Svētdiena, 28. aprīlis
Vārda dienas: Gundega, Terēze

Rotaļlietām jābūt bērniem drošām. Top jauna regula

Andra Gaņģe
08:18
29.03.2024
25
Pults 0

Februārī atsauca  spēļu vadības pults “White Shark Phanteon 5 in 1” modeli GH1495 / GPW-2021 saistībā ar ziņojumu Eiropas Savienības ātrās brīdināšanas sistēmā par bīstamām precēm nepārtikas preču jomā (Safety Gate). Prece atzīstama par nedrošu, un tās lietošana var būt bīstama. SIA “MK TRADE” aicinā pircējus, kuri pults modeli iegādājušās kādā no “RD Electronics” veikaliem, nogādāt to tuvākajā šī zīmola veikalā, lai veiktu preces atgriešanu vai maiņu pret citu. AVOTS: ptac.gov.lv

Eiropas Parlaments (EP) turpina darbu, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu, kas samazinātu ES vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargātu bērnus ar tām saistītajiem riskiem.

13.martā Parlaments balsoja par priekšlikumu EP un Eiropas Padomes regulai par rotaļlietu drošumu. Ar to atceļ direktīvu, kas līdz šim regulē šo jomu. Te jāatgādina, ka direktīvas ir tiesību akti, kas nosaka mērķus, kuri jāsasniedz, bet to īstenošana ir Eiropas Savienī­bas (ES) dalībvalstu ziņā – katra izstrādā savus tiesību aktus. Regulas ir juridiski saistoši tiesību akti, kas jāpiemēro pilnībā un visās ES dalībvalstīs. Par priekšlikumu balsoja 603 deputāti, pieci bija pret un 15 atturējās. Tas liecina par EP vienprātību, ka jāsargā bērnu drošība.

EP ziņotāja Mariona Valsmane (EPP)  no Vācijas pauda: “Mūsu bērni ir pelnījuši visdrošākās rotaļlietas. Pārskatītie drošuma noteikumi to palīdzēs sniegt. Mēs aizsargāsim viņus no neredzamām briesmām, piemēram, kaitīgām ķīmiskām vielām, un nodrošināsim, ka vecuma ierobežojumi un citi brīdinājumi būs skaidri redzami, arī iegādājoties rotaļlietas tiešsaistē. Jaunizveidotā digitālā pase sniegs patērētājiem piekļuvi vajadzīgajai informācijai. Vienlai­kus nodrošināsim arī komercno­slēpumu aizsardzību. Tas ir spēcīgs apliecinājums, ka Eiropa ir laba vieta, kur nodarboties ar uzņēmējdarbību.”

Noteikumi, kas paredz drošuma prasības rotaļlietām, jāpārskata, ir jāņem vērā jaunās problēmas, kas radušās galvenokārt saistībā ar digitālo rotaļlietu ienākšanu tirgū un aizvien populārāko iepirkšanos tiešsaistē, skaidro EP.

Rotaļlietām ar digitāliem ele­men­tiem ir jāatbilst drošuma, drošības un privātuma aizsardzības standartiem, norādīts regulas priekš­likumā. EP deputāti arī uzsver, ka rotaļlietām, kurās izmantots mākslīgais intelekts un uz kurām attiecas Mākslīgā intelekta akts, būs jāatbilst kiber­dro­šības, personas datu aizsardzības un privātuma prasībām, jāņem vērā riski, kas apdraud bērnu psihisko veselību un kognitīvo attīstību.
Visām rotaļlietām paredzēts ieviest digitālu produkta pasi, kur sīki norādīta atbilstība drošuma noteikumiem. Tas uzlabos preces izsekojamību un ļaus vieglāk veikt tirgus uzraudzību un muitas pārbaudes. EP deputāti aicina Eiropas Komisiju atbalstīt mazos un vidējos rotaļlietu ražotājus, lai viņiem būtu vienkāršāk izpildīt šos nosacījumus.

Jaunās regulas priekšlikumā pastiprināti arī ierobežojumi vai aizliegumi ķīmisko vielu lietošanai rotaļlietās. Spēkā esošo kancerogēno un mutagēno vielu vai reproduktīvajai funkcijai toksisko vielu aizliegumu attiecinās arī uz ķīmiskajām vielām, kas kaitīgas tieši bērniem, piemēram, endokrīno sistēmu vai elpošanas sistēmu ietekmējošas vielas.

13.martā pieņemtais teksts ir Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā. Darbu ar dokumentu turpinās jaunais Eiropas Parlaments, ko ievēlēs 6. – 9. jūnija vēlēšanās, Latvijā tās notiks 8. jūnijā.

Pērn Latvijā atklāto cilvēka veselībai nedrošo preču skaitā lielākais īpatsvars bijis tieši rotaļlietām un citām bērniem paredzētajām nepārtikas precēm, vēsta Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). 35% ziņojumu, ko Latvija iesniegusi ES ātrās ziņošanas sistēmā par bīstamiem patēriņa produktiem, bijuši par rotaļlietām, 25% par citām bērnu precēm, liecina Eiropas Komisijas publiskotie dati. PTAC 2023.gadā ātrās ziņošanas sistēmā iesniedzis 21 ziņu par nedrošām precēm. No 15 izstrādājumiem, kuriem noteikts nopietns risks, deviņas bija bērnu preces un rotaļlietas.

Kopējā situācija Eiropas Sa­vienībā atšķiras. 2023. gadā visvairāk ziņojumu par precēm, kas rada risku veselībai, bija par kosmētikas līdzekļiem, lasāms vietnē safety-gate. Taču bīstamas rotaļlietas joprojām nonāk pie visu ES valstu patērētājiem. 2022. gadā visvairāk brīdinājumu ātrās ziņošanas sistēmā saņemts tieši šajā kategorijā — 23% no visiem ziņojumiem, 2023.gadā situācija labāka – 13 %.

Vēl viena barjera, kas mazina iespēju, ka dalībvalstīs ienāk bērniem nedrošas rotaļlietas, ir pagājušā gada martā EP apstiprinātā regula par nepārtikas preču drošumu. Tajā ir paplašināti nosacījumi, kas aizsargā pircēju interneta veikalos. Regula paredz jaunus pienākumus preču ražotājiem, importētājiem un izplatītājiem, paplašina tirgus uzraudzības iestāžu pilnvaras un ievieš skaidrus pienākumus interneta veikaliem. Tiem jāsadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm, kuras var likt šiem veikaliem nekavējoties un ne vēlāk kā divu darbadienu laikā izņemt no tirdzniecības vai liegt pieeju bīstamiem ražojumiem. Turklāt ES ievestās preces būs atļauts laist tirgū tikai tad, ja ES būs izveidots kāds par attiecīgo preču drošumu atbildīgs uzņēmums.

Raksts tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
13

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
39

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
122

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
421

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
13
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
21
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi