“Kā lai Cēsīs izdzīvo vienkārša ģimene, kas nevar atļauties nopirkt sev mājokli, ja par īri mēnesī jāmaksā 300 eiro! Un vēl ir komunālie maksājumi. Kaut alga tūkstotis mēnesī, nodokļi taču nāk nost, kad samaksā par dzīvokli, kas paliek bērniem un pašiem pelnītājiem? Tad nav brīnums, ka cilvēki izvēlas atgriezties darbā un dzīvē ārzemēs. Būtu taču […]

“Aizvien priecājos par Cēsu sakoptajiem parkiem un puķu dobēm. Tagad gan gandrīz visās pilsētās, pagastu centros ir skaisti apstādījumi, tomēr, manuprāt, pie mums tie ir visskaistākie. Sader ar pilsētas kopējo skatu. Un, staigājot pa Cēsīm, redzu, cik rūpīgi strādā dārznieces, katra vieta ir aprūpēta, arī krūmi apgriezti,” redzējumā dalījās cēsniece.

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

“Izlasīju otrdienas “Druvā” Annas Kolas viedokli par Cēsu Vienības laukumu. Ne jau viņa vienīgā domā, kā iekārtojums nav pievilcīgs, bet nav jēgas neko teikt. Domē domā, ka tikai viņi saprot, kā labi un pareizi. Man arī šķiet, ka mūsu senajai pilsētai nepiederas ne tie soliņi, ne daudzie karogi. Tāpat joprojām nesaprotu, kāpēc bija jānoņem soliņi, […]

“Ģimenē apzinīgi šķirojam atkritumus, izmazgājam pārtikas trauciņus, liekam pie plastmasas atkritumiem, bet atklājās, ka tā nedrīkst. Saņēmām sodu sešus eiro, ka pie pārstrādājamiem atkritumiem esam pielikuši to, kas nav atļauts. Sazinājāmies ar ZAAO, mums skaidroja, ka ne visiem plastmasas atkritumiem ir pieprasījums, lai tos tālāk pārdotu, tāpēc šķiroto atkritumu konteinerā drīkst ievietot tikai to, kas […]

“Aizvien biežāk domāju, cik slikti izskatās sensenā ēdnīcas māja, kur tagad vienā daļā elektropreču veikals. Paši pie aplupušā nama esam pieraduši un pat neievērojam, bet iebraucējiem tas nerada labu iespaidu. Ir skaisti sakopti apstādījumi, Maija parks, sakopts vecais ugunsdzēsēju depo, koncertzāle, bet tā ēka un blakus vecais tirgus laukums kā tāds padomju laika muzeja eksponāts, […]

“Ja jau daudzi tagad prasa pārskatīt novadu robežas, varbūt arī Rauna un Drusti varētu atgriezties pie Cēsīm, kā tas vēsturiski vienmēr bijis. Lielam novadam ir arī savas priekšrocības, ne tikai trūkumi, kā to daži stāsta. Raunēnieši tāpat brauc uz Cēsu slimnīcu, veikaliem, bērni mācās ģimnāzijās. Nav jau nekā slikta arī Smiltenes novadā, bet ar Cēsu […]

“Otrdienas “Druvā” izlasīju, ka Valmierā “uzsāk pilna cikla bruņumašīnu ražošanu”. Kas tad ir tas pilnais cikls? Vai tad motorus arī ražosim? Vai Valmierā ir metalurģiskie uzņēmumi, kas ražos tērauda bruņas? Kas ražos šasijas ? Droši vien tā ražošana apmierināsies ar no citurienes atvesto mezglu montāžu. Laikam jau mūsu valdība ir izdarījusi visu nepieciešamo, lai šādu […]

“Cēsīs joprojām trūkst soliņu. Jaunajiem cilvēkiem jau šķiet, ka to pietiek, bet, gadiem ejot, pat gājiens no Vaļņu ielas krustojuma ar Gaujas ielu līdz Valmieras ielai ir liels gabals. Sēdēt centrā laukumā šajā karstumā nav iespējams, arī autobusu pieturas tādā laikā neder. Domē strādā jauni cilvēki, bet varētu taču mēģināt iejusties sirmgalvju ādā. Tagad visur […]

“Esmu ļoti priecīga par pabeigtajiem ielas remontdarbiem Cēsīs, Bērzaines ielā, pie mākslas skolas, interešu centra un veikala. Tomēr mani pārsteidz, ka patlaban ir atjaunota pāreja pretī mākslas skolai, kā arī krietni aiz interešu centra, bet nav atjaunota gājēju pāreja, kas veda no autostāvvietas uz veikalu. Tur bieži mašīnas novieto arī vecāki, kuri atved mazākos bērnus […]

“Druva” rakstīja par Bagāžnieku tirgu. Patiesi, jauks pasākums. Šosestdien būs Stādu tirgus, un nevaru aizmirst to pavasari, kad nabaga tirgotāji bedrēs, kas pēc lietus bija pilnas ar ūdeni, meta kartona gabalus, lai pircēji var pieiet pie viņiem. Pircējam šajā tirgus placī jāskatās, kur liek kāju, nevis ko kurš tirdzinieks piedāvā. Uz šādiem tirgiem brauc arī […]

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

“Skatītāju vārdā paldies deju grupas “Viva” vadītājai Ingai Cipei un dejotājām par izcili emocionālo 25 gadu jubilejas koncertu,” ar prieku par pasākumu sacīja cēsniece Maija Ozoliņa.

“Regulāri uzpasēju auto, lai tas būtu tehniskā kārtībā, tādēļ arī pēc ziemas aizvedu to uz autoservisu, lai salabotu, ja ir kas labojams. Diemžēl servisā atklājās bēdu ieleja, labojamā ir neierasti daudz. Lielākoties braucu pa pilsētu, secinu, ka Cēsīs nepabeigtie ielu remonti un bedrīšu bedrītes, ko nav iespējams apbraukt, darījušas savu. Gan jau neesmu vienīgā, kas […]

“Saku paldies tiem, kas rīkoja jauko Lieldienu pasākumu Vaives pagastā. Bija padomāts par visu, gan jauks koncerts, gan nodarbes bērniem. Bija atnācis Zaķis, ar kuru mazajiem ļoti patika rotaļāties. Un, protams, bija olu ripināšana un citas Lieldienu izdarības,” vairāku vaivēniešu vārdā sacīja R.

“Kur tik klausies, visur dzirdi, ka citi neko nesaprot, ir gandrīz zagļi un blēži. Tā saka par pašvaldību, par valdību, par deputātiem, tā bieži darbinieki saka par saviem priekšniekiem. Kāpēc tad paši nedara to darbu? Var taču kļūt par mēru, ministru un darīt pareizi! Bet to taču paši runātāji neprot!” pārdomās dalījās seniore S.

“Izlasīju, ka kāda cēsniece priecājas par notīrītajām ielām. Esot gandrīz no visām aizvākti ziemas sanestie putekļi. Nu vismaz pirms Lieldienām Bērzaines ielas sākumā tas gan nebija izdarīts. Agrāk, kad tur atradās Cēsu dome, gan tā nebija. Var jau teikt, ka Bērzaines ielu remontē, bet sākuma daļā darbi nenotiek. Bet tur ir gan Bērnu un jauniešu […]

“Priecājos, ka gandrīz visās Cēsu ielās savāktas ziemā sakrājušās smiltis.Tās ne tikai bojā skatu, bet arī piesārņo gaisu. Īpaši saulainās un vējainās dienās smiltis put un katrs gājējs, velosipēdists tās ieelpo. Smilšu savākšana nav tikai komunāls, bet arī vides tīrības jautājums. Labi, ka esam to sapratuši,” atzina seniore A. no Cēsīm.

“Zaļā Ceturtdiena kristiešiem ir diena, kad tiek nodots Jēzus Kristus, tā ir traģiska, skumju apdvesta diena. Bet lasu, ka Cēsīs šajā dienā aicina uz krāšņu un pavasarīgu deju koncertu “Zaļās Ceturtdienas lielie danči”. Manuprāt, tā ir necieņa pret kristīgo ticību, pret ticīgajiem. Turklāt koncerta nosaukumā vēl minēta Zaļā Ce­turtdiena, kas man kā kristietim noteikti nav […]

“Kad Cēsīs pie jaunajām daudzdzīvokļu mājām, ko būvēja siguldieši, ierīkoja auto stāvlaukumu, nozāģēja bērzu. Tajā bija putnu būrītis, kur mitinājās strazdi. Nu skatos, putni atlidojuši, sēž liepā un nesaprot, kur palicis viņu miteklis. Tā iznāk, cilvēki saņem jaunas mājas, strazdi savas pazaudē,” pārdomās dalījās cēsniece no Saules ielas apkaimes.

“Piedalījos represēto pasākumā Jaunpiebalgā pie stacijas. Atmiņu stāsti, mūzika, ar ko vecāko paaudzi uzrunāja skolēni. Sirsnīgi un smeldzīgi. Pal­dies! Mūsu valsts un tautas nākotne ir drošās rokās, jaunā paaudze turpina savu vecvecāku mantojuma, vērtību    – ar mīlestību kopt savu zemi, cienīt valsti, godāt tautas tradīcijas – nešanu tālāk,” sacīja jaunpiebaldzēniete.

“Piektdienas “Druvā” žurnālistes raksts par autobraucējiem, kas joprojām nerēķinās ne ar gājējiem, ne citiem autovadītājiem, man šķita kā pašas domas. Daudzi, kas sēž pie stūres, vispār uz ceļa neredz citus braucējus, kur nu vēl gājējus.Brauc agresīvi, cauri dzīvojamo māju kvartāliem, kur pat nopietns ātruma ierobežojums, skrien gandrīz ar simt kilometriem stundā. Jā, lielu avāriju mūspusē […]

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

“Dzirdu pa radio, televīziju, lasu avīzēs, ka laukos slēdz skolu. Stipri samazina vidusskolu skaitu. Ja jau vajag tikai lielās skolas, tad jāiekārto arī internāti, kur palikt pa nakti. Agrāk tāds bija katrai vidusskolai. Arī tehnikumos, koledžās taču skolēni dzīvo tā sauktajās dienesta viesnīcās. Kāpēc vidusskolēni nevar,” sprieda lasītāja A.

“Nosmējos par “Druvas” pagājušās otrdienas numurā ievietoto lasītājas vēstuli, kura kritizē ZAAO izmantoto sievietes attēlu. Atkritumu apsaimniekotājs aicina saprast, kā dot informāciju cilvēkiem, kuri nelieto internetu, un paziņojumā izmantojis tādu īstu Kaudzīšu laika večiņas tēlu. Tik traki jau laikam nav, arī veci cilvēki zina, kas ir internets, tikai negrib tajā darboties, negrib iedziļināties ierīcēs. Bet, […]

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs sāka vākt ielu malās sakrājušās smiltis. Diena saulaina, smiltis izžuvušas. Lai savāktu, tās mitrina. Kāpēc tad nevāc brīdī, kad smiltis vēl mitras, tā arī nesapratu,” bija neizpratnē cēsnieks M.