Trešdiena, 22. maijs
Vārda dienas: Emīlija

Kā uzcelt ekonomisku ģimenes māju, saglabājot labu sirdsapziņu

Anna Kola
08:55
05.04.2024
403
1
Kârkls Copy

Ģimene. Krišjānis Kārkls ar sievu Baibu, dēliem Martu Jēkabu, Rafaelu un meitiņu Andželu. FOTO: no albuma

Idejas pirmsākumi meklējami nu jau kā desmit gadu tālā pagātnē, kad cēsnieks Krišjānis Kārkls, tobrīd students Aalto universitātē Helsinkos, uzsāka pētniecību savam maģistra darbam, reizē sākot veidot sadarbību ar Baltijas valstu un pašmāju būvniecības materiālu un ēku komponenšu ražotājiem.

Tolaik uzdevums bijis atrast atbildi uz jautājumu: “Kā šodien uzcelt naudas ziņā ekonomisku un energoefektīvu ģimenes māju, kas reizē būtu arī veselīga dzīves telpa tās iemītniekiem?” Krišjānis gan uzreiz min, ka šajā stāstā, kā pēc viņa pētījumiem tapa atbilde uz jautājumu – īsta māja, ir divas daļas – zinātniskā un brīnumu pilnā, cilvēciskā un, tā teikt, pārdabiskā.

Tradicionālā energoefektivitātes celšanas pieeja primāri uzmanību velta ēkas energoefektivitātes rādītājiem, īpatnējai siltumpretestībai, materiālu siltuma vadītspējai, termiskajai pretestībai un tamlīdzīgiem. “Tie visi ir lielumi, kuri cilvēkam bez speciālām zināšanām var būt sveši, sākt tajos orientēties nemaz nav viegli, jo runa ir par siltumfiziku. Šajā pieejā galvenais uzdevums, runājot par energoefektīvu māju, ir sasniegt zināmus siltumtehniskos rādītājus. Savukārt tos var sasniegt ar pietiekama daudzuma siltumizolējošu materiālu izmantošanu ēkas sienām, jumtam, grīdai un pēc rādītājiem piemērotu logu, durvju izvēli,” skaidro Krišjānis. “Šajā pieejā kā galvenais atskaites punkts dominē koeficienti, sienas un jumta “pīrāga” biezums, bet ne cilvēks, kurš apdzīvos jaunās telpas. Ar to domāts tas, ka jauno ēku saimnieki un celtnieki lielākoties maz domā, kāda ir šo materiālu ietekme uz cilvēku. Piemēram, var jau uzcelt ļoti energoefektīvu māju, bet tajā izmantoto materiālu dēļ nams “indē” dzīvotājus. Ko jūs teiktu par tādu māju? Vajadzētu saprast, ka ēkā izmantotie materiāli vismaz daļēji veido tās iekštelpu klimatu un gaisā rodas daudz ķīmisku savienojumu, kurus ieelpojam. Vai esat karstā vasaras dienā iegājuši ēkā, kas no ārpuses ir ļoti estētiska un glīta, taču telpās esat sajutuši kodīgu krāsu, līmju un laku smaku? Piemēram, plaši izmantotie OSB satur daudz formaldehīdu un līmi, kas, ja izmantoti telpās, aizgaro un piedalās telpu gaisa veidošanā.”

Krišjānis teic, ka viņa pētnieciskajā darbā atklāts šodienas būvniecības paradokss, proti, būvniecība kļuvusi dārgāka, taču reizē arī ķīmiskāka, jo vairums jauno materiālu ir ķīmiski ļoti piesātināti, proti, stabilizēti pret dažādiem ārējiem apstākļiem: mitrumu, karstumu, UV stariem un tamlīdzīgi. “Ļoti svarīgi ir norobežot cilvēku no šo ķīmisko savienojumu iedarbības, bet tas bieži vien netiek apsvērts. Jāsaprot, ka visi šie savienojumi, it sevišķi, ja palielinās mitrums un paaugstinās temperatūra, telpā rada savus izgarojumus, tātad iemītnieki tos arī ieelpo. Un tie izraisa dažādas veselības problēmas,” teic jaunais speciālists.

Viņš skaidro, ka teorijā šie savienojumi pazīstami kā VOC (Volatile organic compounds), kas, protams, arī ir krāsu, laku un dažādu līmju sastāvā. “Par to der padomāt, izvēloties apdares materiālu, piemēram, koka virsmām,” atgādina Krišjānis. “Uz koka virsmas, kas pārklāta ar lineļļu, neveidosies norobežojoša kārtiņa, materiāls ar savu masu piedalīsies ēkas mikroklimata veidošanā, proti, reaģējot uz telpā pieaugošu mitruma līmeni, to uzņemot vai vajadzīgajā brīdī atkal atdodot telpā. Tā dabīgie materiāli piedalās ēkas mikroklimata veidošanā un rada tā saukto “bufera zonu”, kas palīdz izlīdzsvarot telpā esošo mitruma līmeni.”

