzviet pasaulē, ir melnais gulbis (Cygnus atratus). Latvijā viena no iecienītākajām pastaigu vietām, kur jau daudzus gadus redzams skaistais, bet samērā retais ūdensputns, ir Cēsu parks, kā arī Spārītes parks Gulbenē. Dzimšanas dienas dāvana Melnais gulbis Heinrihs, kas siltajos gadalaikos pārsteidz Gulbenes iedzīvotājus un […]

Arī šogad, līdzīgi kā pērn, tūrisma sezonu aizvadījām pandēmijas un ceļošanas ierobežojumu ēnā. Vislielāko Covid-19 sitienu saņēma starptautiskais tūrisms, kamēr novados tas ļāva attīstīt un pat radīt jaunus objektus, īpaši dabā, kur bija vienkārši ievērot distanci un citas prasības. Daudzi pēkšņi atcerējās par dabu kā lielisku enerģijas atjaunotāju, tāpēc uzņēmējiem reģionos atlika vien aktualizēt savus […]

Pēc administratīvi teritoriālās reformas daudzas pašvaldības Latvijā saskaras ar izaicinājumu, kā efektīvāk pārvaldīt centralizēto siltumapgādes sistēmu un optimizēt ražošanu, lai iedzīvotājiem visā novadā nodrošinātu līdzvērtīgu, kvalitatīvu, videi labvēlīgu un ilgtspējīgu pakalpojumu. Jau aizmirsušās problēmas Piemēram, Kuldīgas novadā pēc apvienošanās centralizēto siltumapgādi nodrošina divas pašvaldības kapitālsabiedrības: SIA “Kuldīgas siltumtīkli” un “Skrundas komunālā saimniecība”, kā arī privātuzņēmums […]

Zarnu vēzis ir trešā izplatītākā onkoloģiskā saslimšana Latvijā – katru gadu ar to saslimst vairāk nekā 1000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir vecumā pēc 50 gadiem. Lai arī iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi divos gados ir pieejams valsts apmaksāts un mājas apstākļos ērti veicams zarnu vēža profilaktiskais tests, kopumā atsaucība līdz […]

Pēc filmas pirmizrādes “Es izvēlos Piebalgu” “Druva” uzrunāja filmas veidotājus – TV žurnālisti Karīnu Rubeni un foto mākslinieku Mārci Baltskaru – par filmas tapšanu un tās laikā gūtajām atziņām. – Vai to īpašo, Piebalgu raksturojošo bija viegli parādīt filmā? Karīna: – Man šķiet, tas nebija grūti. Ņemot vērā, ka pati kopš piecu gadu vecuma šeit […]

Lai ikvienu iedrošinātu savā ikdienā ieviest kaut mazus, bet planētai draudzīgus dzīves paradumus, šogad uzsākta dzīvesstila pieredzes apmaiņas kampaņa “Es daru tā!”. Tā dod iespēju kopumā 90 videostāstos smelties idejas no dažādiem cilvēkiem, kā ar prieku dzīvot dabai draudzīgāk. Kampaņas ietvaros aktrise un kostīmu māksliniece Madara Botmane devās ciemos arī pie Grāpju ģimenes Cēsu novadā, […]

Diemžēl, nodrošinot savas ikdienas vajadzības, cilvēki saražo ne vien sadzīves, bet arī videi bīstamus atkritumus, kuru pārstrāde daudzos gadījumos nav atrisināta vai pat iespējama. Tāpēc liela to daļa tiek noguldīta zemes dzīlēs. Arī Latvijā savulaik izveidotas vairākas bīstamo atkritumu īslaicīgās uzglabāšanas novietnes (BAĪN), no kurām tālāk krājumi ceļo vai nu uz citām valstīm, vai gulst […]

Mājsaimniecības radīto atkritumu šķirošanas pieejamība ir ļoti svarīga daudziem iedzīvotājiem, kas aizvien vairāk aizdomājas par videi draudzīgu saimniekošanu ikdienā. Teorētiski visā Latvijā šai sistēmai nu jau būtu jābūt sakārtotai, lai katram iedzīvotājam ir visas iespējas paša radītos atkritumus sašķirot. Tomēr realitātē gan ne viss ir tik rožaini. Vienā novadā atšķirīgas situācijas Neraugoties uz dažādām valsts […]

Pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “ZAAO” valdes priekšsēdētājs GINTS KUKAINIS, ar kuru apspriežam nozares izaicinājumus Latvijā, uzsver, ka situācijā, kad atkritumu apsaimniekotājiem netrūkst rūpju ar jaunajām normām – veicināt atkritumu pārstrādi, līdz 2035. gadam panākt, ka noglabāti tiek tikai līdz 10% savākto atkritumu, ieviest bioloģisko atkritumu šķirošanu un pārstrādi, sakārtot tekstila šķirošanu, tāpat bīstamo atkritumu savākšanu […]

Šovasar Valmierā skaļi izskanēja Latvijā pirmais atkritumu pārstrādes veicināšanas hakatons “DaibeZero”, kurā Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā “Daibe” notika izpētes darbi un sešas komandas ar studentiem, zinātniekiem, uzņēmējiem un citiem vides entuziastiem sastāvā meklēja jaunus risinājumus atkritumu izmantošanai. Hakatona uzvarētāji no Latvijas un Krievijas piedāvāja stikla šķiedras ražošanas pārpalikumus izmantot ķieģeļu […]

Cēsniece Laura Krūmiņa – Zvaigzne izdevusi grāmatu bērniem “Pipara un Pērles piedzīvojumi. Sarkankrūtītis nepatikšanās”, kuru ilustrējusi Diāna Stupele. Laura apraksta savas ģimenes suņuku piedzīvojumus, sargājot putnu barotavu no naskās kaimiņu kaķu dāmas. Pipars ir temperamentīgs suns, ko Laura ar vīru iegādājās, dzīvojot Spānijā, bet Pērle ir suņu meitene, kas paņemta no Cēsu dzīvnieku patversmes, lai […]

Lai ikvienu iedrošinātu savā ikdienā ieviest kaut mazus, bet planētai draudzīgus dzīves paradumus, šogad uzsākta dzīvesstila pieredzes apmaiņas kampaņa “Es daru tā!”. Tā dod iespēju kopumā 90 videostāstos smelties idejas no dažādiem cilvēkiem, kā ar prieku dzīvot dabai draudzīgāk. Kampaņas ietvaros aktrise un kostīmu māksliniece Madara Botmane dodas ciemos pie iedvesmojošiem un radošiem cilvēkiem, kuri […]

Ilze un Linards Kalvāni pirms pusotra gada pārcēlušies uz dzīvi Priekuļos. Ārpus galvaspilsētas dienas ritot daudz mierīgāk un bērniem esot iespēja vairāk būt svaigā gaisā. Dienu pirms Līgosvētkiem Kalvānu ģimenē piedzima meitiņa Luīze. Ilze ar Linardu pirms vienpadsmit gadiem iepazinušies, studējot Latvijas Universitātes Fizi­kas un matemātikas fakultātē, ieskatījušies un “sadziedājušies” korī “Aura”. Jau deviņus gadus […]

Cēsniekus rudens sākumā pilsētas ielās uzrunāja divi jaunieši, piedāvājot palīdzību. Izrādās, Elders Bastians (19) un Elders Meisans (20) ir misionāri no Amerikas Savienotajām Valstīm. Jauniešu mērķis ir kalpot un palīdzēt sabiedrībai, reizē pilnveidojoties pašiem. Elders Bastians un Elders Meisans Cēsīs dzīvo nedaudz vairāk par mēnesi. Abus uz Lat­viju atvedusi Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīca. […]

Kad pie tirgotājiem interesējāmies, kā viņiem sokas ar jaunās depozīta sistēmas ieviešanu, kas prasa arī zināmas pārmaiņas no veikalniekiem, viņi uzsvēra, ka depozīta sistēmas ieviešana ir prioritāte. Tomēr par peļņu te neesot runa, drīzāk par ērtību nodrošināšanu pircējiem. Turklāt nav noslēpums, ka citās valstīs pierādījies – iedzīvotāji iztērē par taru saņemto naudu tieši turpat veikalā. […]

Nākamā gada 1. februārī stāsies spēkā depozīta sistēma, kas iedzīvotājiem sagādās zināmas pārmaiņas – pērkot noteiktu veidu bezalkoholiskos un alkoholiskos dzērienus, atsevišķi būs jāmaksā par iepakojumu, taču traukus pēc iztukšošanas varēs nodot otrreizējai pārstrādei un gandrīz vai turpat veikalā atgūt iztērēto. Depozītu sistēmu praktiski ievieš ar Vides valsts dienestu līgumu noslēgusi SIA “Depozīta iepakojuma operators” […]

