Tas vēl nav noskaidrots
19:59
04.12.2025
13
“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]
“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privātajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.
“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.
“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]
“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]
“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Protams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]
“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.
“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]
“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]
“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelzceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.
“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīvesveids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]
“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]
“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.
“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]
“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]
“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]
“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]
“Nupat dzirdēju radio raidījumā, ka dzērvenes, aplietas ar medu, labi neglabājas. Taču tā gluži nav. Medū var saglabāt gan lielogu dzērvenes, gan purvā lasītās, par to esmu pārliecinājusies. Taču jāizvēlas cietas ogas, tās, kas vēl nav kļuvušas mīkstas. Un tad ogu pietiek līdz jaunajai ražai,” pastāstīja lasītāja, kas dzīvo Piebalgas pusē.
“Radio pārraidē dzirdu, ka, lai varētu iztikt, cilvēkam mēnesī vajadzētu saņemt ap diviem tūkstošiem eiro. Bet mana pensija 490 eiro, kaut mūžā 32 gadus esmu cītīgi strādājusi. Kā lai izdzīvoju? Man ir 85 gadi, piepelnīties nevaru. Jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, vajadzīgas zāles,” sacīja līgatniete un piebilda, ka nekad nevienam nav neko lūgusi, bet laikam vajadzēs […]
“Tiekoties ar kaimiņieni, saruna iegriezās arī par pensiju indeksāciju. Man pensija maza, tas, ko saņēmu oktobrī vairāk, arī nav daudz. Savukārt kaimiņienei pensijā vairāk par tūkstoti eiro mēnesī. Viņa teica, ka tie 50, 60 eiro, kas klāt, neko daudz vairs neizsaka, labāk jau vairāk būtu indeksējuši mazās pensijas, lai labāk cilvēkiem, kuriem ienākumi zem iztikas […]
“Runājot par Stambulas konvenciju, dzirdēts, ka vīrietis, kas sevi uzskatot par sievieti, drīkstēšot iet sieviešu dušā. Man gribas teikt, ka arī sieviešu, īpaši jau pusaudžu vecuma meiteņu, kopēja mazgāšanās nav nemaz tik vienkāršs jautājums. Protams, ir nepieņemami, ja sievietei piespiež atrasties vienās mazgāšanās telpās ar vīrieti, bet dažai meitenei atrasties tajās kopā ar citām sava […]
“Izlasīju “Druvā”, ka novada Sociālais dienests rīkoja malkas talku, kam vajadzēja, arī pamācīja, kā to labāk sagatavot. Iedomājos, ka šādu darbiņu vajadzētu pamācīt arī jauniešiem. Tagad, protams, visur, arī lielākoties individuālās mājās ir centrālā apkure, izmanto granulas, gāzi. Taču nekad nevar zināt, kāda situācija var rasties, prasme sagatavot malku var noderēt katram. Un vai tā […]
“Lielo tirdzniecības tīklu veikalos, kur pamatā ir pārtika, pārdod arī sadzīves elektriskās ierīces. Piemēram, ir lapu pūtējs, ko darbina baterijas. Taču komplektā to nav, un tajā veikalā vispār nav nopērkamas atbilstošas baterijas. Arī pārdevēji neko neprot paskaidrot. Žēl, ka tīklu veikalu īpašnieki un vadītāji neparūpējas, lai pircēji varētu saprast, ko un kā iegādāties. Cenas elektroierīcēm […]
“Pilnībā piekrītu veselības ministra Hosama Abu Meri šogad teiktajam, ka ārstam darba samaksa jāsaņem par darbu, bet ne par to, ka viņš ir ārsts. Atalgojumi, kas šonedēļ parādījās internetā, pierāda, ka ārstu darba samaksa ir pat ļoti augsta, salīdzinot ar citām arī svarīgām profesijām. Tāpēc nevaru piekrist medicīnas darbinieku arodbiedrības prasībām vēl paaugstināt budžeta finansējumu […]
“Krišjāņa Valdemāra iela Cēsīs izskatās traki. Remonts ievilcies, ziema nāk virsū, kā cilvēki varēs izstaigāt? Tur ir neredzīgo bibliotēka, zobārstniecība, strādā mazie uzņēmēji. Cilvēkiem grūti piekļūt, jāmeklē pakalpojums citur, savukārt pakalpojumu sniedzējiem tie ir zaudējumi,” pārdomās dalījās Kārlis.
“Pašvaldība aicina iedzīvotājus dalīties ar pārtiku. Man gan tas raisa bažas. Kā tad ar pārtikas drošības prasībām? Vai tā nevar izplatīt kādus baciļus? Jautājums arī, ko katrs uzskata par vēl lietojamu. Man liekas, tāds aicinājums der kaimiņu, kāda kvartāla robežās, bet ne visā Cēsu pilsētā, kur nu vēl novadā. Turklāt, ja pēc produkta jābrauc kāds […]
“Ungurmuiža noteikti vairāk ir muzejs, ne izklaides vieta. Tāpēc labi, ka to pārņem pašvaldība. Protams, uzturēšana noteikti nav lēta. Varbūt var piesaistīt vairāk valsts finansējumu? Galu galā kungu māja un tās sienas gleznojumi taču ir unikāli,” vērtēja cēsniece.
“Otrdienas “Druvā” lasīju par jaunajām kāpnēm no Viestura ielas uz pirts graviņas ieleju. Mazliet jāpiekrīt, ka, kāpnes pārbūvējot, varēja saglabāt arhitektonisko risinājumu, kas raksturīgs Cēsīm, ko redzam Maija un Pils parkā. Taču, manuprāt, svarīgākais ir gājēju drošība. Jaunajām kāpnēm ir labas margas, pie kurām var pieturēties gan bērni, gan vecāki cilvēki,” atzina cēsniece K.
“Visur skaidro, ka vajag ēst veselīgi un izmantot vietējo ražotāju pārtiku, bet vai to vienkāršs cilvēks spēj nopirkt? 400 gramu slavenas Vidzemes maizes ceptuves rupjmaize vienā tīkla veikalā maksā divus eiro. Jā, maize veselīga, cepta no vietējiem rudziem, bez liekām e-vielām, bet cena kā gaļai. Atliek vien pirkt lētāko un neveselīgāko,” nopūtās seniore no Cēsīm.
“Uzskatu, ka valsts taupības režīmā vajag atcelt pabalstus bijušajiem pašvaldību vadītājiem. Likums paredz, ka domes, padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, ja pildījis šo amatu divus sasaukumus vienā pašvaldībā, var saņemt ikmēneša pabalstu, ja nestrādā algotu darbu. Protams, klāt ir vēl citi nosacījumi, bet, domāju, katrs cilvēks, ja tikai vēlas, var atrast darbu, kur nu vēl […]
“Visu laiku valdīja uzskats un dažādos veidos sabiedrībai lika saprast, ka izmantot dažādas e-sistēmas, portālus, datus bāzes ir daudz lētāk, izdevīgāk, nekā darboties ar uz papīra rakstīto. Tagad lasu, ka Latvijas Pašvaldību savienība brīdina – būtiska SIA “ZZ Dats” pakalpojuma sadārdzinājuma dēļ pašvaldības varētu pāriet uz papīra dokumentu apriti un tas radītu ievērojamu papildu birokrātisko […]
“Priecājos par burvīgo koru un vokālo ansambļu konkursu, ko rīkoja Cēsu novada pašvaldība. Tā bija iespēja ne tikai dziedātājiem parādīt savas spējas, apliecināties, bet arī kora mūzikas cienītājiem baudīt brīnišķīgu priekšnesumu. Ceru, tradīcija iedzīvosies un turpināsies vēl vērienīgāk,” sacīja bijusī koriste.
“Vai braukšanas ātrumu ierobežojošajiem vaļņiem, ko ierīko pāri brauktuvēm, ir kādi vienojoši normatīvi – tāds jautājums radās, braucot Cēsīs pa Puķu ielu. Tagad, kamēr tajā apkaimē notiek lielie ielu remonti, esmu dažas reizes izmantojusi Puķu ielu, lai no Jāņa Poruka ielas aizbrauktu uz Piebalgas ielu. Puķu ielā ātruma vaļņi ir ļoti augsti un šauri, pat […]
“Lasu, ka Cēsīs, Pils dīķī, ievietos mākslīgo salu. Tajā stādīs augus, kas samazinās nevajadzīgās barības vielas ūdenī. Dīķis būšot tīrāks. Tas, protams, labi, bet tajā pašā laikā zinām, cik grūti valstī ar naudu, ka arī pašvaldībām tās nav par daudz, taču mēs to tērējam projektiem, kas patlaban nebūt nav svarīgākie. Ir tik daudz citu aktuālāku […]
“Mums, līgatniešiem, iet traki. Par apkuri daudzdzīvokļu mājās jāmaksā vairāk nekā pagājušajā gadā, pazudusi it kā esot arī daļa māju uzkrājumu. Kāpēc mums siltums ir aizvien dārgāks? Liela daļa dzīvokļu saimnieku ir seniori gados, pensijas mazas, kā samaksāt? Faktiski iznāk, ka tik, cik pensiju indeksācijā pieliek, jāatdod par dzīvokli. Bet daudz kas cits jau arī […]
“To, ka Cēsīs atrast autostāvvietu ir problēmas, zina katrs iebraucējs. Pusdesmitos no rīta vecā tirgus laukumā novietoju savu mašīnu otrajā rindā. Vēl nodomāju, ka varēs ērti izbraukt. Pēc nepilnas stundas atgriezos, izveidojusies trešā rinda, mašīnas tik tuvu cita citai, ka sapratu, esmu iesprostota. Sēdēju un gaidīju, 45 minūšu laikā nekas nemainījās. Tad pilnīgi nesaprotami, vēl […]
“Vajag satiksmes autobusa maršrutu, lai Cēsīs no Bērzaines ielas var taisnā ceļā, bez pārsēšanās, aizbraukt līdz “Solo”veikalam Jāņa Poruka ielā. Tur tagad vienīgā pasta nodaļa pilsētā. Daudzi pensiju saņem pastā, bet tagad, lai no Bērzaines puses tiktu līdz “Latvijas Pastam” , iznāk pārsēsties, jāmaksā par diviem reisiem. Vai tā mēs domājam par senioriem?” bija neapmierināta […]
“Mūspusē var saprast, ka ābolu raža maza. Dažus rudeņus gandrīz pie ik žoga bija izlikta kaste ar āboliem, lai katrs ņem, cik vēlas bez maksas. Tagad tas nav manīts. Arī tirgū āboliem cena diezgan augsta. Ko darīt, katru gadu jau ir citādi. Labi, ka gaileņu bijis daudz, sēņu mērci varēja gatavot vai katru dienu,” sacīja […]
“Esmu no tiem, kas labprāt brauc ar vilcienu. Tikai žēl, ka uz Cēsu pusi kursējošajiem vagoni nav īpaši pievilcīgi. Apskaužu pasažierus, kas var braukt modernajos elektriskajos vilcinos. Lai kādas ķibeles bija sākumā, tagad cilvēki, kam pieejama elektrovilcienu satiksme, var priecāties par komfortablo braucienu. Savulaik solīja, ka uz Valkas pusi no Rīgas brauks bateriju lokomotīves un […]
“Skatos, kā sētnieki dzenā dažas koku lapiņas ielās un pagalmos, un domāju, vai neesam pārāk prasīgi tīrības ziņā. Skaidrs, ka rudenī ielas, pagalmi nevar būt simtprocentīgi tīri, tad jau kādām visu diennakti jāstāv ar slotu. Lai kā savāktu visas nokritušais lapas, vējš ik minūti var atnest kādas klāt. Atceros nesenu piedzīvojumu Vācijā. Kā zināms, vācieši […]
“Mazliet dīvaini, ka Saeimas deputāti tagad atsāk runas par Stambulas konvenciju, par Latvijas atsaukšanu tās dalībā. Ir tik daudz nopietnu jautājumu, kas jārisina un ir daudz būtiskāki šodienai un rītdienai – drošība, veselības aprūpe, izglītība. Stambulas konvencija ikdienas dzīvē taču nav nodarījusi nekā slikta, kaut, domāju, nez vai arī ko labu, ja nu tikai kādos […]
“Kāpēc Lenču iela Cēsīs kopš augusta grimst tumsā? Vakaros iedegtas ir tikai divas laternas, viena pie krustojuma ar Festivāla ielu, otra apmēram pie Mazās Lenču ielas. Nu jau agri satumst, tūlīt pēc astoņiem vakarā ir tumšs, bet cilvēki nāk no darba mājās, citi iet uz vakara maiņu. Arī bērni pārnāk no dažādām nodarbībām. Tumsā neviens […]
“Sācies rudens lietus. Ielās veidojas peļķes. Autovadītājiem pilsētā vajadzētu braukt piesardzīgāk, jo nereti gājēji no garāmbraucēja saņem dubļu šalti. Mēs katrs kādreiz ejam, nevienam nebūs patīkami tikt apšķiestam ar netīru ūdeni,” sacīja pilsētniece D.
