Kad pie tirgotājiem interesējāmies, kā viņiem sokas ar jaunās depozīta sistēmas ieviešanu, kas prasa arī zināmas pārmaiņas no veikalniekiem, viņi uzsvēra, ka depozīta sistēmas ieviešana ir prioritāte. Tomēr par peļņu te neesot runa, drīzāk par ērtību nodrošināšanu pircējiem. Turklāt nav noslēpums, ka citās valstīs pierādījies – iedzīvotāji iztērē par taru saņemto naudu tieši turpat veikalā. […]

Nākamā gada 1. februārī stāsies spēkā depozīta sistēma, kas iedzīvotājiem sagādās zināmas pārmaiņas – pērkot noteiktu veidu bezalkoholiskos un alkoholiskos dzērienus, atsevišķi būs jāmaksā par iepakojumu, taču traukus pēc iztukšošanas varēs nodot otrreizējai pārstrādei un gandrīz vai turpat veikalā atgūt iztērēto. Depozītu sistēmu praktiski ievieš ar Vides valsts dienestu līgumu noslēgusi SIA “Depozīta iepakojuma operators” […]

Latvijas Universitātes vadošā pētniece ELĪNA DĀCE 2019. gadā sadarbībā ar uzņēmumu “Gateway & Partners” izvērtēja taras depozīta sistēmas ieviešanas kopējās izmaksas un ietekmi uz industrijas un sistēmas spēlētājiem, lai izprastu gaidāmās izmaiņas Latvijā. Viņu lūdzām izteikt viedokli par to, ko varam gaidīt no depozīta sistēmas. Iepazīstoties ar pētījuma rezultātiem, pārsteidz atziņa, ka dzērienu iepakojuma depozīta sistēma […]

Kamēr mēs Latvijā vēl tikai ar nepacietību gaidām depozīta sistēmas ieviešanu, citās Eiropas valstīs tāda darbojas jau gadiem. Jāteic gan, ka pārāk plaši tā izplatīta nav, jo ieviesta vien desmit valstīs. Pirmā bija Zviedrija jau tālajā 1984. gadā, bet Lietuva depozīta sistēmu ieviesa samērā nesen, 2016. gadā. Bērni kabatas naudu pelna paši Lai uzzinātu, kas mainās […]

Liepēnietis Miks Grambergs pirmo rudeni rok topinambūru ražu. Viņa vecmāmiņai Cēsīs mazdārziņā gadiem auga šie saldie bumbuļi, kad gribēja tikt vaļā, Miks pieteicās stādīt savā dārzā. “Ap tūkstoti stādu iestādīju. Raža laba, zem daža cera vairāk nekā kilograms bumbuļu, daudzi ir lieli, skaisti,” vērtē Miks. To, kā audzēt topinambūrus, uzzinājis vien no vecmāmiņas, kura arī […]

Mājas kafejnīcu dienās Cēsu novadā durvis vēra 13 saimnieki Cēsīs, Skujenē, Straupē, Liepā, Kārļos un Drabešos. Katrā vietā bija kas īpašs – ne tikai ēdiens, arī vieta, apkārtne, piedāvājums saturīgi pavadīt laiku. Rimtas sarunas pie ugunskura Cēsīs ne vienu vien piesaistīja aicinājums apmeklēt Augļu un bērnu dārzu. Savu pagalmu bija atvērusi Beņķu dzimta, kas saimnieko […]

Tuvākajās dienās iznāks dziedātāja Kārļa Kazāka grāmata “Sākums mūs atrod pats”, tas būs viņa stāsts par piedzīvoto deviņās velomūzikas vasarās, viesojoties neskaitāmās Latvijas vietās. - Kas pamudināja izdot šos stāstus? – Pandēmijas laiks bija pie vainas, ka velomūzikas stāstus beidzot saņēmos uzrakstīt. Sākotnēji nebija doma par grāmatu, gribēju apkopot atmiņas par to, kas piedzīvots, redzēts. Liekot […]