Būvējot ekonomisko, energo­efektīvo un reizē ekoloģisko māju, izmanto māla un kaļķa apmetumu, masīvkoku, kas apstrādāts ar lineļļu, arī kokšķiedru plāksnes, kas nesatur līmes, bet gan dabīgo lignīnu. Šādas plāksnes Igaunijā ražo kokšķiedru ražotājs. Ārsienu siltinājumam lieto kaņepju pakulas un pārsegumam spaļus, logu drīvēšanai lina pakulas. “Šādi materiāli rada ēkas mikro­klimata pašregulējošu mehānismu un neatstāj kaitīgu ietekmi uz telpu gaisa kvalitāti. Vēdināšana notiek vienkārši, atverot logus. Protams virtuvē virs plīts, kā arī tualetē un vannasistabā ir ierīkota piespiedu mitrā gaisa savākšana. Ēka, kuras telpu klimata veidošanā piedalās visi tajā esošie materiāli, karstās vasaras dienās nepārkarst, nav nepieciešams patērēt papildu enerģiju dzesējot, apkures sezonā kurināmā patēriņš ir samērīgs. 123 m² platības var apkurināt vidēji ar sešiem līdz astoņiem kubikmetriem malkas, ieskaitot siltā ūdens sagatavošanu.

Prototipa ēkas būvēšanā iesaistījās arī vairākas Latvijas firmas, vai nu ziedojot, vai arī īpaši panākot pretī ar produkta pieejamību. “Starp atbalstītājiem vēlamies minēt “Dakstiņu ražotāju”, ķieģeļu ražotāju “Lode”, pasīvo ēku logo ražotāju “i2”, “Arbo Windows” un ekoloģisko materiālu tirgotāju “Ekomateriāli”,” turpina Krišjānis.

Jautāts, kāda ir stāsta brīnumainā daļa, Krišjānis to nepārprotami saista ar Dieva palīdzību un svētību. Pirmkārt, finansiāls starta kapitāls nāca laikā, kad Krišjānis bija sakārtojis savas attiecības Dieva priekšā un nodibinājis ģimeni. “Atklāti sakot, viss celtniecības process ir bijis viens liels brīnums. Ja kāds nevēlas ticēt, tad ko jūs teiktu par tādām lietām kā vienreizējs finansējums, kas iespējams vien reizi 101 gadā un ir pieejams tieši īstajā brīdī? Ko teiktu par uzdāvinātu jumta segumu vai meistaru komandu no Kurzemes, kura atbrauc un piecas nedēļas ir ar mieru strādāt, lai palīdzētu uzcelt karkasu? Ko jūs teiktu par vienu cilvēku no Somijas, kurš atbrauc uz nedēļu palīgā, bet jau vēlāk, kad atgriezies mājās, Dievs sapnī liek saprast, ka jābrauc vēl otru reizi, jo taču netika uzslietas spāres? Viņš ņem atvaļinājumu un brauc, lai spāres būtu uzslietas. Un vēl un vēl, un vēl…Vai tikai sagadīšanās? Vai tiešām?” uz pārdomām vedina Krišjānis.

Kad sākās darbi pie mājas celt­niecības, kas ilga trīs gadus, Krišjāņa un sievas Baibas ģimenē auga viņu pirmais dēliņš Marts Jēkabs, kuram tobrīd bija trīs gadiņi. Kopā pavadītais laiks pie būvniecības mazajam puikam un tētim devis neatsveramu skolu dažādu kopīgu darbu apgūšanā.

Komentāri

  • Maija saka:

    Labi padomi. Paldies Krišjāni, gribētos redzēt šo māju. Vai atrodas Cēsīs vai tuvumā. Tev raksta Emīla mamma Maija no Cēsīm sveicieni Tavai ģimenei

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    No Latvijas līdz piefrontes zonai Ukrainā

    06:12
    22.05.2024
    36

    Veselavietis Ēvalds Krieviņš  ir azartisks, viņam patīk risks, jau sen domājis, kā praktiski palīdzēt Ukrainai. Naudas ziedojums šķita vienkāršākais veids, bet vīrs ar militāro pieredzi, atvaļināts    pulkvežleitnants varētu vairāk. Risinājums būtu braukt, lai aizvestu ukraiņiem kādu mašīnu. Šofera pieredze braucienos  kolonā arī ir.    Ēvalds pieteicās par rezerves šoferi. Atnāca ziņa, ka jādodas ceļā. […]

    Strādāt no mājām un baudīt dabu

    05:11
    17.05.2024
    93

    Sanita Kalniņa Priekuļos ir ienācēja, bet te dzīvo jau desmit gadu. Pirmais, ar ko Sanitai saistās Priekuļi, ir zaļums: “Izej ārā un dodies uz jebkuru pusi, visur zaļš – tepat Kazu grava, biatlona trase, veloceliņš, kur var gan staigāt, gan skrituļot, braukt ar velosipēdu. Ar meitu bieži tur pastaigājamies.” Sanita ir audēja, strādā no mājām. […]

    Dzīvesprieks cauri gadiem

    21:39
    16.05.2024
    63

    Velta Jēkabjāne dzīvoklī Ģikšos sagaida smaidīga, dzīvesprieka pilna. Viņas dzīves gudrību un optimismu ikdienā apbrīno meita, mazbērni un saņem mazmazbērni. Par allaž priecīgo prātu Velta atsmej: “Es tāda esmu!” Un piebilst, ka tāpat jau savu reizi paraud, kad atceras aizgājušos gadus. 90 gados atmiņu sakrājies daudz. Uz skolu kājām pa dubļiem, sniegu Veltas dzimtā vieta […]

    Kā atbrīvoties no muskuļu sāpēm?

    19:53
    13.05.2024
    447

    Vai tevi moka muskuļu sāpes? Lasi un uzzini piecas metodes, kas palīdzēs izvairīties un atbrīvoties no tām! Sāpes muskuļos, kas pazīstamas arī kā mialģija, ir bieži sastopama problēma, ko izjūt dažāda vecuma cilvēki. Tās var rasties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, no fiziskajām aktivitātēm, nepareizas stājas vai kādas traumas. No atslodzes līdz masāžas palīglīdzekļiem, kā https://www.notino.lv/fitnesa-piedrumi/maszas-palgldzeki/. […]

    “Esmu teātrī, lai dotu cilvēkiem prieku”

    05:08
    13.05.2024
    62

    Dzimusi Rīgā, šobrīd valmieriete un nu redzama arī uz Cēsu Mazā teātra skatuves izrādē “Garā nedēļas nogale”. “Aktrise Māra Mennika ir brīnums, gan tāpēc, ka tik nemanāmi mērķtiecīgi viņa tomēr sasniegusi savu sapni un jūtas laimīga tajā, gan tāpēc, ka tik fantastiski brīvi spēj redzēt pasauli un pieņemt ārēji it kā nepopulārus brīnumus, kas viņas […]

    Mammas padoms dzīvei

    00:00
    12.05.2024
    186

    Irēna Bindemane – līgatniete, māksliniece, misijas “Pakāpieni”, jauno māmiņu aprūpes centra, bijusī vadītāja, kustības “Ģimenes šūpulis” viena no dibinātājām un vienkārši mamma. Maijā, kad atzīmējam Mātes un Ģimenes dienu, Vasarsvētkus, saruna par vērtībām, dzīves skolu, sapņiem. -Kad jau vairāk skaties atpakaļ, ne tik daudz uz priekšu, daudz ko izvērtē. Nāk prātā, ko esi darījis pāri […]

    Tautas balss

    Vai pilsētas vizītkarte

    13:07
    21.05.2024
    22
    Velta no Priekuļiem raksta:

    “Druva” rakstīja par Bagāžnieku tirgu. Patiesi, jauks pasākums. Šosestdien būs Stādu tirgus, un nevaru aizmirst to pavasari, kad nabaga tirgotāji bedrēs, kas pēc lietus bija pilnas ar ūdeni, meta kartona gabalus, lai pircēji var pieiet pie viņiem. Pircējam šajā tirgus placī jāskatās, kur liek kāju, nevis ko kurš tirdzinieks piedāvā. Uz šādiem tirgiem brauc arī […]

    Runā pilnīgus melus

    21:00
    16.05.2024
    22
    Seniore raksta:

    “Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

    Jābūt modriem

    10:21
    13.05.2024
    25
    "Druva" lasītājs raksta:

    “Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

    Svinēsim svētkus kopā

    10:21
    13.05.2024
    24
    Seniore Z. raksta:

    “Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

    Krūmi aizsedz krustojumus

    12:21
    05.05.2024
    53
    Autovadītāja raksta:

    “Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

    Sludinājumi