Svētdiena, 23. jūnijs
Vārda dienas: Līga

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

Druva
15:11
27.03.2024
144
Lieldienu Abc

Sviniet svētkus koši, jautri un rotaļīgi, jo tieši tādas ir Lieldienas! Lieldienās vajag dejot, lēkt, skriet, pērties un kustēties, jo tas viss simbolizē dzīvību. Pavasaris ir klāt! FOTO: pexels.com

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus padomus jeb Lieldienu ABC, lai palīdzētu sagatavoties patiesi skaistiem svētkiem.

Lieldienas sētā, mājās un uz galda

Vieni no Lieldienu būtiskākajiem priekšdarbiem ir mājas un sētas rotāšana, šūpoļu kāršana un, protams, olu krāsošana un galda klāšana.

* Mājas rotāšana. Ielaist mājās pavasari un aizvadīt svētkus sakoptā un atbilstoši izdekorētā vidē noteikti ir daudz patīkamāk, tāpēc nomazgā logus, iztīri istabas un neaizmirsti par tradicionālajiem šo svētku simboliem un rotām: pūpolzariem, izplaucētiem zariem, zāļu un sūnu dekoriem, pirmajiem pavasara ziediem – narcisēm, tulpēm, hiacintēm utt. Atceries – jo dabiskāk, jo labāk! Pēc svētku rotām vari doties uz tuvējo mežu un piešķir savu unikālu rokrakstu, vai arī apmeklē Lieldienu tirdziņus, kur mūsdienās atrodams teju viss no svētku vainagiem līdz pat koka olām, zaķiem utt. Ja tavai sirdij tuvāki netradicionāli vai mākslīgi materiāli, droši liec lietā arī tos, lai tavas mājas iegūtu unikālu un vēl personīgāku dizainu, piemēram, rotā istabas vai sētu ar lampiņu virtenēm, krāsainām lentēm, mākslīgiem augiem, pašdarinātiem papīra zaķiem vai saules ornamentiem utt. Un atceries, ka saskaņā ar senlatviešu ticējumiem Zaļā ceturtdienā ir diena, kad neko no meža nedrīkst nest mājās, citādi vasarā kukaiņi un čūskas nāks uz māju!

* Sētas rotāšana. Neaizmirsti arī par mājas pagalmu, un, ja iespējams, laikus parūpējies par vienu no būtiskākajiem šo svētku atribūtiem – šūpolēm, jo šūpošanās ir obligāta svētku rituāla sastāvdaļa. Ja pagalmā tās jau ir – lieliski, bet, ja nav, ņem talkā draugus, radus, kolēģus un radi pats savas. Lai būtu vēl krāsaināk un skaistāk, izrotā šūpoles ar koka zariņiem, krāsainām lentītēm utt., bet tuvējos koka zarus – ar dažādiem svētku simboliem: mākslīgām, košām olām, zaķu un cālēnu figūrām utt. Turklāt to iespējams īstenot arī daudzdzīvokļu namu pagalmos, lai priecīgāks prāts gan pašiem, gan kaimiņiem.

* Galda klāšana. Lai svētki nepaietu vienā skrējienā, jau laikus nokrāso olas un apdomā, ko celsi galdā par godu pavasara atnākšanai. Ja vēlies piesaistīt saulīti arī mājās, liec galdā pēc iespējas apaļākas formas ēdienus. Piemēram, ola ir saules un auglības simbols, kas pavasarī ir jo īpaši nozīmīga, savukārt plāceņi un rauši, kas pēc formas atgādina sauli, godina gaismas uzvaru pār tumsu un saules atgriešanos pēc tumšā ziemas perioda. Ticējumi vēsta, ka, ēdot zirņus šajos svētkos, var piesaistīt bagātību un turību. Neaizmirsti arī par galda dekoriem – apaļas formas svecēm, galda paliktņiem, traukiem, ziediem utt.

Lieldienu rituāli un tradīcijas

Lieldienu svētki nav iedomājami bez senlatviešu rituāliem un tradīcijām, ko ērti piekopt arī mūsdienās.

* Lieldienās nedrīkst ilgi gulēt. Lieldienu rītā jāceļas agri, lai darbi labāk veiktos visu gadu un lai redzētu, kā saulīte lec, un jāmazgājas tekošā ūdenī. Tas jau izsenis tiek uzskatīts par maģisku šķīstīšanās rituālu, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu.

* Skaistas un raibas olas ne tikai sīpola mizās. Protams, Lieldienas nav iedomājamas bez olu krāsošanas, ripināšanas un kaujām! Pārsteidz draugus un radus ar vēl neizmēģinātiem olu krāsošanas paņēmieniem, lai svētkos dižotos ar krāšņām, raibām olām. Piemēram, tradicionālās sīpolu lapas nomaini uz sarkano kāpostu, karkade tēju, kurkumu vai pat pēdējos gados popularitāti ieguvušo vīnu, kas olām piešķirs ne vien skaistu krāsu, bet arī īpašu dimanta spīdumu.

* Olas kā rotaļu atribūtika. Lieldienās ar olām saistīts daudz tradīciju un rotaļu: pasniedz olu kā pateicību tam, kurš tevi izšūpina; jo stiprāka ola kaujās, jo ilgāks solās būt uzvarētāja mūžs; olas tiek izmantotas arī dažādos buršanās rituālos, lai atvairītu ļaunumu; un atceries, ka olas nedrīkst ēst bez sāls, citādi visu vasaru melosi. Un, protams, olu meklēšana – paslēp olas pagalmā vai istabā, lai mazākie ģimenes locekļi var nodoties to meklēšanai. Vēl interesantāk, ja iepriekš būsi izstrādājis kādu īpašu karti ar norādēm, kas jāatmin, lai atrastu olu vai paslēpto gardumu. Bet, ja ģimenē ir vairāki bērni, padariet olu meklēšanu par īstā sacensībām, kurās uzvar tas, kurš atrod visvairāk olu.

* Jāšūpojas ilgi un augstu. Lieldienas nav iedomājamas bez šūpošanās. Tas ir maģisks rituāls, kas simboliski atdarina saules šūpošanos un dancošanu Lieldienu rītā. Mūsu senči ticēja, ka ar šūpošanos palīdzam saulītei tikt augstāk debesīs, tātad – arī spīdēt spožāk un ilgāk. Un, ja šūpojas daudz, tad visu gadu nenākot miegs un arī odi vasarā nekožot.

* Putnu dzīšana. Interesanti, ka mūsu senči piekopa tādu tradīciju kā putnu dzīšana, jo uzskatīja, ka putni nozīmē ļaunumu un slimības. Aizdzenot tos no mājām, tiek aizdzītas visas raizes, ļaunums un slimības. Putnu dzīšana notiek ar lielu troksni – klaigājot, trokšņojot un dziedot. Kad putni aizdzīti, saimniece putnu dzinējus aicina uz Lieldienu azaidu.

Lieldienas kopā ar ģimeni un draugiem

Lai kā izvēlies svinēt Lieldienas, šis ir laiks, kad noteikti vērts apsvērt draugu un radu apciemošanu. Parasti mūsu senči Lieldienas svinēja trīs, garajā gadā – pat četras dienas. Arī šogad mūs sagaida četras brīvdienas, kad atpūsties no ikdienas skrējiena, darba gūzmas un veltīt laiku saviem mīļajiem. Rīkojiet kopīgu svētku svinēšanu, apmeklējiet svētku pasākumus vai dodieties dabā, lai smeltos enerģiju un priecātos par pavasara iestāšanos!

* Pikniks kopā ar draugiem vai kaimiņiem. Lieldienas ir laiks, kad ne vien doties ciemos pie radiem un draugiem, bet arī stiprināt attiecības ar kaimiņiem. Piemēram, ja dzīvo pilsētā daudzdzīvokļu namā, uzaicini kaimiņus uz kopīgām svētku brokastīm vai pikniku turpat mājas pagalmā. Iekārtojiet skaistu svētku vietu un izbaudiet siltos saules starus! Aktīvāku aktivitāšu atbalstītāji var doties garākā pārgājienā pie dabas vai gar jūru, bet, lai būtu interesantāk, parūpējies par negaidītiem pārsteigumiem, piemēram, mežā paslēptu olu grozu vai gardām uzkodām, ar ko iepriecināt pārgājiena dalībniekus.

* Svētki pilsētā. Ja tomēr šajos svētkos negribas ne par ko domāt un neko īpaši gatavot, aicinām izbaudīt Latvijas pilsētu sniegtās iespējas – svētku koncertus, pasākumus utt. Piemēram, Rīgā līdzās garīgās mūzikas koncertiem, izstādēm un tematiskām darbnīcām būs arī īstas Lieldienu šūpoles septiņos pilsētas laukumos un parkos, sadziedāšanās un jautras rotaļas Pārdaugavas Lieldienu pasākumā, kā arī “Lieldienu pikniks” Mežaparkā lieliem un maziem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
104

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
79

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Ja ir ideja, vēlēšanās un prasme – ir arī nauda

06:39
16.06.2024
30

Jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā turpinās programma “Leader”, kurā finansējumu Cēsu un arī Smiltenes novada Raunas un Drustu pagastos apsaimnieko  biedrība “Cēsu rajona lauku partnerība”. Ir izstrādāta   stratēģija, kurā iezīmēti attīstības virzieni un mērķi. Būtiska vieta atvēlēta mikro un mazās uzņēmējdarbības attīstībai un dažādošanai, sekmējot pakalpojumu pieejamību un augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības attīstīšanu. Biedrība rīkoja […]

Turcija. Valsts, kas vilina ar viesmīlību

05:27
15.06.2024
162

Cēsniece Sandra Krastiņa Stambulā dzīvoja, lai auklētu mazdēlu, kamēr zēna mamma, Sandras meita Ieva, bija vietējās “Galatasaray” basketbola komandas spēlētāja. Jāmeklē pamatskolas atestāts Ukrainā notiekošā kara dēļ Turcijā bija ļoti grūti dabūt uzturēšanās atļauju. Lai varētu tur dzīvot gadu, Sandrai bija jāuzrāda visi savi izglītības dokumenti, sākot no pamatskolas beigšanas. Likās, pensionārei to nekad dzīvē […]

Gribas, lai mirklis apstājas un šo skaistumu redz arī citi

22:44
13.06.2024
158

MĀRA KREICBERGA vārdu zina tie, kas sociālajos medijos seko sižetiem par savvaļas dzīvnieku ikdienu. Viņa uzņemtās fotogrāfijas un video sižeti saista un iejūsmina daudzus. Tajos skatītājs tiek ievests tik dziļi meža iemītnieku ikdienā, ka ir sajūta – esi dzīvniekam līdzās.Arī M.Kreicberga profesija ir saistīta ar dabu – viņš ir biškopis un kopā ar ģimeni dzīvo […]

Darbs tepat pie mājas

07:10
13.06.2024
102

Valija Odziņa dārziņā pie mājas pārstaigā vagas. Nezāles izravētas, bet mieru nedod kartupeļu lielākais ienaidnieks Kolorado vaboles. “Tās jānolasa, bet vairāk bail, ka kailgliemezis neparādās,” stāsta Valija un atklāj, ka vēlu vakarā gājusi pārbaudīt, vai kāds nav atlīdis. Pēdējā laikā gan Taurenē par tiem nav dzirdēts, bet pirms pāris gadiem daži atrasti. “Kaut ko izaudzēt […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
17
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
25
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
40
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi