“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr ir pārāk tālu no iepriekšējā, jo vairāk tāpēc, ka jāiet pret kalnu. Turklāt uz tiem sēdēt ir nepatīkami, vajag atgriezties pie koka soliem vai likt plastmasas sēdekļus,” sacīja cēsniece, piebilstot, ka laikam jauni cilvēki nesaprot, cik bieži tiem, kas aizvada astoto, devīto gadu desmitu, vajag atpūtināt kājas.
