“Svētdien biju koncertā, kas notika Priekuļu kultūras namā. Dziedāja solisti Dainis Skutelis un Andris Baltacis, skanēja Latgalē dzimušas un Latgalei veltītas melodijas. Izpildījums bija ļoti sirsnīgs, skaists, mūzika un vārdi stāstīja par dziļu mīlestību uz savu zemi, uz Latviju. Tas aizkustināja visus skatītājus. Ir fantastiski, ja mākslinieki uzstājas ar tādu līdzpārdzīvojumu! Publika guva tik lielu […]

“Cēsniekiem jau kādu laiku tiek solīts, ka pārskatāmā nākotnē arī no Cēsīm uz Rīgu varētu kursēt modernāki vilcieni, tā sauktie bateriju vilcieni, bet laikam jau mums tos tik drīz neredzēt. Šī brīža pieredze ar jaunajiem elektrovilcieniem rāda, ka Latvijā vilcienu būšanā laikam ir kaut kāda sliktā karma. Un tas ir visās jomās. Ne mums veicas […]

“Ziema novembrī atnāca pēkšņi, un ielu remonti Cēsīs palika pusceļā. Ir skaidrs, ka līdz to pabeigšanai nāksies gaidīt ilgi, bet kā autovadītājs ar bažām raugos uz atkušņiem, kad jau tā bedrainās ielas, kas tiek remontētas, kļūs vēl bedrainākas. Maz ticams, ka tur kāds bedrītes labos, jo tas taču skaitās būvlaukums un tā būtu naudas izšķērdēšana. […]

“Redzēju, kā vakarrīt Cēsīs ietves tīrīja ar mazo, zaļo traktoriņu. Notīra ļoti labi, bet saprotams, ka tāda tehnika sniega šķūrēšanai der tikai tad, ja uzsnigusi maza, pūkaina kārtiņa. Nu tāda, kā parasti redzama Holivudas ziemas filmās. Ja uzsnieg kārtīgi un vēl gaisa temperatūra svārstās ap nulli, mazā tehnika nespēj notīrīt trotuārus. Laikam jau ierastajiem Latvijas […]

“Vienmēr jāpasmaida, kad runā par Jaunā gada apņemšanos. Nez, vai ir kāds, kas šīs apņemšanās tiešām būtu izpildījis. Laikam jau tam ir tāda pati vērtība kā laimes liešanai gadu mijā, kad cenšamies saskatīt, kā nu tā laimīte izlējusies ūdenī un kas turpmāk gaidāms,” pārdomās dalījās cēsniece G., piebilstot, ka viņai nav iebildumu pret tiem, kas […]

“Vai tiešām mums neveicas, vai vaina ir kur citur? Kā tā var būt, ka no 11 jauno elektrovilcienu sastāviem piecos atklātas tehniskas nepilnības? Tā taču ir gandrīz puse! Stāsta gan, ka parasti jaunos vilcienus jāpielabo. Taču tas izklausās dīvaini! Cena tam augsta, ražotājam būtu jāpārbauda un jāzina, ko atdod pircējam,” bija neapmierināta lasītāja.

“Desmit gadu Latvijā ir eiro. Lai kā daudzi pirms tā ieviešanas pukstēja, tagad varam saprast, ka tas ļāvis dzīvot daudz stabilāk. Mazas valsts naudu, kāds bija lats, daudz vairāk ietekmē ārējie apstākļi. Pat bail iedomāties, kā to būtu ietekmējis Krievijas pilna mēroga iebrukumus Ukrainā un ik pa laikam Kremļa draudi Baltijas valstīm,” pārdomās dalījās cēsnieks. […]

“Paldies visiem rūķiem, kas mani sveica svētkos! Gadu nasta man liela, dzīvoju viena, nekur daudz vairs nestaigāju, tāpēc vēl lielāks prieks bija parunāties. Taču ļoti jaukas bija arī veltes, ko man atnesa, ļoti jauki bija papildināt galdu ar saldumiem, ļoti noderēs siltās zeķes, ko kādas gādīgas rokas adījušas. Cik jauki, ka ir tik sirsnīgi cilvēki, […]

“Mājdzīvnieku turēšanas prasības kļūst tik stingras, ka drīz veci cilvēki, kuri nereti savu vientulību mazina ar sunīti vai kaķīti, to vairs nevarēs atļauties. Nopirkt dārgo šķirnes dzīvnieku viņi nevar, arī patversmes prasa diezgan daudz no tā, kurš ņem suni. Bet tā, “no rokas”, kucēnu, kas piedzimis bezšķirnes kucītei, nevarēs dabūt, ja kādam tādi būs, cilvēks […]