Cēsīs, Maija parkā, sestdien uzlauzts seifs ar 2000 eiro, par kura saturu cīnījās vairāki simti cēsinieku un pilsētas viesu. Sīvā konkurentu cīņā veiksmīgāks izrādījās Konstantīns no Ventspils, kurš SuperHits EHR un Primero Vislatvijas pozitīvisma kampaņas “Atver SuperHits seifu!” ietvaros uzminēja pareizo seifa astoņu ciparu kombināciju, tiekot pie naudas skapī esošajiem 2000 eiro un bešā atstājot […]

Uzņēmēji, domājot par savu attīstību, nereti paši pievēršas aprites ekonomikas principiem gan finansiālu apsvērumu dēļ, gan sekojot tirgus tendencēm. Ražotāji pārdomā, lai produkcijas iepakojums būtu pārstrādājams, lai tas būtu ilgtspējīgs un pievilcīgs klientam un atbilstu preču daudzveidībai. Savā pieredzē ar mums dalījās divu uzņēmumu pārstāvji. Izmanto dažādus iepakojuma veidus Akciju sabiedrība “Tukuma piens”, viena no […]

Lai gan pašvaldības ir vienas no atslēgas spēlētājiem aprites ekonomikas ieviešanā un to loma izcelta arī Latvijas rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks ATIS EGLIŅŠ-EGLĪTIS atzīst, ka pašvaldības centienus ievērot bezatkritumu saimniekošanas principus un vēlmi veicināt aprites ekonomikas ieviešanu tās teritorijā nereti bremzē tieši zināšanu un izpratnes trūkums, tāpēc, viņaprāt, […]

“Domā zaļi! Mīli dizainu! Atbalsti vietējo!” – balstoties uz šīm trim vērtībām, SIA “Wooly World” Liepājā no bioloģiskiem audumiem sāka ražot rotaļlietas, vēlāk arī apģērbu mazuļiem. Kā norāda uzņēmuma īpašniece Madara More, šodien ražotāji vairs nevar tā vienkārši visiem pateikt, ka ir zaļi domājoši. Tas tiešām ir jāpierāda ar rīcību. Grūta izšķiršanās “Wooly World”, kura […]

Šķiet, ka pēdējos gados sabiedrībā ir augusi izpratne par to, kāpēc, piemēram, jāšķiro atkritumi vai jāsaudzē dabas resursi. Aprites ekonomikas ieviešanā tieši sabiedrības izglītošanai ir ļoti liela nozīme. Ieguldījumu var dot arī ekoskolas, kas Latvijā šobrīd ir jau 200. Tāpat arvien vairāk ir zaļā dzīvesveida piekritēju, kas labprāt dalās pieredzē ar plašāku sabiedrības loku un […]

Vecpiebalgā jau trīs gadus ne vienu vien piesaista norāde “Kino ferma”. Tas ir muzejs un kinoteātris, ko izveidojuši Aina un Aldis Slišani. Savulaik Aldis izsolē nopirka vienu no piecām Barackas cūku fermas kompleksa ēkām. Nr.2 bija tā sliktākā. No pārējām tagad daža jau sabrukusi, bet Slišanu īpašumu nevar nepamanīt – balta ēka, apkārt puķes. Aina uzsver, […]

Palēnām tautas valodās izplatās salmu māju labā slava, arī salmu paneļu ražošanā dažu gadu laikā jau “iesista” roka, taču galīgā izvēle par labu šādam būvniecības risinājumam pagaidām izskan gana reti. Vieni no pēdējā laika drosmīgajiem, kas šādi – tradicionāli netradicionālā veidā – izšķīrušies darināt jauno mitekli, ir raunēnieši Justīne Buliņa un Kārlis Pinka. Latvijā salmu […]

Saules siltumu sasmēlušās, krūmos    liec zarus un melnojas upenes. Tās dažkārt sauc arī par melnajām jāņogām, dažos novados par zustrenēm. Upenes ir vienas no vitamīniem bagātākajām ogām dārzos. To raža šovasar dāsna. Šovasar cena laba Straupes “Jaunbirzgaļos” upenes aug apmēram hektāra platībā. Jānis Čeksters ogulājus iestādīja pirms 30 gadiem. Kā Breša zemnieks sāka saimniekot, […]

No trīsdesmit procentiem dabisko pļavu, kas vēl bija pirms simt gadiem, Latvijā esam nonākuši līdz mazāk kā vienam procentam. Uz izzūdošās vērtības atjaunošanu mudina Latvijas Dabas fonda (LDF) projekts “GrassLIFE”. Aicinājumam iesēt savu pļavas kvadrātmetru atsaukušies tik daudzi iedzīvotāji, ka pļavas puķu sēklu paciņu visiem pat nepietika. Pa kvadrātmetram 700 īpašniekiem Dabiskās pļavas ir sugām […]

Pilsētas sagūstītam asfalta cilvēkam brīnumaini lieliska varētu būt iespēja pa līčločus izpļautu taciņu doties uz pļavu, kas ir tepat, pilsētas parkā, vai apbūves apņemtā pilskalnā, vai laucītē pie daudzstāvu mājas. Bet tas iespējams vien tad, ja ziedošais zālājs nav pārliekā centībā jau noskūts. Jā, visa zāle pilsētā patiešām nav jānopļauj, saka uzrunātie eksperti. Bet dažviet […]

Apritējis teju gads, kopš Latvijā senas dabiskas pļavas biotopa saglabāšanai pirmoreiz pielietota inovatīva metode – pārstādīta velēna, lai paglābtu šo vērtīgā biotopa daļu no iznīcināšanas ceļu būves darbos. No Limbažu pagasta “Ērlavām” tā pārvesta uz Virešiem, kur “Ceriņu” saimnieki Gunta un Andris Gavari iesaistījušies Latvijas Dabas fonda (LDF) projektā “GrassLIFE”, atjaunojot savā īpašumā esošās dabiskās […]

Dižkoki ir viena no Latvijas dabas neatņemamām vērtībām, pieminekļiem. Tie ir senatnes liecinieki, kas mēdz būt saistīti arī ar dažādiem vēstures notikumiem. Turklāt jo vecāks top koks, jo lielāka tā loma un vērtība bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Tajos mājvietu rod dažādu retu un aizsargājamu sugu pārstāvji – zīdītāji, putni, kukaiņi, sēnes un citi organismi. Mums ir […]

Dažkārt sabiedrībā pasmejam par Cēsīm kā jūras pilsētu, jo Gauja, kas tek gar pilsētu, taču ietek jūrā, tātad zināma saistība ir. Bet ne tikai tāda, jo jau gandrīz desmit gadus Baltijas jūrā patrulēšanu veic NBS Jūras spēku patruļkuģis P-06 “Cēsis”. “Druva” virtuāli sazinājās ar kuģa komandiera palīgu, leitnantu Gintu Zikmani, lai uzzinātu par kuģa un […]

Ja senāk cilvēki dzīvoja saskaņā ar apkārtējo vidi, to rūpīgāk vēroja un daudz vairāk par to zināja, tad nu cilvēce no tās ir pamazām attālinājusies un daudzas zināšanas jāapgūst no jauna. Par to, kā strādā vides izglītības skolotāji, runājāmies ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas izglītības centra (DIC) “Ziemeļvidzeme” dabas izglītības speciālisti Intu Somu. Viņa, […]

Noslēgumam tuvojas apjomīgākais Latvijas dabas vērtību inventarizācijas projekts “Dabas skaitīšana”, ko īsteno Dabas aizsardzības pārvalde. “Lielākā daļa “Dabas skaitīšanā” iegūto datu ir apkopoti. Par iegūtajiem rezultātiem esam sākuši gatavot ziņojumu Ministru kabinetam,” saka projekta vadītāja Irisa Mukāne. Vērtīgs blakusprodukts – ģeoloģiskie dati Vairāku gadu garumā simtiem jomas ekspertu devās apsekot sešas Eiropas Savienības (ES) nozīmes […]

Pļavas un dārzi vasaras ziedos. Jāsteidz vākt zāļu tējas. Ziemā tās spēcinās veselību, dos mundrumu. Zemnieku saimniecībā “Kalna dārzi” Drabešu pagastā no agra pavasara līdz vēlam rudenim ir ražas laiks. Jāpagūst savākt, kas izaudzis pļavās un dārzā. Viss jāizžāvē, jāsagatavo, lai piedāvātu dārza, pļavu un mežu bagātības klientiem. Par vēlo pavasari saimniece Vita Jurševska nesūdzas: […]

Knapsieriņš, Zaļais siers ar sierāboliņu, siers ar garšaugiem, ar baravikām un siers “Ķiplociņš”, vēl arī dažādi makaroni – tas viss tiek ražots SIA “Siera ražotne” Raunā. Sieri gardēžiem “Knapsieriņi Jāņiem piederas, tas ir Jāņu produkts,” stāsta uzņēmuma īpašnieks un siera meistars Ilmārs Ceriņš, piebilstot, ka pēdējā laikā tas tiek ražots vairāk nekā ikdienā, jo pieprasījums […]

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos ik rudeni vairākus mēnešus ir aizliegta Eiropas zušu zveja, makšķerēšana un zemūdens medības. Pasaules Dabas fonds aicinājis šīs zivis nepirkt un to zveju aizliegt pilnībā. Tikmēr Usmas ezers nereti tiek saukts arī par zušu ezeru, jo ir Latvijā piemērotākais šai zivju sugai. Diemžēl ar valsts plānā iekļauto […]

Kad pavasarī vimbas sāk plūst uz nārstu, arī makšķernieki uz vairākām upēm Latvijā sāk plūst straumēm – tās ir Lielupe, Mūsa, Mēmele, Venta. Visās ir noteikti licencētās makšķerēšanas posmi, lai vimbu cope notiktu kontrolēti. Draudzīgi noteikumi samazina krāpniecību Makšķerēšanas noteikumi Latvijā nosaka, ka tajās upēs vai posmos, kur nav noteikta licencētā makšķerēšana, katrs copmanis lomā […]

Jānis un Indra Ramāni dzīvo Līgatnē jau vairāk nekā desmit gadus. Ģimenē aug četri bērni: Endijs (14 gadi), Laura (12), Līva (6) un Renārs (4). Indra auga kā vienīgais bērns, Jānis piecu bērnu ģimenē. Kāzās jokojuši, ka pašiem būs vairāk kā viens un ne mazāk kā pieci bērni. Un, lai gan tieši tā arī ir, […]

Valsts zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas šogad Latvijas upēs un ezeros ielaidīs ap 14 miljoniem dažādu zivju sugu mazuļu un kāpuru. Ilggadēja un viena no ražīgākajām lašu un taimiņu audzētavām ir “Pelči” Kuldīgas novadā. Atgriežas nārstot dzimtenē Šajā pavasarī Ventā pie Zlēkām tika izlaisti 45 tūkstoši taimiņu un ap 3,5 tūkstošiem lašu mazuļu. Šobrīd mazās […]

Jau 2006., 2011. un 2016. gadā bija mēģinājumi tīrīt Ventu, jo cilvēki sāka apzināties, ka upe pamazām, bet neapturami aizaug un, ja kaut kas netiks darīts, viss beigsies bēdīgi. Ir 2021. gads, un diemžēl Ventā nekas kardināli nav mainījies. Sabiedrībā trūkst izpratnes Kanalizācija, lauksaimniecības notekūdeņi, kuri agri vai vēlu satek upēs, rada labvēlīgu augsni upju aizaugšanai. […]

Pēc gandrīz septiņu gadu mīlošas draudzības Evitas Vāpas un Arta Ūdra ģimenē pieteicās bērniņš. Evita atzīst – viņas saspringtais dzīves skrējiens uz mirkli tika piebremzēts. Meitiņa, kaut gan mēnesi pirms ārstu noteiktā datuma, piedzima vesela un jau vairāk nekā četrus mēnešus ik dienas priecē vecākus ar smaidu. Evita un Artis ieskatījās viens otrā, sāka draudzēties […]

Lai ikvienu iedrošinātu savā ikdienā ieviest kaut mazus, bet planētai draudzīgus dzīves paradumus, februārī uzsākta dzīvesstila pieredzes apmaiņas kampaņa “Es daru tā!”. Tā deva iespēju 50 videostāstos smelties idejas no dažādiem cilvēkiem, kā ar prieku dzīvot dabai draudzīgāk. Kampaņas ietvaros aktrise un kostīmu māksliniece Madara Botmane devās ciemos pie iedvesmojošiem un radošiem cilvēkiem, kuri dzīvo […]

Mirdzošām acīm, smaidīga viņa sagaida ikvienu, spridzīga valodā ar savu vērtējumu par to, kā bija kādreiz, kā ir šodien. Arī par savu dzīvi. Tāda ir cēsniece Mirdza Sedleniece. Vairākas paaudzes viņu atceras kā fizkultūras skolotāju un deju kolektīvu vadītāju. Šomēnes Mirdza nosvinēja 90.jubileju. “Esmu priecīga un brīnos, ka tik daudzi mani atceras,” gandarīta saka cēsniece […]

Par lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz apkārtējo vidi un negatīvās ietekmes mazināšanas pasākumiem skaidrojumu lūdzām Valsts vides dienesta Vidzemes Reģionālās vides pārvaldes direktorei DACEI RUDUSAI. Viens no lielākajiem vides piesārņojuma riskiem lauksaimniecībā ir neatbilstoša kūtsmēslu apsaimniekošana. Valsts vides dienests visbiežāk dzīvnieku novietnēs konstatē neatbilstību prasībām par kūtsmēslu krātuvēm, proti, mēslu krātuves nav pienācīgi izbūvētas un kūtsmēsli […]

Bioloģiskā saimniecība “Jaun-Ieviņas” atrodas Vidzemē, Raunas novada Raunas pagastā, netālu no Raunas Staburaga. Saimnieki Uldis un Ineta Rudzīši attīstījuši daudznozaru bioloģisko saimniecību. Tur ganās gan savvaļas zirgi, gan govis un sastopami dažādi putni, tur audzē un pārstrādā cidonijas, audzē dažādus dārzeņus un graudaugus, ražo kokogles un kopj bites. Kopumā viņi apsaimnieko nepilnus 100 hektārus zemes. […]

Baiba Prindule – Rence tiek minēta starp pieprasītākajām pasākumu dekoratorēm, vides stilistēm, svētku meistarēm. Bet kā dzīve rit tagad, kad publiski pasākumi nenotiek jau kopš oktobra? – Šis laiks ir tukšāks, bet ļauj vairāk attīstīties. Liek domāt, ko varu vēl līdztekus tam, ko māku? Domāju, visi radošie prāti ir atraduši jaunas šķautnes, tā vismaz ir […]

Tikai daži augi paši sevi apputeksnē, lielākajai daļai floras vairošanās ir atkarīga no vēja vai ūdens, dzīvniekiem un kukaiņiem, tai skaitā bitēm. Augu kultūrām ir nepieciešama apputeksnēšana, bet medus bitēm vieta, kur ievākt ziedu nektāru, tā ir savstarpēji izdevīga mijiedarbība, kas Latvijā netiek līdz galam novērtēta, skaidro Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Valters Brusbārdis. Turēt solījumu […]

Pesticīdi ir ķīmiskas vielas vai vielu maisījumi, kam piemīt toksiskas īpašības, tāpēc tos izmanto nevēlamu organismu kontrolei un iznīcināšanai, galvenokārt lauksaimniecības kultūru sējumos, bet nevar izslēgt arī to nonākšanu apkārtējā vidē. Par pesticīdu ietekmi uz bitēm stāsta ILZE MEŽNIECE, Latvijas Permakultūras biedrības valdes locekle un viena no kampaņas “Dzīvā zeme” organizatorēm. Kāda ir lauksaimniecībā izmantoto […]

Auciems ir laba vieta ģimenei, tur ir bērnudārzs, veikals, nav tālu pilsēta, un ar Cēsīm ir laba sabiedriskā satiksme. Bet citādi dzīve kā laukos – daudz zaļuma, brīvība. Kaut ģimene dzīvo dzīvoklī, Gunai un Jānim nav sveši lauku darbi, kurus māca arī bērniem. Guna uzaugusi turpat Auciemā, bērnībā daudz dzīvojusi pie vecvecākiem, kuriem bija gotiņas, […]

Klimata pārmaiņas, zaļais kurss, zaļināšana, ekoloģiska un bioloģiska ražošana un produkti – šie un līdzīgi jēdzieni aizvien vairāk ienāk mūsu dzīvē, atstājot paliekošas pēdas apziņā un pamazām arī veidojot mūsu ikdienas izvēles un paradumus. Aizvien vairāk “zaļu”, “ekoloģisku” un “bio” produktu parādās arī veikalu plauktos. Tos izceļ aicinoši uzraksti un īpaši apzīmējumi. Vai varam tiem […]

