“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

“Klausos, ka ekonomikas ministrs solās ar tirgotājiem runāt par augstajām pārtikas cenām, ka tās gluži neatbilst tirgus nosacījumiem. Šī nu ir tā reize, kad jāpiekrīt politiķim. Tiešām nav normāli, ka trauciņš jogurta, kas pirms pusgada maksāja nepilnu eiro, tagad jāpērk par 1,5 eiro. Ne elektrība kļuvusi dārgāka, ne degviela. Nav arī dzirdēts, ka kāds ļoti […]

Šie svētki aicina uz ciešāku kontaktu ar nāvi, maģiju, šaus­mām, vardarbību, bailēm. Jātērpjas maskās un tērpos, lai iejustos raganu, vampīru, nāves un citos ļaunos tēlos. Jāatdarina to īpašības un rīcība, kura ir negatīva pret cilvēkiem. Biedēt citus, lai pēc tam uzjautrinātos, ka izdevies radīt baiļu un šausmu sajūtu apkārtējos. Draudēt citiem ar ļaunu rīcību, ja […]

“Saeimas deputātiem pašiem nu gan vajadzētu lemt par algu iesaldēšanu. Neesmu no tiem, kas uzskata, ka politiķiem, lielu institūciju un iestāžu vadītājiem jāmaksā maz, taču tagad, kad visiem jāsavelk jostas, pilsoņu vēlētās varas pārstāvjiem jāprotas. Turklāt viņi taču paši piedāvāja savus pakalpojumus tautai, lūdza, lai viņus ievēl, jo grib strādāt sabiedrības labā. Tagad pašiem jāsaprot, […]

“Traki, ka valdībai, pašvaldībām un māju apsaimniekotājiem gandrīz jābāžas virsū iedzīvotājiem, lai viņi izvēlas siltināt savu daudzdzīvokļu namu. Tagad taču ir daudz labu piemēru, visiem taču skaidrs, ka remontiem izdotā nauda atmaksājas, ka ietaupījums ir. Arī dzīvokļa vērtība palielinās, kad pats īpašnieks vai mantinieki to gribēs pārdot, cena siltinātā mājā būs daudz augstāka nekā nolaistā […]

“Liepā pie kādas daudzdzīvokļu mājas pulcējas daudz kaķu, cik no tiem saimnieku, cik bezsaimnieku, kas zina. Tur viena kundzīte dzīvniekus baro. Vai kaķi sterilizēti? Diezin vai, izskatās, ka parādās arī kaķēni, bet varbūt kļūdos. Taču dzīvnieki klīst apkārt, rada netīrību, ir smakas. Kam vajadzētu palīdzēt nokārtot to kaķu lietu, lai pie ēkas ir kārtība,” ar […]

“Visur runā par līdzdalību, ka iedzīvotājiem jāsadarbojas ar pašvaldību, bet tas labi tikai līdz brīdim, kamēr tu atbalsti pašvaldības idejas. Ja ko saki pretī, tad ar tevi nemaz vairs draudzīgi nerunā,” pārdomās dalījās lasītāja.

“Cilvēkiem ar redzes traucējumiem, kuri vēsturiski dzīvo Cēsīs, nav viegli. Krišjāņa Valdemāra ielas ietves ir bedru bedrēs, ielāpu ielāpos. Arī daudzdzīvokļu mājām, kur daudzi ar redzes invaliditāti, pagalmi bedraini, cik maz vajag, lai aizķertos kāja un nokristu. Domājam par visādām sabiedrības grupām, pašvaldība gādā, lai Rīgas ielā kafejnīcu apmeklētāji justos labi, tāpēc ierobežo satiksmi, bet […]

“Siltināšana daudzdzīvokļu mājai laukos izmaksā dārgi, jo ēkas nelielas, nav kā pilsētā – 50, 60 dzīvokļu namā. Tur izdevumi sadalās uz vairāk dzīvokļiem. Bet atbalsts lauku mājām tāds pats kā pilsētās. Un vēl jau jārēķinās, ka pilsētu iedzīvotājiem ir lielāka maksātspēja, lauciniekiem ienākumi noteikti mazāki. Tāpēc, domāju, laukos vajadzētu lielāku atbalstu. Te nu būtu valdībai, […]

“Ietves un ielas daudzviet pilnas lapu. Kamēr laiks sauss, tas izskatās pat skaisti un netraucē. Taču, kā sāksies lietus, nenovāktās lapas kļūs bīstamas gan gājējiem, gan velosipēdistiem un arī auto braucējiem. Tāpēc tomēr vajadzētu pacensties rudens skaistumu novākt, lai vēlāk kādam nenāktos ciest,” tā par lapkriti sacīja cēsniece B.

“Lai kā armija stāstīja, ka militārajam dronam, kas ielidoja Latvijā, visu laiku sekots, izrādās, ka militāristi par to uzzinājuši no policijas, kurai savukārt zvanījis kāds iedzīvotājs, kad dzirdējis dronu lidojam. To atklājuši Latvijas Televīzijas žurnālisti. Situācija nejauka, ieguvums ir gūtā mācība. Tomēr pēcgarša nepatīkama. Bruņotajiem spēkiem atvēl aizvien vairāk naudas, lasām par plašo sadarbību ar […]

“Cēsīs kapusvētkos Meža kapos bija ļoti daudz cilvēku, trūka vietu, kur mašīnām apstāties. Šādiem pasākumiem varētu organizēt īpašus autobusu reisus, kas kursē biežāk tieši laikā, kad cilvēkiem svarīgi nokļūt uz kapiem un atpakaļ. Var būt pat tā, ka cilvēks savu mašīnu atstāj pilsētas stāvlaukumā, uz kapiem brauc ar sabiedrisko transportu. Ja braukšanas biļetes cena nesedz […]

“Parasti zeltainais rudens bija septembrī, šogad oktobra pusē. Tūrisma uzņēmējiem vajadzētu būt labākai situācijai nekā citus gadus. Oktobrī parasti jau ir dubļi, lietus, nemīlīgs vējš. Šogad pietiekami jauks, lai baudītu dabu, apmeklētu skaistākās vietas,”domās dalījās seniore.

“Uzņēmējiem būs jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam, kuriem darbiniekiem algu izmaksā skaidrā naudā. Saprotu, ka jācīnās pret ēnu ekonomiku, taču tas šķiet par traku, ka tiek izsekots, kā cilvēks saņem darba samaksu un kā norēķinās par to, ko pērk. Vai tad ēnu ekonomikas lielāko daļu veido tieši algas? Vai tur nav preces, par kurām nenomaksā PVN, […]

“Bankas skaļi stāsta, cik izdevīgi ir ieguldīt otrā līmeņa pensiju uzkrājumā, ka tam ir labs ienesīgums. Taču gandrīz nedzird, kā uzkrājumu izmaksā, kad cilvēks aiziet pensijā. Saprotu, ka ir divi varianti, viens, ka to pievieno vecuma pensijai, otrs ir tā sauktā “mū­ža pensija”, kuru apsaimnieko kāda finanšu institūcija, uncilvēks var izvēlēties, kādos termiņos un kad […]

“Bravo izglītības darbinieku arodbiedrībai, skolu un bērnudārzu vadītājiem par prasmi neatlaidīgi aizstāvēt skolotāju intereses un panākt, ka valdība meklē risinājumus pedagogu darba cienīgai samaksai. Priecājos arī par visiem, kas pamata izglītību savulaik ieguva Ieriķu pamatskolā un izvēlējās apgūt skolotāja profesiju. Priecājos arī par pedagogiem, kas darba gaitas sāka Ieriķu skolā, ceru, ka viņiem noderēja tur […]

“Mēs, tie, kam patīk pastaigas un kas izmanto lielisko gājēju celiņu no Cēsīm uz Līvu ciematu, ļoti gaidām soliņus. Nav vairs jaunība, vajag pa laikam piesēst, ar autobusu pieturas soliņu ir par maz,” sacīja pastaigu cienītāja Ē.

“Kad klausos, cik maksā zāles, lai ārstētu vai nepieļautu atkārtoties vēzim, mati ceļas stāvus. Grūti saprast, kas tik astronomisks jāiegulda, lai medikamenta deva maksātu tūkstošiem, pat desmitiem un simtiem tūkstošus eiro! Un šausmīgi saprast, ka jāmirst, jo nevari to atļauties, bet valsts nekompensē,” pārdomās dalījās seniore.

“Otrdienas “Druvā” izlasīju par senioru biedrībām, kas ražīgi darbojas un gādā par sava vecuma cilvēkiem. Droši vien viens otram vairāk palīdz laukos, kur cits citu pazīst, Cēsīs tas grūtāk. Pilsēta pietiekami liela, apvienot visus vienā organizācijā nav viegli,” sprieda lasītāja V.

“Notikumi gluži kā senā zinātniskās fantastikas filmā vai romānā. Kos­miskajā stacijā iestrēguši divi ASV astronauti, kuriem vajadzēja tur pavadīt dažās dienas, bet nu jau ir vairākus mēnešus. Un tagad gatavo glābšanas misiju. Saki nu, ka māksla un literatūra nepareģo nākotni,” sprieda cēsnieks.

“Laukos paliek arvien mazāk cilvēku, lai kā televīzijā stāsta par jaunajām ģimenēm, kas izvēlas dzīvot viensētās. Daudz vairāk, nekā pārceļas uz pagastiem, no tiem aiziet, to taču var redzēt statistikas datos,” pauda seniore.

“Nu redzams, ka politiķi sāk gatavoties pašvaldību vēlēšanām. Pierādījums – Šlesera partijas reklāma “Druvā”. Esot arī citās novadu avīzēs. Laikam nākamgad cīņa par novadu domēm būs daudz lielāka nekā iepriekšējās vēlēšanās,” pārdomās dalījās lasītājs.

“Izlasīju “Druvā” par Cēsu tualetēm. Pievienojos tiem, kas domā, ka 50 centi par apmeklējumu ir pārāk augsta maksa mazpilsētā. Piemēram, autoostas un Smilšu laukuma tualeti lielākoties izmanto tie, kas brauc ar autobusu vai vilcienu. Lielākā daļa šo cilvēku nav tie turīgākie. Un ja vēl, pārsēžoties Cēsīs, jā­brauc uz darbu, tad var iznākt, ka dienā par […]

“Diendienā braucu pa skaisto Bērzaines ielu Cēsīs. Tā ir lieliski atjaunota, tikai žēl, ka to izmanto tik maz. Pat rītos pirms un pēc astoņiem ir ļoti maz automašīnu, riteņbraucējus gandrīz neredzu. Varbūt cilvēkiem vēl palicis ieradums, kas izveidojās laikā, kad Bērzaines ielu pārbūvēja, un daudzi izvēlas maršrutu pa Gaujas ielu. Nav jau Bērzaines ielai jākļūst […]

“Paldies Cēsu klīnikas jaukajām reģistratūras darbiniecēm. Vienmēr laipnas, visu sīki izskaidro, kur jāiet, kā atrast vajadzīgo kabinetu. Tas pacientam ļoti palīdz. Katram atnācējam sava sāpe, bet smaids un laipnība ļauj justies drošākam,” pateicību pauda cēsniece.

“Biju Cēsu tirgū uz garšu festivālu. Bija jauks pasākums, tikai viss bija diezgan saspiesti, nav jau ap halli daudz vietas. Tad man atkal nāca prātā doma par veco tirgus laukumu, cik ilgi tas stāvēs neapsaimniekots, neizmantots. Tā taču ir pašvaldības zeme! Pilsētas parki, laukumi sakopti, tikai tā vieta tāda – ne šis, ne tas. Cik […]

“Dzelzceļa pārbrauktuve Liepas pagastā kļūst arvien sliktāka, segums ir bedru bedrēs. Pārbrauktuve plata, ved ne tikai pār vienu sliežu ceļu, mašīnām aizvien bīstamāk braukt. Pārbrauktuvi šķērso arī kravas transports, kas no netālās rūpnīcas izved būvmateriālus. Nāks ziema, segums bojāsies vēl vairāk. Jāaicina “Latvijas Dzelz­ceļš”, lai taču beidzot pamana, ka te vajadzīgs remonts,” uzsvēra Liepas pagasta […]

“Bieži vakaros, galvenokārt brīvdienās, Cēsīs pa Gaujas ielu viens aiz otra, tādā kā barā, brauc vairāki motobraucēji, radot lielu troksni. Nezinu, vai braucamajiem noņemti trokšņa slāpētāji vai motoru troksnis tik spalgs ir citu iemeslu dēļ, bet pat dzīvoklī sajūta tāda, ka esi mototrasē. Kad lūdzu palīdzību pašvaldības policijai, man saka, lai nosaucu kāda braucamā valsts […]

“Cēsīs jārunā par suņu pieskatīšanu. Dažos privātmāju kvartālos dzīvniekus tur pagalmos, tie aprej gājējus tik nikni, ka cilvēkiem bail iet pa ietvi garām šīm vietām. Īpaši jau mazi bērni nobīstas, kad suns, bet dažā pagalmā divi un vairāk, rejot metas gar žogu, šķiet, ka tūlīt tiks laukā no sētas un uzbruks. Manuprāt, dzīvnieku saimniekiem jānodrošina, […]

“Kur pazudis skolēnu busiņš, kas savulaik, kad vēl bija Pārgaujas novads, Raiskuma pagasta bērnus veda uz skolu Cēsīs? Raiskumiešu ģimenēm tagad skolēni uz pilsētas mācību iestādēm jāaizved pašiem. Brauc sabiedriskais transports, bet tas no Cēsīm atiet ātrāk, nekā skolā beidzas stundas. Autobuss caur Raiskumu uz Jātnieku pusi nereti brauc gandrīz tukšs, savukārt vecākiem jāorganizē bērnu […]

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

“Pirms gadiem ļoti priecājāmies, ka senā Cēsu baznīca atguvusi balto tēlu. Tā bija tik skaista, īsts pilsētas simbols. Laikam taču tas darbs izmaksāja dārgi, bet tagad atkal uz sienām lieli plankumi, sakoptība zudusi. Neko nesaprotu no restaurācijas, bet vai tad pirms darba nevajadzēja izpētīt, ko tādai būvei var darīt, lai ieguldītais ļautu tai izskatīties labi […]

“Lasu, ka citviet, kur grants ceļš ved gar dzīvojamo māju, kaisa ķīmiju, lai ceļš neputētu. Mums, Skujenes Skolaskalnā, nedara neko. Putekļi katru dienu, ja vien neuzlīst,” saka skujeniete V.P.

“Cēsīs daudz piedāvājumu ir tieši pilsētas centrā. Tas ir muzejs un viduslaiku pils, koncertzāle, stadions. Centrā ir arī banku biroji, iestādes. Vietējiem svarīga ir bibliotēka, tirgus. Tā nu īpaši piektdienās un sestdienās atbraucējiem nav, kur novietot automašīnas, visas stāvvietas aizņemtas, kaut lielākajā daļā spēkratu drīkst atstāt tikai uz stundu. Pēdējais laiks pašvaldībai ne tikai plānot, […]

“Klausoties par četriem bērniņiem, kas guļ slimnīcā ar difteriju, tā vien gribas kliegt – kā jūs, tie, kas diendienā izmantojat visas modernās un pārmodernās tehnoloģijas, neesat pret bīstamajām slimībām vakcinējuši savus bērnus! Vienus zinātnes sasniegumus ceļ debesīs, tiem uzticas, bet otrus, kas tiešām glābj dzīvības, nosauc par ļaunprātību. Tas nav aptverami!” pauda seniore no Cēsīm.

“Cēsīs, Rīgas ielā, pie vienas mājas katru dienu izlikta kastīte ar āboliem, lai cienājas, kas grib. Paldies dāsnajiem saimniekiem,” pateicās O.

“Esmu redzes invalīde, tāpēc dzīvē daudz ko nevarēju darīt. Taču tagad visiem bērniem tiek dotas iespējas, par visiem rūpējas un gādā. Vēlu, lai katrs bērns un jaunietis, sākot jauno skolas gadu, atceras, cik svarīgi ir mācīties. Jābūt neatlaidīgiem un cītīgiem, jo nekas nav tik nozīmīgs kā izglītība! Tikai tā paver ceļus,” sacīja Mudīte Bērziņa no […]

“Labi, ka Cēsīs pirms mācību gada ielās atjauno gājēju pāreju apzīmējumus. Vietējiem autobraucējiem gan vajadzētu zināt, kur gājējiem priekšroka, bet ne visi to ievēro. Izskatās, dažs nepamana vai negrib pamanīt, ka gājējs jau gandrīz ir uz pārejas, auto neaptur, turpina braukt. Nākamajā pirmdienā ielas būs pilnas skolēniem, jācer, koši baltie apzīmējumi šoferiem atgādinās, kur jābremzē […]

“Paldies par skaistajiem Lielstraupes pils svētkiem, kur netrūka ne kvalitatīvas mūzikas, ne mākslas meistarklašu. Interesants bija restauratoru stāstījums par darbiem pils atjaunošanā. Bija arī jauks tirdziņš, kur varēja gan nopirkt dārza veltes, gan pamieloties ar gardiem kārumiem. Rīkotāji bija parūpējušies, lai visiem būtu interesanti baudīt viduslaiku noskaņu,” par pagājušās nedēļas pasākumu priecājās cēsniece.

“Labi, ka tagad skolās vēs­turi mācīs kā atsevišķu priekšmetu, citādi tāds juceklis vien bija. Tā spriedu, skatoties, ko mācās mazmeita. Taču nevajadzētu iekrist otrā bedrē, kad bērniem liek zināt datumu katram notikumam, kas risinājies pirms simtiem gadu, un iesaistīto personu vārdus. Man liekas, tā bērnu var pavisam aizbaidīt no vēstures. Vai tiešām jāzina katrs bīskaps, […]

“Traki, ja kaimiņi ar krūmgriezi sāk strādāt agri no rīta. Saprotu, dienā citi darbi, taču troksnis tik liels, ka visi pamostas, kaut varētu vēl stundiņu gulēt. Varbūt čaklajiem vajadzētu atcerēties, ka pusseptiņos no rīta citā mājā vēl rīta miegs,” rosināja cēsniece.

“Cēsīs par publiskās tualetes apmeklējumu būšot jāmaksā 50 centi. Manuprāt, tas ir pārāk dārgi. Tualete taču ir nepieciešamība, ne luksus pakalpojums. Jau tagad krūmos, kas aug aiz sliedēm pretī dzelz­ceļa stacijai, itin bieži kāds nokārto dabiskās vajadzības. Kā būs vēlāk?” bija neapmierināta cēsniece.

“Kad lasu, ka rupjmaizes popularizēšanai izdos 300 tūkstošus eiro, gribas kliegt! Vai tiešām kādam sajucis prāts? Ja tie būtu 30 tūkstoši, vēl varētu saprast, ka grib palīdzēt rudzu audzētājiem un maizniekiem. Taču trešdaļa miljona jau pārsniedz saprāta robežas. Un kāpēc paredzēts maizi dalīt skolās? Ja bērniem tā negaršos, šķēlītes nokļūs miskastēs. Nevar taču piespiest kaut […]

“Lasu “Druvā”, ka Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadība tiekas ar pagastu iedzīvotājiem. Gribētu, lai arī citās novada apvienībās ieviestu tādu tradīciju. Ikdienā sakrājas dažādi sīkumi, ko gribas noskaidrot, bet īsti nesaproti, kam jautāt, vienmēr taču neskriesi uz pagastmāju. Tad nu vienā reizē varētu izrunāt katram svarīgo,” rosināja seniore, nevēloties nosaukt dzīvesvietu.

“Par karu vispār nedrīkst priecāties, arī par citu cilvēku nelaimēm, bet tomēr esmu patiesi priecīga, ka Ukraina Krievijas iedzīvotājiem reāli parāda, ko nozīmē karš un uzbrukums. Varbūt tas kaut mazliet liks aizdomāties, kādas ir sajūtas, ka tavā zemē ielaužas sveša armija, ka iznīcina ēkas un infra­struktūru. Protams, ukraiņi uzvedas pavisam citādi kā rīkojas Krievijas armija, […]

“Drīz klāt pirmā skolas diena. Septembrī, kamēr labs laiks, pusaudži bieži uz skolu brauc ar velosipēdiem. Tas ir labi, tikai bērniem vajadzētu vairāk mācīt satiksmes noteikumus un braukšanas kultūru. Tagad ik pa reizei ziņās ieraugu, ka, braucot ar divriteni, kāds kritis un guvis traumas. Bet ne jau satiksmes negadījumā, vienkārši neveiksmīga situācija. No septembra ielās […]

“Cēsīs, Stacijas laukumā ir nojume grāmatām. Bet plaukti augstu, droši vien tāpēc atnesto cilvēki atstāj uz zemes. Taču mitrā laikā grāmatas iet bojā. Nezinu, kas šai vietai saim­nieks, bet vajadzētu padomāt, kā atnestos izdevumus pasargāt,”sacīja cēsniece.