Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Iespējamā kosmosa misija

Jānis Gabrāns
10:40
31.10.2023
33
Miks Dzenis Copy 2

Durvis apmeklētājiem Cēsīs vēris Kosmosa izziņas centrs, tāpēc uz sarunu aicinājām tā vadītāju Miku Dzeni.

-Vai tagad ir zināma atvieglojuma sajūta?

– Noteikti, jo pēdējos trīs gadus bijis ļoti intensīvs darba cēliens. Bijušas arī pārdomas, kas ir tas pamatelements, ko vēlamies ielikt ekspozīcijā un dot jauniešiem. Ta­gad, redzot eksponātus atdzīvojamies, redzot pretī auditoriju, kam tas veidots, kļūst skaidrs, ka izvēlēts īstais ceļš.

– Vai rezultāts ir tāds, kā, ienākot šai projektā, iztēlojāties?
– Ir! Sākumā bija pārdomas, varbūt vairāk iet izklaides formātā, tomēr sapratām, ka varam apmeklētājiem dot ne tikai pārsteiguma sajūtu, bet arī ieguldījumu izglītības sistēmā. Tagad varu teikt, ka centrā ielikts tas, ko gribējām, bet priekšā vēl ir daudzi citi kalni, kas jāpārvar!

– Kosmosa izziņas centra tapšanas laikā bieži izskanēja, ka top kas līdzīgs “AHHAA” centram Tartu, bet laikam uzsvari citi. Te nav tikai izklaide, bet vairāk izziņa, kā jau minēts centra nosaukumā?
– Sapratām, ka gribam vairāk tādu virzienu. Ļoti bieži skrienam pakaļ citiem, gribam to pašu formātu, tās pašas atrakcijas, bet tas nav vienīgais ceļš. Šis projekts ļāva pakāpties atpakaļ un saredzēt, ka ir arī citi risinājumi, ka iespējams apvienot izklaidi ar izziņu. Ja ģimene kvalitatīvi pavadījusi laiku, ja ir gandarīti arī bez simtprocentīgās izklaides, mērķis sasniegts. Jo cilvēki ne tikai kvalitatīvi pavadījuši laiku, bet arī apguvuši ko jaunu. Varbūt pat attiecības šo dažu stundu laikā uzlabojušās, vecākiem ar bērniem runājot par kosmosu.

– Pēdējā laikā esam raduši, ka viss tiek iedots kā uz paplātes, bet te jālasa, jāsaprot, jāiesaistās. Visai ekspozīcijai cauri ir izziņas process.
– Tā ir, veidojot interaktīvās spēles, centāmies uzsvērt, ka, pieejot pie ekrāna, svarīgi lasīt informāciju, kas piedāvāta. Vienkāršu informatīvo plāksni esam nomainījuši pret mācību resursu. Skolas šo informāciju var izmantot mācību procesā. Piemēram, dabas zinībās par fotosintēzi var mācīt klasē, bet var braukt pie mums, kur ne tikai par to izlasīt, bet redzēt eksponātu, vēl pēc tam piedalīties darbnīcā.

– Nesen izskanēja, ka Latvijā skolēnu vidū pasliktinās lasītprasme, centrs tam var dot pienesumu, jo te daudz jālasa.
– Tieši to uzsveram apmeklētājiem. Tāpēc arī pirmsskolas bērniem ieeja ir bez maksas, galvenā loma ir vecākiem, kuriem jāpalīdz bērnam. Nav jāsteidzas, bet jā­izbauda, lēni lasot, uzdodot vecākiem jautājumus. Ja vecāki izlasīs informāciju, viņi noteikti spēs atbildēt uz jautājumiem. Bet skolas bērniem lasītprasme, darbojoties izziņas centrā ir ļoti būtiski.

-Tas laikam ir tikai sākums, centrs ir nemitīgā attīstībā un izaugsmē.
– Tieši tā! Gan jau šajā ceļā vēl dabūsim punus un sapratīsim, ka neesam pareizi gājuši, un mainīsimies. Bet ticu, ka varam dot pievienoto vērtību, un tikai darot var saprast, kas ir pareizi.
Viens no mūsu mērķiem ir būt daļai no Eiropas Kosmosa aģentūras, jo Latvija ir šajā aģentūrā, to vēlamies eksponēt arī mūsu centrā. Ir plāni par attīstību centra ārpusē, tostarp bērnu rotaļlaukuma veidošanu kosmosa tematikā.