“Pirms svētkiem “Druvā” bija komentārs “Vai tur karogam vieta”, kurā runāts par ieceri prasīt, lai pie pārtikas produktu preču zīmēm būtu ražotājvalsts karodziņi. Manuprāt, Latvijā ražotā pārtika kotējas augstu, iedzīvotāji to novērtē. Ja tikai ražotājs nepārprotami norādīs, ka prece ražota Latvijā, tai noteikti būs labs pieprasījums. Gribu novēlēt, lai mūsu zemniekiem, uzņēmumiem pietiek spēka un […]

“Lasīju “Druvā”, ka Cēsīs gatavotas ierakumu sveces, ko sūtīt Ukrainas karavīriem. Žēl, ka tagad to darām tik reti. Es arī labprāt gatavotu tādas sveces, bet viena neuzņemos. Žēl, ka organizācijas nerīko tādus pasākumus, neaicina cilvēkus kopīgam darbam,” sacīja cēsniece.

“Kādā aptaujā daudzi atzinuši, ka Ziemas­svētkos saņēmuši dāvanas, par kurām nepriecājas un nezina, ko ar tām darīt. Tas gan izklausās jocīgi. Ko tad tādu varētu uzdāvināt, kas nekur neder? Katra lieta taču ir izmantojama, bet jo vairāk vērtīga, jo tai klāt dāvinātāja rūpes, domas. Manuprāt, var iepriecināt gan saldumu paciņa, gan krūzīte, gan zeķu pāris. […]

“Nu re, sniegs nokusa, vairs nav jāsūdzas par nenotīrītajām ietvēm pilsētā. Jāsaprot, ka tik lielā snigšanā visu nevar pagūt. Iesaku cilvēkiem būt iecietīgākiem,” sacīja cēsniece.

“Izlasīju “Druvā” par Ziemassvētku tirdziņu Līgatnē. Tas tiešām ir jauki, ka vietējiem meistariem ir iespēja pārdot savu darinājumus un citiem ne tikai kaut ko nopirkt, bet arī gluži kā izstādē apskatīt, ko dara pašu ļaudis. Tādu tradīciju vajadzētu arī citās vietās. Piemēram, tādus tirdziņus varētu rīkot arī pensionāru klubiņi vai kādas citas organizāci-jas. Svarīgi, ka […]

“Vienmēr priecājos, kad lasu par mūsu bmx braucēju Veroniku Stūrišku. Sportiste mācās Jaunpiebalgā, tur trases nav, bet viņa atrada, kur trenēties, kā izbraukāt un treniņiem. Tādi uzņēmīgi jaunieši ir mūsu lepnums un nākotne. Veronika arī ir lielisks piemērs citiem, ka ar neatlaidīgu darbu daudz var sasniegt,” pārdomās dalījās lasītāja I.  

“Ziemas ceļu un ielu kopēju darbu bieži kritizē, noniecina. Tā dzirdams gan sarunās, gan lasāms sociālajos medijos. Saka, ka vai nu vispār ielās sniegs nav notīrīts, vai tas izdarīts pavirši. Taču es gribu uzteikt tos, kas Cēsīs pagājušajā nedēļā tīrīja ielas. Gadījās redzēt, kā tumsā, kad mazāka satiksme, strādā Pļavas ielā, var teikt, gandrīz izlaizīja. […]

“Ļoti jauki Ziemassvētkos izrotāts Priekuļu centrs. Braucot cauri, ik pēc laiciņa iemirdzas jauks stūrītis, nav vienveidības, katrs citāds. Tādas sirsnīgas, nepārspīlētas gaismiņu rotas rada mazliet noslēpumainu un mīlīgu noskaņu,” atzina veselaviete.  