Saules baterijas elektrībai, LED apgaismojums, iekārtu automatizācija – tie ir tikai daži no risinājumiem, kurus uzņēmums “Tukuma ūdens” ieviesis, lai taupītu energoresursus. SIA “Tukuma ūdens” valdes loceklis AINĀRS FELDMANIS skaidro, ka uzņēmums soli pa solim īsteno tā saucamo zaļo politiku: “Esam sapratuši, ka jāmaina domāšana – gan ikdienā strādājot, gan plānojot uzņēmuma attīstību, un jāliek […]

Reaģējot uz klientu pieprasījumu, „Mēness aptieka” samazinājusi cenas 200 aptiekas produktiem. Tagad „Mēness aptiekas” klientiem ir iespēja papildināt savus zāļu skapīšus ar veselībai vajadzīgiem produktiem, iegādājoties tos par draudzīgākām līdz 20 % samazinātām cenām. Tas ir tikai viens no soļiem, kurus „Mēness aptieka” realizē pakalpojuma pieejamības veicināšanai pandēmijas laikā. Solis pakalpojuma pieejamības veicināšanai Gadu pēc […]

Pirmdienu rītos rīta “Panorāmas” skatītāji ēterā redz Karīnu Rubeni, kuras dzimtā puse ir Jaunpiebalga. Tur viņa gājusi pamatskolā, tad absolvējusi Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju un pēc tās – uz Rīgu. Jautāta, cik sen strādā Latvijas Televīzijā, Karīna atzīst, ka ar katru gadu šo skaitli arvien grūtāk aprēķināt: “Bet pagaidi (galvā kaut ko skaita-aut.), – […]

Dabas parks “Abavas senleja” uzskatāms par vienu no bioloģiski vērtīgākajām dabas teritorijām Latvijā. Te konstatēti 16 aizsargājamie biotopi, un viens no tiem atrodas teju vai pašā pilsētas centrā, blakus senajiem pilskalniem – Pūzurgravā. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tā bijusi ar mežu un krūmiem aizaugusi vieta. Bet kopš te saimnieko un tās dabisko vidi uztur […]

Pērn noslēdzās dabas skaitīšanas ceturtā sezona, kad eksperti apsekoja un uzskaitīja dabas vērtības, tostarp vairāk nekā 130 000 hektāru zālāja. No tiem vien 45% atzina par bioloģiski vērtīgiem, bet, kā stāsta Latvijas Universitātes lektore, Dabas aizsardzības pārvaldes biotopu eksperte LINDA UZULE, vairākos gadījumos īpašnieki tikai vēlāk atzinuši, ka zālājus aparuši vai apmežojuši. Vaicājām ekspertei, kas […]

Pandēmijas laiks zīmīgi sakritis ar ilustratores, priekulietes Lindas Lošinas un rakstnieces Evijas Gulbes kopīgi radīto un visā Latvijā iemīļoto bērnu grāmatu varoņu, draisko žurkulēnu Koko un Riko apaļo jubileju, kam par godu gadumijā iznākusi ceturtā šīs sērijas grāmata. Kad vienā personā vienlīdzīga telpa jāatvēl tik dažādajām dzīves lomām – māksliniece, publiska persona, sieva, mamma un […]

Akcijas “Iepazīstini ar savu (vec)vecmāmiņu” nolūks ir ar sabiedrības aktīvu iesaisti kopīgi veidot datu un attēlu kopu, kas parādītu sieviešu iniciatīvu, profesionālo, sabiedrisko un politisko darbību no 19. gadsimta beigām līdz 2. pasaules karam. Ja Tavā dzimtā vai tuvākajā apkārtnē bijusi kāda sabiedrisko organizāciju vadītāja vai aktīva dalībniece, raksti mums! Mūs interesē kandidātes valsts vai […]