Cīrulīši attīstās, jaunas ģimenes brauc dzīvot uz Cēsīm, te būtu laba vieta, kur varētu atnākt, atbraukt, pat neienākt centrā, bet izmantot piedāvājumu ārpusē.    Re­dzam, ka bērnus, jauniešus šī vieta pievelk, viņi grib te būt, mums jādara viss, lai rādītu, ka te ir   vieta, kur viņiem satikties un labi pavadīt laiku.

– Vai centrs, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatavs?
– Galvenais ir nepalikt uz vietas, bet domāt uz priekšu, kādu nākamo soli spert. Inovāciju centriem ir iespēja samērā strauji mainīties. Atšķirībā no izglītības satura, kas mainās ik pēc desmit gadiem, mēs varam mainīties tagad. Piemēram, pirms gada parādījās mākslīgā intelekta programmas, un mēs trīs līdz sešu mēnešu laikā varam izdomāt, kā to integrēt nodarbībā un realizēt dzīvē.

– Kā mainījušās paša attiecības ar kosmosu, zināšanas par to?
– Pirms gadiem desmit tika veikts pētījums, kas rāda, ka bērniem sešu gadu vecumā patīk divas lietas – kosmoss vai dinozauri. Manā gadījumā tie bija dinozauri, un atceros, ka, mācoties Cē­­­sīs, savu pirmo zinātniski pētniecisko darbu 4.vai 5.klasē veidoju par dinozauriem. Jo tas ir kaut kas netaustāms, nezināms, ikvienam ir iespēja par to fantazēt.

Taču pēc tam mana dzīve vairāk ievirzījās kultūras jomā, dziedāju koros, spēlēju teātrī, Kultūras akadēmijā mācījos kultūras menedžmentu, un kādā brīdī tas saslēdzās ar kosmosu. Sapratu, ka dinozauri jāliek malā un jākoncentrējas uz kosmosu. Kad ienācu šajā projektā, lielu uzmanību veltīju kosmosa tēmai, sekoju līdzi jaunākajiem NASA projektiem, klausījos raidierakstus par un ap kosmosa jomu. Esmu sapratis, ka Kosmosa izziņas centrā ļoti labi iespējams iesaistīt kultūru kā piedzīvojuma elementu, ar izziņu, proti, ar interesi par STEM* zināšanām.

– Esat arī viens no programmas “Iespējamā misija” skolotājiem?
– Jā, pēc Kultūras akadēmijas beigšanas vēlējos kaut ko dot sabiedrībai, tāpēc iestājos “Iespē­jamajā misijā”, biju sociālo zinību skolotājs. Man visu laiku gribējies būt cilvēkos, organizēt lielākas lietas, kas ietekmē sabiedrību, un Kosmosa izziņas centrā ir lieliska iespēja to īstenot.

– Varbūt te tiek likti pamati Kosmosa universitātei, kas varētu rasties nākotnē.
– Redzam, ka kosmosa tēmu var ļoti sasaistīt ar izglītības programmu un tai nebūt nav jābūt atsevišķai izglītības iestādei. Jā­panāk, lai tas ir jebkuras vidusskolas programmā, lai ikvienam ir iespēja mācīties par astronautu, tad tā vilkme būs daudz lielāka.

Var, protams, koncentrēties uz vienu izglītības iestādi, un nākotnē to varētu realizēt, bet pareizāk ir šīs zināšanas, šo interesi pilināt katrā skolā, stāstot, ka STEM ir nozare, kurā var mācīties. Arī “Iespējamā misija” taču varēja izveidot vienu skolu, kurā ir tās skolotāji, bet, ja katrā skolā ir kāds, kurš iedod nozarei jaunu dvesmu, mēs augam visi kopā. Kosmoss kā konfekšu papīriņš STEM jomā var strādāt ļoti labi.

Pēc centra apmeklējuma bērniem, jauniešiem ir apņemšanās – mainīšos, vairāk pievērsīšos šai jomai. Atgriežoties skolas solā, šī apņemšanās vēl kādu nedēļu, divas paliek. Mūsu vēlme ir atrast pareizos punktus, akcentus, kā iespējami ilgāk paturēt interesi par STEM mācību priekšmetiem, tāpēc mums svarīga ne tikai ekspozīcija, bet arī tas, kas ap to tiek audzēts apkārt.

– Vai arī nākotnē plānota raķešu būve un palaišana?
– Kad Cēsu lidlaukā palaida mūsu raķeti, domās uzbūru ainu, ka tas varētu būt kā kosmosa lielvalstī otrpus okeānam, kur cilvēki sanāk kopā un gaida raķetes startu. Pat ja starts nenotiek, viņi saprot, kāpēc tā, kādi ir iemesli, arī to viņi novērtē, nevis nodomā, ka laiks nomests zemē. Jau pats process ir kas īpašs.

Varbūt nākotnē Cēsu lidlaukā uz šo notikumu sapulcēsies ģimenes, gaidot brīdi, kad viņu bērni palaidīs kosmosa raķeti. Varbūt atkal var veidot Kosmosa festivālus.

  – Ja prasa, kāpēc jābrauc uz Kosmosa izziņas centru, ko atbildat?
– Ja ir sajūta, ka dzīvē kaut kā pietrūkst, šī ir iespēja saredzēt ko vairāk ārpus savas ikdienas. Kos­mosa izziņas centrā cenšamies pavērt redzes lauku. Iespējams, pēc apmeklējuma kļūs skaidrs, kāda ir cilvēku misija uz Zemes, ko katrs varam dot sabiedrībai. Vielu pārdomām var sniegt kaut vai uzraksts pie izlietnes, kas atklāj, ka viena ūdens litra nogādāšana kosmosā izmaksā 1383 eiro, kas liek domāt par šī resursa taupīšanu ne tikai kosmosā, bet arī uz Zemes. Centrā noteikti atradīsies elementi, kas saskanēs ar katra cilvēka vērtībām, un tai pat nav jābūt STEM jomai. Varbūt tā vienkārši ir laba laika pavadīšana. Esmu pārliecināts, ka pelēcīgā ikdiena te iekrāsojas daudz košāk.

– “Prāta vētrai” kādā dziesmā ir vārdi: “Mēs kopā dzirdēsim reiz ziņās par to, ka pirmais latvietis ir nokāpis uz Mēness.” Kura paaudze to piedzīvos?
– Ja runājam par cilvēka izkāpšanu uz Marsa, domāju, paaudze, kas tagad iet pirmajā klasē, to varētu piedzīvot. Bet latviešu astronauts uz Mēness tuvākajos 20 gados nav nekas neiespējams. Jā­sas­lē­dzas daudz dažādām lietām, bet tas ir iespējams.

*STEM – dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmas (angliski – Science, Technology, Engineering and Mathematics, saīsināti STEM).

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
20

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
94

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
21

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
43

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Nekautrēties, nebaidīties no kļūdām

08:37
13.04.2024
212

Uzticēties procesam un negaidīt no sevis izcilu rezultātu pirmajā reizē. Gleznošanas pasniedzēja BAIBA FEOKTISTOVA Viņa sirdī ir īsta cēsniece. Šai pusē pagājusi bērnība, skolas gadi – ģimnāzijā, vēlāk Rīgā studiju gadi žurnālistikā un mārketingā, bet nu ikdiena paiet tikai saistībā ar mākslu. Gan gleznojot, gan mācot gleznot citus. Baiba Feoktistova dalās savā pieredzē, iedvesmas avotos […]

Galda spēles rosina sadarbību un ļauj iepazīties

10:07
10.04.2024
43

Straupē reizi mēnesī sanāk kopā ģimenes, lai parunātos un spēlētu galda spēles. Pēdējās tikšanās reizēs ar aizrautību visi iesaistījušies prāta spēlē “6. ņem!”. To spēlē ar kārtīm, uz kurām ir skaitļi. No­teikumi ir vienkārši, katrs spēlētājs no kāršu kavas izvelk desmit kārtis. Gājienu pēc gājiena tās izliek četrās rindās augošā secībā. Spēlētāji cenšas, lai viņa […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi