Cēsu novada pašvaldība piedalās starptautiskā “Interreg” projektā “SUMPs for BSR”, kur iesaistījušās arī Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas, Somijas un Zviedrijas mazās vai vidējās pilsētas. Katra īsteno atšķirīgu ilgtspējīgas mobilitātes jeb pārvietošanās projektu, lai ar pārējām dalībvalstīm dalītos pieredzē par konkrētā risinājuma ieviešanu un iegūtajiem rezultātiem. Projekta mērķis ir efektīvas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānošanas uzlabošana. Nereti […]

Šajā gadā pēc novadu reformas Cēsu novada pašvaldība pieņēma jaunos saistošos noteikumus sociālajā jomā. Saistošajos noteikumos “Par pabalstu mājokļa vides pielāgošanai Cēsu novadā” saglabāts Sociālā dienesta rosinātais un 2022. gadā ieviestais pabalsts mājokļa vides pielāgošanai cilvēkiem ar kustību traucējumiem –  ar I vai II grupas invaliditāti, kam ir kustību traucējumi, kā arī bērniem līdz 18 […]

Par civilo aizsardzību runājam aizvien biežāk. Īpaši jautājums saasinās, izskanot kāda ietekmīga pasaules medija publikācijām par agresorvalsts Krievijas vēlmi pārliecināties par NATO vienotību uzbrukuma gadījumā un ka šis izmēģinājumu poligons varētu būt Baltijas valstis. Pēdējā laikā gan tas nav dzirdēts, bet karš, ko Krievija ved Ukrainā, pārkāpjot visas starptautiskās norunas, atkal un atkal liek saprast, […]

Sabiedrība aizvien biežāk un satrauktāk runā par vardarbību skolās. Izglītības kvalitātes valsts dienesta sadarbībā ar Edurio veiktā 2021./2022. mācību gada aptauja liecina, ka 25% skolēnu pret sevi jutuši fizisku vardarbību, 37% emocionālu. Savukārt Rīgas Stradiņa universitāte pērn, apkopojot datus no 127 skolām Latvijā, secinājusi, ka 40,2% skolēnu vismaz vienu reizi pāris mēnešu laikā ir saskārušies […]

Latvijā sācies Kapu svētku laiks. Pirms brīvdabas dievkalpojuma ikviens steidz sakopt tuvinieku atdusas vietas. Tādās darbīgās pirmssvētku dienās vai ik kapsētā redzams kāds, kurš klīst pa vienu taciņu, tad uz otru, pēta kokus, mēģinot orientēties un atrast kāda tuvinieka kapavietu. Padomu var dot kapsētas pārzinis, protams, ja ir gadiem uzkrātas kapu grāmatas. Bet tādas ir […]

Vai tā pļava, vai ziedoša ceļmala un klusa mežmala, daudzviet jau pa gabalu redzamas lielas, baltas ziedu galvas. Zied latvāņi. Cits sniedzas pat pāris metru augumā. No attāluma varens, karstā dienā jūtama saldenā smarža. Indīgs, invazīvs, un Ministru kabineta pieņemtie    “Invazīvās augu sugas – Sosnovska latvānis – izplatības ierobežošanas noteikumi” paredz šī auga iznīcināšanas […]

Ziemeļu tornis cauri gadsimtiem Katrs, kurš bijis Cēsu Pils parkā vai muzejā vai kaut redzējis pastkartes par Cēsīm, nevar nepamanīt pils Ziemeļu torni. Tāds tas, pa gabalu nemainīgs, bijis acu priekšā. Ziemeļu torņa vēstures stāsts ir vairākus gadsimtus garš. “Zināms, ka Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Ple­tenberga laikā pils nocietinājumi papildināti ar trim aizsardzības torņiem. Tie […]

“Jaunieši ir enerģiskākā, uzņēmīgākā un zinātkārākā sabiedrības daļa, kas nereti savu enerģiju un potenciālu izmanto nelietderīgās vai pat veselībai un sabiedrībai bīstamās nodarbēs.  Līdz ar to jaunieši ir arī trauslākā un visneaizsargātākā sabiedrības daļa, kas var tikt pakļauta dažādiem sociāli ekonomiskiem riskiem, piemēram, bezdarbam, grūtībām, izveidojot savu ģimeni u.tml. Darbs ar jaunatni ietekmē visas sabiedrības labklājību un […]

Tas ir vien pieņēmums, ka rūķus var satikt tikai ap Ziemassvētku laiku. To viegli apgāž “Vecpiebalgas rūķi”. Biedrība, kurā cilvēki apvienojušies, lai veiktu labus darbus, svinēja desmit gadu jubileju. “Vecpiebalgas Rūķu dienu rīkojām otro reizi. Ziemassvētkos rūķi dodas iepriecināt, atbalstīt, bet vasarā lustējas kopā ar citiem. Un domā par Ziemassvētkiem,” saka biedrības vadītāja Linda Tunte […]

Bērnu tiesību aizsardzības likumā iekļauta jauna definīcija bērnu seksuālai izmantošanai. Jaunajā definējumā tās ir jebkādas seksuāla rakstura darbības ar bērnu, arī bez kontakta ar ķermeni, nolūkā sniegt vai gūt seksuālu stimulāciju vai seksuālu apmierinājumu, vai citādu labumu, ko veic pieaugušais vai cits bērns, kurš sava vecuma vai attīstības dēļ atrodas atbildības, uzticības vai spēka pozīcijās. […]

Medicīna ir joma, kurā vienmēr gribam vairāk un labāk, kurā vienmēr ar kaut ko neesam apmierināti, bet, saņemot palīdzību no ārsta, ārstu palīga vai medicīnas māsas, bieži esam pateicības pilni. Tomēr kopumā profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu nodrošina ļoti sarežģīta, samezglota organizatoriska struktūra, kurā joprojām ir milzum daudz trūkumu. Vai daļu no tiem izdosies mazināt jauninājumiem, […]

Saglabāt sabiedrībā interesi par grāmatu, veicinot lasīšanu bērnu un jauniešu vidū, ir viena no Cēsu Centrālās bibliotēkas un visu novada bibliotēku attīstības stratēģijā 2023.–2027.gadam izvirzītajām misijām. Katrā bibliotēkā ir grāmatu krājums bērniem un pusaudžiem, tiek rīkoti lasīšanu interesējoši pasākumi.    Kā veicināt bērniem vēlmi un interesi lasīt, atkarīgs no katras bibliotēkas radošuma un stratēģijas, ko […]

Rāmuļu pamatskolai doti divi gadi (līdz 2026.gada 31.maijam), lai mācību iestāde pierādītu spēju nodrošināt Ministru kabineta kritērijiem atbilstošu audzēkņu skaitu un turpinātu saņemt valsts finansējumu mācību procesam. UZZIŅAI Rāmuļu pamatskola 2023./2024. mācību gadā Avots: Cēsu novada dome; Rāmuļu pamatskola Rāmuļu pamatskola – būt vai nebūt. Lai sevi pierādītu, doti divi gadi Tādu lēmumu Cēsu novada […]

“Kādreiz bieži braukāju pa pasauli, lielākoties pie copes draugiem Skandināvijā, bet tagad pārsvarā dodos uz vietējām upēm un ezeriem priecāties par zivīm, jo mums to ir daudz,” teic pieredzējis makšķernieks Guntis Kārkliņš. Vimbu Ventā daudz Gunti var saukt par makšķerēšanas lielmeistaru, jo savas karjeras laikā viņš izcīnījis dažādas godalgas pasaules mēroga sacensībās. Pirmo zivi izvilcis […]

Latvijas dabā arvien vairāk izplatās svešzemju augi, kas apdraud vietējās ekosistēmas. Par Sosnovska latvāņa ļaunumu visiem sen zināms, cīņa ar šo augu izplatību jau gadiem notiek valstiskā līmenī. Bet ir daudz skaistu augu, par kuriem pat neaizdomājamies, ka varētu būt bīstami, jo ir svešinieki un strauji savairojas, nomācot tradicionālos biotopus un barības ķēdes. Tāda ir […]

Valsts kontrole pagājušajā gadā beidza lietderības revīziju “Vai pašvaldību veiktās darbības nodrošina iedzīvotāju līdzdalību un informētību?” un publiski ziņoja par tās rezultātiem, paužot, ka šajā jomā ir diezgan daudz nepadarīta. Viena no 11 pašvaldībām, kuru darbību vērtēja Valsts kontrole, bija Cēsu novads. “Druva” jau pagājušajā gadā rakstīja par revīzijā konstatēto un pašvaldības izraudzīto rīcību, lai […]

Ārsta palīgs jeb feldšeris īpaši nozīmīgs nomaļākos pagastos Viena no pašvaldības funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju veselību, organizējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Primāro veselības aprūpi mūsu valstī nodrošina ģimenes ārsti, Cēsu novadā tie ir 27, bet vietās, kur šīs prakses vietas juridiski nav, darbojas feldšeru punkti, tur ikdienā pieejams ārsta palīgs un konkrētās dienās pieņem […]

Aktualizētie un pilnveidotie valsts normatīvie akti, kas regulē civilās aizsardzības jomu, paredz, ka paš­valdībām ir jākoriģē savi civilās aizsardzības plāni, tos papildinot ar sadaļu par rīcību valsts apdraudējuma, sabiedrisko nekārtību, terora aktu vai militāra iebrukuma un kara laikā. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka vietvarai militāra iebrukuma vai kara gadījumā ir jānodrošina iedzīvotāju […]

Cēsu novada pašvaldība organizē un veic ielu un ceļu uzturēšanu un periodisku atjaunošanu 1656 km garumā. No tiem ielas 266 km, ceļi 1390 km. Pašvaldības autoceļu uzturēšana tiek organizēta dalīti atbilstoši vēsturisko novadu piederībai – apvienību pārvaldēs. Autoceļu uzturēšanai nepieciešamā    tehnika un darba­spēks tiek nodrošināts, izmantojot pašvaldības resursus, kā arī slēdzot iepirkuma līgumus ar […]

Cauri gadsimtiem Zobola ezera krastā Zobola ezerā skraida vējš un dzenā salu. Ūdenī spoguļojas mainīgās pavasara debesis, pūpolkoks ainavā kā balti dzeltena kupena. “Jaunmelbārdēnu” saimniece Vita Elksne pa logu vēro ainavu. Gadsimtos tā mainījusies, bet māja un cilvēki ezermalā izturējuši. Vecpiebalgas pagasta “Jaunmelbārdēni”. “Tāda vecuma māja Piebalgā nav nemaz liels retums. Celta ap 1820.gadu. Vispirms […]

Klimatu mēs ietekmējam ar savām ikdienas darbībām, piemēram, to pašu pērno lapu dedzināšanu pavasaros. Tā ir ne tikai nevēlama, bet administratīvi sodāma rīcība. Sagrābtās lapas nedrīkst vest arī uz mežu, jo tās satur ekosistēmai neparedzētas vielas un šādi var nodarīt postu. Ja estētiskais izskats nav tik nozīmīgs, lapas var noteikti atstāt turpat, kur tās sakritušas, […]

Madonietis Gatis Gailītis videi draudzīgi dzīvo gadiem ilgi. Viņš uzskata – sargāt un kopt dabu, kurā dzīvojam, ir pašsaprotami un rūpēties par to ir ikviena Latvijas iedzīvotāja primārais uzdevums. Kopā ar meitu un viņas draugiem Gatis vairākkārt ir iesaistījies vides sakopšanā, ar savu iniciatīvu padarot tīrāku apkārtni sev un citiem. “Viss sākas audzināšanā, zaļo dzīvesveidu […]

Valsts vides dienesta (VVD) Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja ILZE LUIKA darba gaitas VVD uzsāka pirms gandrīz 20 gadiem un karjeras laikā uzkrājusi gan zināšanas, gan pieredzi, kas ļauj viņai novērtēt pārmaiņas sabiedrības attieksmē, likumdošanā un arī vides aizsardzības jomā kopumā, tāpēc sarunā ar viņu apspriedām aktualitātes un analizējām problēmas. Daudz vairāk […]

Apģērbs un koptēls ir tas, ko,  kādu pirmo reizi satiekot, uzreiz pamanām. Pirmais iespaids rada priekšstatu par cilvēka personīgo un arī sociālo identitāti. Apģērbs ir kā valoda, kuru lietojam, pat ja to neapzināmies. Identitāte ir parādību kopums, ko cilvēks uzskata par sev raksturīgu un nozīmīgu: personīgā identitāte – kā uztveru sevi, sociālā identitāte – pie […]

Teju divi gadi būs pagājuši, kopš izveidojusies aktīvo mārsnēniešu kopiena “Tev, mārsnēnieti!”. Kopiena atjaunoja iecienītos sporta svētkus Mārsnēnos, izveidoja jaunas tradīcijas: pasākumu “Kopā būšana pirms Ziemassvētkiem”, pagasta centrā veido pavasara ziedu pīni, ik gadu to pagarinot. Mārsnēnieši īsteno dažādus projektus vides labiekārtošanā. Pērn pie apgaismes stabiem izvietoja latvisko rakstu karogus, ierīkoja velosipēdu remonta ekspresstaciju. Kopiena […]

Amatu pratēji 16.reizi vēra durvis un rādīja savas prasmes pasākumā “Satiec savu meistaru!”. Nedēļas nogalē Vidzemē ikviens interesents varēja iepazīties ar 218 dažādu tradicionālo amatu meistaru darbu un to pamēģināt arī pats. Nākamajās brīvdienās tas notiks citur Latvijā. Līdzīgi pasākumi ir arī citviet Eiropā, sākumā “Satiec savu meistaru!” arī bija daļa no Eiropas Amatniecības dienām, […]

Izglītības reforma vismaz pāris gadu ir kā karsts kartupelis, ko mētā no rokas rokā, bet līdz ēšanai, lasi, ieviešanai, tā arī netiek. Par vispārējās izglītības iestāžu tīkla reformu un jauno pedagogu darba samaksas modeli “Programma skolā” joprojām ir karstas diskusijas. Reforma nevirzās uz priekšu tik ātri, kā cerēts. Ministru prezidente Evika Siliņa un izglītības ministre […]

Kopā var vairāk izdarīt, bet vienam ir jāsāk, jāparāda, ka kaut ko vispār var paveikt. Un tas ir stāsts par optimistiem un pesimistiem, arī darītājiem un vērotājiem. Pēdējā laikā daudz tiek runāts par līdzdarbību, par to, ka iedzīvotājiem pašiem jābūt aktīvākiem darītājiem savas dzīves, apkaimes pilnveidošanā, jāveido domubiedru grupas. Bet, lai ugunskuru iekurtu, vajag gan […]

Izrādās, aiz klasiskā “dzimtās pilsētas lepnuma”, ko izjūt daudzi, slēpjas arī daudz psiholoģijas. Lielākajai daļai cilvēku vissiltākās atmiņas saistās ar bērnību. Tieši tās mūs vieno ar dzimto pilsētu. Mūsu dabā ir vēlme “piederēt”. Kad pieaugušie atceras to laiku, kad viņiem bija izteikta piederības sajūta, tā parasti sakņojas dzimtajā pilsētā. Veidi, kā paust lepnumu un mīlestību […]

Lai gan pētījumos novērtēts, ka jauniešu līdzdalība ir pārāk zema un arī vietvara atzīst, ka izaugsme jāturpina, Cēsu novadā iespējas būt aktīviem ir. Novada pašvaldība veicina jauniešu iekļaušanos vietējās kopienas kultūras, sporta un izglītības jomā, sekmē aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas un sabiedriskajos procesos. Jauniešiem ir iespēja piedalīties jauniešu iniciatīvu projektu konkursā, sabiedriskajās apspriešanās, pasākumā “Kafija […]

Kā padarīt lietas ilgmūžīgas, ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem. Diemžēl pat tās preces, ko iegādājamies ar garantiju, vajadzības gadījumā tiek vienkārši nomainītas pret jaunām, tās labo reti. Lai milzīgo patēriņu mazinātu kaut uz pusi, ir pieejami dažādi maiņas punkti, kur lietām varam dot jaunu dzīvi. Tikai pašiem jāvēlas to darīt!

2022.gada rudenī Eiropas Parlaments atbalstīja tiesību aktu, kas ļauj Eiropas Savienības (ES) patērētājiem visas savas elektroniskās ierīces uzlādēt ar viena tipa lādētāju. Līdz šī gada beigām visiem mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem un kamerām, ko pārdod ES, jābūt aprīkotiem ar “USB C” tipa uzlādes pieslēgvietu. Savukārt no 2026. gada pavasara šī prasība attieksies arī uz klēpjdatoriem. “Kopējais […]

No šosejas virskārtas nofrēzēts vecais asfalts var vēlreiz noderēt ceļu būvē, tāpat nojaucamai ēkai katru ķieģeli var rūpīgi atlikt malā. “Pirmais mums nebūtu jāmeklē ekonomiskais vai saimnieciskais labums, bet jādara tāpēc, ka tas ir atbildīgi un ilgtspējīgi. Tie ir atslēgas vārdi jebkuram centienam aprites ekonomikas virzienā, skaidrojot nepieciešamību pārstrādāt un otrreiz izmantot būvniecības atkritumus, uzsver […]

Sociālie tīkli mūsu ikdienā kļuvuši ļoti nozīmīgi. Tajos dalās ar informāciju un idejām, satiekas, atbalsta, diskutē un strīdas, tajos veidojas kopienas. Savs konts “Facebook”, “Instagram” un “Draugiem.lv” vietnēs ir arī daudzu pagastu un pilsētu iedzīvotājiem. Arī Cēsu novadā. Tur runā par aktuālo, aicina piedalīties vietējās norisēs un līdzdarboties citos veidos – gan ar viedokļu paušanu […]

Cēsīs netālu no dzelzceļa stacijas, blakus bibliotēkai jau četrus gadus darbojas beziepakojuma veikals “Ieber.lv”. Saimniece Agnese Gaidelione pastāsta, ka pašiem ideja par šādu veikalu ļoti patikusi, un zaļais dzīvesveids, vides saudzēšana taču ikvienam ir svarīga. “Izrādījās, ka ir dažādi aizspriedumi, priekšstati, kas ir dabai draudzīgs. Kad stāsta par kaut ko globālu, cilvēks vienkārši nobīstas, ka […]

SIA “ZAAO” dabas un tehnoloģiju parks “Urda” izglītības iestādēm, darba kolektīviem un interešu grupām piedāvā mācības par vidi un vidē. Te atrodas aprites ekonomikas centrs “Daibe” (atkritumu poligons). Arī pieaugušie var doties izzinošā izpētes braucienā, piedalīties atkritumu šķirošanas meistarklasē. “Vides izglītošana ir svarīga no mazotnes līdz sirmam vecumam, lai izprastu, ko atstājam nākotnei. Pieaugušajiem ir […]

Pirms deviņiem gadiem Gaujas aizsardzības aktīvistu grupa kopā ar Jaunpiebalgas novada domi nodibināja Gaujas fondu. Gadu gaitā dažādi pasākumi, praktiskas aktivitātes saistījušas ne tikai jaunpiebaldzēnus. UZZIŅAI Gaujas fonda mērķi: 1) rūpēties par Gaujas augšteces dabas vērtību aizsardzību; 2) rūpēties par Gaujas augšteces kultūrvēstures mantojuma izpēti un saglabāšanu; 3) veicināt iedzīvotāju izpratni par Gaujas augšteces aizsardzības […]

Līdz ar pavasara pirmajiem ziediem atnāk 25.marts. Viena no skaudrajām dienām mūsu vēsturē. Melnā lente pie Latvijas karoga    atgādina ne vien par ciešanu ceļu, ko sveša vara bija uzspiedusi, arī par cilvēku likteņiem. Viņi mīlēja savu zemi, noziedzīgās represijas nespēja to atņemt un iznīcināt. Tāpat kā atmiņas, kas atgādina nākamajām paaudzēm – aizsargāt savu […]

