“Tagad daudz runā par to, ka visi onkoloģiskie slimnieki nesaņem valsts apmaksātus medikamentus, viņiem jāvāc ziedojumi. Tas ir drausmīgi, ka cilvēks nevar ārstēties tāpēc, ka nespēj samaksāt par ļoti dārgām zālēm, bet valsts naudas tām nav. Te vajadzīgas pārmaiņas uz labo pusi. Taču vienmēr jau būs jāatceras, lai cik tas briesmīgi, visu valsts budžets nekad […]

“Daudzas pilsētas Ziemassvētkiem tik skaisti izgreznotas, bet Cēsīs ar to kaut kā neveicas. Rīgas ielā šonedēļ uzlika jaunas gaismas virtenes, bet citviet viss kā parasti. Gribētos jau, lai kāda eglīte, gaismiņas būtu citos pilsētas kvartālos, ne tikai centrā. Jāatgādina domei, ka ne jau vecpilsētā dzīvo lielākā daļa nodokļu maksātāju. Vai tad arī daudzdzīvokļu namu apkaimēs […]

“Sirsnīgs paldies biedrības “Cēsu pensionāri” valdei, kas sarīkoja tik jauku sveicienu gada jubilāriem! Pasākums bija svinīgs un sirsnīgs, visi guva lieliskas emocijas. Paldies arī gardumu devējiem no “Solo”, galds tiešām bija bagātīgs un viss bija ļoti garšīgs!” sacīja seniore, cēsniece M.

“Biju Cēsu klīnikā pie ārsta. Mājās braucu ar pilsētas sabiedrisko transportu. Iekāpu autobusā, bija daudz brīvu sēdvietu, bet pašā priekšā, laikam lai vairāk redzētu skatu pa logu, bija nosēdies zēns, varēja būt astoņus gadus vecs. Kā ietrausos autobusā, man ar staigāšanu sokas diezgan grūti, puisēns tūdaļ piecēlās un atdeva sēdvietu, lai man nebūtu jāiet tālāk […]

“Cik labi, ka valsts svētku laikā arī pagastos varēja noskatīties filmu “Zeme, kas dzied”. Tā tiešām radīja īstu svētku sajūtu un veidoja izpratni, kāpēc tik nozīmīgi saglabāt Dziesmusvētku tradīciju. Un varbūt deva impulsu jaunajiem cilvēkiem, ka ar uzņēmību un degsmi var izdarīt daudz arī neliels cilvēku pulciņš, vajag tikai rosināt pārējos,” viedokli izteica seniore.

“Klausos, ka Vidzemē dažviet zemes ceļi neizbraucami. Tas nu gan nav nekāds jaunums. Šādā laikā vienmēr kādi grants ceļi bijuši sliktā stāvoklī, tos sabojā laika apstākļi, un tieši to dēļ arī ceļus nevar salabot. Nelaime tā, ka cilvēki nevar atļauties iegādāties pilnpiedziņas mašīnas, lielākā daļa brauc ar limuzīna tipa auto, kas nav piemērots tādām brauktuvēm,” […]

“Vai esat ievērojuši, ka Cēsu ielās, vismaz tajās, kur dzīva satiksme, faktiski nav bedru? Pirms gadiem ne vienā vietā vien bija jābaidās, ka pārsitīsi automašīnai riepu, tagad var braukt bez bēdu. Tātad attīstībā virzāmies uz priekšu,” sacīja autovadītāja.

“Valdībā tika runāts par pārtikas cenu ierobežošanu, gaidu, kad sekos rīcība. Lai kā tirgotāji stāsta, ka viņiem ļoti lielas izmaksas un tas redzams plaukta cenās, grūti saprast, kā, piemēram, biezpiena iepakojuma cena divos mēnešos no 2,62 eiro var palielināties uz 2,82 eiro. Un tas tikai viens piemērs. Neredzu pamatu tādam kāpumam. Nekādu krīžu taču gada […]

“Latvijas reģionos darba algas mazākas nekā lielajās pilsētās, izpētījuši žurnālisti. Bet tas taču nav nekas neparasts. Vai tad tā nav pasaules prakse, ka gan komercstruktūras, gan dažādu organizāciju un valstu struktūras atalgojumu rēķina atbilstoši konkrētā reģiona, pilsētas dzīves dār­dzībai? Nedomāju, ka tiem, kas strādā mazāk apdzīvotās vietās, vajadzētu mazāku samaksu, bet ir taču zināms, ka […]

“Lasīju otrdienas “Druvā”, ka mazāk cilvēku saņems Eiropas Savienības bezmaksas pārtiku. Tā gan izklausās bēdīga ziņa. Tagad vairāk vajadzētu sarosīties dažādām biedrībām, organizācijām, vākt līdzekļus, lai palīdzētu tiem, kam grūti. Īpaši jau jāņem vērā, ka atbalsts nebūs no 1.janvāra, tātad ziemā, kad jau tāpat lielāki izdevumi, lai kādus pabalstus dotu paš­valdība. Vienmēr aktīvā ziedošana notiek […]

“Vidzemes šosejas gājēju pārejā Ieriķos jau ilgāku laiku nedeg spuldzes, kas īpaši apgaismo šo vietu. Apgais­mojumu gan dod laternas, kas ir šosejas malā, taču esmu ievērojusi, ka citur, piemēram, Rīgā, ieslēgta gan ielas, gan īpašā gājēju pāreju apgaismošana. Vai šosejas pāreja mazāk bīstama? Manuprāt, tieši pretēji, te vairāk jāuzmanās, autovadītāji nereti ir neuzmanīgāki nekā lielpilsētas […]

“Izlasīju “Druvā” par Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma audzēkņiem, kuri gatavoja auto, ko sūtīt uz Ukrainu. Domāju, gan tehnikumus, gan vispārējās vidējās mācību iestādes varētu vairāk iesaistīt dažādu labdarības pasākumu rīkošanā. Jaunieši taču spēj daudz, grib arī darboties. Vācot vai gatavojot atbalstu karā cietušajiem ukraiņiem vai karotājiem, parūpējoties par apkaimes vecajiem cilvēkiem, skolēni taču varētu […]

“Svētdien mazdēls pierunāja visu ģimeni aiziet Cēsīs uz Pils laukumu, jo tur būšot, ko redzēt. Patiesi, pārsteigums bija liels    – pils tornis un ēka atdzīvojās, mainījās zīmējumi, krāsas, stāsti. Blakus mums arī stāvēja ģimene. Puika nepacietīgi pārējos mierināja: “Tūlīt būs atkal!” Tad atskanēja gaviles, uz pils torņa bija redzams šī zēna zīmējums. Mammai un […]

“Labi, ka tiek atjaunotas šosejas, tilti, cerams, tie kalpos gadu desmitus. Taču ne visur bijusi tāda izpratne un pretimnākšana, kā lasīju par stāvlaukumu Melturos. Stalbē tika pārbūvēts ceļa krustojums. Gadiem blakus autobusu pieturai uz Valmieru bija laukums. To ik dienu izmantoja tie, kuri atbrauc līdz autobusam, atstāj savu mašīnu un vakaros atgriežas. Tāpat laukumā vecāki […]

“Zosēnos Lāčplēšu dienā bija lieliska akcija “Izgaismo savu māju un ielu”. Ikvienu aicināja iedegt gaismiņas un svecītes logos, pagalmos un ciema ielās, godinot kritušos karavīrus.Ideja radās pirms trim gadiem. Šogad gan liesmiņu šķita nedaudz mazāk kā iepriekšējos gados, bet svētkos pagasts bija gaišāks nekā ikdienā. Vakarā varēja noskatīties filmu “Zeme, kas dzied”, cilvēki bija ņēmuši […]

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

“Rīgā atjaunota kādreizējā rātskunga dzimtas apbedījuma vieta. Pašvaldība tam veltījusi ap simts tūkstošiem eiro. Protams, vēsture jāsaglabā, bet vai tikpat lielu vērību un līdzekļus velta arī latviešu tautas dižgaru kapavietu kopšanai un uzturēšanai? Jā, baltvācu un krievu patricieši pirms gadsimtiem varēja atļauties būvēt varenas ēkas un varenas kapu vietas, latvieši ne, bet būtu vērts vairāk […]

“Cēsīs, Lāču ielā, jau ilgāku laiku nedeg trīs ielas laternas. Tur ielas malā ir garāžu kooperatīvs, cilvēki no rīta iet pēc mašīnas, vakarā to noliek. Tagad, kad dienas īsas, jātaustās pa tumsu. Skaidri saprotams, ka darba nav daudz, armatūra ir, jāieliek spuldzes, un, iespējams, vajadzīgs kāds neliels remonts. Laternas nedeg jau ilgāku laiku, manuprāt, tā […]

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

“Klausos, ka ekonomikas ministrs solās ar tirgotājiem runāt par augstajām pārtikas cenām, ka tās gluži neatbilst tirgus nosacījumiem. Šī nu ir tā reize, kad jāpiekrīt politiķim. Tiešām nav normāli, ka trauciņš jogurta, kas pirms pusgada maksāja nepilnu eiro, tagad jāpērk par 1,5 eiro. Ne elektrība kļuvusi dārgāka, ne degviela. Nav arī dzirdēts, ka kāds ļoti […]

Šie svētki aicina uz ciešāku kontaktu ar nāvi, maģiju, šaus­mām, vardarbību, bailēm. Jātērpjas maskās un tērpos, lai iejustos raganu, vampīru, nāves un citos ļaunos tēlos. Jāatdarina to īpašības un rīcība, kura ir negatīva pret cilvēkiem. Biedēt citus, lai pēc tam uzjautrinātos, ka izdevies radīt baiļu un šausmu sajūtu apkārtējos. Draudēt citiem ar ļaunu rīcību, ja […]

“Saeimas deputātiem pašiem nu gan vajadzētu lemt par algu iesaldēšanu. Neesmu no tiem, kas uzskata, ka politiķiem, lielu institūciju un iestāžu vadītājiem jāmaksā maz, taču tagad, kad visiem jāsavelk jostas, pilsoņu vēlētās varas pārstāvjiem jāprotas. Turklāt viņi taču paši piedāvāja savus pakalpojumus tautai, lūdza, lai viņus ievēl, jo grib strādāt sabiedrības labā. Tagad pašiem jāsaprot, […]

“Traki, ka valdībai, pašvaldībām un māju apsaimniekotājiem gandrīz jābāžas virsū iedzīvotājiem, lai viņi izvēlas siltināt savu daudzdzīvokļu namu. Tagad taču ir daudz labu piemēru, visiem taču skaidrs, ka remontiem izdotā nauda atmaksājas, ka ietaupījums ir. Arī dzīvokļa vērtība palielinās, kad pats īpašnieks vai mantinieki to gribēs pārdot, cena siltinātā mājā būs daudz augstāka nekā nolaistā […]

“Liepā pie kādas daudzdzīvokļu mājas pulcējas daudz kaķu, cik no tiem saimnieku, cik bezsaimnieku, kas zina. Tur viena kundzīte dzīvniekus baro. Vai kaķi sterilizēti? Diezin vai, izskatās, ka parādās arī kaķēni, bet varbūt kļūdos. Taču dzīvnieki klīst apkārt, rada netīrību, ir smakas. Kam vajadzētu palīdzēt nokārtot to kaķu lietu, lai pie ēkas ir kārtība,” ar […]

“Visur runā par līdzdalību, ka iedzīvotājiem jāsadarbojas ar pašvaldību, bet tas labi tikai līdz brīdim, kamēr tu atbalsti pašvaldības idejas. Ja ko saki pretī, tad ar tevi nemaz vairs draudzīgi nerunā,” pārdomās dalījās lasītāja.

“Cilvēkiem ar redzes traucējumiem, kuri vēsturiski dzīvo Cēsīs, nav viegli. Krišjāņa Valdemāra ielas ietves ir bedru bedrēs, ielāpu ielāpos. Arī daudzdzīvokļu mājām, kur daudzi ar redzes invaliditāti, pagalmi bedraini, cik maz vajag, lai aizķertos kāja un nokristu. Domājam par visādām sabiedrības grupām, pašvaldība gādā, lai Rīgas ielā kafejnīcu apmeklētāji justos labi, tāpēc ierobežo satiksmi, bet […]

“Siltināšana daudzdzīvokļu mājai laukos izmaksā dārgi, jo ēkas nelielas, nav kā pilsētā – 50, 60 dzīvokļu namā. Tur izdevumi sadalās uz vairāk dzīvokļiem. Bet atbalsts lauku mājām tāds pats kā pilsētās. Un vēl jau jārēķinās, ka pilsētu iedzīvotājiem ir lielāka maksātspēja, lauciniekiem ienākumi noteikti mazāki. Tāpēc, domāju, laukos vajadzētu lielāku atbalstu. Te nu būtu valdībai, […]

“Ietves un ielas daudzviet pilnas lapu. Kamēr laiks sauss, tas izskatās pat skaisti un netraucē. Taču, kā sāksies lietus, nenovāktās lapas kļūs bīstamas gan gājējiem, gan velosipēdistiem un arī auto braucējiem. Tāpēc tomēr vajadzētu pacensties rudens skaistumu novākt, lai vēlāk kādam nenāktos ciest,” tā par lapkriti sacīja cēsniece B.

“Lai kā armija stāstīja, ka militārajam dronam, kas ielidoja Latvijā, visu laiku sekots, izrādās, ka militāristi par to uzzinājuši no policijas, kurai savukārt zvanījis kāds iedzīvotājs, kad dzirdējis dronu lidojam. To atklājuši Latvijas Televīzijas žurnālisti. Situācija nejauka, ieguvums ir gūtā mācība. Tomēr pēcgarša nepatīkama. Bruņotajiem spēkiem atvēl aizvien vairāk naudas, lasām par plašo sadarbību ar […]

“Cēsīs kapusvētkos Meža kapos bija ļoti daudz cilvēku, trūka vietu, kur mašīnām apstāties. Šādiem pasākumiem varētu organizēt īpašus autobusu reisus, kas kursē biežāk tieši laikā, kad cilvēkiem svarīgi nokļūt uz kapiem un atpakaļ. Var būt pat tā, ka cilvēks savu mašīnu atstāj pilsētas stāvlaukumā, uz kapiem brauc ar sabiedrisko transportu. Ja braukšanas biļetes cena nesedz […]

“Parasti zeltainais rudens bija septembrī, šogad oktobra pusē. Tūrisma uzņēmējiem vajadzētu būt labākai situācijai nekā citus gadus. Oktobrī parasti jau ir dubļi, lietus, nemīlīgs vējš. Šogad pietiekami jauks, lai baudītu dabu, apmeklētu skaistākās vietas,”domās dalījās seniore.

“Uzņēmējiem būs jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam, kuriem darbiniekiem algu izmaksā skaidrā naudā. Saprotu, ka jācīnās pret ēnu ekonomiku, taču tas šķiet par traku, ka tiek izsekots, kā cilvēks saņem darba samaksu un kā norēķinās par to, ko pērk. Vai tad ēnu ekonomikas lielāko daļu veido tieši algas? Vai tur nav preces, par kurām nenomaksā PVN, […]

“Bankas skaļi stāsta, cik izdevīgi ir ieguldīt otrā līmeņa pensiju uzkrājumā, ka tam ir labs ienesīgums. Taču gandrīz nedzird, kā uzkrājumu izmaksā, kad cilvēks aiziet pensijā. Saprotu, ka ir divi varianti, viens, ka to pievieno vecuma pensijai, otrs ir tā sauktā “mū­ža pensija”, kuru apsaimnieko kāda finanšu institūcija, uncilvēks var izvēlēties, kādos termiņos un kad […]

“Bravo izglītības darbinieku arodbiedrībai, skolu un bērnudārzu vadītājiem par prasmi neatlaidīgi aizstāvēt skolotāju intereses un panākt, ka valdība meklē risinājumus pedagogu darba cienīgai samaksai. Priecājos arī par visiem, kas pamata izglītību savulaik ieguva Ieriķu pamatskolā un izvēlējās apgūt skolotāja profesiju. Priecājos arī par pedagogiem, kas darba gaitas sāka Ieriķu skolā, ceru, ka viņiem noderēja tur […]

“Mēs, tie, kam patīk pastaigas un kas izmanto lielisko gājēju celiņu no Cēsīm uz Līvu ciematu, ļoti gaidām soliņus. Nav vairs jaunība, vajag pa laikam piesēst, ar autobusu pieturas soliņu ir par maz,” sacīja pastaigu cienītāja Ē.

“Kad klausos, cik maksā zāles, lai ārstētu vai nepieļautu atkārtoties vēzim, mati ceļas stāvus. Grūti saprast, kas tik astronomisks jāiegulda, lai medikamenta deva maksātu tūkstošiem, pat desmitiem un simtiem tūkstošus eiro! Un šausmīgi saprast, ka jāmirst, jo nevari to atļauties, bet valsts nekompensē,” pārdomās dalījās seniore.

“Otrdienas “Druvā” izlasīju par senioru biedrībām, kas ražīgi darbojas un gādā par sava vecuma cilvēkiem. Droši vien viens otram vairāk palīdz laukos, kur cits citu pazīst, Cēsīs tas grūtāk. Pilsēta pietiekami liela, apvienot visus vienā organizācijā nav viegli,” sprieda lasītāja V.

“Notikumi gluži kā senā zinātniskās fantastikas filmā vai romānā. Kos­miskajā stacijā iestrēguši divi ASV astronauti, kuriem vajadzēja tur pavadīt dažās dienas, bet nu jau ir vairākus mēnešus. Un tagad gatavo glābšanas misiju. Saki nu, ka māksla un literatūra nepareģo nākotni,” sprieda cēsnieks.

“Laukos paliek arvien mazāk cilvēku, lai kā televīzijā stāsta par jaunajām ģimenēm, kas izvēlas dzīvot viensētās. Daudz vairāk, nekā pārceļas uz pagastiem, no tiem aiziet, to taču var redzēt statistikas datos,” pauda seniore.

“Nu redzams, ka politiķi sāk gatavoties pašvaldību vēlēšanām. Pierādījums – Šlesera partijas reklāma “Druvā”. Esot arī citās novadu avīzēs. Laikam nākamgad cīņa par novadu domēm būs daudz lielāka nekā iepriekšējās vēlēšanās,” pārdomās dalījās lasītājs.

“Izlasīju “Druvā” par Cēsu tualetēm. Pievienojos tiem, kas domā, ka 50 centi par apmeklējumu ir pārāk augsta maksa mazpilsētā. Piemēram, autoostas un Smilšu laukuma tualeti lielākoties izmanto tie, kas brauc ar autobusu vai vilcienu. Lielākā daļa šo cilvēku nav tie turīgākie. Un ja vēl, pārsēžoties Cēsīs, jā­brauc uz darbu, tad var iznākt, ka dienā par […]

“Diendienā braucu pa skaisto Bērzaines ielu Cēsīs. Tā ir lieliski atjaunota, tikai žēl, ka to izmanto tik maz. Pat rītos pirms un pēc astoņiem ir ļoti maz automašīnu, riteņbraucējus gandrīz neredzu. Varbūt cilvēkiem vēl palicis ieradums, kas izveidojās laikā, kad Bērzaines ielu pārbūvēja, un daudzi izvēlas maršrutu pa Gaujas ielu. Nav jau Bērzaines ielai jākļūst […]

“Paldies Cēsu klīnikas jaukajām reģistratūras darbiniecēm. Vienmēr laipnas, visu sīki izskaidro, kur jāiet, kā atrast vajadzīgo kabinetu. Tas pacientam ļoti palīdz. Katram atnācējam sava sāpe, bet smaids un laipnība ļauj justies drošākam,” pateicību pauda cēsniece.

“Biju Cēsu tirgū uz garšu festivālu. Bija jauks pasākums, tikai viss bija diezgan saspiesti, nav jau ap halli daudz vietas. Tad man atkal nāca prātā doma par veco tirgus laukumu, cik ilgi tas stāvēs neapsaimniekots, neizmantots. Tā taču ir pašvaldības zeme! Pilsētas parki, laukumi sakopti, tikai tā vieta tāda – ne šis, ne tas. Cik […]

“Dzelzceļa pārbrauktuve Liepas pagastā kļūst arvien sliktāka, segums ir bedru bedrēs. Pārbrauktuve plata, ved ne tikai pār vienu sliežu ceļu, mašīnām aizvien bīstamāk braukt. Pārbrauktuvi šķērso arī kravas transports, kas no netālās rūpnīcas izved būvmateriālus. Nāks ziema, segums bojāsies vēl vairāk. Jāaicina “Latvijas Dzelz­ceļš”, lai taču beidzot pamana, ka te vajadzīgs remonts,” uzsvēra Liepas pagasta […]

“Bieži vakaros, galvenokārt brīvdienās, Cēsīs pa Gaujas ielu viens aiz otra, tādā kā barā, brauc vairāki motobraucēji, radot lielu troksni. Nezinu, vai braucamajiem noņemti trokšņa slāpētāji vai motoru troksnis tik spalgs ir citu iemeslu dēļ, bet pat dzīvoklī sajūta tāda, ka esi mototrasē. Kad lūdzu palīdzību pašvaldības policijai, man saka, lai nosaucu kāda braucamā valsts […]