Sestdiena, 22. marts
Vārda dienas: Tamāra, Dziedra, Gabriels, Gabriela

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

Anna Kola
11:30
28.03.2024
707
Beate Copy

Beāte Ligere. FOTO: no albuma

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats

“Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai mani iedvesmojis vairāk gatavot un radīt neaizmirstami gardas receptes, bet arī pievērsties ilgtspējīgas ikdienas principiem,” tā par sevi savā mājaslapā raksta Beāte Ligere. Cēsniece, jaunā māmiņa, vizuālā dizainere un arī kaismīga augu valstī balstītas ēdienkartes cienītāja.

-Jūs saista veselīgs uzturs. Pastāstiet par to! 

-Saista, jā, bet laika gaitā esmu sapratusi, ka veselīgs uzturs ir tāds diezgan stiepts jēdziens. Ir jau taisnība tajā, ka katram veselīgs uzturs nozīmē ko citu. Man pašai tas nozīmē patērēt tikai augos bāzētu, pārdomātu ēdienkarti, kura palīdz ikdienā labi justies, būt stiprai un veselai. Ar lielu interesi pētu katra auga -dārzeņu, graudaugu, pākšaugu un citu – uzturvērtību, lai zinu, ko apēdu. Tas man ir interesanti. 

-Jūsu profesija saistīta ar vizuālo dizainu. Vai darbs ikdienā rit Rīgā?

-Pirms gada aprīlī pārcēlos atpakaļ uz dzimtajām Cēsīm. Patlaban esmu bērna kopšanas atvaļinājumā un karjera nedaudz atstāta “uz pauzes”, bet līdz tam esmu darbojusies dažādos formātos, dažādos uzņēmumos. Visam kopsaucējs gan vienmēr bijusi vizuālā komunikācija. Man ir bakalaura grāds datordizainā. Esmu bijusi mājaslapas redaktore, ne tikai rakstīju, bet arī fotografēju, esmu bijusi produktu fotogrāfe un stiliste. Pirms gadiem desmit arī blogere, rakstījusi interjera žurnāliem, strādājusi pie uzņēmumu vizuālās identitātes un atpazīstamības, strādājusi sabiedriskajās attiecībās, reklāmas aģentūrā, veidojusi saturu soci­ālajiem tīkliem. Kad visu to uzskaitu, saprotu, ka pieredze uzkrāta patiesi liela. Uzticos savai gaumei un radu skaistu ne tikai vizuālo valodu. Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma noteikti turpināšu darboties šajā virzienā, jo man tas patīk un arī padodas. Jūtos novērtēta, jo klienti jau gaida mani atpakaļ. Tas ir patīkami.

-Tad tomēr nāksies atgriezties Rīgā?

-Šobrīd katru dienu esmu Cēsīs. Vēl dzīvojot Āgenskalnā, Rīgā, pieļāvu domu, ka samērā drīz atgriezīsimies lielpilsētā, bet pagaidām droši saku, ka man Cēsīs patīk. Baudu ne tikai mieru, bet arī savu vecāku, tuvāko klātbūtni. Arī iespēju iekārtot savu dārziņu, siltumnīcu un vietu, kuru saukt par mājām. Šeit ir daudz, ko darīt, tikai jādarbojas. Cēsis, manuprāt, ir lieliska vieta, kur uzaugt, un priecājos dot meitai šo iespēju.

-Jūsu mājaslapā ir daudz recepšu aprakstu. Kā radās ideja par to? 

-Diezgan likumsakarīgi. Man patīk fotografēt, patīk ķert skaistus mirkļus, patīk gatavot. Kad izvēlējos savu diētu, vegānismu var nosaukt par diētu, nāca arī daudzu jaunu ēdienu pagatavošana, iepazīšana. Primāri mājaslapu izveidoju sev – vēl šodien to izmantoju, lai sameklētu kādu pārbaudītu un gardu recepti. Var pierakstīt blociņā, var pierakstīt mājaslapā un publicēt, lai noder visiem. Daloties sociālajos tīklos ar ēdienu attēliem, bieži saņēmu jautājumus par izmantoto recepti. Mājaslapa ir iespēja dalīties ar zināšanām un garšām tālāk.

-Eko dzīvesveids kļūst arvien populārāks. Kā ir jūsu pieredzē – vai daudzi paziņu lokā domā līdzīgi? 

-Grūti teikt. Laikam puse uz pusi. Ir paziņas, kuri par to nedomā nemaz, un ir arī tādi, kuri līdzīgi kā manā ģimenē cenšas ieviest vismaz pašu minimumu un pēc iespējas seko līdzi, kādus produktus izvēlēties, kā gatavot ēdienu.

-Pastāstiet, kas tad ir apzinātā ēšana. Vai pamatā ir vēlme iegūt perfektu ķermeni vai tomēr rūpes par veselību, vidi?

-Domāju, apzinātas ēšanas pamatā ir kontakts pašam ar sevi. Tā ir vēlme dot sev labāko – nepārēsties, ēst mierīgi, zināt, kas ir uz šķīvja un kāpēc. Perfektais ķermenis nāk tad, kad ir sakārtota iekšējā pasaule un nav stresa, vismaz tā es domāju. 

-Vai šie ēšanas paradumi ienāk arī ģimenes ikdienā? Kā ģimenē citiem garšo jūsu gatavotais?

-Man ļoti patīk gatavot, tāpēc diezgan vienkārši mani ēšanas paradumi tiek nodoti arī Annai, kurai ir gads un četri mēneši. Viņa ēd to, ko ēdu un gatavoju es. Meitiņa man ir blakus gatavošanas laikā, tajā arī viņai rodas interese nogaršot. Annas tētis ēd visu un pats arī gatavo, bet, tā kā uzdevumu sarūpēt maltītes esmu uzņēmusies es, tad lielākoties ēdienkarte ir manis veidota, un visi pagaidām ir apmierināti. Lielas pretenzijas neesmu dzirdējusi.

-Vai jaunā māmiņa ar šādu uzturu saņem visu, kas organismam nepieciešams? Mediķi par to bieži atgādina, tomēr grūtniecības laikā un pēc tam noteikti tas ir vēl daudzkārt svarīgāk.

-Esmu pateicīga, ka esmu laikus parūpējusies par šāda uztura ieviešanu ikdienā un tā ir mana norma. Zīdu meitiņu, un man tāpēc arī ir daudz jāēd un arī gribas. Šobrīd ne vienmēr ir laiks apsēsties un paēst. Pabarot sevi ar pilnvērtīgu, veselīgu ēdienu ir sarežģītāk, īpaši, ja jāgatavo, bet tāpēc cenšos gatavot ēdienus, ko var uzglabāt. Dažreiz manas pusdienas ir ļoti vienkāršas, piemēram, iepriekš izcepts saldais kartupelis ar rukolu, kaņepju sēkliņām un vārītu bieti. Nekā daudz, bet, manuprāt, daudz veselīgāk nekā karbonāde ar treknu mērci un kartupeļiem. Tieši šonedēļ bijām nodot analīzes, un viss tajās ir normas robežās. 

-21.gadsimta sabiedrībā arvien palielinās tendence pat pārlieku daudz rūpēties par veselību – kā fizisko, tā garīgo. Dažkārt pat dzirdams, ka palielinās tendence “būt par upuriem” pagātnes traumām, sabiedrības normām, vispārpieņemtajiem parametriem, kā cilvēkam jādzīvo. Vai ar pārliekām rūpēm par savu labklājību nevar iebraukt otrā grāvī? 

-Protams, var iebraukt otrā grāvī. Domāju, mirklī, kad man bija mazliet vairāk nekā 20 gadi, tur arī iebraucu. Tie visi ir procesi, kuriem cilvēkam ir jāiet cauri, lai nestagnētu un nonāktu labākā vietā. Uzskatu, ir periods, kurā labāk ieslīgt pārlieku lielā sevis izzināšanas procesā vai fizisko aktivitāšu slogā, jo tā ir vieta izaugsmei un mācībām, kuras acīmredzot ir jāgūst.

-Kā plānojat sagaidīt Lieldienas? Vai ir padomā īpašas Lieldienu ēdienu receptes, brīvā laika pavadīšanas ieceres?

-Pagaidām konkrētu plānu nav, bet ļoti ceru uz labiem laikapstākļiem, lai visa ģimene varam doties dabā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No palaidnībām līdz piemēram apkārtējiem

06:05
21.03.2025
25

Kaspars Markševics ir mūziķis, Latvijas Radio 2 programmu vadītājs un organizācijas “Latvijas Bērnu atbalsta fonds” vadītājs. Ar koncertprogrammu “Tava karaļvalsts” viņš viesojās Zosēnu Kultūras namā. Viņa vadītais fonds Liepas pagasta Skangaļu muižā rīko koncertus un arī nometnes bērniem, visus ienākumus novirzot vietas attīstībai, lai tā iespējami labāk būtu piemērota bērniem un jauniešiem. Kaspars pats ir […]

Pozitīvi zvērīga andelēšanās

07:07
20.03.2025
31

Mākslas telpā “Mala” pozitīvā noskaņā aizvadīta otrā “Zvērīgā andele”, kurā šogad tirgojās ne tikai ar apģērbiem, apaviem, grāmatām, bērnu rotaļlietām, bet arī senlietām, kas glabājušās lauku mājas bēniņos. Andeles idejas autores ir Vilku Ilze jeb Ilze Ceļmillere un Lāču Anna jeb Anna Ločmele. Ilze zīmē vilkus, Anna – lāčus, tāpēc arī pasākumam dots tāds nosaukums. […]

Ar vilcienu no Cēsīm uz Tartu divās stundās

07:36
19.03.2025
120

Braukt ar vilcienu paticis man kopš bērnības, un bijusi arī iespēja to darīt. Dzīvesvieta vienmēr atradusies tuvu dzelzceļa stacijai, kājām jāiet ne ilgāk kā desmit minūtes. Abi ar vīru nolēmām, ka ir jāizmēģina jaunais, pareizāk – atjaunotais – vilcienu savienojums no Cēsīm uz Tartu. Piedzīvojums lielisks. Tikai Valgas dzelzceļa stacijā, kur jāpārsēžas no Lietuvas nodrošinātā […]

Delikatese no kalpu galda

12:22
18.03.2025
133

“Sviests ar kaņepēm”, ko ražo piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe”, ir produkts, ko gatavo tikai Latvijā. Savukārt “Straupe” ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums valstī, kur jau 29 gadus, ņemot par pamatu nedaudz precizētu tautas recepti, šādu sviestu gatavo. Šodien sviests ar kaņepēm ir delikatese, ko iecienījuši gardēži, veselīgu produktu cienītāji un saim­nieces, kurām patīk jauninājumi ģimenes […]

Pārliecinājās, ka “Straumes” kaķis ir pelēks

06:34
18.03.2025
165

Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītājai Egitai Zariņai patīk dzīvnieki un tuva ir daba, iespējams, tieši tāpēc tik ļoti aizkustināja filma “Straume” . “Agrāk biju pārliecināta, ka esmu kaķu cilvēks. Bet tagad man ir pilnīgi skaidrs, ka esmu suņkaķu cilvēks, pilnīgs dzīvnieku mīlis,” saka E.Zariņa. Viņa pastāsta, ka jaunpiebaldzēni “Straumi” kuplā skaitā noskatījās jau septembrī, pirms vēl […]

Izdarīt labu – dot mājas patversmes sunim

07:32
17.03.2025
184

Jaunpiebalgas vidusskolas direktora Arņa Ratiņa kaķenīte Džīna un sunene Džera ir ļoti līdzīgas “Straumē” redzamajiem tēliem, tik Džīnai vēl ir balta apkaklīte. A. Ratiņam dzīvnieki ir mīļi jau no mazām dienām, kad viņš dzīvoja lauku mājās. Pārnākot dzīvot uz dzīvokli Jaunpiebalgā, kaķis un suns ņemti līdzi. Par filmu runāts arī skolā. “Gan skolēni, gan skolotāji sekoja […]

Tautas balss

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
6
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
11
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
19
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
21
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Jāiztiek bez apvainojumiem

11:40
19.03.2025
19
V. raksta:

“Paklausījos Saeimas sēdi, kurā atskaitījās premjere. Neesmu ne “Jaunās Vienotības”, ne Siliņas atbalstītāja, tomēr nav pieņemams stils, kādā daži parlamenta deputāti izteica kritiku Ministru prezidentei un valdības darbam. Vai tiešām mums jākļūst par valsti, kur tautas priekšstāvji apsaukājas! Varbūt pat sāks kauties, kā tas dažā postpadomju valstī redzēts,” attieksmi pauda V.

Sludinājumi