Latvijas Universitātes vadošā pētniece ELĪNA DĀCE 2019. gadā sadarbībā ar uzņēmumu “Gateway & Partners” izvērtēja taras depozīta sistēmas ieviešanas kopējās izmaksas un ietekmi uz industrijas un sistēmas spēlētājiem, lai izprastu gaidāmās izmaiņas Latvijā. Viņu lūdzām izteikt viedokli par to, ko varam gaidīt no depozīta sistēmas. Iepazīstoties ar pētījuma rezultātiem, pārsteidz atziņa, ka dzērienu iepakojuma depozīta sistēma […]

Kamēr mēs Latvijā vēl tikai ar nepacietību gaidām depozīta sistēmas ieviešanu, citās Eiropas valstīs tāda darbojas jau gadiem. Jāteic gan, ka pārāk plaši tā izplatīta nav, jo ieviesta vien desmit valstīs. Pirmā bija Zviedrija jau tālajā 1984. gadā, bet Lietuva depozīta sistēmu ieviesa samērā nesen, 2016. gadā. Bērni kabatas naudu pelna paši Lai uzzinātu, kas mainās […]

Liepēnietis Miks Grambergs pirmo rudeni rok topinambūru ražu. Viņa vecmāmiņai Cēsīs mazdārziņā gadiem auga šie saldie bumbuļi, kad gribēja tikt vaļā, Miks pieteicās stādīt savā dārzā. “Ap tūkstoti stādu iestādīju. Raža laba, zem daža cera vairāk nekā kilograms bumbuļu, daudzi ir lieli, skaisti,” vērtē Miks. To, kā audzēt topinambūrus, uzzinājis vien no vecmāmiņas, kura arī […]

Mājas kafejnīcu dienās Cēsu novadā durvis vēra 13 saimnieki Cēsīs, Skujenē, Straupē, Liepā, Kārļos un Drabešos. Katrā vietā bija kas īpašs – ne tikai ēdiens, arī vieta, apkārtne, piedāvājums saturīgi pavadīt laiku. Rimtas sarunas pie ugunskura Cēsīs ne vienu vien piesaistīja aicinājums apmeklēt Augļu un bērnu dārzu. Savu pagalmu bija atvērusi Beņķu dzimta, kas saimnieko […]

Tuvākajās dienās iznāks dziedātāja Kārļa Kazāka grāmata “Sākums mūs atrod pats”, tas būs viņa stāsts par piedzīvoto deviņās velomūzikas vasarās, viesojoties neskaitāmās Latvijas vietās. - Kas pamudināja izdot šos stāstus? – Pandēmijas laiks bija pie vainas, ka velomūzikas stāstus beidzot saņēmos uzrakstīt. Sākotnēji nebija doma par grāmatu, gribēju apkopot atmiņas par to, kas piedzīvots, redzēts. Liekot […]

Cēsīs, Maija parkā, sestdien uzlauzts seifs ar 2000 eiro, par kura saturu cīnījās vairāki simti cēsinieku un pilsētas viesu. Sīvā konkurentu cīņā veiksmīgāks izrādījās Konstantīns no Ventspils, kurš SuperHits EHR un Primero Vislatvijas pozitīvisma kampaņas “Atver SuperHits seifu!” ietvaros uzminēja pareizo seifa astoņu ciparu kombināciju, tiekot pie naudas skapī esošajiem 2000 eiro un bešā atstājot […]

Uzņēmēji, domājot par savu attīstību, nereti paši pievēršas aprites ekonomikas principiem gan finansiālu apsvērumu dēļ, gan sekojot tirgus tendencēm. Ražotāji pārdomā, lai produkcijas iepakojums būtu pārstrādājams, lai tas būtu ilgtspējīgs un pievilcīgs klientam un atbilstu preču daudzveidībai. Savā pieredzē ar mums dalījās divu uzņēmumu pārstāvji. Izmanto dažādus iepakojuma veidus Akciju sabiedrība “Tukuma piens”, viena no […]

Lai gan pašvaldības ir vienas no atslēgas spēlētājiem aprites ekonomikas ieviešanā un to loma izcelta arī Latvijas rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks ATIS EGLIŅŠ-EGLĪTIS atzīst, ka pašvaldības centienus ievērot bezatkritumu saimniekošanas principus un vēlmi veicināt aprites ekonomikas ieviešanu tās teritorijā nereti bremzē tieši zināšanu un izpratnes trūkums, tāpēc, viņaprāt, […]

“Domā zaļi! Mīli dizainu! Atbalsti vietējo!” – balstoties uz šīm trim vērtībām, SIA “Wooly World” Liepājā no bioloģiskiem audumiem sāka ražot rotaļlietas, vēlāk arī apģērbu mazuļiem. Kā norāda uzņēmuma īpašniece Madara More, šodien ražotāji vairs nevar tā vienkārši visiem pateikt, ka ir zaļi domājoši. Tas tiešām ir jāpierāda ar rīcību. Grūta izšķiršanās “Wooly World”, kura […]

Šķiet, ka pēdējos gados sabiedrībā ir augusi izpratne par to, kāpēc, piemēram, jāšķiro atkritumi vai jāsaudzē dabas resursi. Aprites ekonomikas ieviešanā tieši sabiedrības izglītošanai ir ļoti liela nozīme. Ieguldījumu var dot arī ekoskolas, kas Latvijā šobrīd ir jau 200. Tāpat arvien vairāk ir zaļā dzīvesveida piekritēju, kas labprāt dalās pieredzē ar plašāku sabiedrības loku un […]

Vecpiebalgā jau trīs gadus ne vienu vien piesaista norāde “Kino ferma”. Tas ir muzejs un kinoteātris, ko izveidojuši Aina un Aldis Slišani. Savulaik Aldis izsolē nopirka vienu no piecām Barackas cūku fermas kompleksa ēkām. Nr.2 bija tā sliktākā. No pārējām tagad daža jau sabrukusi, bet Slišanu īpašumu nevar nepamanīt – balta ēka, apkārt puķes. Aina uzsver, […]

Palēnām tautas valodās izplatās salmu māju labā slava, arī salmu paneļu ražošanā dažu gadu laikā jau “iesista” roka, taču galīgā izvēle par labu šādam būvniecības risinājumam pagaidām izskan gana reti. Vieni no pēdējā laika drosmīgajiem, kas šādi – tradicionāli netradicionālā veidā – izšķīrušies darināt jauno mitekli, ir raunēnieši Justīne Buliņa un Kārlis Pinka. Latvijā salmu […]

Saules siltumu sasmēlušās, krūmos    liec zarus un melnojas upenes. Tās dažkārt sauc arī par melnajām jāņogām, dažos novados par zustrenēm. Upenes ir vienas no vitamīniem bagātākajām ogām dārzos. To raža šovasar dāsna. Šovasar cena laba Straupes “Jaunbirzgaļos” upenes aug apmēram hektāra platībā. Jānis Čeksters ogulājus iestādīja pirms 30 gadiem. Kā Breša zemnieks sāka saimniekot, […]

No trīsdesmit procentiem dabisko pļavu, kas vēl bija pirms simt gadiem, Latvijā esam nonākuši līdz mazāk kā vienam procentam. Uz izzūdošās vērtības atjaunošanu mudina Latvijas Dabas fonda (LDF) projekts “GrassLIFE”. Aicinājumam iesēt savu pļavas kvadrātmetru atsaukušies tik daudzi iedzīvotāji, ka pļavas puķu sēklu paciņu visiem pat nepietika. Pa kvadrātmetram 700 īpašniekiem Dabiskās pļavas ir sugām […]

Pilsētas sagūstītam asfalta cilvēkam brīnumaini lieliska varētu būt iespēja pa līčločus izpļautu taciņu doties uz pļavu, kas ir tepat, pilsētas parkā, vai apbūves apņemtā pilskalnā, vai laucītē pie daudzstāvu mājas. Bet tas iespējams vien tad, ja ziedošais zālājs nav pārliekā centībā jau noskūts. Jā, visa zāle pilsētā patiešām nav jānopļauj, saka uzrunātie eksperti. Bet dažviet […]

Apritējis teju gads, kopš Latvijā senas dabiskas pļavas biotopa saglabāšanai pirmoreiz pielietota inovatīva metode – pārstādīta velēna, lai paglābtu šo vērtīgā biotopa daļu no iznīcināšanas ceļu būves darbos. No Limbažu pagasta “Ērlavām” tā pārvesta uz Virešiem, kur “Ceriņu” saimnieki Gunta un Andris Gavari iesaistījušies Latvijas Dabas fonda (LDF) projektā “GrassLIFE”, atjaunojot savā īpašumā esošās dabiskās […]

Dižkoki ir viena no Latvijas dabas neatņemamām vērtībām, pieminekļiem. Tie ir senatnes liecinieki, kas mēdz būt saistīti arī ar dažādiem vēstures notikumiem. Turklāt jo vecāks top koks, jo lielāka tā loma un vērtība bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Tajos mājvietu rod dažādu retu un aizsargājamu sugu pārstāvji – zīdītāji, putni, kukaiņi, sēnes un citi organismi. Mums ir […]

Dažkārt sabiedrībā pasmejam par Cēsīm kā jūras pilsētu, jo Gauja, kas tek gar pilsētu, taču ietek jūrā, tātad zināma saistība ir. Bet ne tikai tāda, jo jau gandrīz desmit gadus Baltijas jūrā patrulēšanu veic NBS Jūras spēku patruļkuģis P-06 “Cēsis”. “Druva” virtuāli sazinājās ar kuģa komandiera palīgu, leitnantu Gintu Zikmani, lai uzzinātu par kuģa un […]

Ja senāk cilvēki dzīvoja saskaņā ar apkārtējo vidi, to rūpīgāk vēroja un daudz vairāk par to zināja, tad nu cilvēce no tās ir pamazām attālinājusies un daudzas zināšanas jāapgūst no jauna. Par to, kā strādā vides izglītības skolotāji, runājāmies ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas izglītības centra (DIC) “Ziemeļvidzeme” dabas izglītības speciālisti Intu Somu. Viņa, […]

Noslēgumam tuvojas apjomīgākais Latvijas dabas vērtību inventarizācijas projekts “Dabas skaitīšana”, ko īsteno Dabas aizsardzības pārvalde. “Lielākā daļa “Dabas skaitīšanā” iegūto datu ir apkopoti. Par iegūtajiem rezultātiem esam sākuši gatavot ziņojumu Ministru kabinetam,” saka projekta vadītāja Irisa Mukāne. Vērtīgs blakusprodukts – ģeoloģiskie dati Vairāku gadu garumā simtiem jomas ekspertu devās apsekot sešas Eiropas Savienības (ES) nozīmes […]

Pļavas un dārzi vasaras ziedos. Jāsteidz vākt zāļu tējas. Ziemā tās spēcinās veselību, dos mundrumu. Zemnieku saimniecībā “Kalna dārzi” Drabešu pagastā no agra pavasara līdz vēlam rudenim ir ražas laiks. Jāpagūst savākt, kas izaudzis pļavās un dārzā. Viss jāizžāvē, jāsagatavo, lai piedāvātu dārza, pļavu un mežu bagātības klientiem. Par vēlo pavasari saimniece Vita Jurševska nesūdzas: […]

Knapsieriņš, Zaļais siers ar sierāboliņu, siers ar garšaugiem, ar baravikām un siers “Ķiplociņš”, vēl arī dažādi makaroni – tas viss tiek ražots SIA “Siera ražotne” Raunā. Sieri gardēžiem “Knapsieriņi Jāņiem piederas, tas ir Jāņu produkts,” stāsta uzņēmuma īpašnieks un siera meistars Ilmārs Ceriņš, piebilstot, ka pēdējā laikā tas tiek ražots vairāk nekā ikdienā, jo pieprasījums […]

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos ik rudeni vairākus mēnešus ir aizliegta Eiropas zušu zveja, makšķerēšana un zemūdens medības. Pasaules Dabas fonds aicinājis šīs zivis nepirkt un to zveju aizliegt pilnībā. Tikmēr Usmas ezers nereti tiek saukts arī par zušu ezeru, jo ir Latvijā piemērotākais šai zivju sugai. Diemžēl ar valsts plānā iekļauto […]

Kad pavasarī vimbas sāk plūst uz nārstu, arī makšķernieki uz vairākām upēm Latvijā sāk plūst straumēm – tās ir Lielupe, Mūsa, Mēmele, Venta. Visās ir noteikti licencētās makšķerēšanas posmi, lai vimbu cope notiktu kontrolēti. Draudzīgi noteikumi samazina krāpniecību Makšķerēšanas noteikumi Latvijā nosaka, ka tajās upēs vai posmos, kur nav noteikta licencētā makšķerēšana, katrs copmanis lomā […]