To, ka izstrādātais valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns 2021.–2028. gadam ir jauns izaicinājums pašvaldībām un ka tajā izvirzītos ambiciozos mērķus varēs sasniegt tikai kopīgiem spēkiem, sadarbojoties visām šajā procesā iesaistītajām pusēm, atzīst gan pašvaldību, gan atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvji. Madonas novada pieredze ir tikai viens piemērs, tomēr tas labi raksturo situāciju. Jāmaina domāšana “Tik būtiski samazināt nešķiroto […]

Nesen ievēroju, ka pie bērna iecienītās sulas paciņas ierastā plastmasas salmiņa vietā ir kartona salmiņš. Tā ir pirmā mazā uzvara saražoto atkritumu daudzuma samazināšanas plānā, jo, kā zināms, jau šā gada vasarā stājas spēkā aizliegums tirgot daudzus vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus. Vides aktīvistu un atkritumu apsaimniekotāju pārstāvjiem lūdzām komentēt šo un citas aktivitātes, ko paredz atkritumu […]

Ilze un Mareks Podnieki dzīvo Raunā. Viņiem ir trīs meitas: Justīne (15), Linda (19) un Madara (23). Madara jau uzsākusi patstāvīgu dzīvi, strādā Rīgā pirmsskolas izglītības iestādē,    ir deju pedagoģe. Kad beigsies pulcēšanās ierobežojumi, atgriezīsies profesijā. Linda uzsākusi studijas medicīnā. Arī ģimenes galva Mareks mājās nav diendienā, viņš saimnieko tēva saimniecībā. Ikdienā Ilze ir […]

Vieglā iepakojuma atkritumu konteineros nonāk liels daudzums pārstrādei nenododamo atkritumu, tajā skaitā nepārstrādājams iepakojums, liecina AS “AJ Power Recycling”, biedrības “Zero Waste Latvija” un SIA “ZAAO” kampaņas “Gudri pakot – gudri šķirot” laikā veiktā analīze. Vēlas uzsākt diskusiju Vieglā iepakojuma (plastmasa, kartons, metāls) konteineru satura apskate atklāj, ka tikai daļu no veikalos atrodamā iepakojuma, kas […]

Atkritumu apsaimniekošanas plānošana ilgtermiņā ir viens no Eiropas Savienības (ES) un Latvijas nozīmīgākajiem jautājumiem vides politikā, sekmējot virzību uz Eiropas Zaļo kursu un pāreju uz klimatneitralitāti. Par to, kā atkritumu apsaimniekošanas plānā (2021.–2028. g.) paredzēts samazināt atkritumu daudzumu Latvijā un kādi uzdevumi doti pašvaldībām, sarunājāmies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieci […]

Lai pārvadātu kravu no vienas valsts uz otru, nepietiek vien ar transportlīdzekli un autovadītāju. Lai brauciens noritētu veiksmīgi, ir jānokārto nepieciešamie dokumenti. Dažkārt dokumentu pārvaldība var šķist neskaidrs process, kas prasa specifiskas zināšanas un pieredzi, tāpēc šajā rakstā ir sniegta informācija par pamatdokumentiem, kas nepieciešami sekmīgai kravu pārvadāšanai pa autoceļiem uz pārējām Baltijas valstīm. Svarīgākais […]

Cēsnieks Ilmārs Vējiņš atgriezies pie jaunības aizraušanās – vijoļspēles. Uz to vedinājis meitas draugs, britu ģitārists, aktieris un filmu veidotājs Sems Hārdijs. Nekad nav par vēlu modināt snaudošo. Vēl jo vairāk, ja tas ir talants un kaislība, kas pragmatisko vajadzību kārtā kā šķietami nelietderīgs iegūlis kādā prāta bēniņu stūrī. Šis stāsts ir par atgriešanos pie […]

Aplēses rāda, ka pasaules iedzīvotāju skaits līdz 2030. gadam sasniegs 8,5 miljardus, pakāpeniski pieaugs vidējās klases patērētāju īpatsvars. Šāds iedzīvotāju skaits ar nepieciešamo produktu un pakalpojumu pieprasījumu rada lielu spiedienu uz dabas resursiem, un turpmāk tas tikai pieaugs. Aprites ekonomikas modelis ir veids, kā mazināt resursu patēriņu. Nekas nedrīkstētu nonākt atkritumos, pretēji mūsu pašreizējās ieguves un […]