“Man tik dīvaini izklausās, ka politiķi, citas augstas amatpersonas, pat zinātnes pārstāvji, runājot vārdu “bažas” lieto vienskaitlī – baža. Baža, kā lasāms Latviešu valodas skaidrojošajā un sinonīmu vārdnīcā, ir apvidus vārds un nozīmē manta. Līdzīgi ir ar debatēm. Arī šo vārdu lieto tikai daudzskaitlī. Šķiet, jau pati tā nozīme – domu apmaiņa par kādu jautājumu […]

“Ielu uzturētājiem Cēsīs būtu ieteicams paskatīties, kuros ielu krustojumos sniega kaudzes, vaļņi neļauj pārredzēt ceļu. Kaut pāris vīru ar lāpstām varētu kaudzes vismaz nedaudz samazināt, lai autovadītājiem nebūtu jābaidās, ka var ar kādu transportlīdzekli saskrieties, vai, vēl sliktāk, ievainot gājēju. Ja no rīta ir tumsa, luksofors nedarbojas, sniegs aizsedz ne tikai mašīnu, bet arī gājēju, […]

“Neesmu cēsniece, tāpēc labi nepārzinu, kur kas Cēsīs atrodas. Pirmo reizi bija jautājumi, kas jārisina novada Sociālajā dienestā. Man bija adrese, gāju pa Bērzaines ielu un meklēju. Ēkas numurs nebija īsti prātā, bet domāju, būs taču uzraksts. Nostaigāju kādu posmu, bet tā arī to neredzēju. Tā kā vienā ielas pusē ir dzīvojamās mājas, nopratu, kur […]

“Aizvien mazāk dzirdams, ka mūsu pusē gatavo ierakumu sveces Ukrainas aizstāvjiem. Pagājušās ziemas sākumā to darīja ļoti daudzās vietās. Labprāt pievienotos, jo pati to īsti pareizi neprotu un arī nezinu, kam sagatavotās atdot. Varbūt “Druva” varētu pastāstīt, kur tādu darbu var darīt,” sacīja seniore.

“Skatos, ka novada pagastu kultūras namos rīko gadu mijas balles. Manuprāt, tas ir ļoti jauki. Katrs savā mājā sagaida jauno gadu un tad var tikties ballē, izdejoties, izrunāties. Taču Cēsīs tāda pasākuma nav, nezin kāpēc jau sen nerīko gadu mijas balli. Cilvēki labprāt tiekas pilsētas centrā, priecājas par lāzerugunīm, bet pēc tam jādodas mājās. Mēs […]

“Cik jauki, ka no Cēsu robežas līdz pagriezienam uz Līvu ciematu tagad ir apgaismojums un, protams, arī celiņš gājējiem un velosipēdistiem. Jācer, ka arī ziemā to kārtīgi iztīrīs, kaut divriteņa braucēju nebūs. Nav jau tāls gabals, līdz Līviem var aiziet arī kājām. Līdz šim tas bija bīstams posms, īpaši rudenī, kad krita lapas. Viss tumšs, […]

“Priecājos par apbalvotajiem Cēsu novada uzņēmējiem. Tā uzzināju daudz jauna par to, kas notiek mūspusē. Būtu labi, ja pašvaldība varētu arī cēsniekiem sarīkot ekskursiju uz kādu uzņēmumu, lai redzam, kā jaunie strādā. Citādi domājam, ka mums vairāk nekā nav kā “Cēsu alus”, “CATA” un vēl pāris nopietnu uzņēmumu,” domās dalījās seniore.  

“Lasu par beigto lāci Ērģemes apkaimē. Žēl dzīvnieka, bet tagad, kad lāči sāk dzīvot mūsu mežos, ar tādām situācijām nāksies saskarties. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti uzskata, ka ķepainis nav miris dabīgā nāvē, dzīvniekam esot vairākas brūces. Ja šautas, skaidrs, vainīgs cilvēks, bet, ja durtas, tad var būt cita nelaime, piemēram, lācis kaut kur smagi kritis […]

“Priecājos par bērniem, kas aizraujas ar sportu. Sevišķi svarīgi tas zēniem, viņiem augot, enerģija katru gadu vairojas, sports to novirza labiem darbiem. Tomēr reizēm liekas, ka mazos bērnus pārāk ātri pievērš konkrētam sporta veidam. Vai tad nebūtu labāk, ja mācītu visus pamatus – pareizi skriet, peldēt, slēpot, lēkt, spēlēt dažādas bumbu spēles. Kad paaugsies, lai […]

“Lai cik ļoti ielu un ceļu tīrītāji gatavojas ziemai, tā vienmēr pārsteidz. Nakts lielā snigšana ceturtdienas rītā radīja nelielu haosu. Cēsīs daudzas ietves ap pulksten astoņiem nebija notīrītas, taču tas ir laiks, kad pieaugušie dodas uz darbu, bērni uz skolu. Arī autobusu pieturas, vismaz daļa, kuras redzēju, nebija iztīrītas, bija tikai iemītas taciņas. Saprotu jau, […]

“Izrādās, Mores pagastā izveidota iedzīvotāju padome. Mums gan tādas nav. Jācer, ka drīz padomes sāks veidot arī Cēsu novada pagastos. Laikam taču likums paredz, ka tādas darbojas, lai iedzīvotāji var tieši izteikt savas domas par to, kas vajadzīgs viņa dzīves vietā. Citādi gadās, ka pašvaldībā plāno tikai lielus projektus, bet par maziem darbiem, kas uzlabotu […]

“Man ļoti nepatika, ka jau pirms valsts jubilejas vairākos veikalos bija izliktas Ziemassvētku preces un rotājumi. Vai tad tiešām tirgotāji nevar mazliet pagaidīt, ņemt vērā, ka svinam savas Latvijas svētkus! Vai nevar noformēt veikalus atbilstoši mūsu svinībām? Rietumeiropā, protams, tirgošanās vietas mirdz Ziemassvētku ugunīs, darbojas tirdziņi, bet Latvijā gan ar to varētu pagaidīt līdz novembra […]

“Gribas lūgt gājējus un arī riteņbraucējus, pirms izmantot pār­eju, tomēr mazdrusciņ ņemt vērā arī automašīnas vadītāja iespējas nobremzēt. Tepat Cēsīs kāda velosipēdiste uzbrauca uz gājēju pārejas tieši manai mašīnai priekšā. Par laimi, paguvu apstāties, bet izbīlis bija liels. Ja gājēju tomēr var laikus pamanīt, riteņbraucējs pārvietojas ātrāk un parādās gandrīz negaidīti,” sacīja autovadītāja.  

“Lasījām “Druvā”, ka daži cēsnieki nav apmierināti ar “Maxima” akciju, kurā vairākus produktus var nopirkt ar labu cenu atlaidi, ja cilvēks iepērkas par noteiktu summu. Mēs, skujenietes no pagasta attālākā gala, tādu akciju atzīstam par labu. Uz pilsētu pēc iepirkumiem braucam reizi, divas mēnesī, tad iegādājamies visu vajadzīgo. Esam apmierinātas, ka akcijā par zemu cenu […]

“Es atbalstu, ka palīdz hipotekāro kredītu ņēmējiem. Lielākoties tās ir jaunas ģimenes ar bērniem Kaut arī viņiem algas ir daudz lielākas nekā mums pensijas, viņiem taču par mājokli jāmaksā daudz vairāk: vai nu liela summa izīrētājam, vai kredīts bankai. Un vēl jāaudzina bērni, kuriem mūsdienās ir daudz vairāk vajadzību nekā pirms gadiem 20, 30. Negribu, […]

“Saprotu, ka pašvaldības ir vēlētas un ne Saeima, ne valdība nedrīkst iejaukties to darbībā, tomēr tas, kas notiek Rēzeknē, ir pāri mēram. Ja deputāti nenāk uz sēdēm, nepilda to, ko apņēmušies, tad taču jābūt kādai iespējai tikt ar to galā! Vienā pilsētā vēlētā vara reāli nedarbojas. Vai tādā rīcībā nav saskatāmi arī valsts apdraudējuma elementi?” […]

“Valsts svētkos sūtu sveicienus strādniekiem, kas Jāņmuižā asfaltēja Sporta ielu! Cilvēki strādāja ļoti rūpīgi, darbs izdarīts teicami! Paldies par to! Un prieks, ka darba tikums mums ir saglabāts un augstu vērtēts profesionālais gods,” sacīja Priekuļu pagasta Jāņmuižas iedzīvotāja.  

“Lai cik šīs novembra dienas tumšas, sirdī ir prieks, redzot valstiskos pasākumos tik daudz jaunu cilvēku, tik daudz ģimeņu ar bērniem. Šādās reizēs arī šķiet, ka pētījumi par iedzīvotāju neuzticēšanos Saeimai, valdībai nemaz neparāda īsto ainu. Ja jau būtu tik liela neuzticēšanās, domāju, tad arī svētkos ietu ar protestu, nevis prieku un lepnumu,” viedokli izteica […]

“Kāda tik moderna māksla skatītājam netiek piedāvāta! Ja neko nesaproti, saka – esi atpalicis, neizglītots, aizsēdējies nezin kur. Taču svētkos tomēr piederību savai zemei, savas tautas lepnumu un varējumu rādām nevis ar mākslas darbiem, par kuriem jālauza galva, bet ar tiem, kuri runā ar sirdi. Prieks, ka mums tādi tomēr ir, ka ne visi radošumā […]

“Cēsīs veikalā “Maxima” bija tāda dīvaina akcija – pērc preces par vairāk nekā desmit, šķiet, 15 eiro, un vari nopirkt par zemu cenu olu iepakojumu. Mēs, cilvēki ar zemiem ienākumiem, tiešām iepērkamies šī tīkla veikalā par akcijas cenām, atlaides mums ir ļoti svarīgas. Bet kas tad tā par atlaidi, ja vispirms par lielu summu jānopērk […]

“Priecājos, ka Cēsu novadā notiek tik daudz aizraujošu pasākumu, un ne tikai svētki, koncerti, bet arī daudz izzinoša. Ja vien pietiek laika, vismaz pāris reižu nedēļā var baudīt kaut ko interesantu. Vērtīgi, ka iedzīvotājus iesaista arī diskusijās, ka notiek profesionāļu un aktīvistu, interesentu sarunas. Tikai kopā varam veidot dzīvi skaistāku, ikdienu piepildītāku, viedokļu daudzveidība visam […]

“Ir jau jauki, ka pirms svētkiem arī Raiskuma centrs kļūst skaistāks, karogi priecē. Bet… ir arī skumji. Regulāri eju uz bibliotēku, pēc lietus un vēl tumšajā laikā ir īsts pārbaudījums aiziet sausām kājām, bez dubļiem. Pie ieejas ēkā ir vairākas lielas bedres, apkārt dubļi, vajadzētu vien pāris ķerru ar granti, lai bedres aizbērtu. Par to […]

“Liels paldies tiem, kas Cēsīs kopj ielas, un arī pašvaldībai par to, cik skaista šoruden izskatās Zirņu iela, tik tīra tā nekad nav bijusi. Līdz šim brauktuvi nevarēja kārtīgi notīrīt, jo ielas malā stāv automašīnas. Tagad nokritušās lapas teicami savāc, ar pūtēju izpūš no mašīnu apakšas un kā ar putekļ­sūcēju ievelk bunkurā. Tikai dažs sētnieks […]

“Mēs, vecpiebaldzēni, kam hobijs makšķerēšana, esam neapmierināti ar vēlmi Piebalgas ezeros ieviest licencēto zveju. Vai tiešām visiem dabas resursiem jābūt pieejamiem tikai par maksu? Jāņem arī vērā, ka makšķerē ne jau kāda labuma dēļ, bet tas ir sava veida sports. Laika pavadīšana svaigā gaisā, dabā. Loms jau neatsver izdevumus, kas vajadzīgi, lai vispār sēdētu pie […]

“Tagad daudz runā par vardarbību skolā, skolēnu vidū. Taču zināms, ka bērni ir sabiedrības spogulis. Pašiem pieaugušajiem vajadzētu apsvērt savu uzvedību. Piemēram, televīzijas pārraidēs rāda piketus, protestus, tajos piedalās ne jau neizglītoti cilvēki, bet ar kādu agresiju protestē! Aizstāvēt savas tiesības un viedokli vajag, taču vai tas jādara tik agresīvā veidā! Arī no Saeimas tribīnes […]

“Valdība sola, ka palīdzēšot tiem, kam mazāki ienākumi, ja elektrība, apkure pēkšņi kļūs ļoti dārga, tikai nav saprotams, cik dārgai tad tai jākļūst. Jau tagad pietiek cilvēku, kuri ar grūtībām maksā ikmēneša rēķinus. Ziemā būs vēl aukstāks, ko tad darīs? Cilvēks neskaitās ne trūcīgs, ne maznodrošināts, bet viņam jāskaita, cik centu drīkst izdot par maizes […]

“Piekrītu žurnālistes Annas Kolas satraukumam par mākslīgā intelekta ienākšanu mūsu ikdienā. Tas var izraisīt pavisam neprognozējamas sekas, situ­ācijas. Te nu ļoti jādomā par drošības jautājumiem. Varbūt vajadzētu valsts programmu, lai izglītotu cilvēkus par mākslīgā intelekta iespējām radīt viltus ziņas?” viedokli pauda R.  

“Cik labi, ka Cēsīs būs vēl viens lielveikals. Sen jau gaidījām “Lidl”, lai ir daudzveidība. Un varbūt tad arī cenas mazliet saruks un būs vairāk cenu akciju. Eksperti jau arī saka, ka Latvijā pārtikas tirdzniecībā ir pārāk maza konkurence,” sprieda cēsniece.