“Klausījos Latvijas Radio raidījumu “Atvērtie faili”, kurā runāja par problēmām izglītības sistēmā, skolās. Atklājās, ka sarežģījumus rada tieši likumdevēju vilcināšanās pieņemt vajadzīgos normatīvos aktus. Man radās pārdomas, ka vaina tā – deputāti saņems darba samaksu, ir vai nav viņu veikumam rezultāts. Ja galdnieks nepadara savu darbu, algu nesaņems, skolotājam maksā par novadītajām mācību stundām. Bet, […]
“Esmu ļoti apbēdināts, ka Vecpiebalgas vidusskolas ābeļdārzā nozāģētas ābeles. Šogad kopumā ābolu raža īpaši slikta, bet šīs ābeles bija pilnas gardiem āboliem. Kā sacīt jāsaka, ābelēm pēdējais gads, tāpat arī Vecpiebalgas vidusskolai. Skumji, dikti skumji,” atzīst lasītājs M.K.
“Pie lauku mājām aizvien biežāk var redzēt āpšu pēdas. Āpsis taču nav tāds kā lapsa, kas droši staigā apkārt, savulaik āpsi ieraudzīt bija gandrīz neiespējami. Nez, kā tagad to tik daudz, būtu vērts papētīt,” rosināja viensētas saimnieks.
“Vajadzētu lūgt ielu būvniekiem uzmanīt, kādā stāvoklī ir pagaidu apkārtceļš, lai apbrauktu slēgto Lapsu un Piebalgas ielas krustojumu. Pagājušajā piektdienā pagaidu ceļā bija daudz dziļu bedru, gandrīz viena pie otras. Kad mašīnu bija maz, varēja mēģināt izlīkumot, bet, ja bija jāizmijas ar pretim braucošajiem, tad zemākam transportlīdzeklim varēja kaut ko sabojāt,” pastāstīja autovadītāja B.
“Kāpēc novada pašvaldība sanāksmes par iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem rīko darba dienā darba laikā? Gribētu pirmdien aiziet uz sarunu par ainavām, taču tā notiek dienas vidū. Esmu jau pensijas gados, taču strādāju algotu darbu, tas ir tāds, no kura aiziet uz pāris stundām nevaru. Manuprāt, diskusijas, kur aicina piedalīties ikvienu interesentu, vajadzētu rīkot pēc darba laika,” […]
“Uzraksti krievu valodā nedrīkst būt, arī automašīnu valsts numuru zīmēs nē, taču ko darīt, ja krievu valodas vārds rakstīts latviešu burtiem? Vai tas ir pieļaujams? No otras puses, ja atļaujam izmantot angļu vai kādas citas valodas vārdu burtisku rakstību latviešu alfabēta burtiem, kā tieši izravēt krievu valodu? Domāju, te attiecīgajām valsts institūcijām ir plašs darba […]
“Saņēmu no bankas ziņu, ka samazināšot manai kartei skaidras naudas izņemšanas limitu. Ja es nepiekrītot, varot no bankas pakalpojuma atteikties. Tas gan man liekas dīvaini. Faktiski tā piespiedu kārtā man norāda, cik naudas vienā reizē varu izņemt. Tur, bankas kontā, taču ir manis nopelnītais. Vai tiešām es ar to nedrīkstu rīkoties, kā vēlos? Vai te […]
“Priecājos, cik ātri un kārtīgi strādā būvnieki Cēsu Stacijas laukumā. Darbs raiti iet uz priekšu, drīz būs jauns, ērts un moderns laukums. Jācer, ka būs pietiekami daudz soliņu, bet pagaidu pieturvietās to gan bija ļoti maz. Ar autobusu jau lielākoties brauc vecākā gadagājuma cilvēki. Grūti nostāvēt kājās, pat ja jāgaida minūtes desmit, piecpadsmit. Domāju, gan […]
“Valdība ziņo, ka 1.oktobra pensiju indeksācija visiem krietni paaugstinās pensijas, taču mazo pensiju saņēmējiem palielinājums mazs. Indekss, ko piemēro, vienāds gan tiem, kas vecuma pensijā saņem tūkstoti, gan tiem, kam tikai mazliet vairāk par trīs simtiem eiro mēnesī. Tas nav taisnīgi. Mazo pensiju saņēmējiem kāpinājumu vajadzētu lielāku. Man, piemēram, arī pēc indeksācijas pensija būs tikai […]
“Cik jauki, ka Cēsīs atgriežas Dzejas dienas. Svētdien pilsētā dažādās vietās skanēs vārsmas. Uzstāsies gan brieduma paaudzes dzejnieki Guntars Godiņš un Jānis Rokpelnis, no jaunās paaudze Sandra Marta Grudule. Būs vēl arī citi. Par to prieks. Cēsīs atkal vairāk dzirdama brīvā doma ne tikai elitāros pasākumos, bet arī pilsētvidē. Tur tai līdzi dzīvot var ikviens […]
“Daži žēlojas, ka ielu remonts Cēsīs traucē satiksmei. Uzskatu, ka jāpriecājas par remontiem. Nākamgad pilsēta būs daudz pievilcīgāka, mūsdienīgāka. Vēl tikai vajadzētu kaut ko darīt ar veco tirgus laukumu un tām brūkošajām būdām, tad pilsētas vidus tiešām būs ļoti sakopts,” pauda lasītāja.
“Otrdienas “Druvā” izlasīju Cēsu novada domes deputāta Jāņa Gobas komentāru par zemes maiņu. Manuprāt, tiešām nav izdevīgi mainīt privātajam īpašniekam piederošu platību pie Cēsu stadiona pret teritoriju pie Raiskuma ezera. Kam zeme pie pilsētas stadiona derētu? Nedomāju, ka kāds to pirks par lielu naudu. Māju sev celt tur nebūtu gribētāju, jo vietu pietiek skaistākās apkaimēs, […]
“Veselavas kapsēta visos gadalaikos ir skaista, sakopta. Par to gādā kapu pārzine Linda Siksne. Viņas čaklās rokas pelnījušas lielu pateicību,” sacīja Dace no Cēsīm un novēlēja kapu kopējai labu veselību.
“Skaista ideja Cēsīs puķu dobes veltīt izciliem novadniekiem. Tās pilsētā nopelnījuši dižie piebaldzēni brāļi Kaudzītes, E. Dārziņš un K. Skalbe, liepēnietis E. Veidenbaums, Cēsīs dzimušais A. Žagars un ar Cēsīm saistītais J.Poruks. Savu dobi noteikti pelnījis arī Alfrēds Kalniņš, Miervaldis Birze, Kārlis Jansons, ne visus dižos cēsniekus nosaukt. Cerams, nākamvasar viņus neaizmirsīs,” teica cēsniece Anda.
“Priecājos, lasot par cilvēkiem, kas prot izveidot savu biznesu tā, lai tas nestu ne tikai peļņu, bet arī ieguvumu citiem. Piektdienas “Druvā” lasīju gan par Cēsu kafejnīcu “Kārumlāde”, gan par “Sidrabu” Veselavas pagastā. Abi uzņēmumi piedāvā garšīgu ēdienu. Protams, tā nav uzņēmējdarbība, kurā var nopelnīt miljonus, bet noteikti saimniecēm ir gandarījums par paveikto un labajiem […]
“Vai nevajadzētu atcerēties laikus, kad ielas rītos mazgāja ar ūdeni? Tagad, kad Cēsīs ir tik daudz remontu, būvniecības, nereti brauktuves ir smilšainas, dubļainas. Automašīnas nošķiežas un lietus laikā apšķiež gājējus. Tagad sāksies skola, gājēju būs vairāk. Ja līs, no apšļakstīšanas būs grūti izvairīties,” sprieda lasītājs.
