“Cēsīs joprojām trūkst soliņu. Jaunajiem cilvēkiem jau šķiet, ka to pietiek, bet, gadiem ejot, pat gājiens no Vaļņu ielas krustojuma ar Gaujas ielu līdz Valmieras ielai ir liels gabals. Sēdēt centrā laukumā šajā karstumā nav iespējams, arī autobusu pieturas tādā laikā neder. Domē strādā jauni cilvēki, bet varētu taču mēģināt iejusties sirmgalvju ādā. Tagad visur […]

“Esmu ļoti priecīga par pabeigtajiem ielas remontdarbiem Cēsīs, Bērzaines ielā, pie mākslas skolas, interešu centra un veikala. Tomēr mani pārsteidz, ka patlaban ir atjaunota pāreja pretī mākslas skolai, kā arī krietni aiz interešu centra, bet nav atjaunota gājēju pāreja, kas veda no autostāvvietas uz veikalu. Tur bieži mašīnas novieto arī vecāki, kuri atved mazākos bērnus […]

“Druva” rakstīja par Bagāžnieku tirgu. Patiesi, jauks pasākums. Šosestdien būs Stādu tirgus, un nevaru aizmirst to pavasari, kad nabaga tirgotāji bedrēs, kas pēc lietus bija pilnas ar ūdeni, meta kartona gabalus, lai pircēji var pieiet pie viņiem. Pircējam šajā tirgus placī jāskatās, kur liek kāju, nevis ko kurš tirdzinieks piedāvā. Uz šādiem tirgiem brauc arī […]

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

“Skatītāju vārdā paldies deju grupas “Viva” vadītājai Ingai Cipei un dejotājām par izcili emocionālo 25 gadu jubilejas koncertu,” ar prieku par pasākumu sacīja cēsniece Maija Ozoliņa.

“Regulāri uzpasēju auto, lai tas būtu tehniskā kārtībā, tādēļ arī pēc ziemas aizvedu to uz autoservisu, lai salabotu, ja ir kas labojams. Diemžēl servisā atklājās bēdu ieleja, labojamā ir neierasti daudz. Lielākoties braucu pa pilsētu, secinu, ka Cēsīs nepabeigtie ielu remonti un bedrīšu bedrītes, ko nav iespējams apbraukt, darījušas savu. Gan jau neesmu vienīgā, kas […]

“Saku paldies tiem, kas rīkoja jauko Lieldienu pasākumu Vaives pagastā. Bija padomāts par visu, gan jauks koncerts, gan nodarbes bērniem. Bija atnācis Zaķis, ar kuru mazajiem ļoti patika rotaļāties. Un, protams, bija olu ripināšana un citas Lieldienu izdarības,” vairāku vaivēniešu vārdā sacīja R.

“Kur tik klausies, visur dzirdi, ka citi neko nesaprot, ir gandrīz zagļi un blēži. Tā saka par pašvaldību, par valdību, par deputātiem, tā bieži darbinieki saka par saviem priekšniekiem. Kāpēc tad paši nedara to darbu? Var taču kļūt par mēru, ministru un darīt pareizi! Bet to taču paši runātāji neprot!” pārdomās dalījās seniore S.

“Izlasīju, ka kāda cēsniece priecājas par notīrītajām ielām. Esot gandrīz no visām aizvākti ziemas sanestie putekļi. Nu vismaz pirms Lieldienām Bērzaines ielas sākumā tas gan nebija izdarīts. Agrāk, kad tur atradās Cēsu dome, gan tā nebija. Var jau teikt, ka Bērzaines ielu remontē, bet sākuma daļā darbi nenotiek. Bet tur ir gan Bērnu un jauniešu […]

“Priecājos, ka gandrīz visās Cēsu ielās savāktas ziemā sakrājušās smiltis.Tās ne tikai bojā skatu, bet arī piesārņo gaisu. Īpaši saulainās un vējainās dienās smiltis put un katrs gājējs, velosipēdists tās ieelpo. Smilšu savākšana nav tikai komunāls, bet arī vides tīrības jautājums. Labi, ka esam to sapratuši,” atzina seniore A. no Cēsīm.

“Zaļā Ceturtdiena kristiešiem ir diena, kad tiek nodots Jēzus Kristus, tā ir traģiska, skumju apdvesta diena. Bet lasu, ka Cēsīs šajā dienā aicina uz krāšņu un pavasarīgu deju koncertu “Zaļās Ceturtdienas lielie danči”. Manuprāt, tā ir necieņa pret kristīgo ticību, pret ticīgajiem. Turklāt koncerta nosaukumā vēl minēta Zaļā Ce­turtdiena, kas man kā kristietim noteikti nav […]

“Kad Cēsīs pie jaunajām daudzdzīvokļu mājām, ko būvēja siguldieši, ierīkoja auto stāvlaukumu, nozāģēja bērzu. Tajā bija putnu būrītis, kur mitinājās strazdi. Nu skatos, putni atlidojuši, sēž liepā un nesaprot, kur palicis viņu miteklis. Tā iznāk, cilvēki saņem jaunas mājas, strazdi savas pazaudē,” pārdomās dalījās cēsniece no Saules ielas apkaimes.

“Piedalījos represēto pasākumā Jaunpiebalgā pie stacijas. Atmiņu stāsti, mūzika, ar ko vecāko paaudzi uzrunāja skolēni. Sirsnīgi un smeldzīgi. Pal­dies! Mūsu valsts un tautas nākotne ir drošās rokās, jaunā paaudze turpina savu vecvecāku mantojuma, vērtību    – ar mīlestību kopt savu zemi, cienīt valsti, godāt tautas tradīcijas – nešanu tālāk,” sacīja jaunpiebaldzēniete.

“Piektdienas “Druvā” žurnālistes raksts par autobraucējiem, kas joprojām nerēķinās ne ar gājējiem, ne citiem autovadītājiem, man šķita kā pašas domas. Daudzi, kas sēž pie stūres, vispār uz ceļa neredz citus braucējus, kur nu vēl gājējus.Brauc agresīvi, cauri dzīvojamo māju kvartāliem, kur pat nopietns ātruma ierobežojums, skrien gandrīz ar simt kilometriem stundā. Jā, lielu avāriju mūspusē […]

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

“Dzirdu pa radio, televīziju, lasu avīzēs, ka laukos slēdz skolu. Stipri samazina vidusskolu skaitu. Ja jau vajag tikai lielās skolas, tad jāiekārto arī internāti, kur palikt pa nakti. Agrāk tāds bija katrai vidusskolai. Arī tehnikumos, koledžās taču skolēni dzīvo tā sauktajās dienesta viesnīcās. Kāpēc vidusskolēni nevar,” sprieda lasītāja A.

“Nosmējos par “Druvas” pagājušās otrdienas numurā ievietoto lasītājas vēstuli, kura kritizē ZAAO izmantoto sievietes attēlu. Atkritumu apsaimniekotājs aicina saprast, kā dot informāciju cilvēkiem, kuri nelieto internetu, un paziņojumā izmantojis tādu īstu Kaudzīšu laika večiņas tēlu. Tik traki jau laikam nav, arī veci cilvēki zina, kas ir internets, tikai negrib tajā darboties, negrib iedziļināties ierīcēs. Bet, […]

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs sāka vākt ielu malās sakrājušās smiltis. Diena saulaina, smiltis izžuvušas. Lai savāktu, tās mitrina. Kāpēc tad nevāc brīdī, kad smiltis vēl mitras, tā arī nesapratu,” bija neizpratnē cēsnieks M.

“Nepiekrītu lasītājai, kas “Druvā” izteicās, ka Cēsis neatbilst vietai, kur labi dzīvot. Manuprāt, pilsēta ir ļoti laba vieta ikvienam. Te ir kluss, mie­rīgs, daudz dabas. Sūdzī­bām par ziemā nenotīrītām iet­vēm, par kurām īpaši grūti pārvietoties māmiņām, kas ved bērnus ratiņos, domāju, arī nav pamata. Bērnu taču var vest ragaviņās. Un jāsaprot, ka katru pārslu uz […]

“Laikam Latvija ir vienīgā vieta, kur soda par cita cilvēka pārkāpumu. Dēls pēc ilgāka laika ārvalstīs bija atlidojis ciemos. Ar manu mašīnu brauca kārtot kādus dokumentus, neievēroja, ka autostāvvietā Cēsīs ir prasība braucamajā ielikt tā saukto pulkstenīti, laika norādi. Protams, par to sods 30 eiro. Dēls pavisam sabēdājās. Reti tiekas ar tēvu, bet nu viņam […]

“Redzu uzrakstus, ka vāc parakstus pret Rāmuļu skolas slēgšanu. Labi, ka rāmulieši ir tik aktīvi un aizstāv sevi. Tas ir īsts pierādījums, ka protam līdzdarboties pašvaldības lēmumiem, spēcīgi izteikt savu viedokli,” sprieda seniore.