“Gribētos, lai ar likumu aizliedz motocikliem un līdzīgiem braucamrīkiem noņemt trokšņu slāpētāju un lai par tādu rīcību ir nopietns sods. Tagad, rudenī, gan maz šo braucēju, gan mājokļos logus netur ilgi vaļā, taču vasarā reizēm bija tā, ka kāds braucējs pat uzcēla no miega. Ja pie ikdienas satiksmes trokšņa cilvēks pierod un pat īsti nedzird, […]

“Cēsīs nemaz nebija padomāts par cilvēkiem, kas sestdien, 14.oktobrī, devās uz svecīšu vakaru Meža kapos. Iesēdos pilsētas autobusā Leona Paegles ielas pieturā, šoferis, redzot, ka man rokās puķes, sacīja, ka maršruts pa Lenču ielu ies tikai līdz dzīvnieku patversmei, tad nogriezīsies pa Viestura ielu. Tajā laikā nepārtraukti lija, ne es viena gāju kājām pa Lenču […]

“Ja Cēsu stacijas tualete slēgta, jo izdemolēta, vai tad uz laiku tur nevajadzētu novietot pārvietojamo tualeti? Autoostās, dzelzceļa stacijās un lidostās lab­ierīcības taču ir obligāta lieta. Ja tās nav pieejamas, iznāk līdzīgi vai pat sliktāk kā padomju laikos. Tad stacijas ķemertiņš bija briesmīgs, bet vienmēr pieejams, kaut kā pa piečurāto, piemēsloto grīdu līdz vajadzīgajam caurumam […]

“Labi gan, ka valdība solās neprasīt visu ienākumu deklarēšanu jau no aiznākamā gada. Vai kāds iedomājas, kā to izdarīt lauku cilvēkam, kuram jau sen pensijas vecums? Valsts ieņēmumu dienests klātienē pieejams tikai dažās vietās Latvijā, uz papīra rakstīto jau droši vien arī nepieņemtu. Taču daudzi seniori, īpaši tie, kuriem jau astotais gadu desmits iet uz […]

“Cēsu novadā, arī tieši Cēsīs, daudz runā par radošo industriju attīstību. Izskatās, ar to vairāk saprot ko nelielu, individuālu, ne jau uzņēmējiem, kas rada darba vietas. Tam klāt man ir vēl viena doma, vai šie cilvēki arī maksā nodokļus parastajā režīmā? Ja saņem au­tor­atlīdzību, bieži sevi sociāli nenodrošina. Turklāt, vai šāda nodarbošanās ko ienes novada […]

“Man šķiet nožēlojami, ka Latvijas sabiedriskajiem medijiem joprojām jāveido saturs krievu valodā. Jā, saprotu, ka tas droši vien nepieciešams, lai arī šī iedzīvotāju daļa saņemtu daudz maz objektīvu informāciju par valstī notiekošo. Tomēr bēdīgi, ka 30 gados nav varēts krievu valodā runājošos iesaistīt vietējā dzīvē un informatīvajā telpā tā, lai viņi saprastu latviski runāto un […]

“Notiek trakas lietas! Vien­mēr jau vecākajai paaudzei šķiet, ka jaunā ir sliktāka, taču tas, ko dzirdam tagad, pavisam biedē. Ķekavā pusaudžu grupas rīko kautiņu. Nemaz ne tik sen, šogad, bija līdzīga situācija Rīgā, kas satrauca visu Latviju. Rīdziniekus pat aicināja vērot un ziņot policijai, ja redz vai uzzina par jauniešu vardarbīgiem nodomiem. Un pat no […]

“Vienmēr nesapratu, kāpēc lielāko daļu bērnu vecāki uz skolu ved ar automašīnu. Šoru­den beidzot apjautu. Redzu, kā sīks bērns, varētu būt otrās, trešās klases skolnieks, iet uz skolu, uz muguras soma, kas, izskatās, vismaz tilpuma ziņā gandrīz tikpat liela kā nesējs. Un tāds viņš nebija vienīgais. Vai tiešām mūsdienās tik daudz jāņem līdzi uz skolu? […]

“Joprojām neesmu apmierināts, ka Cēsīs no Jāņa Poruka ielas nevar veikt kreiso pagriezienu un nogriezties uz Uzvaras bulvāri. Tur taču tik vienkārši būtu izveidot apbraucamo saliņu tiem, kas turpina pa Poruka ielu braukt taisni uz Valmieras ielu. Vieta ir, tik vien kā jānolīdzina un jānoasfaltē laukumiņš. Otra iela, kas mani personīgi ļoti neapmierina, ir Kungu […]