More Mores pagasts, lai arī nu jau gadiem ne Cēsu, bet Siguldas novadā, aizvien ir pagasts, ar kuru mūspuses pagastiem ciešas saites un kas cenšas dzīvot līdzi laikam. Tur mājo jauni cilvēki, kam netrūkst ideju, ieceru, no kurām top lieliskas iniciatīvas. Tām nepieciešams arī līdzcilvēku un arī pašvaldības atbalsts. Divas, kuras īsteno pašreiz: Mores Tautu […]

Nacionāla vērtība ir gadsimtus vecās pilis un muižas, kas ir valsts, reģiona vai vietējās nozīmes aizsargājami pieminekļi. Katram savs liktenis. Daļu izmanto mūsdienu vajadzībām, atjauno, bet ir pamesti un arī brūk. Par vērtību saglabāšanu, glābšanu, sabiedrības izpratni, attieksmi saruna ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāju, galveno valsts inspektori Ilzi Liekniņu. – Pēdējā […]

Ekoloģisks dzīvesveids, “zaļā” domāšana un vides ilgtspēja – tās ir jomas, kas gūst arvien lielāku popularitāti mūsdienu straujajā uz patērēšanu virzītajā sabiedrībā. Par saudzīgu izturēšanos pret dabu un apkārtējo vidi aizdomājamies arvien biežāk, šīs idejas ienāk arī skolu un pirmsskolu ikdienā. Arvien vairāk cilvēku tiecas dzīvot videi draudzīgāk – no eko produktiem līdz bezatkritumu dzīvesveidam. […]

Pašapziņa jāsamēro ar vēlmi līdzdarboties Vairāki desmiti Drustu pagasta iedzīvotāju sanāca uz sapulci, lai spriestu, pārrunātu pagasta kultūras dzīves aktualitātes. Pēdējos gados tautas nama vadītāji mainījušies, tieši pirms akreditācijas no darba aizgājusi Drustu muzeja vadītāja. Iedzīvotājiem bija daudz jautājumu Smiltenes novada paš­valdības Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītājai Velgai Māl­kalnei, novada kultūras jomas vadītājam Edgaram Raginskim, […]

Prioritāte – piesaistīt finansējumu attīstībai Viena no šī gada Cēsu novada budžeta prioritātēm ir piesaistīt Eiropas Savienības (ES) un citu ārējo finansējumu atbilstoši novada Attīstības programmas 2022.-2028.gada rīcības plānam. Budžetā ieplānoti līdzekļi, lai sagatavotu dokumentāciju desmit jaunu projektu pieteikumiem. – Bija izšķiršanās – palielināt darba samaksu visiem paš­valdības darbiniekiem, ne tikai pedagogiem un tiem, kas […]

Kultūras dzīvi veido ne jau tikai pašvaldības iestādes. Daudz var paveikt iedzīvotāji paši, domubiedri, nevalstiskās organizācijas. Ne viena vien aktīvi iesaistās vietējās sabiedrības kultūras dzīves norisēs, līdzdarbojas pasākumu rīkošanā, organizē tos plašam lokam. Cēsu Kultūras pārvaldes vadītāja Zane Neimane pastāsta, ka nākamgad, kad    Cēsis būs kultūras galvaspilsēta, katrai organizācijai ir iespēja iesaistīties ar savu […]

Sociālajā dienestā būtiska ir sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, kas ir papildu resurss paš­valdības funkciju izpildei. Nevalstiskās organizācijas nodrošina sociāli būtiskas vajadzības, piemēram, zupas virtuvi, pusdienas vientuļajiem senioriem, palīdzību ukraiņiem. Svarīga sadarbības joma ir deinstitucionalizācijas (DI) projektā attīstīto pakalpojumu turpināšana bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Sadarbojoties var paveikt daudz Vairākus gadus […]

Priekuļu pagasta centrā ir plaši pazīstamā Priekuļu selekcijas stacija. Kaut gadu gaitā nosaukumi mainījušies un tagad pareizi jāsaka – Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrs, tuvāki un tālāki kaimiņi jau vairāk nekā simts gadus saka – selekcijas stacija. Turpat kaimiņos Sertifikācijas un testēšanas centrs – 1911.gadā dibinātās Baltijas lauksaimniecības rīku un mašīnu izmēģinājumu stacijas […]

Svešvārdu vārdnīcā par identitāti teikts: savdabīgums, pilnīgs līdzīgums, piederīguma apziņa – atšķirīgums no citiem. “Nacionālajai identitātei ir īpaša loma saliedētības attīstībā, jo tā veido valsts iedzīvotāju un tās neatņemamās sabiedrības daļas – diasporas – kopības izjūtu un piederību nācijai. Nozīmīga ir psiholoģiskā, kultūras, teritoriālā piederība, kopīga izpratne par vēsturi, politiskā saikne ar valsti un sabiedrību, […]

Dārta Belcāne teic, ka noteikti negribētu sevi saukt par pārgājienu eksperti vai izteiktu aktīvā dzīvesveida entuziasti. Kā pati smejas, tas ir tikai veids, kā dažādot reizēm tik sēdošo ikdienu. Taču viņa piekrīt padalīties ar savu pieredzi, kas gūta, gan pievarot 45 kilometrus dienā citu veidotos maršrutos, gan arī pašai rīkojot laivošanas braucienus vai aktivitātes dabā […]

Nacionālo kvalitātes zīmi “Zaļais sertifikāts” savulaik izstrādāja asociācija “Lauku ceļotājs”, un viens no sertifikāta mērķiem bija pēc iespējas apiet citu jau pieļautās kļūdas, proti, nepieļaut, ka tūristu pieplūdums vienlaikus noplicina dabas vērtības. Izrādās, šī nostādne ir aktuāla arī pēc vairāk nekā divām desmitgadēm, un pērn šo sertifikātu saņēma 31 uzņēmums, no kuriem 11 – pirmo […]

Šī gada rudenī Ķemeru Nacionālais parks, kas aptver teritoriju vairāk nekā 38 tūkstošu hektāru platībā (un tas – neskaitot arī gabaliņu jūras), kārtējo reizi ieguva apliecinājumu, ka ir Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartas pilnvērtīgs dalībnieks. Par to, ko sevī iekļauj vārdu salikums “ilgtspējīgs tūrisms”, par grūtībām un nedaudz – arī ideāliem, saruna ar Ķemeru Nacionālā parka […]

Limbažnieku Madaras un Māra Garklāvu ģimenē aug trīs bērni – Leons, Augusts un Ādams. Ģimene dabai draudzīgāk cenšas dzīvot jau sen, un Madara piekrita ar mums dalīties pieredzē, kas var iedvesmot arī citus. “Viss sākas ar sevi. Sevis iepazīšanu, prāta ekoloģiju. Domāšanu par lietām, kas tiešām vajadzīgas, lai dzīve būtu piepildīta. Apziņu, ka esam saistīti […]

Šogad Latvijā stājušies spēkā noteikumi par bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu. Atkritumi jāšķiro, jo to pārstrādē iegūst jaunus resursus (biogāzi, siltumu, elektrību un kompostu augsnes ielabošanai) un tas palīdz samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu. Pierastajiem šķiroto atkritumu konteineriem nu pievienojies brūnais, kurā liekami tikai bioloģiskie atkritumi. Ja tajos tiks mests neatļautais, biokonteinerus izvedīs saskaņā ar […]

Aizvien biežāk medijos dzirdam ne vien par klimata un citām pārmaiņām dabā, bet arī to, kas tiek darīts, lai tās mazinātu. Tāpat izskan aicinājumi rīkoties ikvienam – šķirot atkritumus, neēst gaļu, iegādāties elektroauto, nepirkt lietas, ko mums nevajag, utt. Pareizo, dabai draudzīgo rīcību saraksts kļūst garāks. Jau tagad dzīvojam un domājam nedaudz citādi nekā pirms […]