“Tagad, kad nokusis sniegs, var redzēt, cik suņu saim­nieki tomēr ir neapzinīgi. Daudzās vietās redzamas dzīvnieku kakas, kas bijušas zem sniega. Tās ieraudzīju pat Cēsu vecpilsētā, skvērā pie baznīcas. Cēsīs ir maz vietu, kas paredzētas suņu izkārnījumu izmešanai, taču tos var izmest jebkurā publiski pieejamā atkritumu konteinerā. Tagad gan vecpilsētas daļā ne katram tiem ir […]

“Ik pa reizei parādās ziņas, ka KNAB kādu politiķi vai ierēdni uz laiku aizturējis, kratījis kabinetu vai dzīvesvietu, bet pēc tam informācija neseko. Kas, piemēram, noticis Valmieras novada priekšsēdētāja Baika lietā? Viņu aizturēja, bet pēc tam lieta pagaisa, izšķīda. Varbūt ļoti uzmanīgs sekotājs pamanījis, kā tas risinājās tālāk, bet citiem laikam tā arī nav skaidrs, […]

“Kad Cēsīs uz plakāta lasu, ka pilsēta ir laba vieta dzīvei, man kļūst jocīgi. Vai pilsētnieku ikdiena ziemā bija laba? Gājējiem noteikti ne, vēl sliktāka tā bija māmiņām, kas ratiņos veda bērnus. Ietves daudzviet nevarēja izbrist, tik slikti tās bija notīrītas. Un vai laba sajūta ir autovadītājam, ja tas uz dažām minūtēm ieiet aptiekā, kad […]

“Sestdien daudzviet Latvijā tika atgādināts par karu Ukrai­nā. Divus gadus tauta aizstāv savu zemi, valsti. Esam kopā ar ukraiņiem, atbalstām, cik kurš spējam. Tomēr bija skumji, ka Cēsu novadā nekas neatgādināja par traģēdiju kaimiņos. Par to ir jārunā ar cerību, ka labais uzvarēs, ka brīvības alkas ir stiprākas par verdzību un iznīcību. Jaunajai paaudzei ik […]

“Nesaprotu, ko var gadiem ņemties par valodas jautājumu, tērējot 100 pildspalvas un nolietojot datorus. Manuprāt, ir skaidrs, ka valsts valoda ir latviešu valoda, tālāk tā jau ir darba devēja atbildība, kādā valodā ir jārunā darbiniekiem. Šim jautājumam nedrīkst tērēt tik daudz laika, un tas arī nekādā veidā neatrisinās to, ka ukraiņus nogalina pašu zemē. Labāk […]

“Cik viegli cilvēkam ar kustību traucējumiem nokļūt pie ārsta Cēsu klīnikā? Ja nav bijusi nepieciešamība, visticamāk, atbildi nezināt. Nupat radinieku nācās aizvest uz steidzamu vizīti pie ārsta klīnikā. Cilvēks ir pirmās grupas invalīds ar pārvietošanās grūtībām, bet ikdienā iztiekam bez ratiņkrēsla. Uz klīniku devāmies pārliecībā, ka varēsim dabūt ratiņkrēslu, ar ko pacientu no automašīnas līdz […]

“Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” muzejnieku degsmei pētīt Piebalgu ir vērts sekot. Nupat izlasīju viņu feisbuka lapā un esmu sajūsmā. Tā, lūk, Piebalgā vārdi un valoda plūst! Un piebaldzēnu vēlējums ikvienam: “ Starptautiskajā dzimtās valodas dienā vēlam kā šņaucīgajiem pušelniekiem un šojiem, tā zvanāriem, mutaiņiem un visiem sundāriem, savu valodu godājot, vispirmāk to bagātināt ar piemirstiem, […]

“Lietuvā ir doma ieviest aizsardzības nodokli. Lai gan nodokļi nevienam nepatīk un ļoti bieži tiek sacīts, ka Latvijā tie ir pārāk augsti, manuprāt, arī Latvijā vajag tādu. Jāsaprot, ka aizsardzībai vajadzēs aizvien vairāk naudas, jo agresīvais kaimiņš neapstāsies, mums vienmēr jābūt gataviem sevi aizstāvēt,” sacīja lasītājs K.

“Izlasīju “Druvā” Cēsu klīnikas skaidrojumu, ka ehokardiogrammas izmeklējums jāgaida līdz oktobrim. Man tas šķiet nepieņemami. Protams, neesmu mediķis, taču, ja ārsts nozīmē šo pārbaudi, tad jau laikam tā nepieciešama un ne jau pēc pusgada. Jābūt taču kaut kādām minimālām prasībām, cik ilgā laikā jānodrošina pakalpojums iedzīvotājiem katrā reģionā. Citādi it kā skaitās, ka tas ir […]